Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Elony]

"Vēlu veiksmi. Varbūt jums palaimēsies vairāk kā mums. Dienā gan neko neatradīsiet." komandieris pasmīnēja.
"Galu galā viesnīca jau nav par velti, bet tur telpas stāv tukšas."

Vairāk jautājumu nebija un komanda varēja doties savās gaitās.

[Sindra]

Pēc sarunas Kīra devās ārā no ēkas un palūkojās apkārt.
Kā pilsētā izskatās, kāds šodien laiks, ko apkārt dara ļaudis.
Kur īsti atrodas kalni un tas reaktors?

Nu... puisi, ar neķemmētajiem matiem. meitene smīkņājot vērsās pie Tīda.
Uz kurieni mums jādodas?

[Moriartijs]

Džeroms izgāja līdz ar pārējiem un arī gaidīja Tīda atbildi.

[washulis]

Kādu laiku apakaļ: Seo bija sekojusi visiem no Sairusa mašīnas uz Tīdusa dzīvokli, kur bija izbaudījusi mājīgo gaisotni. Gluži kā mājās. Tikai mājās nebija stāstu par to, ko Klauds un Sephirots sadarījis savas dzīves laikā. Cik nomācoši...

Stāstītais lika aizdomāties par ciņu ar Zemes Dzīlēm. To viņa atcerējās ļoti labi. Vai mums priekšā stāv kaut kas līdzīgs. Ja ne tik pat šausminošs, kā Ziemeļu krāterī? To viņa nezināja, bet laika gaitā viss noskaidrosies. Visaz viņa tā cerēja.

Nākošajā dienā viņa sekoja pārējiem, uzklausīja Tarana sakāmo, pierakstīja telefonu un citas lietiņas. Kad pieminēja asinssūcēju, viņa sāka nedaudz smaidīt. Tas ir kaut kas jauns. Viens monstrs. Nav nemaz tik traki.

Varbūt šis asinssūcējs reaģē tikai uz guļošajiem? Dažiem... Tā varētu naktī nejaucenim izlikt lamatas? Viņa ieminējās pēc gara klusuma un pārdomu perioda, ejot ārā no telpas, kur iepriekš bija sēdējusi un klausījusies dažādās runās.

[Džea]

Sanāk, ka tagad mēs dzenamies pakaļ asinsūcējam? Un kā paliek ar tiešo uzdevumu?
Keila jautāja izejot ārā kopā ar pārējiem.

[Sindra]

Nu nedzenamies jau. Kīra atteica.
Vienkārši tas monstrs ir tagad tāda tverama vērtība kamēr mistiskie uzbrucēji... mēs pat nezinam vai tie te iegriezīsies.
Tas ir cilvēku dabā pievērsties primāri skaidrākajai lietai. viņa pasmaidīja.

[Roviela]

- Asinssūcējs ir savrupmājā, kur bija laboratorijas. Tas ir viens no objektiem, kas mums ir jāapsargā, bet kas par sargāšanu, ja tur naktīs nevar uzturēties? - Tīdus paskaidroja.
Viņš pablenza uz Kīru, slēpjot vieglu smīnu:
- Aizdomīgā persona ar neķemmētajiem matiem saka, ka uz savrupmāju jāiet te! Un uz reaktoru pa to ceļu, - viņš parādīja ar roku.
- Ejam! Starp citu, kurš mums ir komandieris? Es joprojām balsoju par Kīru.

[washulis]

Un, kā jau teica, tas lidojošais mošķis parādās tikai naktīs. Tātad, dienā mums viesnīcā nav ko daudz nodarboties, ja vien apsargāšana, kas neprasa tik daudz pūļu, kā nešķīsteņu izdzīšana. Seo pievienojās, sekojot Tīdusam.

Ceru, ka te tagad nesāksies politiskie kari par vadītājiem, bet es palieku pie Džeroma. Ar vecumu nāk pieredze, lai arī liela gadu starpība droši vien nav. Viņa piemetināja, kad tika izvirzītas līderu kandidatūras.

Bet no manis nekad spīdoš līderis nesanāktu. izbaudu strādāt vairāk vai mazāk ierindā. Mazāk jāmokās ar jautājumu, vai izvēlētais ceļš ir pareizs. Tas lika atcerēties par Kaita stāstīto. Lai arī Sephirots kopā ar savu Māti bija visai nojūdzies, bet kopumā, jaunas pasaules veidošana un tādā garā, savā veidā, bija visai cēls mērķis. Bet šai Pasaulei lieks. Tā domādama, viņa sekoja Tīdusam

Šo rakstu rediģēja washulis: 25.02.2009 22:09

[Sindra]

Ejam! Droši vien uz savrupmāju no sākuma.
Kīra pasmaidīja un palūkojās uz Tīdu.
Paldies par izrādīto laipnību, bet ja kaut viens no jums iebilst pret mani kā pret komandieri, tad es nē.
Zini kā. Soldieri tomēr lielākā daļa visi ir dīvaini un laikam Seo to jūt pa gabalu. meitene iesmējās.
Lai būtu Džeroms. Ar vecuma pieredzi.

