Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Elony]

Sikspārņa spiedziens nāca pār Rosso un Seo izdevās viņai iesist un Rosso nogāzās zemē. Tūlīt pat lēca klāt Kīra, Rosso jau bija attapusies un pacēlusi savu ieroci, bloķēja viņas uzbrukumu. "Sīkā padauza! Neiedomājies izzaicināt mani kā līdzvērtīgu!" Rosso viņai atcirta un ar kāju spēcīgi iespēra pa vēderu. ja ņem vērā, kādi viņai zābaku purngali, tas bija visai sāpīgi.

Jufi skrēja iekšā telpā, meta savu šurikenu pa monstru un pēc tam arī koncentrēja rokā maģiju un meta to pa monstru reizē ar Tīdusa zibeņiem un Keilas ledu.
No Jufi rokas izlidoja nelielas gaismas lodītes, kas aiz sevis atstāja tādas kā astes, tās lidoja virsū monstram virpuļojot, līdz ietriecās un uzprāga tam purnā. Telpā ieskrēja arī vairāki kareivji, kas šāva pa monstru. Galu galā tas atkāpās, uzlīda pa gaisa kuģa korpusu uz augšu un Šiva tam pakaļ. Tagad priekšējie iluminatori bija brīvi, arī stūrei varēja tikt klāt, tikai gaiss pa caurumu sitās iekšā, jo kuģis diezgan ievērojamā ātrumā tuvojās zemei, labi, ka vēl ne pārāk slīpi, joprojām 30 grādi pret zemi.

[Džea]

Sapratusi ka vadības telpa ir daudz maz brīva, Keila ieskrēja tajā un satvērusi vadības pulti, centās pagriezt stūri tā, ka kuģim vajadzētu pagriezties sānis un lidot taisni.

[Sindra]

No Rosso spēriena Kīra nedaudz atkāpās un pielika roku pie vēdera.
Samiegusi acis viņa paskatījās uz pretinieci.
Tu gan esi smieklīga. Kīra nicīgi noteica. Bezgode un nodevēja. Par kādu līdzvērtību vispār var būt runa? Kurš gan vēlētos līdzināties tev?
Vācies un pasaki Sephirotam, ka arī melno darbu būs jādara pašam. Kīra pavērsa pret Rosso savu ieroci un uzlādēja matēriju.
Par lēnu, viņš teica.. viņa klusi nočukstēja. Nebūs par lēnu. meitene sakopoja spēkus un paskatījusies uz Krimsonu metās tai virsū ielikdama uzbrukumā visu savu spēku un ātrumu.
Galu galā šī persona nevarēja būt spēcīgāka par Genesi. Kīra cirta un neļāva pretiniecei atpūsties. Izdevīgā brīdī izmeta pret viņu zibeņus un gaidīja, kad viņas spēki dos iespēju izmantot īpašo uzbrukumu.

[Roviela]

Monstram paejot nost Tīdus vēlreiz atkārtoja Šivai - uzbrūc viņam!
Un pats, aktivizējis ledus matēriju zobenā, metās virsū Rosso. Jā, viņš zināja, ka ir lēnāks, bet tik un tā atcerējās viņa un Kīras kopīgo treniņu, un bija drošs, ka tagad zinās, kur un kā kustas Kīra, un ka viņš spēs papildināt Kīras uzbrukumu, nevis traucēt tam, lai Krimsonai būtu tik neērti cīnīties pret diviem, cik vien iespējams. Ja izdotos Rosso vismaz dabūt gar zemi, tad viņas monstrs pazustu pats pēc brītiņa.
Ak tad tārps un nekam nederīga niecība es tev esmu? puisis domāja, un tas piedeva niknumu uzbrukumam.

[Elony]

Keila pie kapteiņa vadības pults manīja, ka ierīces kopumā ir neskartas un stūre arī darbojās. Tomēr kuģa kreisais dzinējs bija bojāts un darbojās uz pusjaudas. Turklāt radība uz kuģa korpusa pamanījās tomēr noliegt priekšgalu uz leju un ar nepilnīgiem dzinējiem to izlabot nevarēja.

Lai arī Rosso bija ātrāka un stiprāka, tomēr Kīra un Tīduss cīnījās aizrautīgāk. Un Ross kļuva niknāka, viņa spēja izvairīties no Kīras un Tīdusa uzbrukumiem, bet Rosso nācās atkāpties atpakaļ, uz cauruma pusi.
"Gods ir ilūzija, uzticība - naivums." Rosso atteoca Kīrai. "Bet tu..."
Rosso nepabeidza.

Šiva lidoja virsū monstram kurš atkal bija pavēris rīkli un koncentrēja enerģiju, rezultātā, kad abi summoni bija viens otram tuvu, abu uzbrukumu saskārās un pārvērtās spēcīgā sprādzienā, kas deformēja komandtiltiņa griestus un lika izbirt visiem palikušajiem stikliem, kuri nolija arī pār Rosso, Kīru, Keilu un Tīdusu.

