Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Elony]

Radība sāka plivināt ātri spārnus, bet tad iedarbojās Tīdusa matērija un burvestība lika viņai nokrist uz zemes. Bet radība tad paslējās uz sava ķermeņa un atkal vicināja spārnus, tā ka Tīdus un Keila sajuta vēju uz sevis, radību iztraucēja nazis, kas ietriecās ķermenī. Čūska salīgojāsskaļi iešņācās, no brūces sāka tecēt asinis, bet viņa novēzēja spārnus un parādījās tāds kā mazs tornādo, apmēram 3 metrus garš, kas sevī uzsūca putekļus, mazus akmeņus un tuvojās Keilai un Tīdusam. Likās, tas tomēr bija monstrs, jo dzīvniekiem šādu spēju nebija.

[Roviela]

Tīdus paleca nost no tornado, lēcienā cērtot ar zobenu pa pašu virpuļa šaurāko vietu pavisam pie zemes. Tagad bija skaidrs, ka jātiek monstram tuvāk, lai var izmantot zobenu. Kāda jēga vicināties pa gabalu?
Puisis uzmanīgi vēro, kad čūska gatavo nākamo uzbrukumu, mēģinot uz to pašu brīdi to apdullināt ar sikspārņa spiedzienu, ja nostrādās, protams. Tad varētu tikt tuvāk klāt.

[Džea]

Tātad monstrs tomēr. Tad Keilai nebūs sirdsapziņas pārmetumi. Paņēmusi nākamo nazi viņa tajā ielaida ledus enerģiju un atkal meta. Šoreiz cerot, ka radība tiks sasaldēta un arī tas, ko tā grasījās darīt.

[Elony]

Nelikās, ka zobena cirtiens pa virpuļa galu atstātu kādas sekas. Tas galu galā, bija tikai vēja virpulis. Tas turpināja pārvietoties virzienā prom no radības, līdz sasniedza sienu un tur izzuda.
Likās, ka radība grib atkārtot savu uzrukumu, kad Tīdus lika pār viņu nākt sikspārņu spiedzienam, nelikās, ka radībai tas traucētu strauji vicināt spārnus, lai gan tā nedaudz vairāk šašūpojās. Bet tā nevarēja izvairīties no mestā Keilas naža, kas jau atkal ieurbās radības rumpī, sasaldējot audus tuvumā. Radība skaļi iešņācās, var teikt, iespiedzās un sāka sparīgi locīties. Reizē likās, ka tai mutē krājas tāda kā zilgana enerģija.

[Roviela]

(OOC - mazi putekļu virpulīši uz ceļa gan tā izjūk - kad iztraucē gaisa plūsmu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) )

Tīdus negaidīja vairāk neko. Viņš metās uz priekšu un cirta čūskai, mēģinot nocirst tai galvu.

[Džea]

Tā vien likās, ka Keilas mazie dunči uz monstru iedarbojas daudz labāk, nekā Tidusa lielais zobens. Manot, ka Tidus atkal uzbrūk, arī Keila meta trešo dunci uz monstra pusi, ieliekot tajā atkal ledus enerģiju un šoreiz tēmējot pa muti.

[Elony]

Tīdus nepaspēja tikt čūskai klāt, pirms tā atvēra muti. No mutes iznira tādi kā mazi, zilgani zibeņi, kas trāpīja pa Tīdusu, nodarīja sāpes un radīja apdegumus, un apturēja viņu. Bet tas beidzās, kad Keilas nazis trāpīja rīklē radībai. Čūska atmeta galvu atpakaļ, nometās garšļaukus un locījās sāpēs.

[Džea]

Par radību Keila pašlaik neuztraucās, taču Tidusam varēja būt slikti. Vismaz skatoties pēc tā, ko monstrs izlaida un apdegumiem. Tiklīz nazis trāpīja Keila piesteidzās pie Tidusa.
Ar tevi viss kārtībā? Nav vajadzīga atjaunošanas matērija?
Viņa jautāja palūkodamās uz puisi.

[Roviela]

- Paldies, mazliet vēlāk, - Tīdus noelsās.
- Piebeidzam to monstru vispirms!
Viņš, par spīti apdegumiem un tam, ka kustoties sāpēja visas maliņas, cēlās augšā un vēlreiz mēģināja čūsku piebeigt.

Ja tas izdodas, viņš apsēžas zemē un iedarbina savējo dziedēšanas matēriju.
- Ja Tu man tagad, lūdzu, mazliet piepalīdzētu, būtu pavisam labi, - puisis palūdza. Viņš bija diezgan šodien izmantojis dziedēšanu, pašam varēja nesanākt tik labi, kā gribētos.

