Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Džea]

Keila visu ceļu klusēdama sekoja biedriem. Sievietei nebija ko teikt un lieki runāt arī nevēlējās. Kad parādījās kuģis, viņa sekoja aiz Tidusa. Apsēdusies vienā no krēsliem, viņa nolēma, ka lai Kīra skaidrojas.

[Sindra]

Nu jā... Liekas, ka vairāk runāšu es, nekā viņi. Kīra pasmaidīja un palūkojās uz saviem biedriem.
Viņa piecēlās un atnesa dzērienus arī pārējiem. Ejot garām Tīdum, viņa nevilšus noglāstīja puiša galvu un pasmaidīja viņam. Kīrai likās, ka Tīdus ir pārāk noskumis un viņa īsti nesaprata par ko.
Kīra apsēdās atpakaļ vietā un satvēra rokās krūzīti. Viņa nopūtās un palūkojās uz Rīvu.

Pirmkārt, es vēlējos teikt, ka es nekad vairs nedarīšu tā kā es darīju ar Shinru. Ja mūsu domas nesaskanēs un Tu liksi man darīt kaut ko pret manu pārliecību, es vienkārši aiziešu. Mūsu darba attiecības nav tādas, lai aizejot es skaitītos dezertieris līdz ar to pie sava goda es zvēru, ka es nevācu no Tevis informāciju, lai to nodotu citiem. Tāpat Tev nav jāuztraucas par savu dzīvību mūsu klātbūtnē. Mums neviens nav licis Tev uzbrukt, kā arī neviens no mums nekad nepildīs šādu pavēli.

Otrkārt, es esmu objektīva un manam stāstam nav nekāda sakara ar jūtām pret Genesi. Man nav aptumšojies prāts un es spēju izvērtēt lietas. Jūs nekādi neciešat no manas mīlestības un liekas, ka arī pārējā grupa necieta, jo pret viņiem izturējās laipni. Vismaz tikmēr, kamēr es biju klāt. Ja pārējā laikā jums kāds darīja kaut ko sliktu, es labprāt dzirdētu.

Un tagad par visu pēc kārtas. Mūsu iepriekšējās tikšanās laikā, Tu mums parādīji vairākus video gan ar Genesi, gan Vaisu. Es devos atpakaļ pie reaktora gaidīt Genesi. Diemžēl Genesi es nesastapu, jo viņš bija nolēmis mani neuzmeklēt, lai neatklātu manu atrašanās vietu Sephirotam. Taču viņš nezināja, ka Sephirots mani jau ir atradis ar Klauda palīdzību.
Es sastapu Sephirotu. Jā, pavisam īstu, dzīvu, ar ķermeni. Viņš izskatījās pilnīgi tāpat kā agrāk. Tajā pašā tērpā, to pašu ieroci. Viņš nedaudz pastāstīja man par saviem plāniem. Respektīvi, viņš pakļauj sev Soldier, jo uzskata, ka viņiem ir jāmaksā par Jenovas šūnām, kuras viņi ir ieguvuši. No manis konkrēti viņš vēlējās, lai es pārliecinu Genesi, ka Jenova ir viņa māte un Sephirots ir viņa brālis. Un ka viņiem kopā ir jāiznīcina kopējais ienaidnieks - Gaija. Viņš centās mani sāpināt stāstot, ka Genesis mīl Gaiju un ka man ir cerības uz Geneša jūtām tikai gadījumā, ja Gaijas vairs nebūs. Mani sāpināja viņa teiktais. Un tas bija tas, ko viņš vēlējās panākt.

