Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Mattiass]

Sairusa nolemtā sejas izteiksme gan liecināja, ka viņš ir gatavs visam. Taču viņa busiņš bija viņa ilggadējs lolojums, un tik vienkārši ļaut tam pārvērsties par lūžņu kaudzi viņš nespēja. Pat ja tas nozīmēja riskēt ar dzīvību. Veicis priekšdarbus, viņš piesprādzējās.

Kad visi bija izlēkuši, viņš pagaidīja, kad gaisa kuģis noslīdēs tuvāk zemei, līdzenākā vietā, tad noņēma rokas bremzi un ar ieskrējienu izbrauca ārā no kravas tilpnes. Gaisā busiņš sasvērās uz priekšu, un Sairuss izšāva raķeti, kā mērķi tai jau iepriekš norādījis vietu, kur, pēc viņa aprēķiniem, busiņš sadurtos ar zemi, cerībā, ka sprādziena triecienvilnis nobremzēs kritienu. Reizē viņš ieslēdza antigravitācijas dzinējus, kurus bija ierīkojis šķēršļota apvidus pārvarēšanai, lai ar tiem vēl nobremzēt kritienu un mīkstinātu nosēšanos. Busiņa apakšā bija plāksnes, kurām vajadzēja sargāt pret mīnām, arī tās tagad varēja noderēt.

Tad ir reakcijas jautājums. Ja raķetes sprādziens palēnina busiņu gaisā par tik, lai būtu cerība uz jēdzīgu piezemēšanos, ļauj tam notikt. Ja joprojām ir par traku, rauj vaļā abus izpletņus sānos. Ja arī tie notrūks, tas būs vēl nobremzējis kritienu.

[Elony]

Kīrai, Tīdusam, Jufi, Rīvam un Seo izdevās daudz maz veiksmīgi piezemēties uz kalna sāniem. Tā bija klinšana vieta, kas vietām klāta sīkiem krūmiem un zāli. Viņi bija izkaisīti vairāk kā 100 kvadrātmetru lielā teritorijā, daži augstāk, daži zemāk. Kareivji sāka vākties kopā tur, kur bija Rīvs. Jufi piezemējās pirmā ar savu liddēli un sagaidīja, kad samērā netālu piezemējas Kīra un Tīduss.
"Būtu viņi šos izmantojuši ne vien karam, bet arī glābšanai." viņa pamāja uz liddēli. Pēc tam apvaicājās. "Jums abiem viss labi?"

Kad Sairuss ar busiņu izbrauca no kravas tilpnes, līdz zemei jau bija vairāk kā 100 metri. Ātrāk izlēkt nevarēja, nāktos izdzenāt izpletņlēcējus. Līdz ar to kritiena ātrums bija pietiekams. Kad busiņš jau bija tuvu zemei, raķetes trāpīja zemē un triecienvilnis sadrebināja busiņu un un meta to sānis, izpletņi, kas atvērās, notrūka, bet nostabilizēja busiņu ar riepām uz leju. Busiņš smagi atsitās pret zemi, bet gaisa dzinēji samazināja triecienu. Businš, inerces un kalna slīpuma vadīts, paskrēja gabalu uz priekšu, palēkdamies, bet vairs neatsitās pret zemi dēļ dzinējiem un to varēja nobremzēt.

Keilai veicās, jo gaisa kuģiem, atšķirībā no lidmašīnām, dzinēji nebija sānos, bet augstāk. Vadības gondola atradās praktiski kuģa apakšā, tāpēc izrāpjoties laukā pa sasistajiem stikliem, varēja droši lēkt, nebaidoties, ka atsitīsies pret kuģa korpusu.
Keila mierīgi piezemējās kalna pakājē un redzēja, kā gaisa kuģis, ar katapultas lādiņa trajektoriju ietriecas zemē vairākus simtus metru tālāk un uzsprāgst.

Visi, kas piezemējās, redzēja kuģa avāriju un uguns parādīšanos.

