Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Moriartijs]

Džeroms atstāja savu dzīvokli agri no rīta, izdzēris vienu tasi kafijas un noskatījies rīta ziņas. Līdzi viņam bija viena mugursoma ar pamatlietām, kuras noder izdzīvošanā, jostas somu un dunču komplektu, kuru neslēpa no citu acīm. Aizslēdzis dzīvokli un uzlicis ekenomisko režīmu dzīvokļa uzturēšanai, devās ārā no ēkas.

Edža bija kā Edža. Satiksme, cilvēki, burzma... Džeroms devās uz tuvāko dzelzsceļa staciju un uz pirmo vilcienu uz Junonu. Viņš sen nebija bijis Junonā.


Kad vilciens iebrauca Junonā, Džeroms izkāpa no vilciena un noprirka avīzes ekvivalentu, tādu kurā būtu krustvārdu mīkla.

Viņš ar kājām devās uz PAO ēku. Nostājies pretī ēkai, ielas otrā pusē, viņš kādu brīdi vēroja ēku - ShinRa kādreizējo mājvietu. Viņš apskatīja no tālienes durvju sargus, iekšā un ārā gājējus, logus un citas izejas, tā kā vēl bija nedaudz laika.

Pārgājis pāri ielai, Džeroms devās pie sagādītājiem, atbildējis, ka transporta viņam nav, viņš devās uz liftiem PAO darbinieku pavadībā.

Iegājis apspriežu telpā, viņš to ātri apskatīja un tad nolēma nopozicionēties pie loga. To arī izdarījis, viņš gaidīja pārējos komandas dalībniekus.

[washulis]

Seo lūkojās uz daudzajām terasēm, kas slējās zem viņas nama. Arī tā balstījās uz vienas no šīm terasēm. Sejā pūta viegls vējš un viņa centās to izbaudīt, cik spēja. Viņa nojauta, ka kādā laikā tā izbaudīt mieru un klusumu, varētu būt rets pasākums.

It kā sevi iedrošinot, viņa pamāja galvu tukšam gaisam un devās prom no savas mājas balkona. Paķērusi mēteli, viņa izgāja no mājas. Ceļš līdz PAO ēkai nebija ilgs, jo dažreiz bija izdevīgi dzīvot Junonā. Dažreiz arī nē.

Kur atrodas konkrētā ēka, viņa jau zināja, tā pat, kur ir galvenā ieeja. Bez minstināšanās viņa devās iekšā. Tālāk uz konkrēto stāvu. Priekšā jau bija telpa, kur jau atradās Džeroms. Ienākot iekšā, viņa sasveicinājās ar vīrieti un nosēdās uz viena no mīkstajiem ādas krēsliem, pārliekot vienu kāju pāri otrai. Aizmetusi nepārāk garos, brūnos matus aiz muguras, viņa nodevās gaidīšanai.

[Roviela]

Vietējā lidostā no satiksmes lidaparāta izkāpa puisis, kas itin nemaz neizskatījās pēc vietējā. Ne miņas no pieklājīga un cienījama algotņa/kareivja izskata, lai gan viņam bija zobens, un vēl kāds!
Un kas mani trenca šurp? bija tas, ko viņš pašlaik domāja. Būtu palicis, kur biju, pieklājīga alga, dzīves apstākļi tāpat.
Bet viņš zināja ka pats sevi māna - viņam bija apnicis tupēt un sargāt kādu vai kaut ko, ja nekas nekad nenotiek. Tagad bija vismaz droši, ka kaut kas notiks.
Tīdus, izmantojot vietējo transportu, brauca uz P.A.O., kur, pat neapstājoties, lai ēku īpaši nopētītu, devās iekšā, un pēc vietējo norādījuma brauca augšā uz apspriežu telpu.
Telpā divi jau bija. Sieviete un vīrietis. Tīdus tiem pamāja sveicienu un apsēdās krēslā tā, lai labi varētu redzēt un dzirdēt to, ko stāstīs uzdevuma devējs. Iespējamos biedrus varēs novērtēt pēc tam, tieši pašlaik tas nebija primārais uzdevums. Savu milzu zobenu viņš novietoja sev pa ķērienam.

[Džea]

Pirms divām dienām Keila bija uzteikusi darbu. Iemesli šoreiz bija vairāki. Pirmais un galvenais bija tas, ka klienti bija rupji un iedomājās sazin ko. Sievietei tas jau bija apnicis un patiesību sakot, Keila jau sen plānoja aiziet un ziņas saņemšana bija noteicošais viņas izvēlē kad. Vienīgais, kas Keilai pietrūks, tas būs transports. Toties gan jau, ka PAO bija kas labāks.

Aizslēgusi savas mājas durvis, Keila devās uz PAO ēku. Tālu no viņas dzīvesvietas nebija. Labi ja desmit minūtes ar kājām. Ieroši bija paslēpti zem apmetņa. Šaujamais ierocis bija pielādēts, tomēr daudz labrātāk sieviete lietoja dunčus.
Nonākusi līdz ēkai viņa devās uz norādīto telpu, kur pasveicinājusi esošos apsēdās.Tagad atlika vien gaidīt.

[Mattiass]

Pie PAO ēkas apstājās liels, tumšs, smagi bruņots bruņuvāģis vidēja kravinieka lielumā, no kura izkāpa tips ādas jakā un kamuflāžas krāsas biksēs. Pārmaiņas pēc šauteni atstājis mašīnā (lai lieki nebojāt nervus PAO darbiniekiem) un mašīnu aizslēdzis, viņš devās iekšā.

Ienācis lielajā telpā, Sairuss palūkojās apkārt, un, redzēdams, ka neviena no svarīgajām personām vēl nebija pagodinājusi klātesošos ar savu ierašanos, piegāja pie loga un sāka izbaudīt no turienes paverošos skatu. Galu galā, šāda izdevība neradās pārāk bieži.

[Sindra]

No riita Kiira paskatiijas pa logu un pasmaidiija par jaukajiem laika apstaakljiem.
Labi, ka ir pavasaris. Tas meiteni iepriecinaaja.

Savaakusi savas mantas vinja aarpusee paluukojaas uz savu vecaaku maaju un uzkaapusi uz baika devaas P.A.O. eekas virzienaa.
Piebraukusi pie taas, vinja novietoja savu motociklu staavvietaa un devaas uz telpu, kur bija paaredzeets pulceeties ljaudiim, kuri gatavojaas piedaliities P.A.O. uzdevumaa.

Kiira ienaaca telpaa un pasmaidiija tur redzamajiem ljaudiim.
Labriit! meitene laipni pasmaidiija un viegli graciozaa gaitaa piegaaja pie ovaalaa galda un apseedaas uz viena no kreesliem. Kaadu briidi vinja pavisam nekauniigi nopeetiija visus sanaakushos potenciaalos biedrus, tad pieveersaas logam pa kuru bija redzama juura un sapnjaini raudziijaas taalees.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 15.02.2009 21:38

[Elony]

Neilgi pēc tam, kad ieradusies bija pēdējā komandas dalībniece, telpā iegāja visnotaļ savāda trijotne.
Pirmais bija vīrietis apmēram 30-35 gadus vecs, gara auguma, tērpies tumši zilā mētelī un nopietnu skatienu. Tie, kas lasīja avīzes vai skatījās televizoru, zināja, ka viņš ir PAO vadītājs.
Viņam sekoja jauna meitene, 10-11 gadus veca, tērpusies zinātnieku uzsvārcī, zem kura bija manāma rozā veste vai jaka un svārki. Meitenei bija līdz pleciem gari rudi mati un savāds skatiens, kas varēja likties sapņains vai nenoteikts.
Kā pēdējais iegāja savāda radība. Īsāks par metru, tas atgādināja uz pakaļkājām staigājošu kaķi, kuram kājās bija kurpes, bet aiz muguras sarkans apmetnis, sasiets mezglā ap kaklu. Galvā zelta kronis. Lai arī radība kustējās pastāvīgi, tā seja pārāk atgādināja mīksto rotaļlietu, lai to varētu uzskatīt par dzīvu, elpojošu būtni.

Pēc kaķa durvis aizvērās. Vīrietis nopētīja sanākušos un piegāja pie galda.
"Esiet sveicināti jūs visi. Es esmu Rīvs Tuesti, Pasaules Atjaunošanas Organizācijas vadītājs. Šī ir Šelka Ruji, koordinatore un plaša spektra zinātniece." viņš norādīja uz meiteni, kura pielieca galvu.
"Un tas ir Kaits Sits, mans personīgais palīgs" viņš norādīja uz kaķi.
"Sveiki visiem!" kaķis dzīvi iesaucās.
"Lūdzu visus apsēsties pie galda." Rīvs teica un apsēdās arī pats. Viņam blakus apsēdās Šelka un otrā pusē Kaits Sits, uz krēsla burtiski uzlēcis. Tiesa, kaķis bija tik īss, ka viņām uz krēsla nācās stāvēt, lai spētu redzēt, kas notiek.

"Jūs visi seši esat izvēlēti un aicināti veidot speciālu PAO militāro vienību, kuras mērķis ir izmeklēt nesenos uzbrukumus Mako reaktoriem un likvidēt draudus, ka tas varētu atkārtoties. Jūs visi esat karotāji, dažādi un atšķirīgi, tomēr spēcīgi, tāpēc mums piemēroti. Par šo darbu jums maksās un turklāt labi. Tomēr galvenais, kam būtu jūs jāmudina pieņemt šo darbu, vismaz es tā ceru, ir vēlme palīdzēt Planētais un to aizsargāt."

