Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Roviela]

Tūidus atzinīgi paskatījās uz Kīru.
- Tas tā varētu būt, lai gan es neteiktu, ka Nibelheimas skapjus Klauds būtu tā pamatīgi izpētījis. Jā, to varam mēģināt!

[Sindra]

Nu mēs viņu iztraucējām. meitene noteica. Bez tam tur bija tikai grāmatas, dators, kas vadīja aparatūru un otrs dators, kurā es neatceros, kas bija.

[Roviela]

- Un pilni bēniņi ar veciem, sākotnējiem pierakstiem, - Tīdus papildināja.
- Jauno tur nebija, piekrītu.
- Vai tad mēs viņu iztraucējām? Pats kā tāds tramīgs meža zvērs aizmuka. Mēs viņam vēl būtu palīdzējuši meklēt, ja viņš tā būtu gribējis.

[Sindra]

Klauds nepieņem palīdzību. Nu ja vien ir spējīgs atteikties. Kīra noteica. Grūta bērnība bijusi. Tagad sarežgīts raksturs.
Viņa piecēlās un palūkojās uz vecīšiem. Nu jā, tad paldies par to pašu... meitene uz mirkli aizdomājās. A kā ir iespējams iemācīties levitēt tikai izzinot Planētas noslēpumus?

[Elony]

Vietējie klausījās Tīdusa un Kīras sarunā.
Pie pēdējā jautājuma druknākais vecītis iesmējās.
"Nu, izzināt Planētas noslēpumus nevar, tikai iepazīt viņas dabu un spēku. Redzi, tu taču zini par matērijām, vai ne? Matērijas ir daļa no dzīvības straumes, kura kondicionējās un pārvērtās šķidrumā, kuru cilvēki dēvēja par Mako, bet ja mako sacietē, tas var kļūt par matēriju. Bet tā kā matērija ir veidota no dzīvības straumes, tad tajā ir daļa no spēka un zināšanām, kas ir dzīvības straumē. Izsaukt uguni, vai arī aukstumu, radīt zibeni, vai iegūt lielāku fizisko spēku. Dziedēt ievainojumus, vai tos radīt. Visas šīs spējas, kuras sniedz matērijas, to var izdarīt arī bez matērijām. Jo redzi, katrā no mums ir daļa no dzīvības straumēs - mūsu dvēseles, var teikt, ka katrā no mums jau ir matērija. Un ja tā piepildās ar spēku un zināšanām..."

"Tad mēs varam paveikt interesantas lietas." ierunājās Hagervanders. Viņš salika rokas sev klēpī un pievēra acis. Nākamajā brīdī viņš pacēlās gaisā, līdz ar galvu gandrīz atdūrās pret griestiem.
"Tev vienmēr patīk izrādīties." noteica otrs vecītis ar īdzīgu seju.
"Ja tu mazāk ēstu kūciņas, tad arī spētu to." biedrs atteica.
"Doh..." nopūtās Negiveitans un aprija maizīti, pirms uzdzēra tēju. Tomēr nelikās, ka viņš būtu apvainojies.
"Oho, gluži kā Bugen... Nanaki vectētiņš." iesaucās Jufi.
"Ne gluži, es pagaidām spēju tikai pacelties gaisā, bet ne pārvietoties bez kāju palīdzības. Un ilgi tā nevaru." Hagervanders atteica un nolaidās atpakaļ zemē un paskatījās uz Kīru.
"Man ir vairāk kā 100 gadu un Planētas Dzīvības studijām esmu veltījis vairāk kā pusi savas dzīves, tomēr tikai nesen esmu spējis iemācīties šo. Bugenhagens mira vairāk kā 120 gadu vecumā, iemācījies levitēt. Ja gribi lidot, tad sāc mācīties jau tagad, vai atrodi matēriju, kas tev to dos, vai arī... uzaudzē spārnus. Arī tāds, šķiet, ir variants."

[Roviela]

- Vov...! - Tīdus novilka, skatoties, kā viens no skolotājiem levitē.
t- Interesanti... - viņš skaļi ieprātojās. - Es tikko atradu sarkano matēriju, un tā, izrādās, spēj izsaukt ledus būtni, Šivu, ja pareizi atceros tās vārdu. Joks ir tāds, ka man pašam ledus ir tuvs, un es tieši šo elementu izmantoju kaujās. Jūs sakāt, ka katrā no mums ir kas tāds... Šiva lido un mētājas ar ledu. Nez, es varētu iegūt pats tādas spējas, bez matērijas? Bez tā, ka es to ievietoju pats sevī?