Starp citu, kad Tu trennējies, esi izmantojis reālo cīņu simulācijas? Mums viena tāda noderētu pirms sanāktu sastapties ar īstiem pretiniekiem.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 25.02.2009 23:50

[washulis]

Izdzirdējusi Kīras komentāru, Seo sāka smieties. Nepārproti mani. Tas, ka esi SOLDIER, man ir tīri nospļauties. Nu labi... tas tagad izklausījās ļauni. Viņa brīdi samulsa.

Galvenais, ar ko mēs tagad nodarbojamies, ne ar to, ko agrāk. Esam biedri un man personiski ne pret vienu nav nekādu antipātiju tikai par to, ko izvēlējās pagātnē. Viņa teica, sekojot pārējiem.

Un es Džeromu izvirzu tāpēc, ka... Viņa pat īsti nezināja kāpēc. Vienkārši man tā liekas, ka tā būtu labi. Domāju viņš spētu tikt galā.

Varbūt vienkārīs izveidojam balsošanu, kas par ko, lai tiktu galā ar šo jautājumu? Viņa ierosināja pārējiem. Katram viena balss. Balsot var par jebkuru no mums.

[Elony]

Nebija tālu jāiet, lai nonāktu pie vārtiņiem, kas iežogoja savrupmājas teritoriju. Zālājs bija nekopts, aizaudzis ar krūmiem. Pie durvīm stāvēja sardzē viens kareivis. Likās, ka viņš jau bija informēts, jo bez runas ielaida iekšā komandu.
Iekšā bija plašs, putekļains vestibils. Pretī kāpnes uz otro un trešo stāvu. Vairākas durvis uz pirmo stāvu sānos.
Vestibilā nedaudz nostāk no durvīm bija galds, kas likās atstiept no citurienes. Pie sienas atradās kārtīgi salikti automāti, kastes ar munīciju. Bija redzama pat viena bazuka. Bija arī saiņi ar citām mantām. Pie galda sēdēja pieci kareivji, divi vīrieši un divas sievietes. Uz galda bija portatīvais dators, pie kura sēdēja viena no sievietēm. Pārējie trīs spēlēja kārtis. Atnācēji izraisīja vispārēju interesi. Rādās, ka bez mošķa, kas sūca asinis, šeit nekas cits interesants nenotika.
Viens no spēlmaņiem bija kareivis, kas bija no rīta pie Tīdus, viņš arī pirmais ierunājās:"Prieks, ka iegriezāties pie mums vispirms."

[Sindra]

Es teicu tādēļ, ka soldier IR dīvaini ne tādēļ, ka man liktos, ka Tev nepatīk soldier kā tādi.
Es tiešām nenožēloju nevienu soli savā dzīvē un neuzskatu, ka būtu kļūdījusies ar izvēli.
Manai pagātnei ir nozīme manā tagadnē. Un tā nav, ka svarīgi ir tikai tas, ko mēs darām tagad. Kīra pasmaidīja.

Es nezinu vai vajag balsot. Es tiešām nezinu kā šādā situācijā rīkojas. Manā agrākajā dienesta viss bija vienkārši. Bija hierarhija.
Un pēc tam es strādāju viena.

Nonākot pie savrupmājas Kīra uzmanīgi nopētīja apkārtni.
Mums arī prieks. viņa atbildēja kareivim. vai jums te ir kaut kas interesantāks nekā reaktorā??

Šo rakstu rediģēja Sindra: 25.02.2009 23:49

[Mattiass]

— Tu gribi būt ēsma? — Sairuss tobrīd bija Seo atbildējis. Taču mazliet vēlāk grupa sāka atkal spriest par komandieri.

— Man liekas, ka labs vadītājs būtu Kīra, ņemot vērā kaujas pieredzi, — Sairuss noteica. Bija jāatzīst, ka SOLDIER prata cīnīties, un pret viņiem varēja izjust zināmu cieņu, pat ja nebiji vienā pusē ar ShinRa.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 26.02.2009 13:43

[Roviela]

(OOC - Mattiass, mēs neesam pie reaktora, mēs esam pie ShinRa bijušās savrupmājas. Pie tās, kur Sephirots nojūdzās, ja pareizi saprotu.)

- Man nav iebildumu arī pret Džeromu, bet Kīru es gribētu labāk, - Tīdus paziņoja.
- Man ir iebildumi vienīgi pret sevi, jo man galīgi nav tādas pieredzes. Vārdu sakot, izsakamies visi, un tad jau redzēs, par kuru būs vairāk. Pret nekādi nevar būt, jo mēs viens otru nemaz nepazīstam, kā var būt kaut kas pret?

- Cīņu simulācijas esmu izmantojis, bet tikai tuvcīņu un, kā lai saka, dueļus vai, - puisis atbildēja Kīrai. - Es neesmu nindzja, un visāda pielavīšanās, slēpšanās un citas tādas lietas man ir diezgan pasvešas. Ja tuvcīņas der, tad varam tādu treniņu sarīkot.