Lielākā problēma šajā visā ir tā, ka Sephirots spēj kontrolēt Jenovas šūnas, kuras atrodas Soldier karotājos. Arī manī. Tādēļ Genesis man nestāstīja savus plānus sīkumos. Lai Sephirots tos neuzzinātu izmantojot mani. Bet jums nav jāuztraucās. Mana stiprā puse kā Soldier ir izturība, Sephirots nespēs mani tik viegli pakļaut, pat ja vēlēsies. Taču daudz lielākas ir problēmas ar Klaudu. Viņā savulaik nonāca tīras Jenovas šūnas un tās neuzsūcās kā citiem Soldier, jo Klauds nebija Soldier. Kad Nībelheimas savrupnamā Klauds man pieskārās, es ieraudzīju Sephirotu. Un viņš atrada mani.

Genesis patiešām mīl Gaiju un nekad nenostāsies Sephirota pusē un necentīsies iznīcināt Planētu. Es saprotu, ka lielākās problēmas sagādā izbijušais grupējums "Zemes dzīles". Genesis nebija ar viņiem. Bet "Zemes dzīļu" karotājiem tika ievadītas Geneša šūnas. Ja godīgi, es īsti nezinu, kas bija ar "Zemes dzīlēm", taču Genesis man teica, ka Vaiss nemaz nebija šajā visā tik vainīgs kā viņu padara. Atmodināt kaut kādu Omegu bijusi Hodžo ideja. Un viņš tikai pavēlēja Vaisam darboties. Nu līdzīgi kā Sephirots savulaik vadīja Klaudu. Un galu galā Klaudu jau jūs nenosodāt, jo viņš jau nav pie tā visa, ko ar viņu izdarīja, vainīgs. Iespējams, ka ar Vaisu ir līdzīgi. Man gan nesanāca ar viņu aprunāties, varbūt kādam citam no jums? Kīra paskatījās uz pārējiem komandas biedriem. Katrā ziņā man viņš nelikās ne nenormāls, ne pārlieku agresīvs. Tiesa, viņā šobrīd ir iemiesojies arī viņa brāļa Nero gars, tādēļ viņš mēdz runāt divās balsīs. Un tas izskatās tā nedaudz savādi...

Var jau pieņemt, ka viņus visus var tiesāt par vecajiem grēkiem, taču ir kāda lieta: Sephirota armija. Genesis ir Soldier, kuru Sephirots nevar pakļaut. Un tāpat ir ar Tsviets dalībniekiem. Jā, Krimsona gan viņu nodeva un ir pārgājusi Sephirota pusē, taču gan Vaiss, gan Argento pakļaujas un klausa Genesim. Genesis cenšas atdzīvināt Tsviets dalībniekus un atrast zinātnieku, kas spētu viņa šūnas pārlikt citiem Soldier, lai Sephirots tos nespētu pakļaut. Nevajag viņam traucēt to darīt, jo Geneša ļaudis ir vienīgie, kas spēs cīnīties pret Sephirota ļaudīm. Tu vari sūtīt pretī savus kareivjus, bet viņi mirs. Lielā skaitā. Jo pret pārdabiskām lietām vajag ļaut cīnīties citām pārdabiskām lietām. Tāpat kā PAO sakāva "Zemes dzīles", bet Omegu spēja apturēt tikai Vincents. Geneša ļaudis negalinās cilvēkus un PAO kareivjus. Dzīvības straumes dēļ. Jo Genesis zin, ka ja mirstot cilvēks ir nelaimīgs, viņš savas negatīvās emocijas aiznes sev līdzi uz Dzīvības straumi un Gaija tās sajūt. Viņš nevēlas skumdināt Gaiju. Un ja Tu savāksi un apcietināsi Tsviets, Tev nebūs ko likt pretī Sephirotam. Genesis vēlās palīdzēt Planētai. Un viņš ir šeit, lai cīnītos pret Sephirotu.

