Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Pārslēgt uz: Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Lineārais+

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Roviela]

- Mjā, - Tīdus novilka, iedams pa jumtu atpakaļ uz lūkas pusi.
- Pret Andžilu karot es negribētu, un tie citi noteikti ir ļoti spēcīgi pretinieki. Varbūt tās iekārtas vienkārši sasist lupatās? Lai nav, pēc kā nākt? Tikai, laikam, mūms tādas pilnvaras gan nav dotas. Vienu varu teikt - ja te ir pētīts, tad šī tiešām ir tā vieta, kur būs nākamis uzbrukums. Jāpalūdz Kaitam, lai informē priekšniecību.

[Sindra]

Nu bet Tīdus! Tev taču jau sākumā teica, ka uzbrucēji ir ar pārcilvēciskām spējām.
Kīra pa jumtu pārvietojās viegli un nekādas grūtības tas viņai nesagādāja.
Ko gan Tu cerēji sagaidīt...
viņa pasmaidīja un kāpa lūkā tūlīņ pēc Tīda..

[Džea]

Žurnāli Keilu neinteresēja, toties caurums gan varēja būt interesants. Pat ja arī skaņas no tā nenāca, tad vismaz derētu papētīt. Keila centās saskatīt, vai cauruma dibens nav pārāk dziļš un ja izskatās, tad lec iekšā.

[Elony]

Caurums nebija tik liels, lai cilvēks tiktu iekšā. Varbūt kaķis, pērtiķis vai bērns izlīstu, bet ne pieaudzis cilvēks. Kaktā bija tumšs, tāpēc dziļumā neko daudz saskatīt nevarēja, bet bija jūtams vēl vairāk siltums no cauruma un spēcīgāka deguma smaka.

Tomēr bēniņos tuvumā, aiz citām mēbelēm tālāk gar sienu, atskanēja tāda kā skrapstoņa. Likās, ka kāds cenšas tikt tālāk no šī cauruma.

[Roviela]

- Tu varētu mums, pārējiem, sarīkot instruktāžu par šo tēmu, - puisis ierosināja, līzdams lūkā.
- Nu, ko viņi, vispār, var un tā. Lai zinām, ko gaidīt, vismaz apmēram.

Bēniņos bija puskrēsla, un Tīdus uzreiz nesaprata, kas tur čabinās tajā kaktā. Pirmos viņš ieraudzīja biedrus, un nodomāja, ka tie ir tie čabētāji.
- Ko jūs tur darāt? - gaišmatis ar interesi apvaicājās.

[Sindra]

Spārnainīši, kurus es pazinu bija pirmās klases SOLDIER.
Es nevaru uzveikt pirmo klasi. Tikai tad, ja viņi paši padodās.
Kīra pasmaidīja.
Vēl instruktāžu?

[Roviela]

- Aha, - puisis noteica, bet neizklausījās, ka viņš būtu nonācis bezcerībā.
- Un kā no viņiem var aizbēgt vai aizsargāties tik ilgi, lai izdzīvotu?

Tīdum acis bija mazliet apradušas un viņš saskatīja, un deguns arī teica, ka tur, aiz tās bufetes, kaut kas notiek.
- Ko viņi tur dara? Svilina vecas mēbeles? un kāpēc?
Ritorisks jautājums. Viņš joprojām īsti neiebrauca, kas tur ir.

[Sindra]

Kīra apstājās un uz mirkli izskatījās aizdomājusies.
Es nezinu. viņa vienkārši noteica.
Man nekad nav bijis jābēg ne no viena no viņiem.
Pieņemu, ka ja viņi gribēs, tad noķers un tāpat pa galvu sados.

Viņa palūkojās uz pusi no kuras nāca dūmu smaka.
Gan jau viņi tur tiks galā. Kīra šobrīd likās ne visai ieinteresēta par caurumiem un deguma smakām.

[Roviela]

- Nu ko. Tad atliek mēģināt sarunāt ar labu, ja vien tas ir iespējams, - Tīdus nosprieda.
- Ja sāksies kautiņš, mums būs maz izredžu. It īpaši, ja tāds būs nevis viens, bet vairāki.

- Ne, bet ja nu tur ir izeja tam caurumam? - Tīdus pamazām sāka likt prātā kopā viņam zināmo. Viņš paskaitīja uz pirkstiem, kur kas atradās.
- Zini, man sanāk, ka tā var būt. Bet kas tad to ir uztaisījis? Tā noteikti nav ventilācija. To tā neierīko. Un... tas ir tiešs savienojums ar laboratoriju.