Rīvs vēlreiz nopētīja sanākušos un tad pagriezās pret meiteni.
"Šelka, lūdzu izklāsti detaļas."
Meitene atkal pielieca galvu un piecēlās. Viņa pacēla un nospieda dažas pogas uz ierīces, kas atgādināja mobilo telefonu. Logu priekšā nolaidās plāksnes un apgaismojums kļuva krietni vājāks. Telpā palika ļoti tumšs.
Pēc tam iemirdzējās puslode galda vidū. Pēc tam uz galda virsmas parādījās hologrāfisks attēls - caurspīdīgs kalna plāns, kura galā bija Mako reaktors. Gaisma no attēla apgaismoja arī klātesošo sejas.
"Vieta, kas tiek dēvēta par Kondora fortu. Tas ir kalns, kura virsotnē tika uzbūvēts Mako reaktors." Meitene stāstīja rāmā, mierīgā balsī. "Pēc kāda uz reaktora savu ligzdu iekārtoja milzu kondors, lai izmantotu no reaktora plūstošo siltumu olu sildīšanai. ShinRa kompānija vēlējās to aizvākt, kam ilgu laiku pretojās vietējie iedzīvotāji, kas pat uzbūvēja apmetni kalnā zem reaktora. Neilgi pirms ShinRa kompānija zaudēja savu varu, kondori pameta reaktoru. Bet cilvēku apmetne, dēvēta par Kondora fortu, palika.
Apmēram divas nedēļas pēc Meteora krišanas reaktora darbība tika apturēta. Vēlāk PAO militārie spēki uzņēmās objekta apsardzi. Reaktora demontēšana nebija vēl sākta, to bija paredzēts darīt tikai nākotnē.
Pirms sešām nedēļām apmēram piecos no rīta pēc vietējā laika reaktoram uzbruka nezināmas personas, bruņotas gan ar šaujam ieročiem, gan aukstajiem ieročiem. Pretinieku skaits nav zināms, lai gan sākotnēji to nebija vairāk kā pieci. Pēdas un izdzīvojušo liecības atklāj, ka tie lietoja matēriju maģijas - zibens, uguns barjera un citas. PAO spēki tika satriekti. Pretinieki nogalināja ikvienu, kas gadījās ceļā.
Uzbrucēji devās uz reaktora vadības telpu un reaktora kodolu. Neilgi pēc tam ieradās cita nezināmu personu grupa, arī nelielā skaitā. Nepievēršot uzmanību izdzīvojušiem PAO kareivjiem, otrā grupa devās iekšā reaktorā. Tam sekoja sprādzieni reaktora iekšienē. Iespējams, ka tur notika cīņa, vai arī tehnikas iznīcināšana, Idzīvojušie atkāpās nost no notikuma vietas. Viss beidzās ar lielāku sprādzienu reaktorā, tomēr pats reaktors netika sagrauts. Apsekojot reaktoru pēc sprādziena, netika atrasti uzbrucēju līķi, liekot spriest, ka viņi aizbēga.
Izdzīvojušie liecināja, ka uzbrucēju spējas pārspēja parastu cilvēku spējas. Tiek pieļauts, ka uzbrucēji varētu būt bijušie SOLDIER."
Aina pazuda. Parādījās sniegota kalnu ieleja, kurā atradās nepabeigts Mako reaktora tēls un vairākas ēkas apkārt.
"Pirms divām nedēļām notika līdzīgs uzbrukums Modeoheimai, vietai, netālu no Icikles ciemata. ShinRa kompānija tur būvēja Mako reaktoru, kas tā arī netika pabeigts. Tomēr objekts tika PAO militāro spēku apsargāts. Šis uzbrukums notika nakts vidū. No kalniem parādījas nezināmas personas, tērpušās tumšos tērpos. Arī šie uzbrucēji izmantoja dažāda veida ieročus un uzveica lielāko daļu apsargu. Iespējams, tika uzveikts arī īpaši spēcīgais kareivis, līdzvērtīgs SOLDIER, kurš piedalījās objekta apsardzē.
Uzbrucēji iegāja objektā un pēc tam pameta to. Sekoja sprādziens, kas nodarīja reaktoram un ēkām ap to lielu postu. Papildus tam sprādziens izraisīja nelielu lavīnu, kas apraka daļu reaktora.
Apsekošana parādīja, ka daļa zinātniskās labratorijas tehniskā aprīkojuma, kas atradās objektā, ir vai nu pilnībā iznīcināta, vai arī nozagta.
Liecinieku liecības ir līdzīgas - uzbrucēju spējas ir pārcilvēciskas, bet precīza apraksta atkal nav."
Attēls pazuda. Gaismas kļuva nedaudz spožākas.
"Paldies, Šelka." Rīvs noteica un pievērsās vienībai.
"Cik noprotu, jūs vēl neesat pazīstami savā starpā, bet tam jums būs laiks. Ceru, ka jūs visi saprotat, cik lieta ir nopietna. Lai arī Mako reaktoru likvidēšana pati par sevi nav slikta lieta, tomēr nezināmas personas apveltītas ar lielu spēku un pauž skaidru agresiju, ir bīstamas. Turklāt Mako reaktori ne vienmēr ir droši arī tad, ja ir atslēgti. To spridzināšana var radīt sliktas sekas gan apkārtnei, gan Planētai, tāpēc PAO veic reaktoru pakāpenisku demontāžu.
Jānoskaidro, kas ir nezināmie uzbrucēji, ko viņi grib un jāaptur, kamēr viņi nav pastrādājuši ko daudz ļaunāku."

"Vai ir jautājumi?" Rīvs nu atļāva runāt komandas dalībniekiem.

[washulis]

Seo pamāja ar galvu katram kas ieradās, vai arī ar klusu labrīt. To pašu arī vadošajai trijotnei. Nu tik sākas.

Uz hologramām viņa daudz neskatījās. Tikai attēli ar reaktorie. Nekā tik svarīga. Viņa lūkojās uz runātājiem, domājot līdzi un iztēlojoties, kādi bijuši ubrukumi.

Konkrētu aprakstu nav. Nav zināms, kas ir uzbrucēji un kāpēc to spēks ir tik liels. Kā lai uzsāk meklēšanu? Seo iesāka runāt. Kā lai mēs zinām, kurš reaktors būs nākošais? Protams, viņa zināja, ka Rīvs Tuesti nevarēs uz to atbildēt. Savādāk Šelka jau būtu papildinājusi. Vai pateisi tas ir viss, kas zināms?

Vai šādi reaktori ir gana daudz? Ja runājam par vainīgo meklēšanas sākšanu, tad jāuzzin, kur ir viņu pirmais mērķis.

[Sindra]

Kīra uzmanīgi noklausījās stāstīto un pakratīja galvu.
Jautājumi droši vien būs pēc tam, kad būsim dabūjuši kaut reizi pa galvu no tiem uzbrucējiem.
Bijušie SOLDIER. Interesanti. meitene pasmaidīja nedaudz greizu smaidu.

Katrā ziņā, es piekrītu šim uzdevumam. viņa paziņoja.
Un šobrīd arī man nav ne jausmas, kas varētu būt uzbrucēji.

[Elony]

"Galvenā problēma ir tāda, ka mūsu kareivji viņu tuvumā neizdzīvo tik ilgi, lai pēc tam pastāstītu kā uzbrucēji izskatās." teica Rīvs. "Jums būtu lielākas izredzes. Un ir taisnība, ka mums nav zināms, kur pretinieki uzbruks nākamreiz. Tomēr pastāv vairākas iespējas."

Atkal ieslēdzās hologrāfiskais projektors, parādot Rietumu kontinenta karti.
"Pirmais reaktors bija vientuļš, tuvumā nebija lielas apdzīvotas vietas. Otrajam reaktoram bija līdzīgi apstākļi,, turklāt tā tuvumā atradās zinātniskās labratorijas aprīkojums." Atkal ierunājās Šelka.
Kartē iemirdzējās kāds punkts un tam tuvumā vēl viens.
"Mako reaktors Nibel kalnā. Tuvākā apdzīvotā vieta Nibelheima atrodas vairāus kilomterus tālu. Reaktorā atrodas specifisks tehniskais aprīkojums, līdzīgs tam, kāds pazuda no Modeohaimas. Turklāt Nibelheimā atrodas sena ShinRa labratorija, no kuras arī nav izvākts tās aprīkojums. Tadējādi pastāv iespēja, ka Nibelheima un Mako reaktors Nibel kalnā ir nākamie uzbrukuma mērķi. Tomēr - tas ir pieņēmums, kas var būt arī kļūdains."
Hologramma parādīja nelielu pilsētiņu ar lielu ēku tās nomalē, pēc tam kalnus, kas visai atgādināja jūras gliemežvākus ar asiem izaugumiem, un nelielu Mako reaktoru vienā no tiem.
"Abus šos objektus mēs apsargājam jau sen un pēdējā laikā apsardzi palielinājām vēl vairāk. Tomēr mēs nevaram tur izvietot visus mūsu militāros spēkus." Teica Rīvs.

[Roviela]

Tīdus uzmanīgi noskatījās hologrammas ierakstu un noklausījās ziņojumu.
- Khmmm... - viņš ierunājās klusā un patīkamā balsī.
- Es esmu no Nibelheimas, mani sauc Tīdus, - gaišmatainais puisis stādījās priekšā.