Par Sephirotu. Jā, man ienāca prātā, ka iespējams, Tu man netici, ka viņš ir atgriezies. Sephirots meklē Jenovas šūnas. Un Genesis domā, ka viņam tās nepieciešamas, lai pilnībā atgrieztos, lai arī viņš ir atradis veidu, kā to paveikt jau tagad. Kas tieši viņam trūkst, Genesis nezin. Bet viņš domā, ka Sephirotam šūnas vajag pašam un viņš tās noteikti nedod saviem padotajiem, lai padarītu tos stiprākus. Es nezinu... ja Tu netici tam, ko es saku un Tev vajag taustāmus pierādījumus, tad man ir pāris domas. Pirmais jau tas, ko es Tev teicu. Sephirots iegūst no PAO informāciju, tādēļ Genesis nevēlas komunicēt ar PAO. Lūk! Tu mūs aizsūtīji uz Nībelheimu. Un Sephirota ļaudis tur uzradās nevis tādēļ, ka paši izlēma tur doties, bet tādēļ, ka uzzinot, ka esi aizsūtījis uz Nībelheimu papildus apsardzi, varētu nozīmēt, ka šūnas ir tur. Palaižot baumas, ka kādā no reaktoriem ir Jenovas šūnas vai izvēloties kādu citu ShinRas bijušo ēku, var mēģināt viņu izvilināt. Kā tieši Sephirots uzzin no PAO informāciju, es nezinu.

Otrs variants ir izmantot Klaudu. Viņam ir ļoti spēcīga saikne ar Sephirotu. Trešais variants.. vari mēģināt izmantot mani. Nevilšus novērot visu laiku. Es domāju, ka viņš uzmeklēs mani, lai sodītu par nepakļaušanos. Tie ir mani ierosinājumi kā Tu vari pārliecināties, ka viņš patiešām ir atgriezies. Un ka Genesis nav tas, kuru vajag vajāt.

Kas attiecas uz mani. Es vēlos saņemt atļauju pēc iespējas ātrāk uzsākt meklēt Klaudu. Klaudam ir jāpievienojas Genesim. Citādāk Sephirots viņu pakļaus. Un beigās iznīcinās. Kīra nopūtās. Viņa pacēla dzēriena glāzīti un nedaudz padzērās. Es laikam visu pastāstīju...

[Roviela]

Tīdus pateicīgi ar vienu aci pašķielēja uz Kīru un mazliet pasmaidīja.

- Nē, Kīra, viņi mums nedarīja pāri. Argento gan nav pārāk iejūtīga vai laipna, bet man izskatās, ka viņai vispār ir tāds raksturs. Vaiss pēc Geneša lūguma mūs uzmanīja, bet vairāk tādēļ, lai mūs neaprij vietējā fauna. Mums nekur netika liegts iet un skatīties visu, ko vēlamies. Visa pakļaušanās bija uzticība mūsu solījumam neiet prom. Var teikt, viņi mums uzticējās. Mēs ar Keilu paklejojām pa alām matēriju meklējumos un šo un to tiešām arī atradām. Es tikai vēl nezinu, ko tieši, neesmu izmēģinājis.

Viņš nopūtās.
- Manam drūmajam izskatam ar to visu nav nekāda sakara. Tā ir tīri personīga problēma, Genesis un viņa ļaudis tur ne pie kam.

- Un tagad es gribu zināt - vai pasaulē vispār vēl ir saglabājusies kāda Jenova šūna? Un vēl - Kīrai taisnība. Man, piemēram, tādu uzlabotu karotāju vidū nav, ko darīt. Mani iznīcinās ar pirmo piegājienu.
To sakot, puisis skatījās tieši uz Rīvu.

[Sindra]

Kīra ziņķārīgi paraudzījās uz Tīdu un sarauca pieri.
Personīga problēma? Kaut kas noticis?

