Viesnīca, [GM][PZP]Tūristi nekad nav tie par ko izliekas Opcijas

[Mitrene]

Normans Beitss izgājis no mājas paskatījās pulkstenī, bija jau seši. viņš gandrīz kavēja. vajadzēs braukt ātrāk par atļautu ātrumu, lai paspētu uz ceļmalas benzīntanku kur bija sarunājis satikties ar viesnīcas viesiem. Protams ka tas skanēja mazliet dīvaini, parasti viesnīcām ir atrodamas kartes ,kas norāda kā uz tām nokļūt, bet diemžēl kaimiņu ciemata tipogrāfija bija slēgta, un uz lielpilsētu braukt viņam bija slinkums.

Tā vietā viņš bija sarunājis ar viesiem tikties pulkstens astoņos ceļmalas benzīntankā, lai varētu citiem parādīt ceļu uz viesnīcu. Cerams ka visi būs atbraukuši laikā un nevienam nebūs ķibeles ar mašīnām kā tas gadījās pērn Normans pie sevis nodomāja. Izbraucis no viesnīcas stāvlaukuma viņš sāka uzņemt ātrumu. Braucot cauri mežam viņu pārņēma drebuļi. Šis mežs vienmēr uzdzina baisas priekšnojautas. tādēļ viņš iespieda gāzes pedāli grīdā un nospieda play pogu mašīnas disku atskaņotājam. Atskanēja Sia dziesma Breathe me.

(IMG:http://www.womentcb.com/b-images/Gas%20Station.jpg)

Lielās šosejas malā esošajā benzīntankā valdīja klusums. Nu vismaz pagaidām. pulkstens bija piecpadsmit pāri septiņiem. Viesiem vajadzēja ierasties ap astoņiem, bet ko lai ar tiem viesiem zin, cikos viņi saradīsies?

OOC: norādiet aptuvenu laiku kad ierodaties, arī veidu kā šeit nokļūstat, vēlams ar savu automašīnu (drīkst braukt vairāki cilvēki vienā mašīnā), bet iespējams arī kāds stopētājs. Benzīntankā darbojas veikals.

[B.A.L.O.D.I.S]

Mihaels turējās visiem līdzi. Pārsvarā galvā rosījās domas Kas pie...???

[Miervaldis Gotiņ...]

Nebaidies, es šauju pietiekoši labi. - Pīters attrauca Rebekas aizrādījumam.

Kad Gabriels kopīgiem spēkiem bija atpestīts no zombiju ķetnām un atkal piesliets kājās, Pīters izmantoja brīdi, lai pārlādētu pistoli. Pēc brīža jau skrējiens turpinājās.

Kamēr Gabriels ar Džeroma palīdzību mēģināja atvērt vārtus, Pīters turpināja atgaiņāt zombijus, censdamies tos turēt pēc iespējas tālāk no vārtiem, lai tos varētu pēc iespējas netraucēti atvērt.

[washulis]

Rebeka arī palīdzēja atvērt durvis, pār plecu nolūkojoties uz Pīteru. Viņš kaut kāds militārists ir, vai? Viņa atbildi nezināja, bet vēl piebilda.

Nu, ja jau esi tik pārliecināts, tad tikai padomā mūs pievilt. Kurš pie velna atpūšoties, ved līdzi kaudzi šaujamo?

[Mattiass]

— Nu, iešaut tam Gabrielam kādā skriešanai nekaitīgā vietā nudien nebūtu kaitējis, — Allens norūca, jo viņam doma par laboratorijām nepatika — gana datorspēles bija spēlējis. Pats viņš nebija ievērojis to brīdi, kad Gabrielam bija nepieciešama palīdzība, tādēļ tagad ātri pārliecinājās, ka neviens nav atpalicis, un tad turpināja ceļu, censdamies nebūt pēdējais. No viņa šaujamā būs jēga tikai tad, ja viņš nebūs tas, ko saķēruši — esot kaut kur vilktam, tēmēt būtu nesalīdzināmi grūtāk.

[Mitrene]

Gabrielam izdevās ar Džeroma palīdzību attaisīt durvis.