- Man jums ir kaut kas jāpastāsta saistībā ar Nibelheimu un tuvumā esošo Mako reaktoru Nibel kalnā. Tas ir kas tāds ko, iespējams, tie, kas šai vietai uzbruks, nezina, bet es neņemos spriest, vai tas dod kādas priekšrocības mums. Drīzāk jau nē. Tomēr es uzskatu, ka mums tas būtu jāzina visiem.
- Tātad. Tas notika pirms deviņiem gadiem. Es vēl biju pavisam jauns, bet atceros labi. Kādu nedēļu pirms Nibelheima tika izpostīta, jā, starp citu, arī šis fakts varētu nebūt visiem zināms, pilsētā ieradās divi SOLDIER ar pāris kareivjiem. Viens no SOLDIER bija Sephirots. Viņi devās izpētīt reaktoru, nu, mēs, puikas, līdzi negājām, bet zināt zinājām, un kā ne, jo pirms tam ar reaktoru kaut kas bija nogājis greizi un apkārtnē pēkšņi parādījās padaudz visādu monstru. Vārdu sakot, viņi devās uz turieni, lai tiktu ar to galā. Pēc tam notika, lūk, kas. Viņi atgriezās, un nedēļu valdīja miers. Tad Sephirots iznāca laukā un sāka nogalināt visus pēc kārtas pilsētā, visus, ko sastapa, un apturēt viņu nevarēja. Tiem mums, kam palaimējās netrāpīties viņam pa sitienam, izskatījās, ka viņš ir sajucis prātā. Tie, kas spēja, aizbēga, un klīda runas, ka Sephirot ar otru SOLDIER, dažiem vietējiem un kareivjiem vēlreiz devies uz reaktoru. Kad es atgriezos pilsētā, tur bija iemitināti jauni iedzīvotāji, kas visi kā viens apgalvoja, ka nekas nav noticis un ka viņi tur dzīvojuši no laika gala. Jā, es redzēju dažus, ko kādreiz pazinu, kas tiešām bija vecie iedzīvotāji, - puiša balss bija skumja.
- Viņi visi izturējās kā sajukuši, visi staigāja melnos mēteļos ar kapucēm, pat nezinu, kur tos ņēma visus tādus vienādus un kāpēc tādos staigāja.
- Ko es gribēju teikt - tas reaktors nav vieta, kur es jel kad būtu gribējis bāzt savu degunu pēc visiem šiem notikumiem. Es nezinu, kas tur notiek un negalvotu arī, ka Sephirots tomēr nav dzīvs. Un, ja ir, tad viņš ir tur.

Puisis nopietni noskatīja visus.
- Tas, ko es nupat teicu, ir lieta, kas tika rūpīgi slēpta ailē "tas nekad nav noticis". Ja kāds to vēl nedaudz gadus atpakaļ būtu pateicis skaļi, viņš labākajā gadījumā tiktu uzskatīts par jukušu. Es ceru, jūs par to nerunāsiet pa labi un pa kreisi.

[Sindra]

Kīra uzmanīgi vēroja jauno puisi, kurš stāstīja par Nībelheimas pagātni.
Klausījās viņa patīkamo balsi.

Sephirots dzīvs? viņa izbrīnīta palūkojās uz Tīdus. Nu es ceru, ka pie nekārtībām tomēr nav vainojams viņš. meitene nopūtās.
Bet izskatās, ka laikam jau nāksies doties uz Nībelheimas reaktoru.

Un jā, es varu apsolīt, ka nerunāšu par Nībelheimas traģēdiju pa labi vai pa kreisi, ja Tu to nevēlies.
Tikai.. es esmu bijušais SOLDIER. Man šis fakts bija zināms. Kīra pasmaidīja.

[Roviela]

Tīdus papurināja galvu un uzsmaidīja Kīrai.
- Nē, es domāju, ka viņš nav vainojams pie tā, kas tagad notiek. Es tikai pieļauju iespēju, ka tie, kas bāzīsies Nibel kalnā, var sastapt viņu. Tas var nebūt veselīgi. Viņš ir ļoti spēcīgs, bet diezin vai atguvis prātu. Tā vispār ir mīklaina lieta, tā prātā jukšana. Nav zināms, kas to izraisīja. Sephirot nedēļu pirms tam neizejot pavadīja ShinRa piederošā mājā. Ka tur ar laboratoriju kaut kas nav sagājis greizi, vai arī, varbūt, vaina ir kalnā.

[Elony]

Rīvs cieši paskatījās uz Tīdu. Likās, ka viņš ir pārsteigts.
"Man nebija zināms, ka Jūs esat dzīvojis Nibelheimā pirms atgadījuma ar Sephirotu. man pieejamā informācija vēstīja, ka lielākā daļa iedzīvotāju tikuši nogalināti, bet pārējie izmantoti eksperimentiem. Neviens neesot izglābies... protams, vēlāk izrādījās, ka tā nav gluži tiesa."
Likās, ka Rīvs uz brīdi par kaut ko saspringti domā. Šelka uz viņu paskatījās bet neko neteica.
"Domāju, ka tā tomēr nebūs problēma." Rīvs noteica un ierunājās skaļāk:
"Jā, tieši tā arī notika. Sephirots sajuka prātā un izpostīja pilsētu. Toties reaktora iekšienē viņš tika sakauts.
ShinRa kompānija negribēja, lai kāds uzzina, ka tās spēcīgākais SOLDIER ir zaudējis saprātu, tāpēc noklusēja šo atgadījumu un likvidēja visas pēdas.
Es speciāli neizplatu informāciju par šo notikumu. ShinRa darbinieki, kas tika norīkoti izlikties par ciema iedzīvotājiem, joprojām tur dzīvo, nu jau kā īsti pilsētnieki. Neuzskatu, ka ir vajadzība atklāt vecus faktus.
Kas attiecas uz Sephirotu..."
Rīvs brīdi vilcinājās.
"Viņam piemīt spēja atkal parādīties, pat ja viņu jau reiz uzveica. Pēdējo reizi Sephirots parādījās pirms diviem gadiem, bet atkal tika sakauts. Es gan ceru, ka tā nav. Pagaidām nav nekādu liecību par to, ka Sephirots būtu atdzimis. Tas gan būtu pats ļaunākais."

Rīvs uzlūkoja klātesošos.
"Reaktorā nav nekā tāda, kas liktu kādam sajukt prātā. Vairs nav. Tas, kas notika ar Sephirotu, drīzāk saistīts ar viņa pagātni. Tiesa, šajā Mako reaktorā esošās lietas ir kliedzoša liecība par lielu noziegumu, kuru pagātnē veica ShinRa. Papildus Planētas spēka izūknēšanai, protams."

[Sindra]

Kīra šķībi pasmaidīja.
Viņš nedaudz izgāja no "ierindas", jo uzzināja, ka nav īsti cilvēks, bet mākslīga radība. Ar reaktoru tam tiešām nav sakara.
Un tas viss ir... muļķīgi. viņa nolaida skatienu un pakratīja galvu.
Nerakāsimies pagātnē. Diez vai viņu ir vērts apspriest, kamēr neesam guvuši kaut vienu apstiprinājumu, ka viņš atkal varētu būt atgriezies.

[Roviela]

- Es tur dzīvoju jau krietni pirms šī notikuma, tiesa, neesmu tur dzimis, - Tīdus laipni paskaidroja.
- Un pēc tam atgriezos. Kamēr tur par to skaļi nerunāja, tikmēr tur mierīgi varēja dzīvot, un labi dzīvot, ko es arī darīju. Es neesmu vienīgais tāds. Tikai mēs neviens par to nerunājam. Bet kā tas varētu traucēt? - viņš izklausījās ieinteresēts.
- Es esmu tikko no turienes. Tieši pašlaik nekas satraucošs vai tā pazīmes reaktora apkaimē vai pilsētā nebija novērojamas.

Sephirots nojuka tāpēc, ka uzzināja, ka nav īsti cilvēks? Iemesls tas ir, bet, nudien, nav liels iemesls. Puisim tā likās. Slikti, ka viņš var atdzimt. Žēl, ka atdzimstot neatgūst saprātu!

- Paga... tie gan nav neseni notikumi, bet gadus četrus atpakaļ visi sajukušie, kas staigāja melnajos talāros, visai skaļi sāka murmināt kaut ko līdzīgu "Dižais Sephirots", "atkalapvienošanās", "Sephirots" un tamlīdzīgi, un tad visi pēkšņi, vienā dienā no pilsētas pazuda.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 16.02.2009 12:34

[Sindra]

Nu tik smalki par notikumiem ciemā es gan nezinu. Kīra līdzjūtīgi uzlūkoja jauno puisi.
Zinu tik, ka iedzīvotājus nogalinā Sephirots un zinu, ka viņš reaktorā meklēja savu māti.
Viņam tur sanāca saķeršanās ar Zaku un Klaudu. meitene nopūtās.

Tad mēs tā kā esam izlēmuši, ka dodamies uz Nībelheimas reaktoru? viņa palūkojās uz Rīvu.
Mēģinam uzbrucējus sagaidīt tur?

[Elony]

"Jā, eksperimentu upuri, kas dzīvoja Nibelheimā, pirms četiem gadiem nonāca Sephirota ietekmē. Viņi visi gāja bojā vēlāk. " Rīvs pastāstīja.
"Tie bija drūmi un skumji laiki. Un cerams, ka nekas tāds vairs neatkārtosies."


"Tomēr mani vairāk interesē, kā Jums ir zināma persona vārdā Klauds. Zaks Fairs bija ievērojams SOLDIER biedrs pirms deviņiem gadiem, notikuma ar Sephirotu. Pieļauju, ka Jūs varējāt zināt, ka viņš bija kopā ar Sephirotu, kad tas pazuda. Tomēr jājautā, kā jūs zināt par Klaudu Straifu? Viņš nav SOLDIER. Tāpat jājautā, kā jūs zināt, ko Sephirots meklēja reaktorā." Rīva tonī ieskanējās aizdomas.

[Sindra]

Kīra paraustīja plecus.
Es biju ShinRa līdz tās pēdējai pastāvēšanas dienai. meitene atbildēja it kā tam pašsaprotami vajadzēja izskaidrot viņas zināšanu avotus.
Ilgāk par dienu, kad Sephirots iznīcināja ciematu, ilgāk par dienu, kad ShinRa nogalināja Zaku. Klauds bija viss, kas no viņa palika pāri. viņa skumji pasmaidīja.

[Elony]

Rīvs brīdi lūkojās uz Kīru klusēdams.
"Skaidrs. Tad iespējams, ka Jūsu informētība būs tikpat noderīga kā tas, ka Tīdus pazīst vietējo apkārtni."
PAO vadītājs uzlūkoja pārējos.
"Vai ir vēl kādi jautājumi? Ja nav, tad drīkstat doties ceļā."

