Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Elony]

Želeja neko sliktu neizdarīja Tīdum. Bet nelikās, ka būtu diezcik patīkami pa tādu mīcīties, pa tja ir cimdi. Bumbiņa drīz vien bija Tīdum rokā. Un šajā masā vairs tādu pašu matēriju, kas izlikās par burbuli, nemanīja, arī otrajā likās ir tikai parasti burbuļi.

Kaits skatījās uz to, ko Tīdus dara.
"Pretīgi... Zelta Paplātē ir šausmu nams, kur vienā vietā bija želejveida briesmoņi, kas uzbrūk garāmgājējiem un notašķa viņus... tur tie nav īsti briesmoņi, šausmu nams kā nekā... tur arī bija trakā zinātnekieka laboratorija, tikai nevis paslēpta aiz grāmatplaukta kā šī te, bet gan vienkārši jāiet iekšā pagrabā. Un slepenās ejas bija tur, laboratorijā. Siena pavērās un izlīda briesmoņi kā želejā... vai arī mūmijas, atkarībā no tā, kuram toreiz maiņa... Briesmoņi bija viloleti, bet tā masa, kas viņus klāja bija līdzīga šai te."
viņš stāstīja.

[Roviela]

- Neesmu tur bijis. Šis te, es neteiktu, ka gluži pretīgs, - Tīdus meklēja, kur noslaucīt matēriju, līdz atrada kaut kādu halātu vai kas tā par lupatu bija.
Viņš notīrīja lodīti kopā ar visu cimdu, tad, izmantojot to pašu lupatu kā starpslāni, cimdu novilka un izmeta.
- Tā, - viņš apmierināti noteica un koncentrējās uz matēriju sev rokā.
- Stāsti nu, kas tu esi!

[washulis]

Seo nopriecaajaas, ka Tiidusam nekas nenotika. Droshiiba pirmajaa vietaa. Vinja klusi teica, klausoties, ko saka Kaits.

Zelta paplaate... Vinja neviljus saaka gremdeeties atminjaas par beerniiju. Kopaa ar vecaakiem. Shii noteikti bija visai jauka pilseeta, bet Seo nekad neizbaudiija taas troksnus, tuuristu barus un arii taas spozmi un gaismas. Sameeraa klusaa Junona ar teraseem vinjai labaak naaca pie sirds.

Kad visaadas lietas araa no pretekliibaam izzvejotas un nekaa cita interesanta nav, tad laikam dosimies uz jumtu? Vareetu papeetiit Nibelheimu no augshas. Seo ierosinaaja. Protams peec tam, kad Tiidus buus ticis galaa ar savu jaunatradumu.

Šo rakstu rediģēja washulis: 03.03.2009 21:07

[Sindra]

Kīra klausījās Kaita "bēdu stāstu" ar atplestu muti.
Tas patiešām bija izklaidējoši uz vispārējās garlaicības fona.
Nu labi. Želejbriesmosņi mums neuzklupa un esam tikuši pie jaunas matērijas. Lieliski!
Vai tagad mēs varam doties tālāk?

[Elony]

Likās, ka rokā koncentrējas vēl nezināma enerģija, kas nevis mirdz mirdz gaismā, bet izstaro tādu kā tumsu. Un grūti bija saprast, ko šis spēks dara, ja to praktiski neizmanto. Tas ir, nelaiž uz āru.

[Roviela]

- Uzmanaties! Nelieniet man priekšā! Man nav ne jausmas, kas tā par matēriju, kaut kāda tumsa, - Tīdus brīdināja.
Viņš katram gadījumam novirzīja enerģiju kaktā, kur, viņaprāt, nebija nekā tāda, ko varētu saplēst.

[Sindra]

Kīra atkāpās no Tīdusa un paņēma rokā zobenu.
Viņa lūkojās uz Kaitu un izskatījās aizdomājusies.
Slepenās ejas tur bija, ja? Hodžo arī noteikti ir slepenās ejas.
Varbūt par atradīsim kādu želejmonstru. viņa mundri noteica un pameta apkārt vērtējošu skatienu kā meklēdama, kur varētu atrasties kāda slepena telpa.
Visticamākā vieta šobrīd viņai likās eja ar apputējušajiem grāmatu plauktiem.
Tur arī viņa devās un sāka meklēt vai kāds no plauktiem kaut kur neslīd malā, vai kāda grāmata neizskatās aizdomīgi.
Kaut ko, kas varētu liecināt par apslēptu telpu.