Savrupmāja izskatījās nolaista. Kā jau visi nami, kuros neviens kārtīgi nedzīvo.
Viņš pamāja draudzīgu sveicienu jau redzētajam kareivim.
- Jā, mums kaut ko stāstīja par šo un to notiekošu šeit. Gribētos sīkāku atskaiti.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 26.02.2009 09:48

[Sindra]

OOC - Mattiasam galvu droši vien sajauca mans posts. ^^

Jā, tas būtu interesanti. Kīra atbildēja par treniņa piedāvājumu.

Viņa aplūkoja uz plašās ēkas apartamentus un gaidīja ko labu pastāstīs kareivji.

[Elony]

"Atskaite? Nu mums teica, ka mēs savā starpā esam kolēģi, nevis jūs mums priekšnieki." tas pats kareivis pasmējās. Viņš nesāka ar sevi un saviem biedriem iepazīstināt. Laikam tā nebija pieņemts.
"Nu, izpētīt šo māju ir visnotaļ interesanti. Tiesa, mums nav atļauts klīst pa laboratoriju, kas būtu vēl interesantāk. Tomēr pagaidām viss ir mierīgi. Vienīgā problēma ir vampīrēns, kurš kaut kur ieperinājies. Sakoda mūsu biedru, kurš tagad jau laikam atpūšas Raķešu pilsētas slimnīcā. Mēs visu pārmeklējām, komandieris atļāva pat laboratorijā ielūkoties, bet atradām tikai daudz žurku un to spiru. Bezdelīgas pažobelēs un jenotu dārza piederumu skapī. Vārdu sakot, šeit iemigt nav vēlams, jo var arī nepamosties. Jāteic, ka tas sardzes pienākumus ļauj veikt ideāli. Varbūt tāpēc komandieris neiebilst, ka monstrs nav atrasts."
Viņš iesmējās. Viena no sievietēm nosauca viņu par āzi.
"Vai jūs būtu bijuši SOLDIER? Cik zinu, tikai tie nēsā sev līdzi zobenus." tā pati kareive pajautāja. Skatoties uz tiem, kuri tiešām bija bruņoti ar tuvcīņas ieročiem.

Kaits Sits aplūkoja vestibilu un nomurmināja: "Nekas daudz nav mainījies... tikai monstru laikam mazāk."

[Roviela]

- Tā bija pati labākā atskaite, ko esmu dzirdējis pēdējā laikā, - Tīdus iesmējās. - It īpaši man patika tā daļa par jenotu dārza piederumu skapī.
- Nē, es neesmu bijušais SOLDIER. Tā kā jūs mani šorīt apmeklējāt manā dzīvoklī, tad ir skaidrs, ka esmu vietējais. Individuāli trenēts tuvcīņu karotājs ar zobenu, kuru līdz šim varēja tā teikt, izīrēt apsardzībai. Tagad esmu izīrēts šim pasākumam.

[Sindra]

Es esmu SOLDIER. Kīra atbildēja nopētījusi kareivjus.
Un jums taisnība. Mēs esam kolēģi. Vienkārši Tīdus nepareizi izteicās.
Viņš vēlējās nevis atskaiti, bet uzzināt, kas pie jums interesants notiek. lai arī varēja saprast, ka kareivis joko, meitene nopietni paskaidroja.

[Moriartijs]

Džeroms sekoja pārējiem uz savrupmāju.

Viņš uzmanīgi klausījās līdera izvirzīšanas diskusijā, tad teica,

- Ja tiešām vēlaties mani par līderi, lūdzu un uz priekšu. Tikai saku, vecums neko daudz nenozīmē. Neteikšu, ka esmu dabisks līderis, vairāk savā dzīvē pavēlēm ir sanācis klausīt. Bet ja tā nolemsiet, tad nebūšu pret un vadīšu šo grupiņu, kā spēšu - viņš pasmaidīja

- Savu "balsi" atdodu Kīrai, domāju ka vadīm mūs vajadzētu kādam SOLDIER, ja reiz tie ir ar ko mums būs jācīnās/jāmeklē. -


Klausīdamies ko savrupmājā esošie runā ar komandas biedriem, Džeroms skatījās apkārt uzmanību pievērsdams savrupmājās iekšējam izskatam un aptuvenajam plānojumam.

[washulis]

Seo klausījās Kīras teiktajā. Man nez kāpēc bija licies, ka SOLDIERI pārsvarā ir dīvaini ikdienas un personības dēļ, ne tik ļoti, kā fakts, ka ir SOLDIRI. Bet iespējams es te tagad tikai muldu muļķības. Viņa nosmēja, nopētot viesnīcu. Varbūt viņai pagātne daudz ietekmē tagadni, bet man gan nē. Viņa vēl turpināja domāt par Kīras teikto, kadkareivis pastāsīja par to, kas labs viņiem noticies.

Būt ēsma? Viņa palūkojās uz Sairusu. Nav visai pateicīga loma, bet ja tas palīdzētu noķērt mazo lidoni, tad varētu arī peikrist. Seo to izteica kā joku, bet reizē arī, ja tas nepieciešams, kā viņas brīvprātīgo plānu.

Arī neesmu SOLDIER, bet zobens ir. Viņa teica, kad gāja saruna par ieročiem.