[Džea]

Jā labi.
Keila pamāja ar galvu un ja Tidusam nesanāk, tad met dunci uz monstra pusi.
Pēcāk viņa ar savu atjaunošanās matēriju palīdēja Tidusam dziedināšanā.

[Elony]

Tīdum sanāca nogalināt čūskai līdzīgo monstru un tas vairs nekustējās. Ar divu dziedināšanas maģiju palīdzību, Tīdus drīz vien atkal jutās labi un vesels. Arī nekādu apdeguma pazīmju uz drēbēm nebija.

Tīdus sajuta, ka ienaidnieka prasmju matērija ir saņēmusi papildus spēku.

Šo rakstu rediģēja Elony: 26.04.2009 18:22

[Roviela]

- Paldies! - puisis vēl sēdēja zemē, bet jutās gauži labāk, lai neteiktu, ka pavisam labi.
Viņš palūrēja uz savu dzelteno matēriju.
- Tur ir piefiksējies kaut kas jauns. Varētu būt tie elektriskie zibeņi. Jāpārbauda.
Viņš iedzīvināja dzelteno matēriju un, kad tā bija gatava, notēmēja uz monstra ligzdu un lika matērijai nostrādāt.

[Elony]

Dzeltenā matērija iemirdzējās spožāk un no tās iznira zilgani zibeņi, kas šāvās uz Tīdusa norādīto vietu - monstra ligzdu. Tā uzsprāga un atliekas lidoja uz visām pusēm, starp tām bija arī matērija, kas iemirdzējās sarkanā krāsā.

[Roviela]

- Ehe! - Tīdus iesaucās, kad bija atliecies no vairīšanās no paša izraisītajām atlūzām.
- Kas tad tas? Sarkana matērija. Keila, tu nezini, kam lieto sarkanās matērijas? Man nekad neviena tāda nav bijusi.
Viņš piegāja tuvāk un noliecās, lai to paņemtu.

Pēc tam rūpīgi nopētīja klinti - ja nu matērijas ir mazliet kā sēnes? Kur vienai bija labi apstākļi veidoties, turpat netālu, iespējams, vēl kādai?

[Mattiass]

— Papētīt alas patiesi gribam. Nozust — ne pārāk, vismaz šobrīd. Vai domājat mūs aizkavēt? — Sairuss apjautājās.

[Elony]

Tīdus varēja paņemt matēriju. Cik nu varēja redzēt, tad nekādu citu matēriju nekur nemanīja. Apkārt atkal bija mierīgi, avots čaloja tāpat kā agrāk.

"Pa alām klīst nav prātīgi. Tur ir monstri un var apmaldīties. Mēs labāk gribētu, lai jūs turaties mūsu redzeslkā, alās, kas ir apgaismotas." Vaiss teica.

[Mattiass]

— Centīsimies neapmaldīties, un pilnīgi tumšās alās arī nav plānots doties, kā redzi, šobrīd lukturi neesmu līdzi paņēmis. Jūsu vēlmes ir gluži saprotamas.

Sairuss stāvēja uz vietas un gaidīja, kad Veiss novāksies nost no ceļa.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 27.04.2009 14:25

[Džea]

Ja nekļūdos, tad ar to varēja izsaukt monstru un šķiet ka nekļūdīšos, ja teikšu, ka tieši tādu pašu, kāds mums tikko uzbruka. Man pašai arī tādas nav bijušas, bet esmu redzējis kā tādas izmanto citi
Keila sacīja nopētot matēriju. Eh un atkal viņa palika tukšā.
Turpinam meklējumus?

[Roviela]

- Protams, turpinam! - Tīdus entuziastiski noteica.
- Tu domā, ka šo te kāds izsauca? Atceries to ugunīgu monstru pie reaktora? To gan kāds izsauca, iespējams, šādi. Nez, kādu radījumu izsauc šī matērija? Bet to gan te, šaurībā, nemēģināsim.
- Nākamā, ko atradīsim, būs tava, vienalga, kurš no mums to ieraudzīs pirmais, - viņš noteica, dodoties papētīt avotu un bedri, kurā avots "iekrita".

[Elony]

(OOC: Cik mēs pašapzinīgi! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) Un ja nu nevienu matēriju vairāk neatrod? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) )

Bedre atgādināja tādu kā lēzenu piltuvi, kuras vidū bija padziļinājums, tajā arī ietecēja ūdens un pazuda kaut kur lejā. Bedres sienas no mitruma un aļģēm bija glumas. Viegli bija pastrīdēt. Pat ja stāv sausākajā pusē, ūdens tik un tā ir jūtams un ir ļoti auksts.

Vaiss pagāja malā un atspieda kailo muguru pret sienu. Viņš ļāva iet Kaitam un Sairusam, kur tie vēlas.