[Elony]

No Tīdus rokas izlidoja melnas miglas lode futbolbumbas lielumā. Tā trāpīja kaktā un pieņēmās lielumā, likās, ka tur ieksā kaut kas notiek. Tumšā lode sasniedza divu metru diametru un izzuda. Atklājās, ka lietas, kas stāvēja stūrī, bija sagrūdušās kopā vienā kaudzē, it kā lodes spēks būtu tos savilcis kopā, saspiedis kopā.
"Es zinu, kas tas ir - Gravitācijas matērija." teica Kaits. "Šito lieto pret lidojošiem vai lēkājošiem... piespiež pie zemes, reizēm savainojot uzreiz, bet citreiz dodot iespēju pieveikt kādu, ko citādi nevarētu aizsniegt."

Cik nu Kīra skatījās neviens plaukts īpaši neizcēlās. Un visas grāmatas bija vienādi apputējušas.

[Sindra]

Ļoti nejauka matērija. Kīra secināja klausīdamās no gaiteņa.
Aiz plauktiem neko īsti nevarēja atrast. Kīra nopūtās un devās pie rakstāmgalda.
Apsēdusies krēslā viņa pētīja un mēģināja atrast vai šeit nav kāds slepens slēdzis, kurš varētu atvērt kaut ko.

[Roviela]

- Odu kaupre... - Tīdus nomurmināja tikko dzirdami. Tā, ka to varēja saklausīt tikai tie, kas bija vistuvāk.

Viņš nobāza zaļo lodīti jostas somā un devās Kīrai palīgā meklēt slepenās ejas. Tikai nebija ne jausmas, ar ko sākt, un tāpēc puisis vispirms apsēdās un aši uzskicēja redzamās ejas. Slepenajām telpām, ja tādas ir, vajadzētu atrasties kaut kur starp redzamajām. Sienas diezin vai ir šaušalīgi biezas. Starp tām varētu kaut kas būt. Kaut vai slotu skapis. Vai... tualetes. Pie laboratorijas taču vajadzētu būt tādām ērtībām, ne? Vai tad Hodžo katru reizi kāpa augša?

(OOC - "odu kaupre" ir gravitācijas anomālijas nosaukums no Lema "Pikniks ceļa malā". Tur tai bija absolūti letāls iznākums - jebkurš vai jebkas kļuva par pankūku, ja tādā iekļuva, pie tam tās bija neredzamas)

[washulis]

Gravitācijas? Interesanti. Vienu brīdi es jau nodomāju, ka tajā kaktā izveidosies melnais caurums. Seo klusi nosmēja. Ja jau tā izstaroja tumsu.

Ilgi negaidīdama, viņa atkārtoja. Kad te vis izrevidēts un ar matēriju tikt galā, dodamies uz to jumtu. Sieviete palūkojās uz Kīru, kas citā telpā kaut ko pētīja. Ko tu tur meklē?

[Sindra]

Kaits man pameta labu domu. Slepenās telpas. Man liekas, ka šeit tādām jābūt. Kīra paskaidroja sievietei un turpināja aplūkot galdu.
Viņa pameta arī skatienu pa gaiteni uz operācijas galda pusi un nevilšus saviebās.
Tad pakratīja galvu un atkal pievērsās pētīšanai.

[Elony]

Pazemes telpu plāns bija tāds: Lielākā telpa ar operāciju galdu un stikla kapsulām. No tās veda gaitenis ar grāmatplauktiem sānos, galā telpa ar rakstāmgaldu. Pēc šīs domas, ja izveidotās pazemes telpas veidoja taisnstūri, tad slepenajām telpām vajadzētu būt aiz grāmatplauktiem.

Cik nu Kīra skatījās, rakstāmgalā nebija iebūvētas kādas pogas vai slēdži.

"Es tikai tāpat ierunājos... " Kaits ieteicās. "Nu, ja šeit ir slepens kambaris, tad es par to neko nezinu. Kā to atrast?"