Visi iekšā. gabriels iesaucās. Kad visi bija ieskrējuši iekšā viņš piespieda labajā pusē lielu sarkanu pogu. durvis automātiski aizcirtās un tika aizbultētas. Gabriels iesaucās FIAT LUX Tunelī iedegās gaisma.

(IMG:http://www.bls.ch/images/content/infrastruktur/neat-bauwerk.jpg)


Gabriels visus veda pa Tuneli uz priekšu. mums jāiet šeit. šo eju sistēmu sāka izstrādāt 2008-ā gada augusta beigās. tagad šī sistēma ir praktiski pabeigta. pa šiem tuneļiem var nokļūt gandrīz jebkurā vietā viesnīcas apkaimē. Eju sistēmu uzbūvēja lai varētu ātri un efektīvi pārvietoties lai Merionas radības nevarētu tikt klāt. pirms kāds pajautāja par to kas ir tas kas to izbūvēja Gabriels atbildēja Sistēmu izbūvēja zinātnieku grupiņa, kas vēlējās izpētīt šajā apvidū novērojamās anomālijas. Lilitas dalība šajā grupiņā nodrošina tās finansējumu tāpēc viņa savā ziņā ir arī tās vadītāja varēja dzirdēt soļu atbalsis. tunelī bija ļoti kluss. pēc aptuveni piecsimts metriem viņš nogriezās pa kreisi mazākā tunelī

(IMG:http://homepages.cwi.nl/~aeb/math/samos/eupalinos_tunnel.jpg)

un veda tūristus pa to.

[Moriartijs]

Džeroms ar piepūli atsūma vaļā durvis un iemetās iekšā tunelī. - Tas bija patīkami kluss un mierīgs. Nekādu zombiju, briesmoņu vai anomāliju. -

- Par anomālijām runājot, Lilita? Kas tā? Cerams ka ne tik baisa kā Meriona. Ja tiksim atpakaļ 2007.ajā, tad ar šo būs nopietni jāparunā. -

Nākamais tunelis viņam patika jau mazāk.

[washulis]

Rebeka nedaudz nikni palūkojās uz Allenu. Tā kā mazi bērni. Vai jūsu prāt tiešām vienīgais veids, kā ar kādu sarunāties, ir turēt šaujamo pie galvas?

Bet ilgi nekavēdamās, Rebeka sekoja Gabriēlam, lai gan viņa pati arī labprāt iekaustītu gidu, bet tomēr savaldījās. Ir arī citi ceļi. Viņa sev atkārtoja.

Tātad, šos tuneļus sāka būvēt neilgi pēc, vai apmēram tajā laikā, kad mēs paīstam devāmies uz Viesnīcu. Jeb arī tad, kad mums uzbruka tas demons. Rebeka skaļi secināja. Un jūs visu laiku pieminat Merionas mošķus. Kādā veidā tā dārzniece varēja būt atbildīga par to šausmoņu masām? Pirms viņa uzdeva nākošo jautājumu, viņa ieturēja pauzi. Un kas, pie velna, ir Lilita?

[Kāds]

Hūberts noticēja, ka labāk būtu bēgt, tiklīdz viņš ieraudzīja cilvēkveidīgās ēnas. "Atkal tie primāti! Es esmu prom no šejienes!" Hūberts iesaucās, bet pamanījis ka pārējie aizskrien, viņš sāka skriet kā pēdējais, vislaik saucot: "Ei! Nepametiet mani šeit!"

Ieskrējis iekš tuneļa viņš knapi spēja paelpot. Atguvis elpu viņš centās atkal noskaidrot jautājumu, kuram netika rasta atbilde: "Kas vispār ir šīs radības?"

[washulis]

Rebeka nolūkojās pakaļ uz Hūbertu. Papriekš viņu apžļembā, tagad viņš teju nokļūst zombiju nagos. Nabadziņš.

