Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Mattiass]

Sairuss tikko bija nolicies gulēt, kā parasti nemiera laikos — visās drēbēs (kuras tiks pārvilktas pēc pirmās iespējas aiziet dušā), piespiediess pie sienas. Sagriešanās brīdī viņš nošūpojās, paslīdēja un apvēlās uz muguras, taču zemē gluži nekrita. Toties nolamājās kā matrozis. Kādi vēl posteņi?

Sairuss devās uz komandtiltiņu noskaidrot, kas par lietu. Visus ieročus ņēma līdzi, āra gan nevilka.

[Elony]

Ārpus kajītēm vairāki apkalpes locekļi, samiegojušies, daži paspējuši tik tikko uzvilkt bikses, steidzās uz saviem posteņiem. Tur bija arī Jufi, kura joza pa gaiteni ar visu savu šurikenu, liekot pārējiem izvairīties no asmeņa piespiežotie sienām vai metoties gar zemi.
Jufi joza uz kuģa priekšu, kur visdrīzāk atradās vadības telpas. Tā ka sekojot Jufi varēja arī tikt līdz komandtiltiņam.

Uz komandtiltiņa atradās vairāki apkalpes lpcekļi, kas sēdēja pie apartūras, kapteinis pie stūres un Rīvs līdzās kapteinim.
Kapteinis bija tērpies PAo kareivja formā, tikai bez cepures un likās visai satrauks, jo skaļi sauca padotajiem:
"Atveriet lūku un šaujiet ar visu, kas ir, sasodīts! Un jūs pie sensoriem - nosakiet taču, kas tas ir!"
"Tas nav lidaparāts, pārāk nelīdzenas formas, varētu būt... monstrs!" vien atsaucās.
"Tik liels? Sūtiet vienību tad uz virsklāju, lai novērtē situāciju."
Tūlīt pat viens operatos nodeva pavēles caur rāciju, bet Jufi iesaucās: "Nevajag! Es tūlīt!" un aizmetās prom.
Rīvs pamāja kapteinim ar galvu un devās tuvāk pārējiem ienācējiem.
"Mums kaut kas no aizmugures uzbrūk. Garām palidoja enerģijas lode. Dzirdējāt, ka laikam monstrs! Ja nespēsim aizbēgt, būs jācīnās." viņš ātri pateica.
"Vēl viens lādiņš!" iesaucās kāds apkalpes loceklis, kapteinis grieza stūri sānis un viss kuģis atkal sasvērās pa labi. Rīvs piekērās pie margas, lai nenokristu, bet kuģis novibrēja, it kā būtu saņēmis triecienu un caur iluminatoriem atspīdēja gaisma, likās no kuģa aizmugures puses.
"Trāpījums, bet bojajumi minimāli." ziņoja kāds apkalpes loceklis. "Bet tas tuvojas!"

[Roviela]

- Jožam uz aizmuguri! Ka mūsu busiņš neizkrīt! - viņš iesaucās tēloti izmisīgā balsī, un metās uz turieni. Busiņš, kur busiņš, bet no turienes vismaz var kaut ko darīt.
Puisis skrēja un cerēja, ka viņa jokainais bļāviens vismaz kādam novērsīs panikas stāvokli, lai gan kārtīgiem kareivjiem paļauties panikai tāpat nav pieļaujami.

Ja aizmugure ir vaļā, Tīdus mēģina saprast, kas tur laukā ir. Ja ierauga, tad izmēģina savu jauno sarkano matēriju. Jāuzzina taču, kāds briesmonis no tā līdīs laukā. Viņš pie sevis ieķiķinājās iedomājoties, ka tas varētu būt arī cālis. Kas par skatu!

[Mattiass]

— Bet varbūt kāds spārnotais draugs? — Sairuss skeptiski noteica un skriešus devās nopakaļ Tīdum. Busiņā bija snaiperšautene un arī raķešmetējs, kurš gan šobrīd tumšākajā stūrī tēloja stāvlampas kātu. Noņemt abažūru… Lai tas lidonis aizrijas!