[Roviela]

Tīdus nopūtās vēlreiz. Tad saņēmās un paskaidroja.
- Gadījās atklāt, ka Vutai dzimtu savstarpējās cīņās manējā dzimta ir bijusi konfliktā ar Kisaragi dzimtu un vēl kaut ko nepareizu sadarījusi, sīkāk prasiet princesei, es to dzirdēju pirmo reizi un īsti neiegaumēju, tikai sapratu, ka rīcība bijusi tiešām nelāga, un rezultātā es esmu no savas dzimtas palicis pilnīgi viens pats. Par to mani laipni apveltīja ar spērienu, piedraudēja ar šurikenu un tagad reizēm nicīgi izsakās par to, ko daru.
Viņš paskatījās uz komandieri.
- Nu redz, tā. Savus vecākus sastapt man neizdevās. Droši vien pat tās vietas vairs nav, kur kādreiz bija mūsu māja.

[Sindra]

Kādai princesei? Kīra sākumā nesaprata. Ah... tai! Palīdzei par kuru labāku mēs nevarētu vēlēties. viņa sarkastiski noteica pašķielēdama uz Jufi.
Kīra apsēdās blakus Tīdum un apskāva viņu.
Es gan nevaru teikt, ka zinu kā Tu jūties, bet Tu noteikti vari paļauties uz manu sapratni un atbalstu.
Neko nesaprotu no dzimtu naidiem. Manējie nevienu neienīda.

Kādu brīdi Kīra klusēja. Izskatījās, ka viņa domā.
Tātad pie esošajām problēmām mēs esam ieguvuši vēl vienu. Nevarētu teikt, ka šī vienība vispār būt slavena ar uzticēšanos saviem biedriem, bet šobrīd mēs zinām, ka gadījumā, ja Jufi turpina ceļu kopā ar mums, tad Tīdum un Jufi ir savstarpējs naids. Labi...
Vēl kādas problēmas? viņa intereses pēc apvaicājās. Visu pie reizes...

[Roviela]

Tīdus ļāvās apskauties un izskatījās visai apmierināts.
- Es arī nesaprotu... man mans skolotājs nekādu naidu neiemācīja ne pret vienu, es vispār gauži maz zinu par to, pat uzvārdu uzzināju tikai nupat, šķiet, ar Jufi tā nav. Visādā ziņā - es nevienu nenīstu, bet tikpat skaidrs, ka rādīties acīs kādam no Kisaragi būtu uzprasīšanās uz liekām nepatikšanām, un kauties es nevēlos.

[Mattiass]

Sairuss, izkāpdams, bija rīkojies tāpat, kā Geneša nometnē — atstājis mašīnā lielos stroķus, paņēmis līdzi pistoli. Jādomā, vismaz šeit nekādi milzu tārpi nevazājās. Kā parasti, viņš mierīgi nostājās malā, klausīdamies, kas notiek. Taču pēc garajiem skaidrojumiem vienu lietu viņš gribēja zināt. Ja Rīvs tobrīd nebija aizņemts, Sairuss paspēra soli viņam tuvāk un ne pārāk skaļi apjutājās:
— Un kas būs ar Kaitu?

[Elony]

"Man ir... jāpārdomā ši visa informācija." Rīvs klusi noteica. "Par Vutai iekšējām problēmām - iesaku Jufi par to pagaidām aizmirst. Kā redzi, ir lielākas problēmas."
"Ei! Es vispār neko...!" Jufi iesaucās. Viņa nopūtās un pagriezās pret Tīdusu.
"Labi, atzīstu, ka reaģēju pārāk... emocionāli, bet man tas bija liels pārsteigums. Nu, labi, tu neko nezināji par šo visu, tāpēc laikam nebūtu prātīgi uz tevi dusmoties, bet tik un tā, Vutai labāk tev nerādīties, jo tēvs tik saprotošs drīzāk nebūs."
"Labi, domāju, ka Jufi varēs iet ar jums. Kas attiecas uz Kaitu... es īsti nezinu, ko ar šo Kaitu darīt. Vispār, ja viņš izietu no slāpētāju zonas, kontaktam vajadzētu atjaunoties. Jebkurā gadījumā viņš tomēr pēc programmas nemainīsies, nedarīs nevienam bez vajadzības pāri un citas sliktas lietas. Bet ja ilgi nebūs nekādas ziņas no šī Kaita, iedošu jums jaunu."