Kad notika sprādziens virs komandtiltiņa un nobira stikli, vadība uz brīdi pasliktinājās un kuģis noliecās uz priekšu vairāk. Rosso sāka slīdēt uz priekšpusi, kur bija izbiruši stikli.

[Roviela]

(OOC - abi summoni ir pagalam? Tālākā rīcība ir stipri atkarīga no tā.)

Tidus nepavisam netērēja laiku un spēku, lai skaļi apsaukātos. Puisis tīši nerunāja, neizdarīja nevienu lieku kustību, viņš gāja virsū kā tāda nejūtīga kaujas mašīna, raizējoties tikai par to, lai viņa un Kīras darbības būtu saskaņotas, un neviena kustība nebūtu velta. Tā, kā viņam bija mācījis skolotājs.
Mazu brīdi nācās izvairīties no krītošiem stikliem, un viņš to izdarīja karotājam piedienīgā veidā - vairākas reizes novicinot zobenu virs galvas. Sasalušais stikls tinkšķēdams bira viņam abās pusēs.

[Sindra]

Jā, es... Kīra noteica. Viņa līdzīgi kā Tīdus savicināja virs galvas zobenu, lai meitenei netraucētu krītošās šķembas.
Kīras zobens piepildījās ar mistisku lillā gaismu un viņa ātri tuvojās Rosso un spēcīgi novēzējusi zobenu, lika iemirdzēties zobenam vēl spožāk.
Pretinieces virzienā aizlidoja trieciena vilnis, kuram vajadzēja Rosso vienkārši izmest ārā no kuģa.

[Džea]

Keila saprata, ka nosēšanās nebūs no tām labākajām, taču pašlaik viņa mēģināja noturēt gaisa kuģi daudz maz gaisā. Tiesa gan, atšķirībā no Tidusa un Kīras, Keilai nebija ar ko aizsargāties no stiklu ''lietus'' un arī stūŗi nebija prātīgi palaist vaļā,

[Elony]

Abi summoni bija pazuduši, izšķīda zilā gaismā.
Tā kā Keila neaizsargājās no stikliem, lauskas savainoja viņas rokas un arī galvu. Kad summons vairs netraucēja vadīt kuģi, varēja vairāk censties to noturēt taisni. Tikai bojāto dzinēju un citu bojājumu dēļ kuģis lidoja uz riņķi, pa spirāli pamazām laižoties zemāk, citādi noturēt viņu daudz maz taisni nevarēja. Bet Keila nevarēja noteikt, cik augstu viņi ir un kāda ir zemes virsma apakšā, jo neviens nestāvēja pie navigācijas pults un radara ekrāna.

Kad Kīra izmeta triecienvilni, Rosso to bloķēja ar savu ieroci, bet triecienvilnis tik un tā izmeta viņu laukā no komandtiltiņā. Iekliedzusies, Rosso krita lejup un pazuda pāri malai...
Bet pēc brīža parādījās uz maza gaisa kuģa korpusa. "Nedomājiet, ka šī ir jūsu uzvara. Es dabūju ko gribēju. Un tu..." viņa paskatījās uz Kīru. "Tu vēl uzzināsi, kas ir Rosso Krimsona!"
Mazais kuģis devās sānis un pazuda no skata.

[Roviela]

Tīdus izslējās taisni un nolaida zobenu. Zilā gaisma tajā nodzisa.
- Viņai bija dzeltenā matērija? Bet kāda lielībniece, taisni nelabi metas! - viņš ierunājās visai pārliecinātā balsī, paskatoties uz Kīru.
- Neesi savainota?

Ja redz, ka Kīra vēl brīdi var turēties, viņš dodas ārstēt citus - vispirms Keilu, jo viņai jāvada kuģis, un tad pārējos, atkal vispirms izvēloties tos, kam jāvada kuģis. Pats viņš no tā nesaprata ne nieka.

[Sindra]

Jā, jā. Es jau diemžēl zinu, kas ir Rosso Krimsona. Geneša lielākā kļūda. Bet tas nekas. Gan es vai viņš pats, šo kļūdu izlabosim. Kīra klusi noteica noskatīdamās, ka sieviete kopā ar kuģi pazūd.
Pārliecinājusies, ka uzbrucēji neatgriezīsies, Kīra pargriezās pret Tīdu.
Dzeltenā matērija? Kādēļ? Par piedāvājumu ārstēt viņa noliedzoši pakratīja galvu.
Ā, nē. Man nekas nekaiš.

[Roviela]

- Viņa neteica - panācu, ko gribēju, bet dabūju, ko gribēju, tāpēc tā nodomāju, - puisis paskaidroja, ārstēdams.
- Tajās ierakstās ienaidnieka prasmes. Manā jau ir sikspārņa spiedziens un tie zibeņi, kurus metu uz monstru. Ja viņai tāda ir, viņai ir viss tas, ko mēs vērsām pret viņu.

Viņš koncentrējās darāmajam, bet tomēr atrada laiku pasmaidīja.
- Un Tu vēl teici, lai es pārdodu sarkano matēriju! Tieši šādiem gadījumiem es to tomēr domāju paturēt.