[Mattiass]

— Vai mums ir jāpievienojas objekta apsardzei? — Sairuss izmantoja iespēju apjautāties, — Iespējams, būtu iespēja vairāk uzzināt, paliekot neuzkrītošiem un vienkārši novērojot. Un tad uz vietas arī būtu iespēja izlemt — ir jēga iesaistīties, vai nē, ja uzbrukums notiks.

[washulis]

Seo sēdēja malā, lūkojoties uz PAO vadītāju. Labi. Ja ir zināma iespējamā uzbrukuma vieta, tad pamata problēma sāk atšķetināties. Tagad tikai atliek ievērot, kas ir pretinieki, lai varētu domāt, ko iesākt tālāk. Seo klusi pie sevis runāja. Sephirots. Tas tik trūka. Psihopātiem šeit nav vietas...

Kad Tīdus teica, ka ir no šīs pilsētas, viņa nodomāja: Nekad neesmu tur bijusi. Tiesa tagad kā tūristam man tru nebūs ko darīt. Drīzāk varēs jauki un ilgi apskatīt reaktorus... jautri.

Esmu gatava doties. Seo vēl teica, pirms ierunājās Sairuss. Man liekas, ka vajadzētu gan iesaistīties kaujā. Ko tad mēs darīsim? Nolūkosimies no malas, kā tiek noslaktēta vēl kaudze ar PAO dalībniekiem?

[Mattiass]

— Un paši tiksim noslaktēti? — Sairuss pārjautāja, — Ja mūsu iesaistīšanās būs izšķiroša, mēs varētu iesaistīties, taču šobrīd, cik saprotu, lielākā problēma ir izdzīvojušo trūkums, kas varētu zināt, kas noticis, vai ne? Nav vērts bezjēdzīgi mirt, ja misija pirmām kārtām ir iegūt informāciju, nevis tēlot varoņus. Turklāt labs novērošanas postenis varbūt mums ļautu šos PAO darbiniekus savlaicīgi pabrīdināt, ka tuvojas nepatikšanas.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 16.02.2009 16:57

[Džea]

Vai gaījumā viens no misijas mērķieem nebija apturēt to visu? Ja tā, tad kā savādāk bez iesiatīšanās kaujā tu domā viņus apturēt?
Keila sacīja paskatoties uz vīrieti kurš kā radās bija nolēmis sēdēt maliņā.
Man ir jautājums. Vai lidaparāts būs vai arī mums līdz turienei nāksies doties ar kājām?
Balsī ieskanēja sarkasms, taču šis jautājums drīzāk tika uzdots Rīvam

Šo rakstu rediģēja Džea: 16.02.2009 17:02

[Sindra]

Kīra pasmaidīja. Jaunie kolēģi jau sāka izrādīt savas rakstura iezīmes.
Diez pēc kādiem kritērijiem P.A.O. izvēlējās šīs misijas potenciālos dalībniekus. Līdzīgi viņi noteikti nebija.
Katrā ziņā meitene bija atvērta jaunajiem kolēģiem un grasījās izturēties draudzīgi.

[Mattiass]

— Mums ir sauszemes transports, iespējams, pat drošāks par lidaparātiem, — sausi atbildēja Sairuss, — Vispirms ziņot un nodot informāciju, tikai tad palīdzēt, ja būs šāda iespēja, galu galā, ja mēs iesim bojā, vismaz PAO vadība zinās, pret ko mēs darbojamies un kā rīkoties, vai ne, Rīva kungs? — viņš pagriezās pret organizācijas vadītāju.

[washulis]

Tīri šaubos, vai PAO visus mūs nolīga, lai tikai novērotu. Domāju, ka viņi būtu noalgojuši veselu kaudzi cilvēku, nevis tikai mūs sešus, ja situācija pret šiem pretiniekiem būtu tik bezceriga. Seo iebilda Sairusam, lai arī zināja, ka daļa taisnības viņam ir. Lieki riskēt nekad nevajag.

Vēl viens jautājums. Kāds būs mūsu materiālais nodrošinājums. Ne tikai transposts, bet arī ieroči, citas brīža vajadzības. Un cik lielas saistības mums tagad ir ar PAo. Esam kā speciāla vienība vai jau sastāvdaļa. No tā izriet, cik augsta pakāpe mums ir situācijā, lai pasargātu, piemēram PAo darbiniekus no leika riska. Seo sāka ar formālo daļu, lai nebūtu sajukumu finasiālajā ziņā. Šis tomēr ir darbs. Darbs, nevis pienākums... Es tā domāju.

[Elony]

"Tāpēc es ar jums sūtīšu Kaitu Situ." Rīvs teica, paskatījies uz kaķi.
"Viņam ir spēja nodot man informāciju no liela attāluma."
"Tas nozīmē, ka ja es eju bojā, tu tik un tā esi laimīgs, jo uzzināsi ko vēlies?" ierunājās kaķis, pagriezis galvu pret Rīvu. Viņam bija savāda balss ar neparastu akcentu.
"Neuztraucies, ar tevi kopā ir spēcīgi karotāji." Rīvs teica Kaitam.
"Un es pats arī māku kauties." Kaits apliecināja. Rīvs pamāja ar galvu un pievērsās komandai.
"Galvenais apstāklis sakāvēs bija tas, ka mūsu militārie spēki nebija gatavi uzbrukumam un bija bruņoti vienīgi ar šaujamieročiem. Skatieties pēc apstākļiem - ja ir skaidrs, ka pretinieku tiešām ir vairāk un viņus uzveikt nav iespējams, es nevēlos, lai kāds dotos pašnāvības misijā." PAO vadītājs teica komandai. "Jūsu rīcība, kā atrisināt šo problēmu ir pašu ziņā. Galvenais mērķis ir par katru cenu neitralizēt šos draudus.
Es sekošu jūsu darbībai un ja vajadzēs papildspēkus, centīšo tos nosūtīt.
Šodien pat uz Rakēšu pilsētu izlido viens no mūsu gaisa kuģiem, kas var uzņemt uz borta jūsu transportu. No Rakešu pilsētas līdz Nibelheimai ir vairāku stundu brauciens, tomēr tā ierašanās būs mazāk pamanāma. Toties, cik atceros, kalnos ar mašīnu braukt nevar, tur ved tikai taciņa. Tur var nosēsties tikai helikopteri. Nibelheimā atrodas mūsu militārais helikopters un 20 kareivji. Pie reaktora atrodas apmēram 30 kareivji. Bruņoti kārtīgāk kā iepriekš."

"Jūs esat atsevišķa vienība, kas neietilpst PAO spēkos, jūs atskaitāties vienīgi man. Jums nav jāpakļaujas nevienam PAO militāros spēku virsniekam, pildot savus pienākumus, bet arī viņiem nav jāpakļaujas jūsu pavēlēm. Vienība, kas atrodas Nibelheimā, ja jūs turp dosieties, tiks dots rīkojums sadarboties un dalīties informācijā ar jums.
Ja jums nepieciešami kādi ieroči, sakiet, skatīšos ko varu līdzēt. Atalgojums jums tiks izmaksāts pēc darba pabeigšanas - skatoties pēc tā, ko jums būs nācies paveikt. Kā minimums 5000 gili katram. Tikmēr katru nedēļu tiks izmaksāti 500 gili katram." Tika atbildēts uz Seo jautājumiem.

Šo rakstu rediģēja Elony: 16.02.2009 18:09

[Džea]

Tātad tiks izmantots gan viens gan otrs.
Tas drīzāk bija secinājums nevis jautājums. Kā rādās šis tipiņš uzskatīja ka sauzemes transporti ir drošāki. Ka tik ne tā. Tādā gadījumā būtu jājautā kā Keila līdz šim ir izdzīvojusi.
Vai helikoptera vadīšana būs mans darbs vai arī to uzņemsies kāds cits pilots?

[Sindra]

Kaķis nāks ar mums! Kīra priecīgi iesaucās un pastiepa roku, lai pieskartos.., kā viņu dēvēja? Kaits? Kaitam.
Viņa to vēlējās izdarīt jau kopš dīvainā radība parādījās šajā telpā. Meitenei nekad agrāk nebija nācies ne ar ko tādu sastapties.
Un ļoti gribējās uzzināt vai radība ir pūkaina un silta. Ja Saits ļāvās viņa to labprāt vēlējās paglāstīt.

Algas un ieroču jautājumi viņu īpaši neinteresēja. Viss pie kā viņa bija pieradusi jau atradās pie viņas.
Man ir baiks. Būtu jauki, ja to pārvestu uz Raķešu pilsētu. Taču ja mani jaunie biedri labprātāk vēlas ceļot kopā sauszemes transportā, kurš pieder tam jaukajam puisim. viņa pamāja uz Sairusu. Tad man nav problēmu atstāt moci šeit.

[Elony]

Kaits Sits ļāva lai viņam pieskarās. Viņa kažoks tiešām bija mīksts un pūkains, līdzīgs kā mīkstajām rotaļlietām. Vai kaķis bija silts, grūti spriests, bet auksts pavisam noteikti nebija.
"Kāds prieks strādāt kopā ar kādu, kas mani novērtē." Kaits Sits iesaucās.
"Tu drīksti mani saukt par Kaitu."

"Helikopters atrodas Nibelheimā. Ja jums būs vajadzība lidot, tad varēsiet to izmantot būt pilote." Rīvs apliecināja Keilai.

[Roviela]

- Kādā veidā ar sauszemes transportu var nokļūt Nibelheimā no šejienes? - Tīdus nesaprata.
Viņu mazlietiņ satrauca dažu biedru kaut kāda savāda negribēšana iesaistīties tajā, kurp viņus sūta.

Gaišmatainais puisis ar acs kaktiņu pablenza uz dīvaino kaķi. Nevarētu teikt, ka viņš tik ļoti gribētu to pataustīt, ka nespētu noturēties, bet, laikam jau cilvēkiem kaut kas mīksts un pūkains uzreiz izraisa uci-puci reakciju, un Tīdus nebija izņēmums.

