Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Roviela]

- Jā, tā varētu teikt, - puisis atbildēja vēzēdams rokas, lai mazliet sasildītos un pārbaudītu, vai visi locekļi ir kārtībā. Viņam bija auksti, tāpēc viņš gribēja ar peldēšanas darbiem tikt galā pēc iespējas ātrāk, un tad uzvilkt jaku, cimdus un bikses.
- Bet tie kristāli ir ieauguši klintī, šķiet, man neizdevās neko atlauzt nost. Tad redzēs. Kaut kā negribas šamos ar pliku roku vairs aiztikt, bet, ja kāds gabaliņš tomēr būs atšķēlies, tad pamēģināšu viegli piebikstīt ar pirkstu kauliņiem. Apsolu ar zobenu vairāk nemakarēties, tiešām!

Puisis piecēlās kājās un mazliet palēkāja, iekustinot stīvos locekļus, tad devās pie dīķa un uzmanīgi tajā iekāpa. Vajag zobenu. Un vīdēja tāds mazītiņš cerību stariņš - ja nu tomēr tur ir kāds atlūzis kristāla gabaliņš?

[Džea]

Jēziņ, ja negribi nolikt karoti, tad liec taču tos kristālus mierā.Keila nopūtās. Tidus tiešām bija traks, izskatījās, ka viņam ir atkarība no matēriju meklēšanas, tomēr sieviete neko vairs neteica un nolūkojās Tidusa darbībā. Varbūt nebija prātīgi sūtīt viņu atpakaļ ūdenī?

[Elony]

Kad Tīdus iekāpa ūdenī, tas likās nedaudz siltāks kā iepriekš un dīvainā kārtā elektrības sitieni bija pazuduši.

[Mattiass]

Paņēmis darbarīkus, Sairuss ķērās nelielajam darbam klāt pat ar tādu kā azartu. Darboties ap lidaparātiem nebija ierasts.

[Roviela]

- Tāaaaks... - Tīdus novilka.
- Man ir aizdomas, ka es kaut ko esmu saplēsis. Vai tas labi, vai slikti - redzēs vēlāk. Keila - ūdens ir siltāks, bet tur varu maldīties, bet elektrības pavisam noteikti vairs nav.

Viņš brida tālāk, un pēc tam rīkojās pēc atmiņas un taustes, ja jau ir tumšs. Ja atrod savu zobenu, tad liek tam iegaismoties, citādi neko nevar redzēt.

[Mattiass]

Tad, kad Sairuss bija pabeidzis lodēt vadus un labot visu ko citu (cik nu vajadzēja un viņš prata — pieņemu, ka viņš to paveic (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) ), viņš nolēma vēlreiz aiziet un apskatīties to spēka lauku vai kas nu tas bija, kas sargāja ģeneratoru. Un, iespējams, ieskatīties arī kādā tumšākā vietā… Tā nu viņš devās turpat, kur jau reiz kopā ar Kaitu bija bijis.

[Elony]

kamēr Sairuss laboja lidmašīnu, Kaits, Jufi un Seo turpināja kavēties lielajā alā.
Sairusam izdevās salabot galvenās sistēmas, ja lidmašīna lidotu, tā spētu funkcionēt normāli. Kad viņš pēc tam devās atkal izlūkot alas, Kaits palika uz vietas.
Kad Sairuss atrada alu ar ģeneratoru, aizsargsiena bija pazudusi un iekšā bija Argento, kas pārbaudīja aparatūru.


Tīdus atrada zem ūdens savu zobenu un varēja likt tam atkal iemirdzēties, kas radīja gaismu un varēja apskatīt dīķīša dibenu. Kristālu kopa bija sagrauta, vairāki kristāli mētājās dīķa dibenā, bet uz sākotnējās kristāl pamatnes atradās apaļa bumbiņa, kas mirdzēja purpura krāsā.

[Roviela]

Tīdus paņēma bumbiņu - purpura matērija! vismaz tā izskatās, un peldēja augšup. Kristāla lauskas viņš nelasīja - izskatījās, ka nav vērts.
Izniris, puisis brida krastā, kur mazliet palēkāja, lai vismaz nopurinātu lieko ūdeni, tad apģērbās. Nu jau bija mazliet patīkamāk.
- Lūdzu! Tā tev, - viņš sniedza matēriju Keilai.
- Tā bija iekšā kristālos, kurus es saplēsu. Zini, man ir aizdomas, ka oi, kā vēl dabūšu pa galvu par šito joku, ja vien, protams, tā manta tika kaut kā izmantota, nevis stāvēja dīkā.

[Džea]

Paldies.
Keila sacīja paņemot matēriju. Nez ko ar šo var paveikt. Labi, vēlāk būs jaizmēģina
Tāā gadījumā, iesaku par materijām un šo neko neteikt, kamēr atrodamies šeit.
Interesanti, vai viņi tor kristālus izmantoja kā elektrību?
Turklāt man rādās, ka Kīra varētu tev pamatīgi sadot pa galvu, uzzinot ka tu šitā riskēji matērijas dēļ. Mans ieteikums: Mazliet paklaiņot vel pa alām, kamēr apžūstam un atgriežoties neko neteikt.