[washulis]

Skaidrs. Ja kaut ko tādu atrastu, tad daudz ko interesantu varētu atrast pašā slepenajā ejā. Seo piekrita, arī pieejot tuvāk grāmatplauktiem, sākdama pārlaist roku pāri katrai grāmatai. Atrast varētu, meklējot kādus slēdžus, kas varētu atvērt mehānismu uz slepeno eju. Bet lieta tāda, ka nezinam, gan kur, gan kā. Viņa paskaidroja Kaitam.

Ja jau pat Kaits par to nezina neko... Bet ja nu nekā tāda nav? Bet labāk jau pārbaudīt. Savādāk vēlāk var mocīt ziņkāre, kas parasti mēdz traucēt mierīgi gulēt. Jums tar pagaidīt.

Kā jau slepenām ļaunulīšu laborotorijām, droši vien būtu kauns, ja tajā nebūtu eju. Ja vien finansējums nav atļāvis. Viņa pie sevis klusi purpināja, nopētot augšējos plauktu

Šo rakstu rediģēja washulis: 04.03.2009 20:51

[Sindra]

Kīra piecēlās un palūkojās uz Tīda zīmējumu.
Liekas, ka tomēr aiz grāmatu plauktiem.
Telpām jābūt aiz grāmatu plauktiem. Tikai kā, lai tiek klāt?
viņa mēģināja atcerēties kā atvērās grāmatu plaukts trešajā stāvā un palūkojās vai šeit nav kaut kas līdzīgs.

[Roviela]

- Tam ir jābūt sasodīti vienkārši, - Tīdus piecēlās no vietas, kur bija zīmējis, un devās pētīt grāmatplauktus.
- Tā, lai nav daudz un īpaši jāķimerējas, it īpaši, ja kaut kas ir rokās. Ne ar kāju atverams, gadījumā?
Viņš sāka pētīt grīdu un zemākās vietas sākot no telpas ar rakstāmgaldu, kur, katram gadījumam, pie reizes nopēta, vai kaut kāds slēdzis nav tur.

[washulis]

Iespejams var atvēt, nepieejot pie grāmatu plaukta, ja tas, protams, ir grāmatu plauktā. Seo ieminējās, nopētot grīdu, kas veda uz pārējo telpu. Varbūt kāda flīze, durvju stendere. uzkāpajs slēdzis zem paklāja. Ar kājas piesitienu pie sienas vai mēbeles? Viņa pie sevis bubināja, pētot peč kāda no minētajām lietām.

Bet tad gadījumā nebūtu tā, ka nezinātājs netīšām atver? Tad varbūt ir kāda kombinācija? Kus soļi jāsper? Viņa pie sevis sprieda.

[Džea]

Nu visbiežāk ja slepenās ejas ir aiz grāmatu plauktiem tad tās atslēga ir kāda grāmata. Varētu būt kāda pavisam neuzkrītoša.
Keila ieminējās dodoties līdz ar pārējiem biedriem aplūkot kas īsti tajā grāmatu plauktā ir. Uz labu laimi sieviete izvēlējās vienu grāmatu un izņēma to no plaukta.

[Elony]

"Nu, vajag izmantot vienkāršas bet drošas metodes." teica Kaits un sāka no apakšējā plaukta vienā pusē vilkt laukā vienu grāmatu pēc otras un atstāt uz grīdas.

Ne rakstāmgaldā, uz grīdas ne arī kur citur nemanīja kāda slēdža vai jebkāda cita mehānisma. Tomēr pie gaiteņa sienas, kas atradās virzienā uz izejas gaiteni, vidējā grāmatu skapja augšējā plauktā varēja pamanīt grāmatu ar nosaukumu: "Slepenas istabas un to ierīkošana."

[Sindra]

Kīra palīdzēja biedriem meklēt un līdzīgi kā Kaits sāka izkrāmēt grāmatas līdz pamanīja grāmatu ar dīvaino nosaukumu par slepenajām istabām.
Viņa pastiepās un to izcēla no plaukta.

Bet Tu nebaidies, ka slepenajā telpā varētu būt želejmonstri, kas tevi notašķīs? meitene mīļi apcēla kaķi.