- Ļoti jauki, ka Kaits Sits ir ar mieru nākt ar mums, - viņš noteica priecīgā balsī skatoties, kā Kīra to ņurca un pats neiedrošinādamies izrādīt tādu sentimentu. Ir viņš karotājs vai nav?
Atalgojums arī nebija no niecīgajiem, visādā ziņā, par to ir vērts strādāt.

- Iespējams, es būšu nesmalkjūtīgs, bet man gribētos zināt, ko PAO sagaida no katra no mums, vai, ja tiešāk, ar ko mēs katrs esam tik īpaši PAO acīs, ka saņēmām šo piedāvājumu. Ja katrs no mums kaut ko pateiks par sevi, tas būtu vēl labāk, bet to, laikam, pirmajā tikšanās reizē prasīt nevar. Bet karotāja īpašo specifiku tā tā gribētos dzirdēt.
Tīdus iebrauca ar kreisās rokas pirkstiem matos un izbužināja tos.
- Mana specialitāte ir Vutai karotājs un ierocis ir zobens, ko te redzat. Tuvcīņas. Negaidiet, ka es metīšos pie šaujamieročiem.

[Mattiass]

— Baiku ir iespējams iekraut busiņā, — Sairuss paskaidroja Kīrai, — Tā kā varat to ņemt līdzi.

Jautājums, vai busiņu varēs iekraut helikopterī. Visdrīzāk, nāksies atstāt Nībelheimā.

— Esmu bijis karavīrs, labi šauju ar šautenēm. Esmu arī automehāniķis ar pieredzi, ko varēsiet spriest pēc manas mašīnas.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 16.02.2009 19:38

[Džea]

Kā jau teicu, nēesmu no tiem, kas mīl izmantot sauzzemes transportus.
Keila norūca palūkodamās uz Kīru,k ura kā rādās nebija īsti ieklausījusies tajā, ko teica Keila. Vai arī vienkārši bija aizņemta ar kaķi. Kā rādās, puisis, kurš iepriekš bija stādījies kā Tidus izdarīja pareizos secinājumus. Vai tad starp Junionu un Nibelheimu nebija okeāns?
Man šķiet, ka Rīva kungs jau iepriekš teica, ka no šejienes uz turieni drīz dosies gaisa kuģis un varēs mūs uzņemt.
Keila klusi sacīja palūkodamās uz puisi.
Kā jau iepriekš minēju, tad strādāju par pilotu un tāpat kā Tidus esmu Vutai karotāja un labrāt izmantoju savus dunčus.
Ja reiz neliela informācija, tad neliela. Tiesa gan, tajā laikā kad Keila dzīvoja Vutai ciemā Tidusu viņa šo puisi neatcerējās.

Šo rakstu rediģēja Džea: 16.02.2009 19:36

[Sindra]

Jā, es tieši vēlējos jautāt vai mēs iepazīties grasāmies šeit vai pa ceļam, bet ja jau esam sākuši. Kīra paraustīja plecus un mīļi pasmaidīja ļaudama kaķim ierāpties viņai klēpī, ja viņš protams to vēlas.

Mani sauc Kīra. Un kā jau es minēju, esmu izbijis SOLDIER. viņas zods lepni paslējās un sejā vairs nebija ne miņas no bērnišķīgā skatiena ar kādu viņa lūkojās uz Kaitu.
Acīmredzot jaunā sieviete bija pieradusi lepoties ar savu SOLDIER statusu. Es varu cīnīties gan tuvcīņā, gan no attāluma. Varu arī izdziedināt ievainotos, vajadzības gadījumā.

Varu doties ceļā tiklīdz kā nepieciešams. Un man ir pilnīgi vienalga kādā veidā. Un paldies par piedāvājumu paņemt līdzi baiku. Nevarētu teikt, ka es bez viņa nevaru dzīvot, bet ja jau viņš ir tik viegli transportējams, tad var jau paņemt.
Un mani var uzrunāt uz tu vai vārdā. viņa pasmaidīja Sairusam un atbalstīja elkoņus pret galda malu atspiezdama zodu uz rokām.
Mazliet iepazīties nemaz nenāk par ļaunu.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 16.02.2009 19:45

[washulis]

Mums ir ex SOLDIER, sauszemes cienītājs un pilote. Nu gan interesanta kompānija savākusies. Laikam katram sava specializācija. Tāpēc PAO mūs sameklējuši. Seo izteica savu varinatu skaļi. var jau būt, ka bija kaut kas vēl, bet acīmredzamākais bija šis. Piebiedrošos tiem, kas arī īpaši neraizējas par transportu. patiesībā jāsaka, man jau līdzi ir viss, kas nepieciešams ceļošanai. Vairāk vai mazāk.

Seo arī labprāt būtu aptaustījusi Kaitu, bet viņasprāt tas bija visai vulgāri un lieki. Var jau būt, ka kaķim tas patiktu, bet viņa aturējās. Gan jau tad, kad būšu iepazinusi viņu kārtīgāk.

Esmu Seo Sekuna. Zangana mācekle, lietoju zobenu, viņa parādīja sava ieroča spalu, kas vīdēja no mēteļa, bet neko nesaku pretī arī šaumajamiem. Tika parādīts arī ierocis, pie sāniem. Pagaidām viņai par sevi vairāk nekas nebija ko teikt. Pārējo vēlāk.

OOC: atvainojos, nepareizi uzrakstīja Zangana vārdu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)

Šo rakstu rediģēja washulis: 16.02.2009 20:14

[Sindra]

Kas ir Zengens? Kīra ieinteresēti apvaicājās palūkodamās uz zobena spalu uz kuru Seo norādīja.
Vai kāds no jums vēl prot dziedināt? Zaļās matērijas un tā? viņa pasmaidīja.

[washulis]

Zangans ir kaujas mākslu skolotājs un meistars. Pie viņa es iemācījos kaujas mākslas. Bet ar zobenu gan vairāk vai mazāk pašmācības ceļā, tā kā visvairāk esmu derīga tuvcīņās. Seo īsi paskaidroja. Šaubos, vai būsiet daudz ko dzirdējuši par šo cilvēku. viņa to bilda par Zanganu. Satiekoties ar viņu, mācoties pie viņa, Seo dzīvē bija sačies jauns posms. Un viņa par to bija tikai priecīga.

Vēl man specialitāte ir Uguns matērijas. Nevis dziedēšana. Viņa piemetināja, lai zinātu, ar ko biedriem darīšana. Ja tuvākajā laikā, pat ja negaidīti, notiks kādi staprgadījumi, tad būtu labi arī zināt, uz ko spējīgi ir vēl nepazīstamie biedri.

Šo rakstu rediģēja washulis: 16.02.2009 20:57

[Roviela]

- Es arī pirmo reizi dzirdu šo vārdu, - Tīdus atzinās.
- Manu skolotāju sauc savādāk.
- Matērijas? Viena tāda vārga dziedēšanai man ir. Tai ir maz pieredzes, galvenokārt mani paša pušumi un zilumi. Zobens man ir ledus stihija, un tam ir lielāka pieredze.

[Sindra]

Skaidrs. Kīra pasmaidīja. Gan par skolotāju, gan matērijām.
Mana uzbrukuma matērija ir zibens. viņa drošības labad piebilda novērtēdama pārējo biedru atklātību.

[Moriartijs]

Džeroms klusēdams noklausījās Šelkas "lekciju" ar skatienu apveltīdams kaķveidīgo būtni. Viņam nebija nekas pret kaķiem, taču, šķiet ka Kīra bija vārds, jau pirmā pie būtņa piesteidzās. Par to pasmaidījis, nolēma izteikt savu viedokli.

- Uzdevums šķiet interesants. - Un Sephirots spēj atdzīvoties? Hmm, jauna ziņa. viņš nodomāja.

Pienākot kārta jautājumiem un ceļojuma arrangements, - Ar gaisa kuģi manu prāt būtu nedaudz ātrāk. Un transportu zinot, gaisa kuģos to parasti var ietilpināt. Ar dzelzsceļu būtu vēl labāk, bet tas jau ir subjektīvais viedoklis, - viņš nespiespiesti iesmējās.

Pievērsdams uzmanību atalgojuma lielumam, Džeroms klausījās pārējo "aģentu" pašaprakstos. Divi Vutai kareivji, kareivis ar ķērienu uz trasportiem, cīņu meistare un ShinRa. Interesanta kompānija. Cik jauka ka pirmie divi sarakstā nezina, kurš bijis Vutai cīņās pretinieku pusē.

- Džeroms. Algotnis. Strādāju maksātājam. - viņš īsumā pateica. Tad piebilda, - Bijušais ShinRa, bet ne SOLDIER, kā jaukā dāma šeit, - viņš paskatījās uz Kīru.

- Matēriju ziņā, jāsaka ka neizceļos ar uzbrukumiem. Specializējos dzeltenajās matērijās, konkrētāk sajušanā un redzēšanā. - viņš pasmīnēja. Pēc tāda apraksta varētu šķist, ka neko viņš nevarētu izdarīt pret SOLDIER grupu. Taču dunču mešana arī nav slikta lieta. Turklāt šādā kompānijā manu aizmuguri būtu kam piesegt.

[Roviela]

- Es arī izmantoju dzelteno, - Tīdus beidzot bija neuzkrītoši ticis līdz "kaķa" aptaustīšanai.
- Ienaidnieka prasmju apgūšana... - viņš diezgan izklaidīgi runāja.

Līdz apziņai vārdi - bijušais ShinRa, tāpat kā pirmīt - bijušais SOLDIER, protams, bija aizgājuši, bet tagadne ir tagadne un pagātne ir pagātne. Ja viņš varēja divas reizes pārdzīvot, ka ShinRa karotāji izposta vietu, kas ir viņa mājas, un tomēr atgriezties pēdējā no tām, lai tur dzīvotu, tad droši varēja teikt, ka personīgi viņš nenīda nevienu. Ja nu Sephirotu, kas bija tas lielākais vaininieks.
Puisis pie šīm domām klusītēm nopūtās. Atgriezties reiz savās pirmajās mājās! Laikam, tik drīz tas nenotiks.