[Sindra]

Nu es nezinu, ko viņa varēja no mums dabūt. Kīra paraustīja plecus.
Es nekā tāda īpaša nemāku. Un diez vai viņa no manis ko ieguva. Tikai pārsistu degunu.
Drīzāk domāju, ka viņai vajadzēja par kaut ko pārliecināties vai varbūt paskatīties, cik mēs kopā esam spēcīgi. Kaut kā tā.

Bet manas domas par izsaukšanas matērijām Tu jau zini. Karotājs, kuram viņa gods ir svarīgs, cīņā sumoņus neizmanto.

[Džea]

Kad lauskas viņu savainoja, Keila noturējās un neko neteica. Rokas joprojām bija uz pults. Kad Tidus pienāca un vinu izdziedēja, Keila iedeva savu atjaunošanas matēriju puisim.
Paldies. Iedo šito Kīrai, lai viņa var tev palīdzēt dziedēt citus.
Sieviete sacīja pasmaidot.
Un pasakiet Rīvam, lai noliek kādu pie navigācijas pults. Mēs drīz nosēdīsimies, taču būtu labi ja es arī redzētu kur mēs nosēžamies.

[Roviela]

- Zinu, zinu, tikai mani mācīja cits skolotājs, man ir mazliet cita vērtību sistēma, - puisis atteica.
- Es arī negrasos izmantot. Tāpat vien tas tiešām galīgi nav godīgi. Ja vienīgi atkal tas, kā sauc to zobaino, kam rīklē tevi gribēja iegrūst? uzradīsies. Divcīņās gan nē. Bet, zini, zem goda ir arī ļauties, lai tāds apēd, ja var no tā izvairīties. Beigts karotājs nevienam nav vajadzīgs, izņemot pretinieku.

Viņš uzsmaidīja Keilai.
- Labi! Turies!
Paņēma matēriju un padeva Kīrai, kura noteikti pati bija dzirdējusi Keilas teikto.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 24.05.2009 12:23

[Sindra]

Kīra paņēma dziedēšanas matēriju un to aktivizēja.
Nē. Jums bija iespēja šaut pa monstru. Un viņš aizvāktos. Man nekas nenotiktu.
Pat ja jūs nešautu pa monstru, es iesitu Rosso un viņai pazuda koncentrēšanās. Monstrs man neko nenodarītu.
Tur līdz apēšanai un beigtiem kareivjiem bija visai tālu. Diemžēl arī līdz beigtai Rosso bija visai tālu.
Viņa ir spēcīga un es īsti nezinu kā es viņu varētu uzveikt.

Kīra staigāja gar ievainotajiem un palīdzēja Tīdum ar dziedināšana.
Tā kā izskatījās, ka Keilai kaut kā izdosies lidaparātu piezemēt daudz maz normāli, tad laikam jau ļaužus evakuēt nebija nepieciešams.

[Roviela]

- No tā, ar ko es viņam varu iešaut, viņam pat ūsas nepakustētos, - puisis pavīpsnāja.
- Man nāktos ļauties apēsties. Nevar visas iespējamās reizes reducēt tikai uz šo vienu, kad tiešām bija raķetes un kas tur nu vēl.
- Starp citu, nav gluži tā, ka man nebūtu bijusi iespēja darīt kaut ko citu, kamēr kontrolēju Šivu. Viņa darbojās pati, piemēram, tad, kad es kāvos. Visai dīvaina sajūta, es teiktu.

[Sindra]

Nemaina lietas būtību.
Cīņa varēja būt ar tādu pašu iznākumu arī summoni neizmantojot.
Kīra ietiepīgi palika pie sava.
Bet vienalga. Tava matērija kā gribi tā dari.
Galu galā goda un sapņu laiki tāpat sen pagājuši.

[Roviela]

- Varbūt tev taisnība, - Tīdus visai vieglprātīgā tonī noteica.
- Vēlāk paprasīsim kādam kauju analītiķim, kas būtu bijis, ja būtu vai nebūtu.
- Vai es zināju, kas no tās matērijas līdīs ārā? - viņš atgādināja, - bet es jau teicu, ka man neviens nemācīja neizmantot uzvarai visu, kas dabūjams, man mācīja izmantot visu, kas ir. Nepiemirsti, ka es neesmu uzlabots. Jums, kas tādi esat, var būt savādāk. Jā, es arī paļaujos uz visu, ko protu, un papildus tam, uz visu, kas pieejams. Starp citu, vislielākā māksla ir uzvarēt, nesākot kauju vispār. To vēl neesmu apguvis.

- Starp citu, vai kaut aptuveni nav redzams, kur mēs piezemēsimies, un vai nevajag tam sākt gatavoties?

[Sindra]

Kauju analītiķis? Kas tas tāds? Kīra izbrīnīti palūkojās uz puisi.
Nu vienalga.
viņa atmeta ar roku un palūkojās uz Rīvu.
Es saprotu, ka mēs kaut kā piezemēsimies un evakuēties nav nepieciešams.