[Elony]

"Nu, patiesībā nav zināms, vai cilvēkiem piemīt kādas iedzimtas spējas." Hagervanders pakasīja pakausi.
"Zināšanas par Dzīvības Straumi, par Planētas dabu un par paša gara enerģiju man palīdzēja to iemācīties, es domāju, ka to var jebkurš, ja vien ļoti vēlas un cītīgi mācās šīs zināšanas. Bet nezinu, vai to var īsā laikā. Nodot informāciju var var ātri, bet gudrība - tā nāk tikai ar gadiem."
"Pareizāk, gudrība nāk ar laiku. Nav jākļūst par simtgadīgu kraķi, vienkārši laicīgi jāsāk Planētas Studijas." otrs piebilda.

[Roviela]

- Iznāk ka no tā īsti nav labuma, - Tīdus noskuma.
- Jo es pat nezinu, kā tādas studijas sākt un kā iegūt zināšanas, ko pētīt, tātad nevaru tām veltīt brīvos brīžus, kā varu ar treniņiem, pie kuriem esmu pieradis no bērnības un kuru pamatus man iemācīja skolotājs. Tajos ietilpst arī pareiza elpošana, kustības, noskaņošanās un viss tas pārējais, bet tas taču, visticamāk, nemaz nav tas, kā jūs, godājamie to darāt.

[Džea]

Keila klusītēm bija klausījusies sarunās, bet pati neiejaucās. Jā būtu jauki iemācīties iegūt kādu no šīm prasmēm, taču līdzīgi kā Tidusam, arī Keilai nebija laika tam visam.
Vai jūs spējat noteikt kādu spēku vai spējas dod matērijas, vienkārši uz tām paskatoties?

[Elony]

"Ja vēlaties, mēs varam atvēlēt kādu pusstundu laika, lai parādītu Planētas Dzīvības studiju pamatus." teica Hagervanders. "Observatorijā ir lieliskais profesora Gasta izgudrojums, kas daudz labāk parāda lietas, kā mēs varētu pastāstīt." viņš skatījās uz Tīdusu.
" Iemācīties neparastas spējas nevarētu, bet tomēr tas būtu sākums. UN ja vēlies valdīt pār ledu, tad var jau iztikt ar matēriju, vai ne?
Tu pieminēji meditāciju, kas arī palīdz tuvoties Gajai un viņas zināšanām. Ja tev ir matērijas, tad tu vari tās izmantot tādā veidā, kā ļauj to spēks. Piemēram, mest uguns lodi ar uguns matēriju, bet tu vari šo spēku novirzīt arī savādāk, piemēram, likt savai rokai uzkarst, lai uzceptu desiņas."
Otrs vecītis pasmējās. "Lielisks piemērs. Bet jā, var iemācīties daudz plašāk pielietot matērijas caur studijām."
Viņš pievērsās Keilai.
"Paskatīties, varbūt, bet drošāk būtu, ja paņemtu rokā. Pati baidies pārbaudīt, kāds spēks piemīt tavai matērijai?"

[Džea]

Nē, nav jau tā ka baidos, vienkārši vel nēesmu izmēģinājusi.
Keila sacīja un iedeva savu purpura matēriju vienam no vecīšiem.

[Roviela]

- Es ļoti to vēlētos redzēt, - Tīdus apņēmīgi noteica, tad ieslīpi pašķielēja uz Kīru - vai viņai nebūs iebildumu? Mums taču būtu tā pusstunda laika?
- Vismaz uzzinātu, kā sākt un kā turpināt. Man ir dažas matērijas, jā, bet pamata treniņos es tās neizmantoju - kā tad uztrenēšu sevi, ja vienmēr palīdzēs matērijas?

[Elony]

Negiveitans paņēma Keilas matēriju plaukstā un skatījās uz to. "Tā... liekas, ka saprotu. Šī matērija, sasaistīta ar cilvēku, palielina fizisko spēku. Jo vairāk tu šo matēriju izmantosi, un ieliksi tajā savus pārdzīvojumus, pieredzi un zināšanas, jo stiprāku tā tevi darīs." viņš pēc brīža paskaidroja un atdeva matēriju atpakaļ.