[Sindra]

Nē, nu kā rādās es dzīvošu vēl kādu brītiņu. Kīra nopūtās nolūkodamās kā viņu kuģis uzsprāgst.
Nu līdz brīdim, kad Krimsona nolems man parādīt, kas īsti ir Rosso Krimsona. viņa pavīpsnāja un palūkojās uz Rīvu.
Ko nu? viņai rokā vēl joprojām bija Keilas dziedināšanas matērija. Kīra paraudzījās apkārt vai kāds nav kaut kā neveiksmīgi piezemējies un vai nevajg izdziedēt.
Kad Keila parādās tuvumā viņa atdod matēriju Keilai.

[Mattiass]

— Fiūū!

Neticami. Bet izdevās! Johaidī, izdevās! Sairuss uz brīdi atslāba, taču kuģa sprādziens atgādināja par realitāti. Par to, kas notiktu, ja viņš nebūtu riskējis, negribējās domāt. Viņš atsprādzējās. Rokas viegli trīcēja, un izpletņu mugursomu atbrīvošana un izmešana pa logu aizņēma vairāk laika, nekā varētu gaidīt. Ja vien tieši busiņam blakām nav kāda aiza, Sairuss nedroši izkāpa ārā un apgāja autiņam apkārt, palūkojās arī zem tā, censdamies novērtēt, vai kaut kas ir jāremontē, vai arī var doties ceļā. Pēc tam ieskatījās arī kravas tilpnē, kurā joprojām nostiprinātam pie sienas vajadzēja atrasties Kīras mocim. Arī tas tiek rūpīgi apskatīts. Un arī busiņa iekšpuse, kaut arī par to bija mazāk satraukuma — tur viss bija nekustīgs kā daļa no korpusa.

[Džea]

Veiksmīgi piezemējusies Keila atsprādzēja izpletni un atstāja to tur pat. Ar drūmu skatu viņa nolūkojās kuģa uzsprāgšanā.

[Roviela]

Tīdus piezemējās uz saliektām kājām un, izpletņa vilkts, paskrēja dažus soļus uz priekšu.
Viņš novaldīja izpletni un nodabūja to zemē, tad izsprādzējās no tā.
- Ei! Kādam nevajag palīdzību? - puisis skaļi iesaucās, tad pašķielēja uz Jufi un uzsmaidīja viņai.
- Jā, kā Kīra saka, vēl kādu brīdi dzīvosim.
Viņš pārlaida acis apkārtnei.
- Skat! Pat busiņš vesels ar visu Sairusu! Man prieks. Un re, kur Keila!

Kuģa bojāeja puisi diezin ko nesatrauca, vienīgais, ka tagad vēl ir jātiek no šejienes prom.
- Vai kāds zina, kur mēs atrodamies?

[Sindra]

Kīra domīgi raudzījās apkārt meklējot, kur palikusi Seo.
Meitene apsēdās un lūkojās uz klinti, kur bija sašķīdis gaisa kuģis.
Diez kas tad bija tas, ko viņai vajadzēja un ko viņa dabūja.

[Elony]

Keila redzēja pārējos kādu gabaliņu augstāk kalnā. Citādi visapkārt nekā nebija, ne māju ne ceļa.

Sairusam apskatot busiņu, bija manāms, ka nedaudz bojāta priekšpuse, laikam no sprādziena triecienviļņa un labās puses šasijas, no atsitiena. Tomēr neviens no bojājumiem nebija tāds, lai traucētu braukt. Bija pilnīgi iespējams doties gan augstāk pa kalnu pie pārējiem, vai arī zemāk kur Keila.

Rīvs atbrīvojās no izpletņa. "Viņa uz brīdi piekļuva pie datora. Laikam kaut ko tur atrada." viņš noteica, tad pacēla savu telefonu. "Runā Rīvs Tuesti. Manam gaisa kuģim uzbruka. Kuģis avarēja. Komanda nav cietusi, bet mums nepieciešams transports, lai atgrieztos Raķešu pilsētā."
Pēc tam pagriezās pret Kīru. "Es nezinu, vai ko stāstīji, galu galā ir patiesība... bet laikam man nav izvēles. Meklēt kādu citu bijušo SOLDIER nav laika, turklāt nav garantijas, ka tas būs uzticamāks. Ņem sev līdzi savu komandu un arī Jufi. Brauciet uz dienvidiem, līdz atradīsiet ceļu. Es aizsūtīšu jums citu gaisa kuģi, kurš aizvedīs jūs līdz galamērķim - Kosmo Kanjonam. Meklēsiet Klaudu, kā gribējāt."