Puisis sāka ausīties - kur ir tas skrapstētājs, jo nupat varēja sadzirdēt, ka tas nav viens no biedriem?
Viņš piegāja tuvāk un uzsauca tam, kaut kam aiz mēbelēm:
- Ei! Tu runāt proti? Vai saproti, ko saku? Tikai nespiedz! Tad es uzbrukšu.

[Sindra]

Kīra tikai nopūtās un vairāk neko neatbildēja par spārnaiņiem.

Tas visticamāk ir savainotais monstrs. Būs viņam trāpīts ar uguns lodi, tad nu viņš smird pēc deguma un jā...
Šis caurums visticamāk savienots ar laboratoriju.
Kīra ar pagāja tuvāk un palūkojās uz caurumu.
Bet pieaugušais pa to neizlīdīs. Tā, ka laboratorijā tikt nevar. Un ja arī izlīstu, tad nonāktu slēgtā telpā.

[Mattiass]

Savukārt Sairuss, kurš bēniņos bija uzlīdis pirmais, uzreiz visu saprata pareizi. Satvēris ieroci, viņš sāka virzīties trokšņu virzienā, pats censdamies tādus lieki neradīt.

[Džea]

Sapratusi, ka caurumā tikt nevar, sieviete pavirzījās no tā tālāk. Toties kad atskanēja skrapstoņa, tad atkal tika izvilkts duncis, kurā bija ievietota matērija. Pienākusi pēc iespējas tuvāk, Keila nomērķēja un meta. Duncis nenogalinātu, tikai sasaldētu.

[Elony]

(Džea būtu jāatceras, kā tika galu galā sastādīta anketa - nav duncī matērija, bet gan aprocē.)

Keilai pirmajai sanāca pamanīt radību, tādu pašu kā pagrabā. Tā centās tikt uz otru bēniņu galu, bet viņas nazis trāpīja tam mugurā, liekot skaļi iespiegties. Kaits bija turpat tuvumā, no spiedziena viņš palēcās vai metru gaisā, iekrāva radībai ar ķepu pa galvu, liekot tai apklust un palēcoties skrēja nostāk.

Radība neizrādīja nekādas saprāta vai runas pazīmes. Ar visu dunci mugurā, tā ievilka elpu, lai atkal izlaistu apdullinošo skaņu.

[Sindra]

Redzot, ka radība tūdaļ atkal spiegs, Kīra sarauca pieri un sparīgi ar abām rokām aizpieda ausis.

[Mattiass]

Tā kā Kaits bija pavirzījies nostāk, tad Sairuss pa radījumu izšāva. Ja jau, pēc visa spriežot, šie radījumi nav saprātīgi, sarunāties ar viņiem arī nav saprātīgi. Un ja šie ir asinssūcēji, tad vēl jo mazāk pamata viņus žēlot.

[Elony]

Radību ķēra šāviens galvā, sekundi pēc pirmās nots. Tā novaidējās un pakrita gar zemi un vairs nekustējās. Bet joprojām smirdēja pēc deguma.

[Sindra]

Labs šāviens Kīra noteica palaizdama vaļā rokas.
Viņa vēlreiz pārlaida skatienu bēniņiem un devās uz lūkas pusi.
Laikam te vairāk nekā nav. Varam arī izstaigāt pārējo ēku.

[Roviela]

Tīdus ausis ciet neklāja un gaisā nepalecās, tikai samiedzās tā, itin kā reizē būtu uzkodis veselu citronu.
- Brrr... nu gan skaņas! Bet metiens un šāviens bija labi! - viņš komentēja pēc notikušā.
Tad paostīja gaisu.
- Nez... tas no mošķa, vai arī šī būda jau svilst nost?
Katram gadījumam viņš piegāja pie cauruma, koncentrējās, un tajā palaida vienu aukstuma vilni. Savācis radījumu, kuru viņš grasījās uzrādīt apsargiem, puisis bija gatavs sekot Kīrai mājas apsekošanā.

[Džea]

Pateicos.
Keila sacīja un pirms radība tika avākta, piegaja tai klāt un izvilka savu nazi no tās muguras. Kad nazis tika noslaucīts, Keila to paslēpa zem apmetņa un sekoja pārējiem.

[Sindra]

Nu labi. Dosimies. Kīra atgriezās ēkā izmantojot lūku un sāka no trešā stāva apstaigāt māju.
Viņa pati īpaši telpas nepētīja, bet nekur nestaidzās ļaujot biedriem kārtīgi izpētīt visu ko viņi vēlās.