"Tu runā par cīņas treniņiem? Nu, es nezinu, vai tie palīdz izprast Planētas dabu un savu garu. Ja vēlies izmantot matērijas plašāk, tad tur vairāk der tā pati meditācija, kopā ar treniņiem matērijas izmantošanā." Hagervanders paskaidroja Tīdusam.

[Roviela]

Tīdus noliedzoši papurināja galvu.
- Gan jā, gan nē. Cīņas treniņi nav tikai ieroču vicināšana un spēka un veiklības vingrinājumi. Tās ir arī pārdomas, prātojumi un, jā, arī dzeja par visu lietu saistību un cīņas un paša vietu pasaulē. Ja to sauc par meditāciju, tad, varbūt tas ir tas pats, tiesa, es vienmēr, dzirdot vārdu 'meditācija', iedomājos kaut ko līdzīgu nekustīgai sēdēšanai. Manos treniņos nav nekādas nekustīgas sēdēšanas. Jufi, droši vien, var pastāstīt to pašu, vai ko līdzīgu, es neticu, ka tā būtu mana skolotāja izdomāta sistēma.

[Sindra]

Kiira kaadu briidi seedeeja domiiga un raudziijaas uz skolotaaju speeju paraugdemonstreejumiem. Vinja ljaava biedriem parunaaties, tad kaa atdziivojusies piekriitoshi pamaaja ar galvu.
Domaaju man ir pusstunda iisajam kursam. Bet shobriid man nav daudzo gadu, lai nodotos Planeetas izpeetei. Meegjinaashu atrast Klaudu ar taam speejaam, kas man jau piemiit. Tachu iisais kurss buutu jauki. meitene pasmaidiija.

[Elony]

"Ha, nu mēs laikam piedāvājam tikai nekustīgu sēdēšanu, kā var redzēt." sev pie vēdera piesita apaļīgākais no abiem vecīšiem. "Bet jādomā, ka arī cīņas laikā var attīstīt spējas un prasmes. Tomēr nezinu, vai tā var tuvoties Gajai."

"Nu labi, nāciet mums līdzi." teica Hagervanders un piecēlies, devās iekšā pa kādām durvīm, sānos virtuvē. Viņi nonāca nelielā, apaļā istabā, tumšā, jo tai nebija logu, bet ar augstiem griestiem, pareizāk griestu vietā bija tāds kā kupols, bet tas nebija observatorijas kupols, jo pēdējais bija augstāk. Kupola iekšpuse biaj zilgana un atgādināja debesis naktī ar zvaigznēm, tur bija piekārti arī tādi kā pelēcīgi planētu modeļi. Istabā uz vidus atradās tāda kā platforma. Nanaki un Jufi nostājās uz tās. Aicināja nostāties arī pārējos. Kad tas bija izdarīts, Hagervanders nospieda slēdzi malā un platforma kā lifts uzbruca uz augšu, tuvāk griestiem. Viņi tagad atradās mājas otrajā stāvā, zem apaļā kupola. Tika izslēgtas gaismas, bet iemirdzējās citas lietas.

Zvaigžņotās debesis kļuva melnas, kā naktī, bet zvaigznes spīdēja patiešām īsti. Bet pie griestiem piekārtie objekti, virs viņu galvām, bija saules sistēmas modelis. Šeit atradās visas planētas arī tā, uz kuras viņi paši dzīvoja. Tiesa saule pa vidu bija mazāka un orbītu proporcijas arī nebija ideālas, bet tomēr saule spīdēja kā īsta un arī planētas likās dzīvīgas un reālas. Likās, ka tur ir kas vairāk par vienkāršām lampām. Tas, kā izskatījās debesis un planētas, pārāk reāli un dzīvīgi, šeit noteikti tika izmantota arī hologrammu tehnoloģija.

