Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Roviela]

- Nekas! Mēs viņu nomazgāsim, - Tīdus skatījās, ko dara citi, jo pats neko īpatnēju nebija ieraudzījis.
- Kait, Tev taču nebūs iebildumu pret mazgāšanos?
Tas nebija jautājums tāpat vien. Kas zina, cik kaķis ir izturīgs, un vai viņš var uzturēties ūdenī? To derētu noskaidrot.

[Elony]

"Esmu ļoti pastāvīgs, gan tikšu galā, paldies." Kaits atbildēja, turpinādams krāmēt ārā grāmatas.

Kīrai neizdevās izcelt grāmatu, tikai nedaudz pavilkt uz savu pusi. Pēc tam kaut kas noskanēja, it kā metāls sistos pret metālu. Pēc tam griezās zobrati. Grāmatplauks ievilkās sienā un līdz ar sienas posmu griezās ap savu asi, līdz apstājās perpendikulāri pārējiem grāmatplauktiem, paverot tā divas ieejas divās atsevišķās telpās.

"Oho! Tas tik it kaut kas!" Kaits iesaucās.

[Sindra]

Grāmatai patiešām bija ļoti izteiksmīgs nosaukums.
Ai, ai kā gan es to nepamanīju jau šeit vazājoties pirmo reizi. viņa sūkstījās un skatījās, kas tieši te tagad ir atvēries.

Kīra izvēlējās doties telpā pa labi.

[Roviela]

- Esiet tik laipni, biedrīši, un kāds palieciet ārā, - Tīdus palūdza, taisīdamies iet telpā pa kreisi un skatīdamies, kur tur var dabūt gaismu. Tumsā līst kaut kā negribējās.
- Lai var attaisīt durvis, ja tās pēkšņi sadomā aizvērties. Vismaz, pirms esam noskaidrojuši, kā tās atvērt no otras puses.

[Džea]

Nu lūk, vienmēr par slepeno ieju kalpo kāda grāmata.
Keila pasmaidīja, redzot ka pēc Kīras paņemtās grāmatas atveras arī eja.
Ko daram izpētam vispirms vienu un pēctam otru?

[Roviela]

- Abas reizē, - Tīdus noteica, un tas, īstenībā, jau bija iesākts. Viņš gāja telpā pa kreisi, Kīra - pa labi.
- Vai arī ir citi priekšlikumi?

[Sindra]

Kīra pakāpās atpakaļ.
Es varu iet arī kopā ar kādu. Nu tas ir... no sākuma vienu un pēc tam otru.
Viņa palūkojās uz Tīdu.

[Roviela]

- Kā komandieris teiks, - Tīdus paķēra Kīru uz zoba, bet viņš to, īstenībā, domāja pilnīgi nopietni. Ja Kīra teiks - ejam turp vai ejam šurp, tad Tīdus tā arī darīs.
- Jāsaka, es pirmīt kārtīgi neapdomājos. Labāk būtu iet kopā.

[Sindra]

Kīra paraustīja plecus un pasmaidīja.
Ejam pa kreisi. meitene iegāja telpā, kura atradās pa kreisi.
Interesanti, ko gan šeit glabāju vēl paslēptāku nekā jau bija paslēptā laboratorija.

[Roviela]

Tīdus pasmaidīja pretī un bez vārda runas sekoja Kīrai.

[Elony]

Telpa pa kreisi bija neliela, neviena siena nebija garāka par pieciem metriem, grīdu, sienas un griestus veidoja pelēki ķieģeļi. Griestu vidū bija padziļinājums, kurā atradās nespodra apputējusi lampa, kad deva vāju gaismu. Grīdas vidū bija tāda kā dušas noteka, tikai lielāka. Pie sienas pretī ieejai bija vecas, sarūšejušas važas ķēdēs. Pēc skaita varēta tur ieslodzīt divus cilvēkus. Kaits arī iegāja pēc Kīras un Tīdus, lai paskatītos, kas ir iekšā.
Tikmēr tie, kas palika ārā, varēja dzirdēt kā otrā telpā, tajā, kas pa labi, kaut kas noskan un grabinās.

[Roviela]

- Nu re, te arī ir uzgaidāmā telpa, - Tīdus noteica, nopētot visu, kas te redzams. Daudz tas gan nebija.
- Izskatās, ka te nekā tāda nav. Iesim uz otru?

[Sindra]

Kīra nopētīja telpu un saviebās.
Fui, cik pretīgi. viņa pārlaida ātru skatienu telpai un noskurinājās.
Tādos apstākļos turēt cilvēkus. Brr!

Kait, nāc! Te nekā nav. viņa noteica un gāja ārā no telpas.

Tur nekā nav. viņa paziņoja tiem, kas bija palikuši ārpusē.

[washulis]

Seo ar izbrīnu nopētīja, kā grāmatu plaukts atbīdās atpakaļ.