[Sindra]

Kīra noklausījās teikto uz komandtiltiņa un izskatījās aizdomājusies.
Viņa sekoja saviem biedriem situāciju nekomentējot.
No sākuma paskatīsies, kas īsti noticis un tad spriedīs.

[Džea]

Nolamājusies, Keila aktivizēja ledus matēriju. Tur sekojot pārējiem viņa domīgi palūkojās uz purpura, taču nolēma to vel neizmantot. Naži arī palika apmetnī. Ja izdodas notēmēt, tad Keila šauj ar ledus šautrām uz tiem, kuri uzbrūk

[Elony]

Kad viņi nonāca kravas telpā, aizmugures lūka jau bija atvērta ungaisa telpu pārlūkoja vairāki prožektori. Un tur bija lidojošs monstrs, liels un izskatījās bīstams. No kājām līdz galvai tas varēja būt apmēram 5 metrus garš, ar asti un spārniem vēl garāks. Monstrs lidoja aiz dižirabļa vairāk kā 50 metru attālumā, bet pamazām tuvojās un tā mutē krājās enerģija.
Pie lūkas bija vairāki kareivji, neviens necentās šaut ar automātu, divi notēmēja ar bazukām un izšāva. Tāpat kā Keila izmeta ledus šautru. Lādiņi trāpīja monstram purnā un tur uzsprāga, bet nelikās ka tam nodarīja lielu kaitējumu, tikai lādiņš, kas izlidoja no monstra mutes, aizlidoja sānis gaisa kuģim. Bet monstrs iznira no dūmiem, tuvojās gaisa kuģim un atkal krāja mutē enerģiju.

Kad Tīdus izmantoja sarkano matēriju, viņš juta, ka tā paņem vairāk enerģijas kā parasta burvestība, no matērijas iznira enerģijas vilnis, kas izšāvās pa lūku laukā un apmēram pusceļa starp monstru un gaisa kuģi it kā ietērpās tumšos dūmos, no kuriem iznira, jeb pareizāk izveidojās kādas būtnes ķermenis. Šī būtne ārēji izskatījās pēc skaistas, trūcīgi ģērbtas sievietes ar zilu ādu cilvēka augumā. Viņai bija spēja lidot, jo zemē nekrita. Radība lidoja atmuguriski, ar seju pret monstru. Tīdus juta, ka viņam ir saikne ar radību un viņš tai spēj pavēlēt ar savām domām ko tai darīt.

Šo rakstu rediģēja Elony: 19.05.2009 11:35

[Sindra]

Ak tā... sumonis. Kīra noteica noskatīdamās uz Bahamutu. Nu tas jau labprātīgi neatsiesies. Nāksies vien piebeigt.
Ne visai atbalstošu sejas izteiksmi viņa noskatījās kā Tīdus uzsumonēja savu monstru.
Kīra atktivizēja matēriju, bet vēl zibeni nemeta, pagaidīdama ko Tīdus liks darīt tālāk savai radībai.

[Roviela]

Tīdus juta, ka viņam ir saite ar izveidojušos radību, bet puisim nebija ne mazākās nojausmas, ko šāda būtne spēj, un tātad, ko tai likt darīt, tāpat kā par virsū brūkošo pagaidām bija skaidrs, ka tas spļaudās ar enerģijas lodēm, un nekas daudz vairāk.
Lidojošās sievietes zilā āda itin kā liecināja par viņas saistību ar ledu. Bet varbūt ar indēm! Kas zina?
Katram gadījumam Tīdus viņai lika izvairīties no jebkā, kas saistīts ar uguni, tātad - pašai netrāpīties ceļā nākamajam enerģijas triecienam.

- Kīra, vai tu zini, ko šitādi dara? - viņš paspēja pavaicāt.

