Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Roviela]

Tīdus piecēlās no grīdas, kur bija apsēdies, lai tiktu klāt grāmatām apakšējā plauktā, un nopurināja putekļus no bikšu dibena.
- Jā, iesim. Nekas interesants vairāk neatrodas.

[Sindra]

Jūs tur tikāt galā? Kīra uzsauca biedriem, kuri vēl uzturējās slepenajā telpā.
Te vairāk nekā nav. Dosimies augšā.

[washulis]

Seo klausījās spiedzienos, kas vēl atskanēja. Tad nu jau laiks rādīs, kas ar to briesmekli būs noticis. Viņa nodomāja, pasperot dažus soļus atpakaļ, vēl nopētot, vai no caruma nelēks ārā.

Dzirdējusi saucienusno citiem biedriem, viņa ilgi nekavējās un arī izsoļoja no slepenās ejas, kur palika ķēdes un sašķaidītie kokoni.

Tad uz jumtu? Viņa pārjautāja drošības pēc un palūkojoties, kur ir pārējie biedri, devās to durvju virzienā, kas varētu aizvest uz jumta izeju.

Šo rakstu rediģēja washulis: 06.03.2009 21:08

[Mattiass]

Pēc frāzes Te vairāk nekā nav Sairuss gan uzkarināja šauteni plecā, kaut arī filmās tieši šajā brīdī mēdza kaut kas notikt. Viņš bija gatavs doties, kur nepieciešams.

[Sindra]

Jā, man interesē pa kurieni tornī tika spalvu īpašnieks.
Kīra atteica un pagaidījusi, kad visi biedri iznākuši ārā no slepenās telpas, paraustīja grāmatu, lai durvis atkal aizvērtos.

Viņa izgāja ārā no laboratorijas un pagaidījusi, kad iznāca arī biedri, aizslēdza laboratorijas durvis.
Atslēgu viņa iemeta vienā no saviem maciņiem un paraudzījās vēlreiz augšup uz torņa griestiem.

Kīra sāka kāpt augšup pa kāpnēm, lai augšā sameklētu kāpnes, kuras veda uz jumta.

[Elony]

Kaits pirms doties prom, centās aizsniegt grāmatu, palēcoties gaiša, lai aizvērtu plauktu atkal ciet. Par laimi, Kīra to izdarīja viņa vietā. Pēc tam kaits čāpoja pakaļ biedriem.

Ārpus laboratorijas, pazemes gaitenī viss bija mierīgi. Biedri mierīgi tika līdz kāpnēm tornī un varēja doties uz augšu. Tornis pats stiepās līdz kādam ceturtajam stāvam, kamēr kāpnes tikai līdz trešajam stāvam, kur bija izeja aiz grāmatplaukta. Torņa jumts bija konusa formā un likās vecs un bojāts. Un dažās vietās torņa sienas akmeņi pie jumta bija izdrupuši, tā ka iekšā spīdēja gaisma. Caurumi bija pietiekami lieli, lai pa tiem iekšā vai arī tiktu pat cilvēks.

Varēja jau veiklākie mēģināt aizlēkt līdz šīm spraugām, bet tas būtu bīstami. Otra iespēja bija ko minēja seržants - trešā stāva gaiteņa griestos atrast lūku uz bēniņiem un no tiem - uz jumtu.

Šo rakstu rediģēja Elony: 06.03.2009 21:21

[Mattiass]

Ja vien nesekoja tiešās pavēles, šoreiz Sairuss nolēma rīkoties uz savu galvu un devās meklēt bēniņu un jumta lūkas.

[Roviela]

Tīdus nopētīja jumtu, cik vien to varēja saredzēt.
- Njā... - viņš novilka.
- Ja drīkst, es kāpšu pa lūku.
Viņš kāpa atkal lejā līdz trešajam stāvam, kur sekoja Sairusa paraugam - kāpt un jumta tā, kā tas te cilvēkiem paredzēts.

[Sindra]

Ieraudzījusi lielos caurumus jumtā Kīra nopūtās.
Nē, nu te jau viss ir skaidri redzams. Nemaz īsti nav nepieciešama uz tā jumta kāpt.
viņa noteica. Bet nu labi. Es mēģināšu pa šejieni.

Kīra palūkojās uz caurumu pa kuru varēja izlīst arī cilvēks un atspērusies leca augšā.

[Elony]

Lūka uz bēniņiem atradās tieši pa vidu trešā stāva kāpņu laukumā. Dabūjot mazo striķīti un paraujot, lūka vērās vaļā un izbīdījās trepes uz bēniņiem.
Bēniņi bija piegāzti pārsvarā ar mēbelēm un visādām grabažām, kā veci divriteņi, kožu saēstas drēbes, nodzeltējuši žurnāli.

Lūku uz jumtu bija atrast viegli, tāpat kā atvērt, Tā bija no metāla un jau sarūsējusi. Jumts bija slīps tāpēc uz tā kāpt vajadzētu uzmanīgi.

Kaits sekoja tiem, kas devās uz bēniņiem.

