Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Pārslēgt uz: Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Lineārais+

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Elony]

Kīras atbilde lika domāt, ka viņa nesaprot humoru.
"Labi... liekas, mūsu seržants Bils ir aizgājis klejojumos pa māju." pirmais runātājs noteica. Viņš sazinājās pa rāciju ar kādu. Pavēstīja, ka ieradusies īpašā vienība.
"Seržants te ir galvenais un viņam ir atslēgas no tās laboratorijas." kareivis paskaidroja. "Pieļauju, ka gribēsiet izpētīt māju un to vietu... bet būsim priecīgi arī par jūsu kompāniju pie mums šeit."
Un pēc neilga laika ieradās nedaudz vecāks kareivis ar masīvu miesasbūvi.
Viņš noskatīja sanākušos. Puisi ar lielo zobenu, Kīru ar mirdzošajām acīm un Kaitu Situ.
Likās, ka viņa vērtējums uz šo īpašo vienību ir neviennozīmīgs.
"Labdien, ko jūs vēlaties?" seržants apvaicājās.

[Roviela]

- Labdien! - Tīdus laipni atsaucās.
- Kā jau jūs zināt, mēs esam īpašā vienība, manis sauc Tīdus, un vēlamies apskatīt māju, un, ja atradīsim, likvidēt asinssūcēju.

[Sindra]

Kad seržants viņu pētīja, Kīra tikpat nekaunīgi blenza virsū seržantam.
Un smaidīja.

Mhm. viņa piekrītoši pamāja. Mēs vēlētos apskatīt ēku un laboratoriju. Un pēc tam dosimies apskatīt reaktoru.
Un kā jau Tīdus teica, mēs varam arī naktī mēģināt noķert to vampīru.

[Mattiass]

Sairuss, kā parasti, turējās ar pārējiem mazliet uz aizmuguri, bet tas netraucēja viņam veikt novērojumus attiecībā uz komandu un apkārtni.
Mutīgs, viņš nodomāja par Tīdu, smaidīgs. Ja jaunais komandieris domās tāpat, būs mums grupas runaspersona. Pie sevis (bet ne ārēji) nosmējies par šādu apzīmējumu, Sairuss pacentās atsaukt atmiņā biedru viedokļus attiecībā uz topošo komandieri, un veidojās pavisam konkrēta aina, ko viņš domāja paziņot, kad saruna ar seržantu būs galā un viņi — tālāk no nepiederošām personām.

[Elony]

"Skaidrs. Ēku varēsiet apskatīt paši. Grīdas un sienas turas, nav jābaidās no iegruvuma. Ēka, lai arī nav ilgi apdzīvota, tomēr ir apdzīvojama. Droši varat mēģināt ķert to vampīrēnu, tikai tikai mums ir jāzina, ja atrodaties ēkā, citādi var sanākt pārpratumi." seržants teica.
"Es jums tagad parādīšu ceļu uz laboratoriju un iedošu rezerves atslēgu uz to. Sekojiet man."

Visi kas vēlas, tai skaitā Kaits devās līdzi seržantam.
Seržants devās uz trešo stāvu un nogriezās pa labi. Caur vienu guļamistabu viņš iegāja bibliotēkā, kur viena siena bija pusapaļa, laikam dēļ torņa, kas iebūvēts mājas sānos. Arī šī siena bija noklāta ar grāmatplauktiem. Grāmatas bija vecas, cik nu varēja spriest, vēl pirms ShinRa kompānijas uzplaukuma sarakstītas.
Aiz grāmatplauka tornī veda slepenas durvis. Tornī bija vīteņkāpnes, kas veda lejup, kā likās, zemāk par pirmā stāva līmeni. Ievērojams apstāklis bija tas, ka tornis bija diezgan plats, bet kāpnes šauras. Tās veda tikai gar sienu, kamēr vidū atradās tukšums. Ja nokritīsi, tad var sāpīgi sasisties.
Torņa lejā bija piemēslots. Likās, kaut kādi sīki putni, no torņa augšas, žurku spiras un tamlīdzīgi. Tiesa, turpat varēja atrast samērā lielas, baltas putna spalvas.
Seržants atslēdza durvis, kas bija torņa lejā un pasniedza biedriem vienu tādu pašu atslēgu. Kurš grib, lai paņem.