"Visums ir piepildīts ar nerimstošiem procesiem, kas to dara skaistu un arī dzīvu." ierunājās Hagervanders.
Varēja redzēt, kā pa debesīm lido komēta, līdz pazūd no skata, kā garām saules sistēmai palido bariņš meteoru, tāpat arī garām biedru galvām, tādi kā mazi akmentiņi, kas galu galā tiek iesūkti melnajā caurumā, kas auga lielāks, līdz vienkārši izzuda.
"Mūsu planēta ir daļa no šī visuma." vecītis runāja tālāk. "Tātad, visi cilvēki galu galā reiz mirsti. Kas notiek ar viņiem pēc nāves? Ķermeņi satrūd, atgriežas pie ziemes un kļūst par barību jaunai dzīvībai, bet kas notiek ar to saturu, sirdi un dvēseli? Dvēsele arī atgriežas pie planētas.
Un ne tikai cilvēku dvēseles, bet it visa, kas ir uz šīs planētas, patiesībā, tāpat notiek ar visu dzīvo būtņu dvēselēm šajā visumā.
Gari, kas atgriežas pie Planētas, saplūst kopā un vienoti plūst pa to. Tās klejo, saplūst un sadalās, veidojot viļņojumu, ko mēs saucam par Dzīvības Straumi.
Dzīvības Straume, dvēseļu enerģijas upe, kas plūst pa Planētu, tās iekšpusē. Tā ir garu enerģija... un kad tā atgriežas atpakaļ virs zemes, dzimt bērni un jauna dzīvība. Pēc laika viņi nomirst un garu enerģija atkal atgriežas pie Planētas. Protams, ir arī izņēmumi, bet šī ir Planētas kārtība."
Viņš norādīja uz planētu, kur viņi dzīvoja, tā bija vienīgā ar ziliem okeāniem un zaļiem kontinentiem.
Tā uz brīdi apstājās un visi varēja to vērot.
"Vizuāls piemērs ir labāks par daudziem gudriem vārdiem."
Viņi varēja redzēt, kā uz planētas virsmas parādās egle un cilvēka stāvs. Cilvēciņš iemirdzējās dzeltenā gaismā, bet eglīte sarkanīgā, tie abi pazuda, bet viņu vietā palika daudz mazu gaismiņu, kas veidoja tādus kā mākonīšus, tie abi izstiepās uz priekšu plūsmā, pārvietojās pa planētas virsmu un otru pasaules malu, pa cēlam abas plūsmas, dzeltenā un sarkanā saplūda kopā un kļuva zaļgana, zaļganās gaismiņas izveidoja jaunu mākonīti un pārvērtās par zīdainīti, kas ,ātri izauga, piecēlās kājās un atkal iemirdzējās un atkal kļuva par jaunu mākonīti... sīki stāvi sāka parādīties pa visu planētas virsmu, pa to sāka visos virzienos plūst daudzas mazo gaismiņu straumes, kur tās saplūda kopā, dalījās, radīja jaunus kokus un bērnus.
"Garu enerģija ļauj rasties visām lietām - kokiem, putniem un cilvēkiem. Ne tikai dzīvām lietām, tā satur kopā arī planētu, ļauj tai būt par Planētu."

"Dzīvības straume ir Gaja, Planētas un sirds, dvēsele, kā arī imūnā sistēma. Ja Planēta tiek ievainota, Dzīvības Straume to dziedē."
Varēja vērot, kā lido meteors un ietriecas planētā. Atstājot krāteri. No zemes virsmas parādījās jaunas gasimiņu straumes, kas devās krātera virzienā, saplūda kopā virs tā un lika tam pazust.
"Kamēr mēs esam dzīvi, mūsu garu enerģija ir nodalīta no Planētas, bet tas nenozīmē, kas nevaram būt vienoti." Uz planētas virsmas atkal bija redzams viens cilvēciņš, kurā iekšā mirdzēja gaisma, tāda pati iemirdzējās arī planētas iekšienē.

"Kas notiek, ja garu enerģija izzudīs?"
Vecītis piegāja tuvāk pie mirdzošās, gaismas straumīšu ieskautās planētas un pastiepa pret to roku.
Mazās gaismiņas tika iesūkts iekšā Hagervandera plaukstā, bet planēta palika par tukšu, melnu lodi, kas saplīsa gabalos, lielos akmeņos.