Kā jau es bieži esmu izteikusi savu viedokli, viņa teica, turpinot iet pa neomulīgo gaiteni. Tad tie ir zombiji. Droši vien pēc klasiskā parauga, tie uzbrūk visam, kas kustās, tātad tiem nav daudz saprāta. Un tie smird, kā sprāgoņi. Neko precīzāk pastāstīt nevarēšu, kamēr Gabriēls, Rebeka veltīja viņam ne to jaukāko skatienu, pastāstīs kaut ko vairāk.

[Kāds]

"Ja padomā loģiski, tad zombiji ir tikai mīts... Šie izskatās pēc mums attāli ģenētiski līdzīgiem radījumiem... ...un nav brīnums, ka šeit ierīkota laboratorija, kas tos pētītu. Cilvēki vienmēr vēlējušies izpētīt savus līdziniekus." Hūberts izstāstīja par zombiju neiespējamību un domās pievērsās kam citam.
Ceļošana laikā arī ir mīts... ...kaut kas te īsti nesaskan...

[washulis]

Erm... Mīts, labi. Rebeka veltīja Hūbertam neticīgu skatienu, it kā gatavotos kaut ko skaidrīt piecgadīgam bērnam.

Un kas tad bija tas demons, kas tevi aplaizīja visos stūros? Es dzirdēju, ka tu viņu visu laiku saukā par sikspārnīgo būtni vai kā savādāk, bet tas noteikti nav nekāds izmiris zīdītājs. Atver acis! Sātans ir mums līdzās! Viņa nepacēla balsi, bet ar lielāku uzstājību runāja gan.

[Miervaldis Gotiņ...]

Rebekas jautājums par komunikācijas veidiem Pīteru mazliet izbrīnīja.

Šaujamo pie galvas? - viņš pārjautāja. - Nē, tas nav labākais variants. Labākais variants ir ar skopolamīnu vai nātrija pentotālu, kuru mums diemžēl nav. Bez tam, cilvēks, kurš apzināti ieved mūs, klientus, kas maksā viņam naudu par tradicionālu atpūtu, nāves briesmās, būtu pelnījis sarunu bez šiem preparātiem. Vai ne tā, Gabriel?

[washulis]

Rebeka veltīja Pīteram tik pat nesaprotošu skatienu, kādu nesen bija veltījusi Hūbertam. Pītera zināšanas par kaut ko tādu, sievieti pārsteidza. Viņai jau kādu laiku uz mēles bija kāds jautājums Pīteram, bet viņai parasti nebija laika kaut ko tādu jautāt, jo kaut kas apkārt notika ne tā.

Tagad, kad viņi ir gaitenī, tad var atļauties vairāk komunikācijas. Tu neesi kaut kāds masu slepkava? Viņa zināja, ka tas izklausās muļķīgi, bet, Rebekasprāt, viss liecināja uz to, vai vismaz uz kaut ko līdzīgu. Pirmkārt zināšanas, otrārt, noslieces uz citu iebiedēšanu un, kas zina, pat mocīšanu, informācijas izspiezšanu. Tā pat līdzi arī ir kaudze ar ieročiem, gāzes baloniem un ko vēl ne. Bišku pārlieku agresīvi priekš kārtības sarga.

Jā, man gribētos sadot Gabriēlam par šo to pa pakaļu, bet vai tad gudrāk ir sākt viņu zāļot un vēl nez ko? Labāk, vietā, kur atrodamies, par ko mēs neko nezinam, nevairot ienaidniekus, bet gan draugus un šie nav labākie veidi, kā to darīt.

Šo rakstu rediģēja washulis: 30.07.2009 23:06

[Miervaldis Gotiņ...]

Nē, politiķis es neesmu, - Pīters pasmaidīja, ieskatīdamies Rebekai acīs. - Netaisos nevienu ne zāļot, ne šaut nost. Vismaz pagaidām ne. - viņš ātri piebilda. - Man interesē drusku cita lieta. Bet nu par visu pēc kārtas. - viņš uz brīdi apklusa, sakopodams domas.