Šo rakstu rediģēja Džea: 04.05.2009 14:35

[Roviela]

- Esmu dzirdējis, ka purpura matērijas ir pastiprinošās. Ko īsti tas nozīmē, to nezinu, man nav nevienas tādas.
- Priekšlikums pieņemts! - Tīdus atsaucās. To, ka Kīra nebūs priecīga, viņš nebija iedomājies, bet, ja nebūs... jā, nebūs gan! Nav labi.
- Paklejosim vēl mazliet. Man vispār ir aizdomas, ka nupat, ja es kaut kur parādīšos, man apgriezīs galvu tik vai tā. Kad piekritu pastrādāt, man prātā neienāca, ka uzreiz pamanīšos sadabūt sev uz galvas tik daudz ķieģeļu, un ja vēl tas būtu tīši! - viņš pažēlojās.

[Mattiass]

Atkal jau uzmetis ieinteresētu skatienu telpā notiekošajam, Sairuss neizaicināja likteni (un Argento) un devās vien tālāk, uz tumšākām alām, lai gan mēle niezēja vien pateikt kaut ko līdzīgu kādas problēmas? frāzei.

[Elony]

"Es jūs meklēju." atskanēja balss no ejas, pa kuru Tīdus un Keila bija ieradušies. No ejas parādījās Vaiss.
"Man uzticēts uzraudzīt jūs, tas nozīmē, ka pārāk ilga klaiņošana nav atļauta."


Sairusam ilgi nevajadzēja gaidīt. Kad viņš nonāca jau pirmajā tumšajā alā, kur vienīgie ievērības cienīgie objekti bija stalagmīti, no dažiem caurumiem sienā izlīda divi sarkani tārpi, kuru garums pārsniedza 3 metrus, tātad tie bija pietiekami bīstami. Tārpi virzījās uz Sairusa pusi.

[Džea]

Es kaut kā neatceros, ka mums bija nepieciešama aukle.
Keila klusītēm noteica Tidusam. Vai Vaiss to dzirdēja vai ne, viņai pašlaik bija vienalga. Matērija tika nolikta vēlākai izmantošanai. Un ko tagad? Vai tas nozīmēja, ka viņi nevarēja doties tālāk?

[Roviela]

Tīdus atmeta ar roku.
- Vai nu tādu sīkumu dēļ iesim strīdēties! Esam jau paklejojuši, ar pūķīti izkāvušies, pagaidām pietiks.
Viņš vērsās pie Vaisa.
- Ejam jau. Bet te ir atrodamas matērijas! Man ir viena jauna.

- Keila, iesim atpakaļ, nav ko gādāt citiem satraukumus. Īstenībā man atkal gribas ēst.

[Elony]

Vaiss izvilka no bikšu kabatas nelielu ierīci un pacēla to augstāk.
"Radars uzrāda gaisa flotes tuvošanos. PAO mums uzbrūk." skanēja Argento balss.

"Mūsu aprēķini izrādījās kļūdaini." Vaiss ierunājās savā otrajā, sapņainajā balsī.
"Tā rādās." viņš teica parastajā balsī un pievērās Keilai un Tīdusam. "Ejam pie lidmašīnas."
Viņš pagriezās un steidzās atpakaļ uz lielo alu.

[Roviela]

Tīdus saskatījās ar Keilu un noplātīja rokas.
- Pavisam noteikti, tas nav mūsu nopelns! Nu ko viņi tik nelaikā? Nekad nav miera!
Viņš arī steidzās uz lielo alu.

[Džea]

Kā rādās viņus neuztrauc tas, ka šeit atrodas pašu vienība.
Keila norūca. PAO nebija tas labākais, ko pašlaik varēja sagaidīt, tādēļ viņa sekoja abiem pārējiem.

[Elony]

Kad Keila, Tīdus un Vaiss atgriezās lielajā alā, tur bija Kaits, kas mierīgi sēdēja pie lidmašīnas, un Genesis un Kīra, abi likās tikko ieradušies.
"Kur ir pārējie?" Genesis jautāja.
Vaiss paraustīja plecus.
"Jufi un Seo izgāja ārā. Man liekas, ka viņas gribēja sazināties ar Rīvu." Kaits ierunājās.
"Atrodi Argento un sāciet gatavot lidmašīnu ceļam." Genesis noteica Vaisam, kurš devās uz apgaismoto alu pusi. Genesis pievērsās Kīrai. "Tu teici ko par runāšanu ar PAO."

[Sindra]

Kīra nopūtās un pamāja.
Viņa izskrēja ārā no alas un meklēja, kur ir Jufi un Seo.
Ei, jūs tur! viņa visai skaļi uzsauca abām sieviešu dzimuma pārstāvēm, kad tās pamanīja.
Es zvanīšu Rīvam! Kīra noteica tonī, kas nepieņēma iebildumus.

Viņa izvilka savu telefonu.

[Roviela]

Tīdus apsēdās uz alas grīdas mazliet nomaļāk un izlikās, ka viss ir vislabākajā kārtībā. Viņam negribējās, lai kāds pavaicā, kāpēc mati mitri, jo tad būtu jāmelo, tas ir, jāiztiek ar puspatiesībām, bet tā puisis nebija pieradis, un viņam tas nepatiktu.
Kas tagad notiks? Viņi lidos šiem līdzi? Paliks te? Nekas. Te ir Kīra - viņa to nokārtos. Kā teiks, tā arī būs.