[Elony]

Kaits paskatījās uz Tīdu. Likās, ka kaķi māc aizdomas, ka viņš nonāks mājdzīvnieka lomā. Bet neko neteica.
"Tad, kā spriežu, jūs izlēmāt lidot ar gaisa kuģi. Labi, tas izlido pēc stundas no lidojuma laukuma pilsētas kreisajā pusē. Jūs būsiet pasažieru lomā, neviens nezina par jūsu misijas patiesajiem mērķiem. Tomēr pieļauju, ka daudzi no organizācijas, kas jūs redzēja, sapratīs tās būtību. Galu galā, tas, ka es veidoju speciālu vienību, nav īpašs noslēpums. Un ir vēl kas - pastāv iespēja... ka ienaidnieki ieguva informāciju no kāda PAO darbinieka. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc es izveidoju vienību no tiem, kas neietilps PAO, vismaz aktīvajā dienestā - jums nebija piejama tā informācija, kas tika nodota. Tāpēc esiet apdomīgi, runājot ar PAO darbinieiem par to, ko zināt. Es negribu teikt, ka jums būtu jāuzvedas absolūti noslēpumaini, bet... ja zināt ko būtiski svarīgu, tad nevajag par to runāt atklāti, pat ja sarunu biedri ir PAO darbinieki. Diemžēl šobrīd ir tāda situācija.
Šis ir mana personīgā telefona numurs. Gadījumā ja ar Kaitu kas notiek." teica Rīvs, nolicis lapiņu uz galda. To varēja paņemt un vēlāk ievadīt numuru savos mobilajos.
"Tas gan nav uzmundrinoši." Kaits noteica.

Likās, ka vairāk jautājumu nav. Šelka atvēra logus un telpa pielija ar gaismu.
"Kaits zina ceļu un izlidošanas platformu." pateica Rīvs.
"Ja ņemsiet līdzi mašinas, jāiet uz kravas liftiem." Kaits Sits teica, nolēcis zemē. Un bija gatavs jaunos biedrus.
Rīvs vēlreiz noskatīja komandu.
"Es uz jums visiem ļoti paļaujos. Pat ja sākumā var likties, ka esat dažādi un pretinieks spēcīgs, tomēr es zinu, ka visdažādāko karotāju grupa var paveikt lielas lietas.
Vēlu veiksmi."

[Roviela]

Tīdus paņēma lapiņu ar numuru un uzreiz to "iebakstīja" savā sakaru ierīcē, nenorādot, kam ir šis numurs, kā tas bija arī ar visiem citiem numuriem viņa sarakstā.

- Man nav nekādu mašīnu, ko vest kravas liftos, - puisis paziņoja, pieceldamies un savākdams savu zobenu.

- Paldies par novēlējumu!
Tīdus bija gatavs doties, kurp Kaits Sits vedīs.

[Sindra]

Kīra palaida vaļā kaķi un ļāva tam doties.
Pēc Tīdusa viņa paņēma lapiņu un ierakstīja numuru savā telefonā.
Tad padeva to tālāk pārējiem.
Mēs rūpēsimies, lai Kaitam nekas neatgadās. Kīra pasmaidīja Rīvam un devās ārā no apspriežu telpas.

Kādu gabalu viņa sekoja Kaitam un Tīdusam, tad devās lejā uz stāvvietu pēc sava baika un ar kravas liftu to nogādāja uz gaisa kuģa.
Pēc tam viņa pievienojās pārējiem biedriem un gaidīja, kad transports dosies ceļā.
Viņas skatiens pievērsās Tīdusam.
Mēs taču pagātni esam atstājuši pagātnē, vai ne? Kīra pavisam nopietni apvaicājās.

[Roviela]

- Pilnīgi! - puisis atbildēja, skatoties uz apvārsni, jo no šejienes pavērās jauks skats.
Tad viņš pagriezās, un ieskatījās Kīrai acīs. Tīdus acis bija siltas un mierīgas, un balss - tāda pati pieklusināta un patīkama.
- Es ļoti labi zinu, kas ir pienākums, kas ir darbs un nededzinu savu sirdi ar pagātnes uguni. Aizmirst nedrīkst, bet jādzīvo tagadnē. Sephirots ir vienīgais, pret kuru nespēju izturēties bezkaislīgi, un arī tad viņš tagad ir vairāk nožēlas vērts, nekā naida. Tas Vutai karu dēļ un otrreiz - Nibelheimas, un abas reizes es biju bērns, un bērni tik viegli nepiedod un neaizmirst. Pret pārējiem man nav nekādu īpašo dusmu vai kā tāda, vari būt pavisam mierīga.

[Džea]

Pierakstījusi numuru Keila devās līdz ar pārējiem. Savas matērijas viņa pašlaik neteica. Ja vajadzēs, tad zinās. Dunči, tapat arī ierocis bija zem apmetņa.
Kā tas nākas ka nēesmu tevi redzējusi Vutai ciemā?
Pietuvojusies Tudusam Keila jautāja. Tas protams nekas,ka viņa pati tur nebija dzimusi. Patiesību sakot, Keila vispār nezināja no kurienes nāk, bet tas pašlaik nebija svarīgi. Vitai ciemā tomēr viņa dzīvoja ļoti ilgu laiku un tā vieta viņai joprojām ir mājas.

[Sindra]

Kīra nenolaida skatienu un lūkojās puiša acīs. Savā ziņā viņai pat nedaudz skauda Tīdusa mierīgais skatiens. Viņas pašas skatiens noteikti tādu mieru nepauda.

Man prieks. viņa kautrīgi pasmaidīja puisim un nolaida skatienu. Likās, ka Kīra grasījās vēl kaut ko teikt, bet viņiem klāt pienāca Keila un meitene aizvērusi muti nolēma labāk paklusēt un paklausīties biedru sarunā.

[Roviela]

Tīdus pagriezās pret Keilu.
- Tāpēc, ka kopš Vutai karu sākuma es tur neesmu bijis. Mani aizveda no turienes, tikko tas sākās. Varbūt esam redzējušies tur pirms tam, bet es to neatceros.
Viņš uzsmaidīja Keilai.
- Mani par karotāju apmācīja meistars, bet ārpus Vutai.

[Moriartijs]

Džeroms piecēlās līdz ar citiem un paņēmis lapiņu ar telefona numuru to iegaumēja. Viņš pārāk neuzticējās tādiem sakariem - kā elektronikas speciālists, viņš zināja, ka visu veidu sakaru ierīces var noklausīties.

Tad sekoja pārējiem biedriem, gaidīdams brauciena sākumu. Sarunā par Vutai viņš nepiedalījās. Taču no sarunas viņš secināja ka ir aptuveni desmit gadus vecāks par Tīdusu. Interesanta persona - arī Sajušana...

[Džea]

Šaubos. Mani atr..Tas ir, es tur ierados tad, kad Vutai jau karoja ar ShinRa
Keila steigšus sevi izlaboja. Sievietes seja bija drūma. Vutai ciems bija labākais, ko viņa atcerējās, kas līdz šim bija ar Keilu noticis.Viņi deva Keilai pajumi un visu pārējo.

[Sindra]

Kīra raudzījās uz Keilas drūmo sejas izteiksmi.
Hei! Tikai netaisīsim traģēdijas, labi?
Nevajag man likt justies vainīgai par jebko ko jums nodarījusi Shinra vai tās perfektie monstri.
Es atvainoties negrasos. viņa paziņoja saltā balsī.
Tā, ka uztaisi lūdzu vienkāršāku seju. Kaut kā strādājot gadījuma darbus agrāk viņai nebija gadījies saskarties ar ļaudīm no bijušajām pretinieku pusēm. Viņai nebija pieredzes kā ar viņiem komunicēt.

[Elony]

Kaits Sits, atsperīgā un nedaudz jocīgā gaitā izgāja no telpas un devās uz lifitem. Viņš spēja iet pietiekami ātri, lai neiltu sevis dēļ citiem kavēties. Rīvs un Šelka palika sapulces telpā un noskatījās, kā vienība dodas prom.
Kad visi sakāpa liftā, Kaits palēcās, lai nospiestu pirmā stāva pogu. Pēc tam viņi izgāja laukā no galvenās ēkas un nonāca uz ielas. Tur arī bija dažu transporti. Motocikls un tumšs busiņš, kas izskatījās ar biezām sienām un uz jumta tam bija vesels arsenāls - raķešu metēji, kādi bija uz parastajām PAO kaujas māšinām un vēl papildu s divi ložmetēji.
"Es te tā saprotu, ka tie tur ir jūsējie, ja?" Kaits apvaicājās Kīrai un Sairusam.

[Roviela]

Tīdus klusu iesmējās. Tāpat kā viss pārējais, arī viņa smiekli nebija uzbāzīgi vai skaļi. Ja kādam bija sajēga par Vutai, tad uzreiz bija skaidrs, ka puisi ir audzinājis patiešām meistars, kas ne tikai iedzinis fiziskās prasmes, bet arī atbilstošo uzvedību.
- Piekrītu! Nevajag traģēdijas. Tā mēs nesastrādāsimies, ja katrs par sevi kausimies par savu individuālo cietušo pasauli. Katram mums tāda ir, domāju. Man ir, tev ir, un pārējiem. Tagadējā, kas ir te, apkārt, ir kopēja.
Viņš uzlika Keilai rokas uz pleciem un ieskatījās acīs.
- Vai Vutai karotāji nokar sērīgi galvu? Vai tie nezina, kad ļauties pārdomām un kad - darbam? Mums tagad ir darbs, pārdomas atstāj citam brīdim, atmiņas atstāj citam brīdim, dusmas atstāj citam brīdim, skaties tagadnē un tad pienāks nākotne, citādi tās nebūs.
Puisis pasmaidīja.
- Neskumsti! Vutai ir uz vietas, un reiz mēs tur ieradīsimies, abi divi.