Tad mēģināja zilādainajai būtnei likt saprast, ka viņai jāmēģina nošķirt kuģis no pūķveidīgā, ja vien viņa to vispār spēj, tas ir, ja viņai ir kaut kas vairogveidīgs, ja nav, tad lai veic apiešanas manevru un uzbrūk ar to, kas viņai ir. Kas ir - par to Tīdum nebija nojausmas.

[Sindra]

Nu liekas, ka mētājas ar ledu, ja nemaldos. Kīra atteica.
Bet nu... savu mūžu neesmu izmantojusi nevienu sumoni. Es nezinu tā riktīgi līdz galam.
Tikai paņem viņu malā, lai mēs viņai netrāpam, ja mums jāšauj pa Bahamutu.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 19.05.2009 14:16

[Roviela]

- Tu domā, es zināju, kas tur sanāks? Es jau lieku viņai tā darīt, lieku! - puisis atsaucās, skaidri likdams savai lidonei palidot sāņus. Lai nav ceļā.

[Sindra]

Nē, nu... Varbūt tomēr nepārdod viņu. Kīra pasmaidīja.
Re, viņa tāda smuka. Moš noder kā līgava, ja neviena cita sakarīga neatrodas.
Meitene aizmeta zibeni pa Bahamutu, kad Šiva bija pavākusies malā.

Man vairāk interesē, kas to tur izsauca. Bet ir nakts. Un neko nevar redzēt.
Kad zibens uzliesmoja Kīra uzmanīgi vēroja apkārtni vai nevar pamanīt monstra saimnieku.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 19.05.2009 14:47

[Roviela]

- Smuka gan, - puisis piekrita, uzmanīgi vadot savu lidoni. Kīras teiktais par saimnieku viņam padeva vēl vienu domu. Pats viņš neko īpašu neredzēja, bet lidotāja - varbut viņa redz? Ja redz, tad ir vērts uzbrukt saimniekam.

[Mattiass]

Sairuss iedarbināja busiņu un lēnām un piesardzīgi novietoja to joprojām kravas tilpnes dziļumā (ar aizmuguri tuvu sienai), bet toties ar priekšgalu uz atvērto trapu un vidū. Raķešiekārta arī bija onlainā.

— Ei! Piesargās! — viņš uzsauca biedriem.

Ja viss izdevies un apstākļi ļauj, pa lidoņa galvu tiek izšautas pāris raķetes. Tad, ja nav palīdzējis un ir iespēja, vēl pāris. Tad, ja zāļu par maz, vēl.

[Elony]

Tīdusa izsauktā radība palidoja sāņus no ceļa monstram un aizlidoja aiz viņa. Likās, ka tur tā atrod kam uzbrukt, jo radība izmantoja savu maģiju un tur sākās cīņa. Uzmirgoja sprādziena gaisma, kuras atblāzmā varēja redzēt, ka Tīdusa radība ir pie mazāka gaisa kuģa, kurš seko monstram.

Kīras zibens, turpmākie kareivju šāviņi un Sairusa raidītās raķetes monstru aizkavēja, traucēja normālu lidojumu, novirzīja no maršruta un lika nelabi ierēkties. Bet pagaidām nelikās, ka tam nodarītu nopietnus ievainojumus. Protams, tā āda bija tumša un ārā bija nakts, tāpēc nevarēja galvot, ka nav nekādu seku. Bet radība centās lidot tikpat apņēmīgi un pamanījās izšaut vēl vienu zilgano enerģijas zalvi no mutes, šoreiz daudz precīzāk tēmētu pa kravas telpu.
Kuģis atkal sagriezās sāni, liekot visiem, kas nebija kaut kur pieķērusīes, zaudēt līdzsvaru.
Bet lādiņš tik un tā kaut kur trāpīja. Kuģis novibrēja un izmainījās dzinēju skaņa.
Gaisa kuģis tik un tā turpināja lidot uz priekšu un monstrs atkal parādījās aiz gaisa kuģa un atkal tuvojās.