[Sindra]

Jauki! Kīra pasmaidīja Tīdum un sabužināja viņa matus.
Redz. Tas, protams, neatgriezīs Tavu ģimeni dzīvē, taču vismaz jūsu problēma ir atrisinājusies. Pamiers.

Kīra piecēlās un piegāja pie Rīva.
Man liekas, ka Geneša tehniskais speciālists visu laiku slāpē signālu viņu apkārtnē. Tādēļ arī Kaits vēlējās tur palikt.
Viņš teica, ka viņam esot šo to jāpārdomā. Domāju, ka Genesis par Kaitu parūpēsies un nekas ļauns viņam nenotiks.

Man vajag doties meklēt Klaudu. Pēc iespējas ātrāk.
Bez mūsu palīdzības viņš aizies bojā. viņa uzlūkoja Rīvu.
Un kā īsti ir ar tām Jenovas šūnām? Viņu patiešām vairs nav?

[Roviela]

Tīdus vārgi uzsmaidīja Jufi un nobrauca ar plaukstu pār Kīras sajauktajiem jau tā spurainajiem matiem.
- Nekas! Es jau saprotu, un ir piedots. No pārsteiguma ne to vien sadara. Rīv, man personīgi nav nekādu iebildumu pret Jufi, kāpēc viņa nevarētu piedalīties? Ja vienīgi viņai pašai tas nav par grūtu, citādi jau tiešām nekas.

- Kad Kaits žēlojās, ka nezina, kurš pēc kārtas viņš ir, jo daļas atmiņu viņam neesot, un sūrojās par to, ka nav dzīvs, viņš izklausījās pavisam normāls. Es teiktu, viņš izklausījās pēc būtnes ar savu individualitāti un personību, un nepavisam ne pēc rotaļlietas, - puisis turpināja stāstīt Rīvam.
- Viņš noteikti nekļūtu agresīvs, kāpēc gan? Es pat gribētu ieteikt, ja tas iespējams, saiti pārtraukt. Lūk, to ar viņu vajadzētu izdarīt. Un... nu, jā, es īsti negribētu citu Kaitu, ja vien tas nav vienīgais veids kā uzturēt pēc iespējas pilnīgākus sakarus. Vismaz dodiet to citā krāsā un ar citu vārdu, labi?

Šo rakstu rediģēja Roviela: 13.05.2009 14:43

[Džea]

Keila nolēma par savām problēmām labāk nerunāt un viņa cerēja, ka ne Tidus, ne Jufi neko neminēs. Pašlaik sieviete par to negribēja domāt. Galu galā, bija grūti ar to samierināties, taču vajadzēja.
Un kas būs jādara tālāk, uz kurieni šoreiz jādodas?

[Elony]

"Cik es zinu, Jenova šūnu vairs nav." Rīvs atbildēja. "Bet jāatzīst, ka es varu nezināt visu. Zemes Dzīles bija vesela armija, kuru ShinRa spēja noslēpt no pasaules acīm. Iespējams, ka profesors Hodžo kaut kur paslēpa kādu daļu šūnu, nevienam neko neteica un neatstāja liecību par tām. Tās varētu būt saglabājušās. Bet vai tā ir, man nav ne jausmas. Mēs jau vairākus gadus meklējam jebkādas Jenovas paliekas, bet pagaidām nekā nav. Cik man zināms, pēdējās reālās Jenova šūnas tika izmantotas pirms 2 gadiem, kad Kadadži, kurā bija iemiesojies Sephirota gars, absorbēja šūnas sevī, lai kļūtu par pilnvērtīgu Sephirotu. Klauds Sephirotu sakāva un tā šīs šūnas gāja bojā."

