Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Pārslēgt uz: Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Lineārais+

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Sindra]

III līmeņa Atjaunošana. Tā būs vieglāk, ja pēkšņi vajadzēs izmantot. Kīra atbildēja.

Gan jau iztiksim bez spiedzēja. Tāpat vien vajag izskrieties, izlēkāties.

[Roviela]

- Man patiktu treniņš uz jumta, - Tīdus sapņaini noteica.
- Mans skolotājs bieži lika trenēties uz jumta malas. Ļoti mobilizējoši. Es gan nespēju lēkāt tā kā tu, jāatzīst.

- Vai visi ir? - viņš noskatīja biedrus.
- Tad ejam, ja?

[Sindra]

Domā kareivji iebildīs, ja trennēsimies uz jumta? Kīra pasmaidīja.
Kad visi bija savākušies un gatavi doties ceļā, viņa uzsāka doties kalnu virzienā.

[Roviela]

- Domāju, ka nē! - Tīdus iesmējās, sākdams iet.
- Lai viņi vēl mūs tur noķer. Turklāt jāuztur taču aizdomīga un savādi ģērbta tipa reputācija.

[washulis]

Seo ija izgājusi kopā ar Kaitu, Kīru un Keilu ārā no ēkas. KKK trijotnīte. Seo pie sevis nosmēja, nopētot augstots stāvus, kas slējās virs viņas galvas.

Man nekas nebūtu pretī pret pastaigu. Personiski zināt ceļu līdz reaktoram arī neskādētu. Viņa sapņaini teica, vēl jo projām lūkojoties uz debesīm.

Viņa jau sāka soļot, sekojot Tidusam. Interesanti, vai patiesi nākamais būs Nibelheimas reaktors? Seo it kā pie sevis domājot, uzrunāja Keilu.

[Elony]

Ceļš uz reaktoru veda uz austrumiem, sākumā pa ieleju starp kalniem, pēc tam nācās pa taku kāpt kalnā. Visi kalni šeit atgādināja tādus kā gliemežvākus, no kuriem aug asi aizaugumi. Tie bija neparasti dabas veidojums, tāpēc tos brauca apskatīt tūristi.
Kalna sānos bija virvju tilts, kas veda pāri aizai uz blakus kalnu, lielāko visā apvidū. Tas arī bija Nibela kalns. Tilts likās uzbūvēts pirms dažiem gadiem, tāpēc vēl stiprs. Lai gan, ja kādam bija bailes no augstuma, nekas patīkams tas nebija. Kaits, kas visu ceļu gāja atsperīgiem soļiem, tiltu pārgāja visai droši.

Tilta otrā pusē taka turpinājās un veda gar kalna sānu, līdz sasniedza vietu, kuru jau iepriekš bija redzējuši hologrammā - Mako reaktoru.
Ieeja reaktorā iekšā bija uz platformas, uz kuru veda kāpnes. Uz šīs platformas bija uzstādīti divi ložmetēji ar aizsargvairogu šāvējiem. Un uz tās stāvēja kādi četri cilvēki, kareivji.
Viņi bija pamanījuši nācējus. Neko sliktu nedarīja, bet arī nedeva zināt, ka jau pazīst. Vienkārši gaidīja, kad šie pienāks tuvāk un stādīsies priekšā.

Ceļš bija prasījis mazāk kā divas stundas.

[Sindra]

Kīra droši devās pāri tiltiņam tuvāk reaktora apsardzei.
No tāluma viņa nebļaustījās un sasveicinājās tikai tad, kad bija attālumā no kura varēja normāli sarunāties.
Labdien! viņa laipni pasveicināja.
Mēs esam PAO speciālā vienība. Atnācām palūkoties, kā te izskatās.

[Roviela]

Tīdus gāja un skatījās uz pazīstamajiem kalniem. Tiesa, viņš ilgi nebija nācis uz šo pusi, bet taka nebija aizmirsusies. Puisis viegliem soļiem pārgāja pāri tiltam un otrā pusē nostājās mazliet iesāņus aiz muguras Kīrai.
Viņš piekrītoši pamāja ar galvu, apstiprinot viņas teikto.

[Elony]

No reaktora ieejas izgāja kāds kareivis priekšnieka formā (kas nozīmēja, ka šim galvā ir sarkaan berete, nevis mice). Viņam bija stingra seja un labai ausij kaut kāds ievainojums.
"Tie esat jūs, jā. Mums jau ziņoja. Jūs drīkstat šeit atrasties un visu apskatīt. Es esmu leitnants Kolins. Komandēju vienību šeit." viņš deva zīmi pārējiem atslābt un atkal pievērsties apkārtnes vērošanai.
"Dzirdēju, ka pateicoties jums, atgriežoties, gulēsim nevis viesnīcā, bet vecajā savrupnamā." Leitants runāja tālāk.

[Sindra]

Priecājos, leitnant! Mani sauc Kīra. Biedri izraudzījās mani par mūsu mazās grupiņas vadītāju. Kīra iepazīstināja ar sevi un nopētīja leitnantu.
Nu jā. Tā gadījās. Atradām tos monstrus. Es tikai nezinu vai tas ir labi vai slikti. viņa pasmaidīja.
Vai šeit manīts kaut kas dīvains? Manīts kāds slapstāmies? Kaut kas interesants?