Tikmēr Tīdus sajuta, ka viņa izsauktā radība un pārvietojusies uz citu vietu, ir kaut kur augšā virs gaisa kuģa, netālu un cīnās tur.

Šo rakstu rediģēja Elony: 20.05.2009 07:19

[Roviela]

Tīdus ar vienu roku paspēja pieķerties kaut kādai trubai kravas telpas sānos.

- Lidotāja tikko cīnījās ar mazu kuģi tur, aiz Bahamuta, bet tagad viņa ir virs šī, un tur joprojām notiek cīņa!
Viņš skaļi informēja visus, kas viņu varēja dzirdēt.

[Sindra]

Sagrīļojusies no trieciena, Kīra strauji pieķērās pie sienas, lai noturētos kājās.
Izslējusies, viņa paskatījās uz saviem biedriem.
Es lekšu uz Bahamutu. Un pēc tam tālāk uz kuģi, lai paskatītos, kas to vada. Kādu brītiņu nešaujiet pa Bahamutu. Kīra noteica un ieskrējusies izlēca ārā no kuģa kravas telpas un mēģināja piezemēties uz Bahamuta. Ar monstru Kīra nemēģināja cīnīties, viņa tikai noskatījās, kur atrodas Shiva un atsperdamās no Bahamuta centās aizlēkt līdz uzbrucēju kuģim.

[Mattiass]

Tā kā trieciena laikā Sairuss atradās savā busiņā, tas viņam pārlieku nekaitēja.

Sairuss darīja, kā vēlēts. Pašnāvniece.

Kad Kīras vairs nav uz radījuma, uguni atsāk, jopeojām tēmēdams pa galvu, ja vien neatklājas kāda vājāka vieta.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 20.05.2009 15:22

[Džea]

Atšķirībā no abiem pārējiem biedriem, Keilai ne visai labi izdevās noturēties un kritiena brīdī izdevās kaut kam pieķerties. Tiklīdz sieviete bija nostājusies uz kājām, viņa atkal atsāka šaut ar ledus šautrām uz monstru. Purpura matēriju Keila vel neuzdrošinājās izmantot.

[Elony]

Kīrai izdevās uzlēkt uz monstra galvas, no turienes viņa redzēja, ka virs gaisa kuģa ar gaisu pildītā balona atrodas mazāks lidaparāts, ap kuru lidinājās Tīdusa radība un ik pa brīdim apšaudīja to ar ledu. Mazais lidaparāts bija kā neliela lidmašīna, tikai spārnu vietā tai bija ventilatordzinēji, grozāmi gan horizontāli, gan vertikāli. Tikt līdz šim mazajam kuģim no monstra galvas nevarēja, tas atradās pārāk augstu, bet tik līdz gaisa kuģa virspusei, to varēja.
Tomēr Kīrai lēcot uz gaisa kuģa augšpusi, notika tā, ka viņai pretī laidās un garām patraucās Jufi, stāvot uz tāda kā liddēļa.
"Oooi!" viņa tikai iesaucās. Jufi satraukumam bija pamats, jo viņai pa pēdām traucās Rosso, gluži kā nirdama pakaļ Jufi un Kīra, lēcot pretī, bija ceļā.

Likās, ka monstrs no biedru un kareivju uzbrukumiem sāk pagurt, tam neizdevās tikt tuvāk kuģim un nākamais lādiņš aizlidoja garām, bet monstrs tomēr nepadevās un turpināja dzīties pakaļ gaisa kuģim.
Tikmēr redzeslokā parādījās Jufi, viņa lidoja uz tāda kā liddēļa un ar slaidu loku ielidoja iekšā kravas telpā.
"Uzmanās!" Jufi iesaucās, nespēdama nobremzēt un ieskrēja aizmugurējā sienā un nogāzās zemē.