"Kas attiecas uz pārējo - es piekrītu, ka Klauds ir jāatrod. Tikai es baidos par to, ka varbūt ir par vēlu. Kur meklēt Klaudu nezinu, es padomāšu, ko darīt. Mēs tagad lidojam uz raķešu pilsētu. Pret rītu tur būsim. Izgulieties, es apdomāšu uzzināto un izdomāšu kā rīkoties tālāk. Genesim uzbrukumu nerīkošu, kamēr viņš un viņa draugi nesāks vecos pilsētu postīšanas jokus. Jūs pagaidām izguļaties."

[Sindra]

Nu vienalga. Klaudu man jāatrod. Es arī padomāšu, kur viņš varētu slēpties. Varbūt vēl nav par vēlu. Kīra atteica un savākusi tukšās dzērienu glāzes sameta tās atkritumu tvertnē.
Paldies par uzticēšanos. viņa pasmaidīja Rīvam, tad palūkojās uz biedriem.
Domāju, ka atpūsties patiešām ir laba doma. Ak, jā un starp citu. Man vairs nav dziedināšanas matērijas, ja mani ievaino es sevi kaujas laikā izdziedēt nevarēšu.
Nu ja. Tad es došos gulēt. Nāksiet? Kīra jautājoši uzlūkoja biedrus un devās uz atpūtas telpām meklēt vietu, kur var ērti pagulēt.

[Roviela]

Tīdum arī nebija nekādu iebildumu pret atpūtu. Viņš izstaipījās kā tāds kaķis.
- Jā, Klauds būtu jāatrod. Kur vēl ir kāda Hodžo laboratorija, kurā varētu būt kādi pieraksti? Klauds meklē izskaidrojumu, kāpēc ar viņu notiek tas, kas notiek. Nibelheimā viņš neko neatrada, secinu, ka dosies uz nākamo iespējamo vietu.

Kīrai pasakot par matēriju, puisis domīgi sarauca pieri.
- Žēl. Es atradu tikai sarkano. Ko tā izsauc, nezinu, bet varētu būt, ka tādu pašu monstru kā to, kura ligzdā tā atradās. Lidojoša zaļa pūķučūska, kas spļauj zibeņus un ar spārnu vicināšanu rada viesulīšus. Uz kuģa neizmēģināsim.

Viņš piecēlās un gāja līdzi Kīrai guļvietas meklējumos.

[Sindra]

Sarkano matēriju? Kīra paskatījās uz Tīdu. Karotāji neizmanto sarkano matēriju, tas ir zem viņu goda. Karotāji paši izcīna savas cīņas. viņa atteica un pasmaidīja
Jaukus sapņus! viņa novēlēja puisim un pati arī apgūlās. Lai gan... tur tajā alā mani sapņi būtu bijuši daudz jaukāki. Kīra visai skumji nopūtās.

[Roviela]

Tīdus noplātīja rokas, apsēžoties uz noskatītās guļvietas malas.
- Kāda nu atradās, tāda ir! Ja jau atradās, tad neatstāju. Starp citu, Sephirota karotāji izmanto sarkanās. Kur tad savādāk radās ivrīts tur, pie reaktora? Ja šie izmanto, tad tādam var sūtīt pretī kaut ko līdzīgu, es tā domāju. Nav ko tērēt savu spēku un uzmanību uz zvēruļiem.
Viņš atlaidās guļus un iekārtojās ērtāk.
- Tev tāpat saldus! Domāju gan. Man, starp citu, Genesis patika. Un pat Vaiss beigās iepatikās. Jāds jokains, bet apzinīgs. Argento gan tāda ledusgabalaina patrāpījusies.

