Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Roviela]

Tīdus atmeta rokas pāri galvai.
- Lai nu tur būtu kā būdams ar atdzīvināšanu, Genesim tas zināms labāk.

- Purpura matēriju es atdevu Keilai. Ek ko nu! Būs centīgāk jātrenējas. Nu, labi, Vaiss ir ļoti uzlabots, līdz tam līmenim man mūžam netikt, nemaz nav ko domāt, bet šo un to lietas labā vēl varētu darīt.
Viņš klusi iesmējās.
- Mana dzeltenā matērija ir papildinājusies ne tikai ar sikspārņa spiedzienu, bet ar zibeņiem arī. Pūķučūska man mazliet trāpīja. Pa visu mūžu tik strauji tā nav papildinājusies, kā pa šīm dažām dienām.

- Zini, es gribētu atdabūt kaķi. Nez, Rīvs viņam noņems kontroli? Droši vien, nē, viņš kaut kā izvairījās no tā jautājuma.

[Sindra]

Genesis domā, ka viņa šūnas varētu mani padarīt spēcīgāku. Tikai viņam nav zinātnieka, kas spētu pārlikt viņa DNS citos kareivjos. Un es nezinu vai tas strādātu tikai uz Soldier vai uz citiem arī. Bet iespējams arī, ka nepadarītu. Pārāk daudz minējumu. Kīra atteica.

Es atdevu savu matēriju Genesim. Es ļoti baidos par viņa dzīvību. meitenes balss kļuva klusāka un saraustītāka.
Tu pat nespēj iedomāties, ko es atdotu, lai tagad varētu būt Kaita vietā. Tur pie viņa. Un tagad es apskaužu rotaļlietu...
Kāds absurds! Kādēļ gan nevarētu samainīties... jūs dabūnat Kaitu un es paliktu pie Geneša.

[Roviela]

- Skaidrs.
- Vai tad tev šķiet, ka mēs viņu vairāk nesatiksim? - Tīdus domīgi ierunājās.
- Man šķiet, ne, es esmu pārliecināts, ka satiksim. Ar visu viņa komandu. Kur mēs lienam? Pie Sephirota. Un Genesis? Satiksimies! Nevajag apskaust kaķi. Tagad es varu teikt, ka īsti nezinu, ka tevi mierināt, jo man tā nav gadījies.

- Diez kāpēc mūs tagad ved uz raķešu pilsētu? Aizmirsu pavaicāt.

[Sindra]

Satikšu. Viņš apsolīja. Kīra atbildēja.
Ir tikai ļoti, ļoti grūti... Nu vismaz es zinu, ka viņš ir izveseļojies un viņam nekas nekaiš.
Tas ir daudz. meitenes balss gan īpaši labāk neizklausījās.

Raķešu pilsēta? Nu no turienes mēs atlidojām līdz Vutai arī šurp braucot, ne?
Es nezinu Tīd. Man jāatrod Klaudu. Lai paliek Sephirots ar visām šūnām. Ja viņš pakļaus Klaudu, tad Genesis Klaudu nogalinās.
Es to nevaru pieļaut.

[Roviela]

- Njā... es arī to negribu, tas ir, lai kāds ir spiests nogalināt Klaudu, - Tīdus atsaucās.
- Nu, nepārdzīvo tik ļoti... Tev sāp tas, par Gaiju, ja? Ē... tagad gan tu drīkstēsi mani sist, ja tev nepatiks tas, ko es saku, un tas būtu - ja Gaija viņam būtu pasaulē viena vienīgā, viņš negribētu redzēt tevi, kur nu vēl skūpstīties. Vismaz es to nevarētu. Nekad!

[Sindra]

jā, ļaudīm Klauds patīk un viņi nesapratīs. Viņi uzskatīs, ka Genesis ir ļauns.
Genesim tāda reputācija nepavisam nav nepieciešama.
Kīra noteica.

Viņa noklausījās Tīda teikto un brīdi klusēja.
Es taču Tev patīku, vai ne? Kīra domīgi noteica. Atnāc pie manis un noskūpsti mani. Lūdzu...