"Pirms kādiem 40 gadiem tika uzsākta Mako enerģijas izmantošana... Shinra Kompānija kondensēja garu enerģiju, pārvēršot to šķidrumā, ko izmantoja kā degvielu elektrības turbīnās. Bet kad garu enerģija kļūst par mako, tā nevar izpildīt savu uzdevumu, radīt jaunu dzīvību vai dziedēt Planētu. Planētu, Gaju tas novājināja. Un ļaunie spēki guva iespēju uzsākt jaunu karu par pasaules iznīcināšanu." viņš skatījās uz planētas lauskām. "Par laimi, atradās ļaudis, kas draudus uzveica un lai arī Gaja bija novājināta, tā tomēr spēja sūtīt Dzīvības Straumi, lai apturētu postošo Meteoru."
"Tiesa, Planēta pēc tam atkal bija briesmās divas reizes...un liekas, ka tagad ir ceturtā." ierunājās Nanaki.
"Jā, ir pagājuši tikai daži gadi kopš cilvēki pārtrauca izmantot Mako enerģiju... Gaja vēl nav tik stipra, Planētas imūnsistēma nespēj viena pati uzveikt visu ļaunumu. Tiem, kas dzīvo uz Planētas, ir jāpalīdz Gajai. Dēļ sevis un visas Planētas."
vecītis paskatījās uz pārējiem. "Nu, šis ir Planētas Dzīviības studiju pamats."

[Sindra]

Kādēļ daži ļaudis, kad nomirst pilnībā tiek uzņemti Dzīvības straumē, nu arī to ķermeņi, bet visi nē?
Kīra jautājoši palūkojās uz vecīšiem.
Un jūs par Gaiju saucat Dzīvības straumi. Bet kā tad ar dievieti? Skaisto sievieti ar zeltītajiem matiem, lielo loku rokās?

[Elony]

"Ja kāda persona ir pārāk... nežēlīga, ļauna, vārdu sakot, tās būtība ir pretrunā ar Gajas garu, tad šī persona nevar saplūst ar Planētu. Gaja neuzņems sevī kādu, kura dvēsele ir piepildīta ar emocijām, kas spēj sēt vien naidu un alkatību. Tā rodas spoki, garu enerģija, kas klīst pa zemes virsū, Planētas atraidīta, līdz viņi labojas vai izzūd nebūtībā... tiesa nedomāju, ka tādu ir daudz." Hagervanders paskaidroja.
"Tiesa, ja šis gars ir ļoti spēcīgs, tad var arī atgriezties miesā virs zemes. Sephirots, jūs zināt."

"Leģendas, senas leģendas vēsta, ka Gajai ir veidols, skaistas, spārnotas sievietes veidols. Varbūt tā arī ir.... bet tas tieši neattiecas uz Planētas dzīvības studijām, tāpēc nevaru to nedz apstiprināt, nedz noliegt. Gaja ir dzīva būtne, bet ne tāda kā mēs. Un viņai nav vajadzīgs ķermenis kā mums."

[Sindra]

Bet es viņu esmu tādu redzējusi. Kīra noteica.
Mans draugs viņu sastapa pēc tam, kad bija izmantojis Dievietes matēriju.
Varbūt viņai ķermenis nav vajadzīgs, bet viņai tas ir.

[Roviela]

- Ne cīņas! - Tīdus iebilda, jau braukdams reizē ar biedriem augšā.
- Treniņu! Cīņas galvenais mēŗkis ir uzvarēt, cīņu nemaz nesākot. Manuprāt, tas ir saskaņā ar Gajas garu. Visa vicināšanās un kaušanās ir tikai blakuslieta. Domāta gadījumiem, kad bez tā neizdodas iztikt.
- Diemžēl, - viņš nopūtās, - tā sanāk visai bieži.

Puisis ar interesi noskatījās priekšnesumu un noklausījās stāstu. Itin kā tas viss jau bija zināms, bet te tas bija ļoti uzskatāmi. Tikai - kā tas varētu palīdzēt? Viņš nespēja uztaustīt kādu saistību, itin neko, kas palīdzētu atrast Klaudu vai Vincentu un, galu galā beigās noteikti būs jāsatiekas ar Sephirotu.
Ja nu vienīgi Klauda spārns ir realizācija tam, ko viens no skolotājiem ieteica - gribi lidot, uzaudzē spārnus, - nevis šūnu iedarbībai. Tikai tad gan Klauds būs bijis nesamaņā, kad pie tāda ticis, ja jau tagad uztraucas par to.

- Es arī to gribētu redzēt! - Tīdus paziņoja, noklausījies Kīras teikto.