[Sindra]

Kīra piecēlās un palūkojās uz Rīvu.
Varbūt uzzināja Geneša iepriekšējo atrašanās vietu un mēģinās noteikt nākamo vai notvert un uzbrukt pa ceļam tāpat kā mums.
Diez vai kuģī varēja būt vēl kāda cita informācija, kuru viņi nezinātu tāpat. Bet Geneša atrašanās vietu pilnīgi noteikti nezināja.

Klauds ir manīts Kosmo Kanjonā? Vai tas ir vienkārši meklēšanas sākuma punkts? viņa ieinteresēti apjautājās, tad pamāja pārējiem biedriem.
Lūk. Dodamies ceļā. un vēlreiz palūkojās uz Rīvu. Nu es nekādi savādāk savu uzticību apliecināt nevaru, ja Tev ar zvērestu nepietiek.

[Roviela]

Tīdus pablisinājās uz Rīvu. Nu gan neuzticīgais! Kā tā vispār vai sastrādāties? Bet neko neteica.
- Tad mums jāčāpo uz busiņu, - puisis noteica, pamāja ar roku palicējiem, pagriezās un gāja turp.

[Elony]

"Es..." Rīvs paskatījās apkārt. "Es vairs nezinu, kam var uzticēties. Mani tuvākie biedri nav izpauduši būtisku informāciju, vismaz tāds iespaids rodas tomēr rādās, ka ne jau ierindas kareivji izpļāpā visu pretiniekiem. Jums aizsūtīšu kuģi ar uzticamu kapteini un viņam tad būs arī vairāk informācijas." viņš paskaidroja.
"Neciešu noslēpumainību." Jufi noburkšķēja.
"Nestrīdies ar mani, lūdzu. Tā vajag. Tu taču esi lietā, vai ne?" Rīvs viņai teica.
"Protams, ka esmu! Bez manis viņi nekā! Gan es ar Klaudu parunāšu kā vajag!" Jufi apliecināja un gāja ar Kīru, Seo un Tīdusu.
"Uzticību pierādīs ar darbiem. Es tos gaidīšu." Rīvs vēl uz atvadām un par atbildi Kīrai noteica.

[Sindra]

Kīra nopūtās un paskatījās uz Rīvu.
Ja Genesis ar mani sazināsies es viņam pajautāšu kā viņi uzzin informāciju no PAO. meitene atbildēja un devās uz busiņu dziļi elpodama un mēģinādama sevī apslāpēt vēlmi pateikt Jufi.

Tomēr Kīra paskatījās uz lecīgo meiteni. Cik man gadījās redzēt, Tu esi visai draņķīga diplomāte. Tādēļ es vēlētos paturēt pirmtiesības uz sarunu ar Klaudu. Pirms Tu neesi visu sabojājusi un Klauds nav atkal aiztinies tālāk. Pēc tam varēsi viņu čubināt, mīļot vai ko nu Tu tur taisies ar viņu darīt.

[Elony]

"Ei! Zini, tu pati arī neesi nekāda diplomāte!" Jufi iebilda. "Šitā tu ar Klaudu gribi runāt, ja?"

[Roviela]

- Kuš, - Tīdus noburkšķēja.
- Klauds mani pazīst, un man nav Jenova šūnas, ka Sephirots varētu mani kontrolēt, tā kā, esiet tik laipnas, dāmas, palaidiet pa priekšu mani. Runāt var no attāluma. Bet es stāvēšu pa vidu. Jūtu, ka esmu šai barā tas nevērtīgākais (viņi bija trijatā ar Kīru un Jufi), tā kā patēlošu buferi.

[Sindra]

Nu ne jau tik nožēlojami kā Tu ar Vaisu vai Genesi. Kīra atteica Jufi un palūkojās uz Tīdu.
Priekšlikums noraidīts. Man buferis nav nepieciešams. Un tieši tādēļ, ka Tevī nav Jenovas šūnas, Tu nesaproti par ko ir runa.
Man jāpanāk, lai viņš man uzticas un saspringtā gaisotnē tas nav iespējams.