[Roviela]

- Jā, - Tīdus pašķielēja uz Kīru.
- Bet ne tā, ka galva griežas. Vārdu sakot, teikt - es tevi mīlu, es nevaru, nudien.
- Tu tiešām vēlies, lai es tevi skūpstu? Tā kā es nemīlu arī nevienu citu, tad man tas būs patīkami, bet neko nenozīmēs. Citādi es justos kā nodevējs. Tagad - nejūtos.
Viņš piecēlās sēdus, piegāja pie Kīras un noskūpstīja sievieti puslīdz gaidīdams saņemt kārtīgu pļauku. Ne par to, ko izdarīja, bet par to, ko tikko pateica.

[Sindra]

Kīra apvija rokas ap Tīda kaklu un noskūpstīja viņu.
Tam ko puisis teica, viņa nepievērsa pārāk lielu uzmanību un kad Tīdus viņu palaida vaļā, Kīra apgūlās un palūkojās uz viņu.
Es nekad nebiju skūpstījusi nevienu citu. Tikai Genesi. Man gribējās noskaidrot atšķirību. viņa mulsi pasmaidīja, bet diez vai tumsā to varēja redzēt.
Tu esi ļoti mīļš. Kīra nolika galvu uz spilvenu un aizvēra acis.

[Roviela]

Tīdus apjucis paberzēja zodu.
Viņš tikko bija atbildējis Kīras skūpstam ar visu iespējamo dedzību, uz kādu bija spējīgs, un bija sācis iekarst, jo Kīra viņam tiešām patika.

- Nu, un kāda tad ir atšķirība? - viņš painteresējās, beidzot izlēmis, atguļoties atpakaļ pats savā guļvietā un aizverot acis.
- Saldus sapņus!
Tīdus palika guļam, vaļējām acīm skatoties griestos. Gan jau miegs uznāks, gan. Tikai vēlāk.

[Sindra]

Viņam ir maigāks zods. Tavējais ir sācis noaugt. Kīra iesmējās.

Jā, paldies, tikai diez vai es varēšu aizmigt.
Man ir skumji un vientuļi. viņa nopūtās.
Kīra gulēja un blenza griestos.

Un es nesapratu, ko nozīmēja Rīva teiktais, ka viņš atstās Genesi mierā līdz brīdim, kad viņš nesāks "vecos pilsētu postīšanas jokus".
Ko viņš ar to domāja? Kaut kādus vecos Tsviests grēkus vai to, ka Genesis zog no laboratorijām iekārtas?
Vai tad viņi ir izpostījuši kādu pilsētu?

[Roviela]

- Piedod! Tur, alā, nebija nekādas iespējas noskūties, - Tīdus, valdīdams smieklus, atbildēja.
- Man arī neguļās. Kaut kāpēc. Iespaidu, laikam, par daudz.

- Es sapratu, ka tas ir par laboratorijām teikts. Vai tad viņš jel kad ir postījis kādas pilsētas? Nekad neesmu dzirdējis, ka viņa vārdu saistītu ar ko tamlīdzīgu. Es pirmīt Argento ieminējos, ka varēja taču viņi atnākt, kad mēs esam laboratorijā, tad dabūtu iekārtas bez kaušanās. Viņa gan izteicās, ka tas neesot svarīgi, - puisis nopūtās, - dažas dzīvības pret lielo mērķi neesot nekas. Es, jāatzīst, tā nedomāju, bet tas nozīmē, ka kas tamlīdzīgs var atkārtoties.
- Kā Tu domā sameklēt Klaudu?

[Sindra]

Genesis ir postījis tikai Shinru. Pilsētas nē. Nu ja vienīgi Banoru, bet tas bija sen un diez vai Rīvam gar to ir kāda darīšana. Kīra atteica.
Viņa pagriezās uz sāna un skatījās uz Tīdu.
Jā, jo Genesis domā, ka Rīvs nekad neļaus viņam ņemt iekārtas, lai atdzīvinātu Tsviets biedrus. Un droši vien viņam ir taisnība. Galu galā Rīvs pats man skeptiskā balsī noteica, ka ja Genesis esot strīdīgs jautājums, tad Tsviets ir slepkavas! Un viņš tiešām vēloties dzirdēt, kā es paskaidrošu, kāpēc viņam esot jāļauj viņiem brīvi klīst pa pasauli.
Es gan nesaprotu kāpēc Rīvam ir tiesības "sēdēt" uz iekārtām un ar tām nedalīties, ja tās citiem ir vajadzīgas. PAO rīkojas tāpat kā ShinRa. Un tas arī viss. Lai gan visticamāk Rīvs vienkārši man netic par Sephirotu. Jo kas tad reāli viņu ir redzējis? Klauds? Klauds ne pirmo reizi uzvedas dīvaini. Ne pirmo reizi viņam viskaut kas rādās. Genesis? Genesis Rīva skatījumā ir noziedznieks, kurš vienkārši melo, lai panāktu kaut ko savam labumam. Es? Es taču esmu kopā ar noziedznieku un piedevām jūtu dēļ man aptumšojies prāts. Un kamēr Rīvs nav pārliecinājies, ka Sephirots ir dzīvs, viņš droši vien domā, ka Genesis kopā ar Tsviets rīko kaut kādu sazvērestību.