Pēc maziņa brītiņa, kura laikā Kīrai vēl tā kā nevajadzēja paspēt aizmigt, puisis ierunājās vēlreiz.
- Tu jau guli? es gribēju vēl ko pateikt. Tur, dziļākajā alā es atradu vēl vienu matēriju. Purpura. Bija ieslēpusies kaut kādos elektriskos kristālos. Erm... pirmīt neteicu tāpēc, ka tur makarējoties dabūju pamatīgu triecienu ar strāvu. Mēs ar Keilu tobrīd nolēmām, ka tu būsi dusmīga, ka es esmu tā riskējis, bet es domāju, ka tev tomēr jāzina. Nav labi slēpt blēņu darbus pat, ja par tiem pienākas pēriens.

[Sindra]

Nu atstāt, protams, nevajag, ja reiz atrasta. Var taču pārdot. Kīra atteica. Taču nedomāju, ka Tev būtu jāzaudē savs gods un jāizmanto sarkanā matērija, pat ja tā dara Sephirota pakalpiņi. viņa uz mirkli pieklusa, tad iesmējās. Es laikam sāku izklausīties pēc Andžīla. Smieklīgi... Žēl, ka Tu neesi viņu nekad saticis.

Zini.. labāk, lai ir tāda kā Argento nekā tā trakā Krimsona. Es tikai ceru, ka tie pārējie, kurus Genesis atdzīvinās pakļausies viņam. Ja nē, tad būs briesmīgas problēmas. Kīra pieklusa, bet iemigt viņa tāpat īsti nevarēja. Tādēļ, kad Tīdus atkal sāka runāt, viņa apstiprināja, ka vēl neguļ.

Tad man tagad jāceļās un Tevi jānoper? Kīras balss skanēja pa pusei nopietni, pa pusei pa jokam. Zini! Būtu labāk aprunājušies ar Vaisu. Kas īsti tur viņiem bija ar tām Zemes dzīlēm. Es nezinu vai Rīvs man tic. Man liekas, ka nē. Viņš noteikti domā, ka mana mīlestība mani padara aklu. Es neko nezinu par Zemes dzīlēm. Kaut vai salīdzinot to Vaisu, kuru redzējām Rīva ierakstā un to kuru satikām.. nevarētu teikt, ka viņi uzvedās līdzīgi. Es nezinu, kas tur īsti noticis. Un Genesis teica, lai prasa Vaisam pašam, ja interesē. Man nesanāca laika ar viņu parunāties. Toties jūs gan varējāt to izdarīt nevis līst pie strāvas pieslēgtiem dīķiem. Vai tad mums trūkst matērijas?

[Roviela]

- Varu arī pārdot, - Tīdum nebija iebildumu.
- Vienīgais, nezinu, cik par to prasīt, ja nav zināms, kādu briesmoni tā izsauc. Gribi vai negribi, vienu reizi nāksies izmēģināt kaut kur kādā vientuļākā nostūrītī.
- Tu tikai skaties, ka arī Andžīls neparādās! Es gan sapratu, ka viņa vairs nav, bet te par citiem runā tieši tāpat.

- Mazliet jūtos pelnījis pērienu, jā gan, - puisis atzinās.
- Bet es nezināju, ka tā strāva būs tik stipra. Kamēr neaiztiku, tikmēr nekas liels nebija. Tas, droši vien, tāpēc, ka tur iekšā bija tā matērija. Starp citu, Vaiss pamanījās nozust tieši tad, kad es nupat, nupat jau grasījos kaut ko vaicāt, un uzrasties brīžos, kad nav laika jautājumiem.

[Sindra]

Nē, nē Andžīls ir miris. Mhm. Kīra noteica. Tāpat kā Zaks. Par Genesi nebija skaidrības tādēļ, ka neviens nezināja, ka es viņu izglābu. Savukārt Sephirots spēj atgriezties dēļ Jenovas šūnām. Tiesa, es nezinu kādā veidā Genesis ceļ augšā Tsviets biedrus. Negribu arī zināt. Par daudz zināšanu apgrūtina dzīvi.

Jā, nu tad Tu drīksti pats sevi sodīt par savu neapdomību. Kīra noteica.