Viņš noņēma rokas un sekoja Kaitam. Jāiet!

Šo rakstu rediģēja Roviela: 17.02.2009 15:16

[Džea]

Manas skumjas nav saistītas ar ShinRa vai bijušajiem SOLDIER. Tas ir kas cits, par ko pastāstīšu vēlāk. Varbūt.
Sieviete sacīja. Pašas pagātne bija neizdibināma uz ko Keila joprojām meklēja atbildes. Atbildes par to, no kurienes ir nākusi un prekš viņas pagātne bija svarīga. Viņa vēlējās uzzināt no kurienes galu galā ir nākusi.
Jā protams.
Sieviete sacīja un drīzvien skatiens bija tads pats kā iepriekš. Nebija iespējams noteikt, ko Keila domā. Taču īss skatiens bija veltīts Tidusam. Lūk kāds, kurš patiešām pazina Vutai, kurš tur bija audzis.

[Sindra]

OOC - Ak dievs, es nespēju izlocīt Tīdus vārdu, ja tas tiek rakstīts ar vienu s. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) Tīdus, lūdzu piedod man, bet es laikam rakstīšu tā it kā vārdu tiktu rakstīts ar diviem s beigās.



Noklausoties Tīdusa "lekciju" par Vutai karotāja dzīves ideoloģiju, Kīras labā uzacs uzrāvās augstāk kā parasti.
Viņa paskatījās uz puisi. Jauns. Diez vai viņš patiešām dzīvo pēc tāda principa vai tikai zin, ka tā vajadzētu.
Un kā sevi kontrolē! Diez vai spēs paciest tādu psihopāti kā mani. Varbūt es viņu varētu "izvest" sporta pēc?
Būtu interesanti redzēt kāds viņš izskatās, kad dusmojas.
Viņa pati sev veltīja apmierinātu smaidu un pagriezusies devās līdzi kaķim.

Kīra paskatījās uz kaita norādītajiem transporta līdzekļiem un pamāja.
Tas pavisam parastais, normālais baiks ir mans. Bet kam pieder tas monstrs uz riteņiem, nav ne jausmas...

Šo rakstu rediģēja Sindra: 17.02.2009 15:39

[Moriartijs]

Sekojis pārējiem ārā no ēkas un izdzirdēdams Kīras komentāru atbildēja,

- Mans minējums būtu, ka Sairusam. Viņš bija tas kurš izteica komentārus par savu sauszemes transportu. Nav brīnums, ka negrib to nekur atstāt, - Džeroms teica vērodams advancēto busiņu.

Vutai stāstu viņš noklausījās, taču pats neko nekomentēja - nav ko satracināt komandas biedrus izraisot iekšējos strīdus. Labāk sadarboties, kā jau pats Tīdus minēja.

[washulis]

Seo bija pastāstījusi par savu nodarbošanos. Ieslīgt drāmās viņa nevēlējās. Man jau tādu īsti nav... Esmu mazkompleksaina persona. Viņa pie sevis nosmējās, ierakstot doto tālruni mobīlajā. Ātri to izdarīdama, viņa piecēlās un sekoja pārējiem uz liftu.

SOLDIERI, Vutai... Tas visai maz uz mani attiecas. Patiesi te ir raiba publika. Sākumā varētu būt pagrūti, bet ja visi ir gana saprātīgi, tad visam vajadzētu iet, kā margarīnā iesmērētam. Nonākuši pie transporta, Seo teica:

Šaubos, vai ir tik svarīgi, kam ir kas. Galvenais, lai to visu var aizgādāt līdz lidlaukam. Šis droši vien bija lieks komentārs, jo viss jau bija skaidrs, bet viņai gribējās pateikt kaut ko skaļi. Tā it kā parādot, ka ir gana sabiedriska būtne, jo tomēr attiecības ar jaunajiem biedriem, pirmkārt, veidosies komunicējot. Cerēsim, ka kara laukā tikai pēc tam.

Jūs jau noteikti dzirdējāt manu vārdu, bet vēlētos iepazīties kārtīgi, personiski. Seo Sekuna. Sieviete pastiepa roku Kaitam ar pieklājīgu smaidu uz lūpām.

Šo rakstu rediģēja washulis: 17.02.2009 21:50

[Mattiass]

— Monstrs uz riteņiem ir mans, — Sairuss norādīja, — ar to arī piedāvāju doties līdz Nībelheimai pēc izkraušanās no transporta.

[Elony]

"Jums jābrauc līdz ielas galam, pilsētais malai. Tad iekšā tunelī, tur galā ir lifti. Es sarunāšu, ka jūsu braucam rīkiem ļauj uzbraukt uz platformas." teica Kaits Sits.
"Un ātrāk būs, ja mēs visi brauksim. Kurš vedīs mani?" viņš apvaicājās.

[Sindra]

Nu tad varbūt mēs varam iekraut moci mašīnā un visi braukt mašīnā? Kīra palūkojās uz Sairusu, tad arī uz Kaitu.
Tad par uzbraukšanu uz platformas būs jārunā tikai par mašīnu.

[Mattiass]

— Jā, tā var, — Sairuss piekrita. Ja pārējie dodas viņam līdzi, viņš atver mašīnas aizmugurējās durvis (aiz kurām atklājas iespaidīga kravas telpa, kas gan nav domāta tikai kravai). Mocis aizņemtu aizmugures durvīm tuvāku telpu vienā tās pusē.

[Sindra]

Kīra aizgāja līdz savam baikam un un to iedarbinājusi lēnām pieripinājās pie Sairusa busiņa.
Tad apjautājās busiņa īpašniekam, kur to novietot un iecēla savu baiku mašīnā.

Dodamies? viņa pajautāja Kaitam, kad visi bija iekārtojušies.

[Elony]

Kaits Sits iesēdās šofera blakusēdētāja krēslā, kamēr pārējiem bija jātup aizmugurē, blakus motociklam.
Bet kaķim bija grūti redzēt kas priekšā, tāpēc viņš stāvēja kājās.

Pēc ne pārāk ilga braciena pa Junonas taisno ielu, viņi iebrauca tunelī pilsētas sānos. Pilsētas abās malās atradās tādi kā mizlīgi krēsla paroceņi, abos iekšā veda tuneļi. Būtībā tās arī bija ēkas. Bet šajā pie tam bija lieli kravas lifti, kas brauca augšā uz lidojuma platformu.
Kaits palīdza apstāties Sairusu pie viena lifta, kurā pašlaik elektrokari krāva iekšā kastes ar kravu. Kauts pateica, ka šī mašīnīte brauc augšā. Atbildīgajam darbiniekam. Pēc īsa brīzā šim piezvnaīja uz mobilo telefonu un darbinieks atļāva braukt busiņam uz platformas un deva pavēli lifram braukt augšā.
Dūcot dzinējam, lifts pa tuneli uzbrauca augšā. Arī šeit darbinieki un elektrokari darbojās, lai kravas kastes nogādātu gaisa kuģos. Pašlaik uz milzīgās platformas atradās trīs gaisa kuģi.
Tie visi bija būvēti pēc līdzīga principa - augšā atradās vairāk vai mazāk cilindrisks apvalks, kurā atradās gāze, kas samazināja gaisa kuģa svaru. Zem tās bija liela gondola - kur atradās vadības kabīne, apkalpes un pasažieru dzīvojamās telpas, kā arī kravas telpas. Gaisa kapsulas sānos atradās lieli propelleri, kādi mēdza būt helikopteriem. Dažiem propelleri bija arī aizmugurē. Visi gaisa kuģi pašlaik bija nolaidušies, viņiem bija nolaist aizmugures traps, pa kuru iekšā veda kravu.
Kaits norādīja uz vidējo gaisa kuģi Kurš likās ārēji senatnīgāks kā citi.
Kad busiņš pie tā piebrauca, Kaits izlēca laukā no mašīnas. Likās, ka atbildīgais virsnieks par iekraušanu ziņu jau saņēmis, jo neko neiebilda, kad busiņš brauca iekšā kravas tilpnē.

Šo rakstu rediģēja Elony: 18.02.2009 11:10

[Roviela]

Tīdus busiņā sēdēja muguru atbalstījis pret sienu un ceļgalus savilcis pie zoda. Vairāk vietas nebija. Ja jāsaka godīgi, viņš labāk ceļotu parastos pasažieru apstākļos, vienīgais, ka tagad nebija jāmaksā.
Ārā arī neko nevarēja redzēt, jo ko tad var daudz redzēt pa bezmaz šaujamlūkām, kas turklāt atrodas kaut kur augšā. Viņš brauca un jutās kā kāds čemodāns, un šī sajūta viņam nepatika.
Kaķis tur, priekšā, bija rosīgs un izdarīgs, un labi, ka tā. Tīdus, nudien, nezinātu, kurš kuģis viņiem paredzēts.
Auto beidzot apstājās.
- Mēs izkāpjam? - puisis pavaicāja, palikdams sēžot.

[Elony]

"Jā, kāpjam ārā. Ejam uz pasažieru telpām. Mums uz visiem ir divas kajītes, katrā četras vietas. Ja gribat, varat kāpt augšā uz klāja un skatīties uz lidojumu, vai arī elpot svaigu gaisu, ja jums ir nelabi." Kaits pateica tiem, kas sēdēja busiņa aizmugurē.
"Tikai nevajag traucēt apkalpi. Lieka uzmanība ir slikta lieta."

[Roviela]

- Un kāpēc jātraucē apkalpe? - Tīdus nobrīnījās, ceļoties kājās.
- Kuri kajīšu numuri mums ir? Lai zinu atrast, kad uz klāja vairs nebūs lāgā ko redzēt. Tagad iešu turp, lidojuma sākums ir aizraujošs un nolaišanās arī.