Jā, Genesis ar sākumā tā teica, ka pāris cilvēku dzīvības, lai izglābtu visu planētu ir sīkums. Bet mēs parunājāmies un viņš atcerējās, ka nelaimīgi miruši ļaudis savas skumjas aiznes uz Dzīvības straumi un tas skumdina Gaiju. Genesis centīsies izvairīties no nogalināšanas un pateiks to arī pārējiem. Viņš nevēlas skumdināt Gaiju.
Kīra pieklusa.

Klaudu? viņa ierunājās pēc brītiņa. Es nezinu. Man liekas, ka Sephirotu atrast būtu vieglāk. Klauds droši vien kaut kur slēpjas, mēģina būt viens. Man jāpadomā. Varbūt Midgarā kaut kur. Aerithas baznīcā vai vietā, kur Zaks gāja bojā.

[Roviela]

- Njā... kad tā izklāsta punktu pa punktam, tas tiešām izklausās visai nelāgi, - puisis nožēloja, ka te nav pļaviņa. Tieši šobrīd tā prasījās domīgi pagrauzt kādu smilgas kātu.
- Neļaus gan. Bet tad tas vienmēr beigsies šādi - uzbrukums-mirušie-vajāšana. Jēga? Nav.

- Klauds mēģina saprast, kas ar viņu notiek. Nē, diezin vai viņš sēž kādā stūrītī. Viņš meklē atbildes. Skaties vien, ka nesāk citēt to pašu poēmu, un meklēt tieši tāpat. Nu, jā. Gaija varētu palīdzēt, es ticu, ka varētu, tikai tā jau ir gaisa piļu būvēšana, paļauties uz šādu tikšanos nejauši. Vai tu nezini, kā to izdarīja Genesis?

[Sindra]

Klauds jau nedegradējas. Kīra atteica. Viņš saskārās ar S tipa šūnām. Viņam tikai ir parādījies spārns. Nekā savādāk jau viņš nav mainījies.
Es nezinu kā viņiem nosakās spārnu krāsas. Kādēļ Genesim un Sephirotam ir melni spārni. Viņi nav pat līdzīgi taisīti. Jo Genesis bija Holandera eksperiments kamēr Sephirots Hodžo.

Genesis Banorā atrada dievietes matēriju. Iedarbojoties uz to viņš kļuva par monstru un kad Zaks viņu pieveica, tad atkal par cilvēku. Un degradācija bija pazudusi. Viņš tic, ka viņam vajadzēja kļūt par monstru, lai apzinātos sevi un tiktu galā ar savām šaubām. Lai atrastu savu cilvēcību. Un tad viņš uzbruka Zakam izaicināja viņu uz cīņu un protams zaudēja. No Zaka uzbrukuma viņš zaudēja samaņu un nonāca tur, Dzīvības straumē. Un tur arī bija Gaija. Tas ko man parādīja Sephirots. Genesis domāja, ka pienācis viņa laiks, taču Gaija viņu aizraidīja atpakaļ. Bet diez vai katru reizi zaudējot samaņu var nokļūt pie Gaijas. Vismaz kad es tagad pie Geneša zaudēju samaņu, nepiekādas Gaijas es nenonācu. Genesis acīmredzot bija ļoti tuvu nāvei.

Nedomāju, ka Klauds varētu aizrauties ar noveli. Viņš un Genesis ir pārāk atšķirīgi.
Bez tam Genesis to pētīja gadiem, lai izprastu. Klaudam nav tik daudz laika.