Kīrai izdevās aizlēkt līdz caurumam, bet kad viņa pieķērās ar vienu roku akmenim, tas izkustējās no vieas un gāzās lejup, bet ar otru roku Kīrai izdevās pieķerties pie stabilāka akmens un pievilties pie cauruma ar visu ķermeni. Izrāpjoties caur caurumu un gandrīz saplēšot drēbes pret jumta malu, viņa manīja, ka spraugā starp torņa sienu un jumtu ir iesprūdušas dažas baltas spalvas. Tie, kas bija pie jumta lūkas, varēja redzēt Kīru un ja vēlas, pa jumta virsmu tikt viņai tuvāk

[Roviela]

Tīdus paļācās uz saviem labajiem zābakiem ar neslīdīgo zoli un kāpa vien ārā uz jumta. No augstuma viņam bail nebija, ja kājas nepaslīdēs, tad nevajadzētu būt īpašām problēmām.
- Hei, putniņ logā! - viņš uzsauca Kīrai, uzmanīgi ejot pie komandieres.
- Vai ligzdiņa no spalviņām redzama savīta?

[Sindra]

Izlīdusi uz jumta Kīra nopētīja savu apģērbu, tad pievērsās spalvām.
Viņa paņēma rokās vēl vienu un to aplūkodama skumji nopūtās.

Tad piecēlās un pagriezās pret Tīdu.
Viņa pacēla spalvu pret puiša seju
Man liekas, ka es negribu satikt šīs spalvas īpašnieku.

[Džea]

Keila paslēpa dunci zem ceļojuma apmetņa un klusēdama sekoja pārējiem. Viņa bija mazliet vīlusies tajā, ka nedabūja pacīnīties ar mošķiem, tomēr bija aizdomas, ka viņa vel dabūs savu daļu.
Sieviete nolēma nesekot Kīrai bet palika bēniņos, pētot vai neuzies kaut ko interesantu

[Roviela]

- Kas tas ir? - puisis beidzot bija piegājis klāt.
- Man prātā tikai zosis un gulbji, bet tie nav ļoti briesmīgi.

[Sindra]

Diez vai zosīm vai gulbjiem interesē ShinRas laboratorija.
Kīra iebāza spalvu maciņā.
Esmu redzējusi tādas agrāk. Tās pieder SOLDIER - ShinRas eksperimentiem.
Tikai... viņa domīgi sarauca pieri. Vienīgais, kura spārni bija balti ir sen gājis bojā...

[Elony]

Bēniņos nemanīja nekā neparasta. Interesanti varēja būt žurnāli, kuri izdoti vēl pirms ShinRa sāka pārņemt varu pasaulē. Bet tā bija tikai vēsture un laiki kad nebija mobilo, bet cilvēki paļāvās un ticēja tehnoloģijai. Vismaz sākumā tā likās. Jo no viena kakta bēniņos nāca tāds kā siltums, un deguma smaka. Skatu uz stūri aizedza kumode, bet dabūjot to malā, atklājās, kā stūrī pie grīdas ir caurums - līdzīgs tam, kāds bija pagrabā, laboratorijā. No tā gan nekādas skaņas nenāca.

[Roviela]

- Kurš tas ir? - Tīdus gribēja zināt.
- Te ar to bojā iešanu pašlaik izklausās pēc avīžu sludinājuma - ziņas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas. Ne ar vienu vien personu! Kaits vien cik pieminēja tādus.

[Sindra]

Andžīls. Zaka skolotājs. Kīra atteica. Viņam vienīgajam tie bija balti. Un viņš patiešām gāja bojā.
Iznīcināja pats sevi, ja tā varētu teikt.
Patiesībā, es priecātos, ja šīs konkrētās spalvas piederētu viņam nevis kādam citam. Andžīls bija jauks.
Meitene pasmaidīja.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 06.03.2009 23:10

[Roviela]

- Kaut nu tā būtu, ja tu tā saki! - Tīdus noteica.
- Tikai, vai būs... Kur vēl laboratorijā bija baltās spalvas? Es nekur citur, kā torņa apakšā nemanīju. Ko tas, ar baltajiem spārniem tur būs darījis, ka negāja tālāk?
- Iesim, izpētīsim, bēniņus?

[Sindra]

Es nepaļautos uz iespējamo Andžīla atgriešanos. Drīzāk iespējams, ka ir radīts vēl kāds spārnainais par kuru es neko nezinu.
Vai arī... Kīra pieklusa Kādam melns spārns būtu kļuvis balts. Kādu iemeslu dēļ.
Viņa papurināja galvu.

Es nezinu, kāpēc nav lauzta laboratorija. Varbūt vienkārši izpētīja. Domāju, ka iekšā viņš nav bijis, jo tad es pamanītu spalvas, es speciāli skatījos.
Nebija. Varbūt viņi vēl tikai nāks uz laboratoriju un spārnainis varēja to viegli un neuzkrītoši izpētīt. Atrast ērtāko ceļu.

Kīra sekoja Tīdam uz bēniņiem. Meitene izskatījās aizdomājusies un samērā nomākta.