[Sindra]

Kīra sekoja seržantam. Nonākot torņa kāpņu telpā, meitene uz mirkli palūkojās lejup.
Idejiski viņa varēja sev aiztaupīt kāpšanu un vienkārši nolēkt, bet nu labi. Izskatījās, ka apakšā ir visai netīrs.
Interesanti kādam nolūkam kāpnes tika izbūvētas tieši šādi. Viņa palūkojās uz augšu, vai pie torņa griestiem nav kāda vinča vai kas tamlīdzīgs ar ko varētu nogadāt līdz lejai laboratorijai pētāmos objektus.

Nonākusi lejā, meitene nopētīja grīdu un pacēla vienu tīru lielo, balto spalvu. To paturēdama rokā viņa paņēma no Bila rezerves atslēgu un ielika to slēdzenē pārbaudīt vai tā strādā.

[Roviela]

Nonākot tukšajā tornī Tīdus kā pēc komandas reizē ar Kīru paskatījās uz torņa griestiem - vai nav kāda vinča vai tamlīdzīgi.
Baltās spalvas bija iznteresantas. Kam tās pieder? Kādam mājputnam vai brīvam putnam? Un, ja mājputnam, tad, kurš te tuvumā tur zosis, pīles, vai vistas? Baltas?
To vajadzēs papētīt vēlāk.
Pašlaik dienaskārtībā ir laboratorija.

[Elony]

Durvis varēja atslēgt. Slēdzene starp citu bija jauna, kamēr durvis vecas. Aiz tām bija garš, tumšs gaitenis pazemes alā. Gaiteņa galā bija citas durvis, Gaiteņa sānos bija vēl vienas.
"Tās durvis gaiteņa galā ved uz laboratoriju. Paši varēsiet apskatīties kas un kā. Durvis sānos ved uz... teiksim kapsētu. Tur ir zārki un kauli. Tas arī viss.
Ja neesmu vajadzīgs, gribētu atgriezties pie saviem pienākumiem." seržants teica.

[Sindra]

Pagaidiet! Kīra uzsauca seržantam.
Kā var nokļūt uz jumta? viņa apjautājas pie reizes kārtīgi nopētot durvis un atslēgu.
Vai kaut kas neliecināja, ka durvis būtu mūķētas vai lauztas vaļā.

[Elony]

"Trešā stāva kāpņu laukumā ir griestos lūka. Attaisa to un izbīdās trepītes, kas ved uz bēniņiem. Un no tiem ir lūka uz pašu jumtu. Varat aŗi tur skatīties." atteica seržants.

[Sindra]

Paldies. Tad man laikam šobrīd vairāk jautājumu nav. meitene pasmaidīja un devās iekšā gaitenī.
Paspērusi pāris soļus viņa pagriezās pret biedriem un pagaidīja, kad seržants aizies prom.
Viņa vēl joprojām virpināja pirkstos balto spalvu un domīgi uz to lūkojās.

Kur mēs no sākuma? Uz pašu laboratoriju vai uz kapsētu?

[Džea]

Varbūt sadalamies un tad pētam abas vietas kopā? Kas zina, varbūt arī asinssūcējs nolemj sasveicināties ar mums.
Keila noteica ieejot namā. Doma par to, ka būs jāķersta vampīrs, viņu ne visai sajūsminaja.

[Sindra]

Hmm.. Kīra domīgi novilka.
Es tāpat gribu redzēt abas vietas, tā ka manā gadījumā sadalīšanās grupās neko daudz nelīdz.
Mums jau nav jātiek galā pēc iespējas ātrāk. Nav jau nekur jāsteidzas. Tādēļ varam paskatīties gan tur, gan tur un visi kopā.