Tā neko. Seo nopūtās, iedama uz to eju, kur negāja Kīra ar Tīdusu. Ejot dziļāk ejā, viņa sadzirdēja grabināšanos. Kas tas? Te kaut kas ir! Nezinu kas... nezinu, kas tieši. Seo sauca, pastiepjot roku pie zobena spala. Netālu bija arī viņas uguns matērija, ja nu kas.

Varbūt tas ir tas lidonis šausmonis?

[Sindra]

Sadzirdējusi Seo saucienu Kīra steidzās uz otru telpu.
Viņa norāva no muguras zobenu un metās iekšā telpā, kura atradās pa labi.
Mēģinādama saskatīt gan Seo, gan to, kas tur grabinājās.

[washulis]

Kad Seo sev blakām sadzirdēja kādu, viņa sajutās drošāk. Lai tumšajā telpā varētu kaut ko saskatīt, Seo nolēma iedegt uguni.

Jācer, ka tas, kas te grabinās, nesatrakosies. Viņa pie sevis spreida, jo ja pēkšņi, ja tas patiesi ir tas lidojošais mošķis, ko neviens nevarēja atrast, tagad sāktu plivināties apkārt, cerot kost visam, kas kustās, tad tas noteikti nebūtu jauki.

Sataustījusi savu Uguns matēriju, Seo to satvēra plaukstā un radīja otrā rokā mazu liesmiņu, kas varētu izgaismot apkārtni.

[Elony]

Otra telpa bija tādi pati kā pirmā, ar tādām pašām ķēdēm pie sienas. Gaisma no griestiem bija tikpat nespodra, tāpeč Seo uguns palīdzēja. Tikai telpas stūrī vistālāk no ieejas atradās tādi kā četri gaišpelēki iegareni veidojumi, pielipuši pie sienas, kas visvairāk atgādināja kūniņas vai kokonus, apmēram metru gari katrs. Un likās, ka ir bijis vēl piektais, vismaz puse no tā bija palikusi pie sienas un tas likās tukšs. Grabināšanās nāca no cauruma griestu stūrī. Caurums bija tik liels, lai tajā tiktu iekšā... teiksim kaķis, cilvēks gan ieksā netiktu. Likās, ka kāds bija tur ielīdis iekšā, kad atspīdēja gaisma no gaiteņa.
Bet kad iegāja iekšā Kīra un Seo, atskanēja tādi kā pīkstieni vai īdieni no pārējiem kokoniem. Liekas, ka no tiem taisījās kaut kas izlauzties.

[Roviela]

Kārtējo reizi nožēlojis, ka viņam nav matērijas, kas ļautu redzēt tumsā, tā būs nākamā, ko iegādāšos! puisis sev nozvērējās, Tīdus ierasti aktivizēja zobena matērijas, zobens iegaismojās zils, un puisis metās pakaļ Kīrai.
Pie durvīm viņš tomēr mazliet nobremzēja - tikai tik, lai mēģinātu atrast gaismas slēdzi. Tfu tu! gaisma dega, vismaz skaitījās, ka tā deg.

Viņš vispirms pameta acis uz augšu. Kas tas ir? tas, lidojošais vampīrs? Un tie, pie sienas, tātad, būtu tādi paši, un drīz izšķilsies? Ja viņš pie griestiem ierauga to, asinssūcēju, vai vismaz kaut ko, kas tādu atgādina, tad Tīdus izrauj tikko atrastu gravitācijas matēriju un ar tās palīdzību mēģina noķert lidojošo, ar tiem, kas pie sienas, ļaujot nodarboties citiem.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 05.03.2009 21:57

[Sindra]

Kīra izskatījās dziļi vīlusies.
Divas slepenās telpas un abas upuru turēšanai. Nu jau gan...
viņa aktivizēja zobena matēriju un piegājusi pie sienas ar spēcīgu vēzienu mēģināja pārcirst visus kokonus uz pusēm ļaudama no zobena izšauties zibenim, kurš arī ķēra kokonus.

[Elony]

Pie griestiem nekā nebija. Skaņa nāca no cauruma griestu stūrī, bet kas tur iekšā nevarēja redzēt. Kīrai izdevās pāršķelt divus kokonus, no pārējiem diviem, sajutuši briesmas, izlauzās tumšpelēki monstri, kas atgādināja pērtiķu un sikspārņu hibrīdus. Pamatā viņu ķermeņi bija kā pērtiķiem, tikai pie rokām spārni, lielas ausis un atbaidoši purni. No tiem kokoniem, kurus Kīra paspēja pārcirst, iztecēja tumšs šķidrums, zibens nozibeņoja, liekot telpai piepildīties uz brīdi ar gaismu un pazuda. Abas radības pacēlās spārnos, viena centās tikt līdz caurumam griestu stūrī, otra - laukā pa durvīm. Abi spalgi un nelabi kliedza, liekot ausīm gandrīz vai sāpēt.