[Roviela]

- Njā... - Tīdus kārtējo reizi domīgi novilka.
- Man šķiet, ka pie Gaijas var nonākt tikai caur poēmu. Tā vai savādāk, bet caur to. Vai velti tā tika uzrakstīta laikos, kad cilvēku nemaz nebija? Vismaz es tā saprotu, ka tie, kas to sacerēja, bija pavisam cita rase.
- Klaudam? Kāds laiks vajadzīgs, lai nomirtu? Un par monstru, vismaz viņa paša uztverē, viņš kļūst gan. Nav jau vienmēr jāmaina izskats nez uz kādu briesmoni. Tiesa, Gaija noteikti visus neaizraida atpakaļ, kaut kā nav dzirdēts, vai ne? Kāda bija dievietes matērija? Varbūt Klauds tagad meklē vēl kādu tādu? Ja tādas vēl ir, tad jāmeklē kādā no ļoti senajām, aizmirstajām vietām. Žēl. Es tik labi nezinu vēsturi, man nav ne jausmas, kur tas varētu būt.

[Sindra]

Es nezinu, kas poēmu radīja. Tas jāprasa Genesim. Bet Rīvs teica, ka Senie. Nu Senie bija cilvēki.
Kīra paraustīja plecus.
Es domāju, ka Klauds neko nezin par dievietes matēriju. Un es nezinu kā Genesis to atrada. Bez Geneša to matēriju redzējis tikai Zaks un drīz pēc tam viņš gāja bojā.
Viņš nevienam lāga nepaspēja pateikt un vismazāk Klaudam, jo viņš īsti nebija pie samaņas.
Es nedomāju, ka monstru būšanas ir Klauda lielākā problēma.
Viņam vajadzētu cīnīties ar Sephirota ietekmi nevis skaidrot kapēc no Jenovas šūnām rodas spārni.

[Roviela]

- Vai tad Senie bija cilvēki? Nezināju... man visu laiku bija pārliecība, ka viņi, iespējams, izskatījās pēc cilvēkiem, bet nebija cilvēki.
- Tad man nav ne jausmas, kur šo varētu meklēt. Viņš, iespējams, atkal iedomāti cīnās ar Sephirotu, īstenībā to darīdams pavisam ar kādu citu, - puisis noteica.
- Kur mums ir sastopami negaidīti pēkšņi postījumi?

[Sindra]

Es nezinu. Tā Aeritha, Zaka draudzene bija Senā. Izskatījās kā gluži normāla meitene. Tikai acu krāsa tāda zaļa.
Kīra nopūtās.
Es nedomāju, ka viņš cīnās ar iedomātu pretinieku. Es domāju, ka viņš cīnījās ar Sephirotu.
Es gan nezinu kādēļ Klauds uzbruka Genesim. Kad es viņam to jautāju, Genesis man jautāja kā es pazīstu Klaudu.
Viņš teica, ka Klauda klātbūtnē ļoti spēcīgi jūtot Sephirotu. Varbūt tādēļ cīnījās. Mēs kaut kā šo līdz galam neizrunājām, jo nu..
Genesis mani noskūpstīja un es nolēmu pajautāt viņam vēlāk un tad man aizmirsās. viņa vainīgi nomurmināja.

[Roviela]

- Tiešām? Cik interesanti, - puisis ieinteresējās.
- Īsta Senā! Nekad neesmu nevienu sastapis un, droši vien, nesastapšu.
- Toreiz pie reaktora man izskatījās, ka Klauds domāja, ka Genesis uzbrūk tev, un metās tevi aizstāvēt,- Tīdus pasmaidīja.
- Kas, ko pēc tam ietekmēja vai nodomāja, to es nezinu.

Tīdus klusi iesmējās.
- Jā, tev tiešām tobrīd bija tas pareizais noskaņojums iztaujāt Genesi par kautiņiem. Un viņam tieši tāpat. Tava lieta nav bezcerīga. Es to nopietni. Sāku justies mazliet greizsirdīgs. Tas nav uz labu!

[Sindra]

Nesastapsi gan. Aeritha bija pēdējā. Kīra noteica.
Klauds mani aizstāvētu no Geneša.. tas nu gan ir smieklīgi. meitene noteica un nopūtās.

Greizsirdīgs, ja.. Tas ir interesanti. viņa domīgi noteica pagriezdamās uz muguras.