[Roviela]

- Mani sauc Tīdus, par mani jūs jau noteikti visu zināt, jo esmu vietējais, - puisis iepazīstināja ar sevi.
Tālāk viņš paklusēja, lai noklausītos, vai reaktorā nav atgadījies kaut kas kaut mazliet neparasts.

[Elony]

Leitnants noliedzoši papurināja galvu. "Apkārtnē viss ir mierīgi. Vienīgais - ir pamanītas kalnos radības, kad ārēji līdzīgas dažādiem zvēriem, bet neatbilst nevienai zināmai sugai. Domājams, ka tie ir monstri, kas te vēl palikuši. Takai nav rādījušies tuvumā un reaktoram arī. Cilvēki šajā apvidū nestaigā un neviens nav manīts. Šī ir klusa un vientuļa vieta."

[Sindra]

Skaidrs. Kīra pamāja. Mēs te pastaigāsim un paskatīsimies.
Mums ir doma, ka paskatīsimies šeit un tad dosimies atpakaļ uz savrupmāju.
Ja nu gadījumā šeit kaut kas notiks atkļūsim ar helikopteri. viņa izskaidroja savu un biedru plānu.

[Roviela]

Tīdum niezēja mēle pavaicāt, vai sargi, gadījumā, nav redzējuši kādu lidojošu monstru, bet viņš nolēma to neteikt. Ja baltspārnis te ir bijis, tad gan jau kāda spalva kur mētāsies. Izskatījās, ka viņš aiz sevis nepūlējās tās savākt.

[Elony]

"Skaidrs. Tāda bija arī doma, ka ja reaktors ir uzbrukuma objekts, vienība no pilsētas steigsies palīgā ar helikopteri." Leitnants pateica.
Viņš vairs nekavēja komandu. Viņi varēja iet iekšā ja vēlas, vai palikt ārā un vēl ko jautāt. Jo pats leitnants pagaidām palika ārpusē, ieelpoja svaigu gaisu. Pavadoņu palīdzība piedāvāta netika.

Šo rakstu rediģēja Elony: 10.03.2009 15:47

[washulis]

Seo sekoja visiem. Kārtīgas pastaigas bija baudāma lieta. Pa Junonu parasti nebija nācies tik daudz izstaigāties. Tad vienmēr bija jāņemās ar ikdienas lietām. Nu viņa no tā vairāk vai mazāk bija brīva.

Seo Sekuna. Viņa arī nosaucās vārdā, godbijīgi nopētot leitnantu. Nu tad uz priekšu. Viņa noteica, dodoties iekšā pa reaktora ieeju.

[Sindra]

Iesākumā Kīra paskatījās tepat apkārtni.
Vai tiešām kaut kur nemētājas jau pazīstamās spalvas, tad devās iekšā reaktorā.
Iegājusi viņa paraudzījās apkārt, lai mēģinātu saprast, kur būtu labāk doties.

Ejot iekšā reaktorā Kīra sarauca seju it kā viņai kaut kas būtu iesāpējies.
Viņa palūkojās uz Tīdu.
Oh, es atcerējos vēl vienu balto spārnu īpašnieku. Lazards. Bijušais SOLDIER direktors.
Viņš bija sevi pataisījis par Andžīla klonu. likās, ka par šo atklāsmi Kīra izskatījās sarūgtināta.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 10.03.2009 20:31

[Roviela]

- Tas jau izraisa zobu sāpes, - Tīdus piekrita.
- Nepietiek ar paša spējām, vēl jākļūst par cita klonu, piedevām vēl - kādu! Nav smuki. Viņam noteikti ir sakāрis galvā kāds pasaules iekarošanas dižais plāns. Pieminiet manus vārdus! Un tagad meklē, kā vēl saklonēties vai dabūt super īpašības, un priekš tam vajag laboratorijas un to iekārtas.

Puisis, lai arī vietējais, te nekad nebija bijis, visa apkārtne viņam bija tikpat sveša kā pārējiem.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 11.03.2009 09:21

[Sindra]

Ā nē... Kīra pakratīja galvu. Lazardam nekādu spēju nebija. Un kā klons viņš izskatījās visai nožēlojams un arī cīnīties viņi kā SOLDIER nespēja. Drīzāk, ja te mētājas Lazards tad mēģina atrast līdzekļus, lai paildzinātu savu eksistenci.
viņa pasmīnēja Patiesībā kļūstot par Andžīla klonu, viņš mantoja arī Andžīla tieksmi glābt pasauli.

[Roviela]

- Vēl labāk! Tad tāpēc viņam birst spalvas laukā kā vecai vistai? - Tīdus mundri noteica.
- Viens pasaules glābējs vairāk. No kā tad glābs, interesanti? Laikam jau tas nav svarīgi, ne? Toties pārējiem problēmu - cik uziet.

- Iesim, apskatisim, kas te atrodams. Es nekad te neesmu bijis. Sākumā ShinRa nelaida ne tuvumā, un pēc tam šaipusē rādīties bija vēl bīstamāk.