[Sindra]

Kīra sēdēja atspiedusies pret savu moci (kurš bija pārsteidzoši tīrs un meitenes apģērbu nesmērēja) un pieklājīgi savākdama savas kājas, lai tās neskartos klāt nevienam citam no komandas biedriem. It īpaši puišiem.

Ar zobenu uz muguras atspiesties pret moci bija neērti un meitene izvilka no apmetņa apakšas dīvainas formas zobenu, kura vidū bija iestrādāta zaļa, mirdzoša matērija un nolika to uz grīdas sev blakus.

Busiņš tomēr nebija īsti piemērots, lai ar to pārvietotos vairāk kā divi cilvēki. Bez tam Kīra bija pieradusi vērot apkārtni. Tā viņa jutās drošāk. Un bruņmašīna radīja tādu kā cietuma sajūtu.

Izdzirdusi Kaita uzaicinājumu kāpt ārā, meitene paķēra savu zobenu, uzlika atpakaļ uz muguras un izlēca no busiņa. Sakārtojusi apģērbu, Kīra devās uz gaisa kuģi meklēt viņiem piešķirtās kajītes. Sameklējusi īstās, viņa palūkojās kā tās izskatās un devās augšā uz klāja.
Kīrai patika raudzīties debesīs. Viņa stāvēja atspiedusies pret klāja margām un labsajūtā smaidīja ļaudama vējam purināt matus un apmetni.

Meitene pamanīja, ka Tīdus arī ir uz klāja un uzsmaidīja puisim.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 18.02.2009 12:26

[Roviela]

Puisis stāvēja netālu, ar abām rokām atbalstījies pret margām. Zobens bija uzlikts uz muguras, un vējš purināja viņa īsos, gaišos matus. Tīdus skatījās kaut kur lejā, uz pilsētu.
Itin kā sajutis Kīras smaidu, viņš pagrieza galvu uz viņas pusi un pasmaidīja pretī.

[Sindra]

Meitene piegāja tuvāk puisim un nostājusies viņam blakus arī atspiedās pret margām.
Tas ir interesanti. Es vienmēr raugos augšup uz debesīm. viņa pamāja ar roku uz augšu.
Bet nekad ne uz leju. Bet Tu skaties uz leju.

Man likās interesanti, nu tas ko Tu teici otrai karotājai. Dzīvot sakārtotu dzīvi, tā atvēlot katrai lietai savu noteiktu laika posmu.
Tu tiešām tā spēj? Vai tas ir tas uz ko Tu tiecies? Un kā Tu zini, kurā brīdī apstākļi mainās? Piemēram tagad? Vai tagad tev ir darba laiks vai atpūtas laiks? spilgti zilās acis ar interesi vērās uz puisi.

[Roviela]

- Es skatos uz leju tāpēc, ka nekad neesmu bijis šai pilsētā, - Tīdus atbildēja.
- Tīri praktiski apsvērumi, ne tāpēc, ka man nepatiktu debesis.

Viņš uzmanīgi noklausījās tālāko, neizrādīdams nekādu pārsteigumu.
- Tas ir karotāju kodekss, - puisis paskaidroja.
- Izklausās stingrāk, nekā ir īstenībā, un sakārtotība nozīmē to, ka katru brīdi tam, ko es daru, es veltu sevi pilnībā. Es vēl līdz galam to neesmu apguvis, bet cenšos. Visādā ziņā neļaut sevi pārņemt nevajadzīgām un traucējošām domām ne tajā brīdī, es protu. Nedzīvot pagātnē arī. Tas nenozīmē, ka esmu aizmirsis. Koncentrēšanas uz mērķi pilnībā, maksimāli ātri un tikpat ātri atlaisties, par mērķi uzskatot gandrīz visu, kas notiek.
- Tagad? - viņš paskatījās debesīs.
- Tagad ir atpūtas laiks. Darba laiks sāksies pie pirmā signāla, kas attiecināms uz uzdevumu.
- Man tev tāds jautājums, ja vien zināsi atbildēt un, lūdzu, neapvainojies, tas nav personīgi - vai tikt galā ar Vutai karotājiem bija viegli vai grūti? Es gribētu zināt tavu novērtējumu.
Balsī no emocijām skanēja vienīgi interese.

[Elony]

Kaits Sits pateica, ka viņiem ir kajītes ar numuriem 3 un 4. Kajītas bija ļoti mazas. No durvīm katrā pusē bija divstāvīgās gultas ar metāla rāmjiem un vienkāršām segām. Pretī durvīm bija skapītis ar četrām atvilknēm. Virs tā bija neliels iluminators ar biezu stiklu. Griestos bija apaļa spuldze. Vēl kaut kam citam kajītēs nebūtu arī vietas. Bija skaidrs, ka kajītes principā domātas tikai gulēšanai.

Pats Kaits Sits palika busiņā pētot aizmugurē esošās lietas, sevišķi minirobatu.

[Sindra]

Ja? Kīra izbrīnīta pārvaicāja. Viņai Junonā bija gadījies būt biežāk.
Šī pilsēta ir visai skaista. viņa sapņaini noteica un uzmanīgi noklausījās ko Tīdus stāstīja par karotāja kodeksu.
SOLDIER'os ieaudzina godu un pienākuma apziņu.

Kad Tīdus pajautāja par tikšanu galā ar Vutai, Kīra viņu pētoši noskatīja no galvas līdz kājām.
Apvainoties? Par ko gan...
Vutai bija vienīgie, kas spēja turēties pretī ShinRai. Un laikam bez Sephirota ShinRai nemaz nebūtu izdevies Vutai apspiest.
Ja godīgi, es pievienojos SOLDIER, kad karš jau praktiski bija beidzies un neesmu cīnījusies pret Vutai. Vai tad es Tev izskatos pēc personas, kura par katru cenu meklē kādu ar kuru kauties? viņa iesmējās.
Bet ja Tu vēlies mēs vienmēr varam salīdzināt savus spēkus treniņa cīņā.
Tad arī var dabūt novērtējumu.

[Roviela]

- Es ne par to! - puisis smiedamies atmeta ar roku. - Nē, tu tiešām neizskaties plēsonīgi.
- Ja vēlies, varam patrenēties kopā, lai labāk novērtētu viens otra varēšanu. Tas pat var vēlāk noderēt.
- Es par to, ko Tu pirmo teici - par to, ka Vutai vienīgie spēja puslīdz turēties pretī, un tagad es tev stāstu, kāpēc! Tāpēc, ka viņus māca koncentrēties un veltīt sevi uzdevumam. Par to, ka tā nedarīt karotājam, un ne tikai karotājam, ir liels negods, tas ir pats par sevi, bet tas ir tik dabiski, ka par to nemaz nerunā. Katrs no viņiem tiecas būt pati pilnība meistarībā, un tā visur, un to vislabāk var panākt, ja dara vienu lietu vienā brīdī, bet kārtīgi. Nevis vāra putru un sacer dzejoļus reizē. Tā, meklējot labāko atskaņu, var putru piededzināt, vai aizmirst piemest sāli, - viņš smējās. - Un viss tikai tāpēc, ka novirzījies uz citu mērķi, pirmo nepabeidzis.

[Sindra]

Nu... Kīra domīgi iesāka ja Tu piederi pie spējīgākajiem Vutai cīnītājiem, tad visdrīzāk Tu mani uzveiksi.
Nu ja Tev ir izdevies sasniegt pilnību meistarībā.

Bet idejiski Tev taisnība. Cīņa prasa koncentrēšanos. meitene piekrītoši pamāja.

Vai Tu mēdz arī sacerēt dzejoļus? Kīra ieinteresēti apjautājās.

[Roviela]

- To es nezinu, - Tīdus godīgi atbildēja.
- Trenēts esmu, bet nopietni ne ar vienu neesmu kāvies, tā kā to vēl nevar zināt.

Viņš mazliet papurināja galvu, matiem izjūkot vēl vairāk.
- Ne tikai cīņa. Arī putras vārīšana!

- Mēdzu gan, - puisis mazliet piesarka.

(OOC - lūdzu, neprasi nevienu dzejoļa piemēru tiešā runā! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif) Ja es sākšu sacerēt dzejoļus, tas labi nebeigsies.)

[Sindra]

OOC - Kā tā nē? Bet Kīrai gribas dzirdēt (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) ļoti!


Ja? Kīra noteica nenolaizdama skatienu no piesarkušā puiša.
Lūdzu, es ļoti vēlētos dzirdēt Tavu dzeju. Kā Tu to skaiti. Balsi, izteiksmi.
Es tiešām pavisam nopietni. meitenes skatiens pat kļuva lūdzošs.
Tagad taču ir atpūta, vai ne? Dzeja piederas atpūtai. Un putra arī nav jāvāra. viņa pasmaidīja.

[Džea]

Keila vairs neiesaistījās citu sarunās. Tā vietā viņa klusēja un raudzījās apkārt. Juniona šos pēdējos gadus bija viņas mājas, pat ja daudz nācās ceļot gaisā. Tai pašā laikā bija dīvaini atrastuies pasažiera lomā, ja pārsvarā biji pilots. Keila pat neatcerējās to pedējo reizi, kad ar gaisa kuģi bija lidojusi kā pasažieris.
Tagad viņa izbaudīja skatu, kas nāca no klāja puses.

[Roviela]

(OOC - āpāc! *plēš matus* Un man tagad būs jāsper dzejoļi, jo es tos nekad neesmu rakstījusi? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Nu labi, vienu šķību haiku sacerēju. Šodienai pietiks, cerams.)

Tīdus, vēl joprojām mazliet piesarcis paskatījās uz Kīru.
- Nu labi. Būs īss dzejolis, tāds, kāds radīsies tagad. Neņem ļaunā, ja nesanāks. Es neesmu meistars.
Viņš ievilka elpu un paskatījās apkārt, bet ne ar tādu skatienu, kāds viņam bija līdz šim. Izteiksme bija mainījusies - tā gleznotājs skatās uz modeli.

- Mākoņu taka
Zem debesīm zilzilām.
Ūdeņi raud.