[Roviela]

- Ar kapsētu, - Tīdus nolēma.
- Un es gribētu dzirdēt, ko par šejieni zina stāstīt Kaits, - viņš paskatījās uz kaķi.
- Manīju, ka Tu te esi bijis, vai arī citādi kā zini kaut ko par šejieni. Vai tā ir?

[Sindra]

Labi. Ar kapsētu. Kīra piekrita un devās uz pirmo durvju pusi.
Meitene tās pavēra un meklēja kā ieslēgt apgaismojumu.
Viņa skatījās uzmanīgi zemē vai vēl kaut kur nav manāmas baltās spalvas.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 27.02.2009 20:33

[Elony]

Seržants tad devās atpakaļ augšā pa kāpnēm.

Kaits ierunājās, kad seržants vairs nevarēja dzirdēt.
"Šeit sākumā bija pirmais Kaits, toreiz viņi šeit atrada vairāk monstru un nācās tos izsist. Laboratorijā bija Sephirots, pareizāk Jenovas ķermenis Sephirota veidolā. Viņš toreiz tikai kaut ko neskaidru pateica un aizlidoja. Kapsētā savukārt atrada Vincentu, liekas, es viņu jau minēju. Nu, kad es pats ierados, lielākā daļa monstru jau bija izkauti, daži gan bija un tos pašus mēs iznīcinājām. Klauds tad tikai vēlējās vairāk atcerēties savu pagātni. Bet es zinu, kā izskatās laboratorija un kā to atrasts, tikai nav jau ar tādām lietām jālielās."

Durvis uz "kapsētu" nebija aizslēgtas. Tā nebija pārāk liela telpa. Sienas bija no pelēkiem ķiegeļiem. Tajās bija daudzas nišas, kā katakombās. Telpā bez lielas kārtības bija izvietoti vairāki zārki, vairums bija bez vākiem un tajo atradās skeleti, skeleti atradās arī daudzās nišās cienās. Atsevišķi kauli bija izmētāti dažās vietās šajā telpā. Šeit viss likās vecs un putekļains.

[Roviela]

(OOC - Tīdus par Kaitu ierunājās arī tikai tad, kad seržans jau bija prom.)

- Tomēr... - gaišmatainais puisis ierunājās.
- Izpētīsim, kas te ir. Tā kārtīgi. Putekļains un izskatās vecs, vēl nenozīmē, ka te nekā nav. Atgādini, lūdzu, man, kas bija Vincents? Tik garu stāstu, kā vakar stāstīji, es vēl neesmu paguvis kārtīgi iegaumēt, - viņš atvainojoties paskatījās uz Kaitu. Un pēc tam uz griestiem. Tie arī izskatās kā neskarti jau gadu tūkstošus?

[Sindra]

Vincents bija viens no Klauda draugiem. Kīra atbildēja un iegāja telpā.
Viņa palūkojās apkārt, bet īsti neizskatījās, ka šeit kaut kas interesants būtu atrodams.
Es domāju, ka šī telpa nevienam īsti nav interesanta. Vajag paskatīties to laboratoriju.
Bet man vairāk gribētos pēc iespējas ātrāk tikt līdz jumtam. Tiesa, es nekur nesteidzos.

[Roviela]

- Viņš nebija no šejienes? - Tīdus cerīgi ievaicājās. Tas jau būtu par traku. Jau Klaudu aizmirst un tad nezināt vēl kādu, kas ir bijsi Klauda draugs te.

- Un kāpēc mums nesākt ar jumtu? - puisis ierosināja.

[Sindra]

Tu domā vai Vincents bija no Nībelheimas?
Es tik sīki nezinu. Es par viņu esmu tikai dzirdējusi.
Kīra atbildēja.
Nē, nu ja mēs esam šeit, tad palūkosimies laboratorijā.
Tad kāpsim augšā. viņa pasmaidīja.