[Roviela]

- Nē taču! - puisis atmeta ar roku.
- Skaidrs, ka es nesaprotu neko par šūnām, bet nav nekādas vajadzības, lai viņš tev pieskaras vai otrādi, ja tu to uzskatīsi par nevēlamu. Un vai tad es teicu, ka stāvēšu tur kā statuja kaujas stājā ar zobenu abās rokās un nikni atņirgtiem zobiem? Kas vainas bija sarunai laboratorijā?

- Bet, nu labi! Kā teiksi. Vispirms viņš vispār ir jāatrod.
Tīdum nebija nekādu problēmu piekāpties.

[Elony]

"Ei!, jūs galīgi esat?" Jufi iekarsa. "Klauds ir mans draugs, mēs kopā kāvāmies pret Shinru, Sephirotu un arī Zemes Dzīlēm. Man nav nekādu Jenovas daļiņu, esmu īsta Vutai kareivei!
Un tu nedomā salīdzināt Klaudu ar tiem tur... pat ja viņam ir problēmas, viņš tomēr vienmēr ir cīnījies par Planētu un... nu, par labām lietām.
Tā ka, ja kāds te ir piemērots runāt ar Klaudu, tā esmu es. Vislabāk būtu Tifa, bet laikam Rīvs domā, ka viņa ir pārāk... Nu, vienalga ko viņš domā. Es runāšu ar Klaudu, kad viņu atradīšu, labāk paši domājiet, ka nepasakiet ko nepareizi."

[Roviela]

- Tu esi nindzja, - Tīdus aizrādīja, - kareivis esmu es, un tieši tikpat īsts.
- Jufi, tagad paklausies mani, - puisis pavisam miermīlīgā balsī turpināja, ejot tālāk.
- Klauds negrib pat būt tuvumā Tifai, jo baidās, ka pats nespēs kontrolēt savu rīcību un tāpēc ir bīstams. Tu viņu neredzēji tagad, kad viņam ir balts spārns. Un, ja runa par pazīšanu, tad es arī viņu pazīstu, un viņš pat mani atcerējās, tikai nobijās, jo domāja, ka es esmu miris un viņam atkal rādās. Atmiņa viņam šoreiz nav zudusi, starp citu. Neviens jau neteica, ka tu ar viņu nedrīksti runāt. Tikai Kīra kā komandiere būs tā, kas runās pirmā. Tieši tāpēc, ka Klaudam ir problēmas ar šūnām un viņš vēlas tās atrisināt, tad viņi arī runās par šūnām, par ko mēs ne viens, ne otrs neko nezinām.

[Džea]

Tikusi līdz pārējiem Keila paņēma savu matēriju no Kīras un klusēdama sekoja viņiem. Sarunā par Tidusu viņa neiesaistījās. Ne viņa viņu pazina, ne kā citādi.

[Sindra]

Kīra iesmējās.
Es Klaudam izglābu dzīvību. Nebūtu Zaka un manis, viņš jau sen būtu miris.
Pārsitiet šo... Klauda pazinēji.

Meitene turpināja iet uz Sairusa busiņa pusi.
Man ir vienalga ar ko un kad Tu kopā cīnījies. viņa paskatījās uz Jufi.
No Tavas runāšanas nevienam nebūs nekāda labuma. Ko tad Tu viņam teiksi? Klaud, saņemies! Klaud mums visiem Tevis pietrūkst! Klaud, Tu taču esi tik spēcīgs! Kīra atdarināja Jufi sparīgo runāšanas veidu.
Kā tad Tu viņam palīdzēsi? Aizsūtīsi pie Rīva? Un kā Rīvs viņam palīdzēs? Nekā, sirsniņ! Un beigu beigās Sephirots Klaudu pakļaus pilnībā un izmantos kā ieroci, lai piemēram liktu viņam nogalināt nu kaut vai Tevi.
Tā, ka liekaties nu mierā.
Klaudam spēj palīdzēt tikai Genesis.