Tātad, 2008. gada augustā mēs ierodamies šajā viesnīcā, vai ne? Pāris nedēļas vēlāk kaut kāda mistiska zinātnu grupiņa, izmantojot nez no kurienes ņemtu finansējumu, sāk būvēt grandiozas pazemes katakombas, lai pētītu anomālijas, kuras ir labi zināmas. Jā, starp citu, vai šie tuneļi ir tās `Beitsu famīlijas kapenes`, he he? Tomēr Gabriels, mūs saticis, ir pārliecināts, ka mēs esam ieradušies 2007. gada augustā. No šejienes jautājums - kurā gadā mēs īsti ieradāmies? Un vai mūsu un Gabriela gads ir viens un tas pats? Es neko daudz nezinu par fiziku, bet tomēr manuprāt 2 personas nevar eksistēt paralēli dažādos laikos un sekmīgi komunicēt. - viņš uz brīdi apklusa, un turpināja:

Beitss, vai arī cilvēks, kuru mēs par viņu noturējām, ZINĀJA par attiecīgo anomāliju eksistenci šajā apvidū. Tai pat laikā viņam pietika nekaunības sasolīt mums `mierīgu atpūtu prom no lielpilsētas steigas`. Neesmu jurists, bet šitais ir vismaz krāpšana. Vai, kas ir vēl ļaunāk - eksperimentēšana ar cilvēkiem. Vēl jo vairāk, ka arī Gabriels jau 2007. gadā bija lietas kursā par to, ka šeit notiek visādas dīvainas lietas. Maigi izsakoties, es domāju, ka viņš ir daudz atbildes parādā. Es neesmu nekāda laboratorijas žurka.

[Mattiass]

— Nu, vismaz ar to pietiktu, lai viņu iebāzt ķurķī par tīšu citu dzīvības apdraudējumu, — Allens norūca, — Un metodes nelegālas, bet attiecībā uz nātrija pentotālu šoreiz es pat piekristu, — viņš greizi nosmīnēja.

— Jūs te ar drezīnām izklaidējaties, vai arī ir kāda nopietnāka vajadzība pēc pazemes dzelzceļa? — viņš jau skaļāk painteresējās, lai būtu drošs, ka Gabriels jautājumu sadzirdējis.

[washulis]

Pītera argumenti nelika Rebekai lūkoties uz viņu ar nelielām aizdomām. Politiķis, tas tik trūka, bet es zinu, ka ar viņu tik un tā kaut kas nav kārtībā. nez vai politiķi līdzi staipītu kaudzi ar ieročiem.

Kad viņš sāka iztirzāt notiekošo, Rebeka smagi nopūtās. Viņš domā pārlieku loģiski. Viņš cenšas visu izskaidrot, bet jāsaprot, ka tas nebūs iespējams. Viss, kas ar viņiem tagad notiek, ir cilvēka prātam neaptverošs. Rebeka nolēma, ka vienīgais, uz ko viņa tagad var cerēt, ir palikt dzīvai un izdomāt, kā tikt no visa šī ārā. Tā bija viņas vienīgā cerība. Kā arī, cerēt, ka Gabriēls vismaz nedaudz apmierinās viņas zinkārību.

Varat jau sākt stāstīt, gabriēla kungs. Nojaušu, ka šajos tuneļos esam pasargāti no tiem zombijiem. Rebeka uzrunāja gidu.

[Moriartijs]

Džeroms ar vienu ausu klausījās Rebekas, Allena un Pītera sarunā. Nu dīvaini viss ir, vārdam nav vietas. Džeroms pačekoja ka brālis arī nav palicis ārā pie ēdelīgajiem ļautiņiem un nedaudz vairāk uzmanības pievērsa pašam tunelim, vai neredzēs ko dīvainu, uzrakstus vai gaismu tuneļa galā.

[Kāds]

Hūberts apdomāja par elles radījumiem un teica: "Lai gan es tiku sakosts, tas tomēr varēja nebūt elle radījums... Vai esi manījusi cik daudz šajā pasaulē ir dažādu sugu? Liela daļa nostāstu par sātaniskajiem zvēriem tomēr nāk no šo sugu nepazīšanas."

Interesanti vai šim tunelim ir vairākas noslēgtas izejas, ja jā, vai tās visas ir aizvērtas?

[washulis]

Rebeka gribēja sev iezvelt pa pieri, domājot par to, cik dažreiz cilvēki ir pašaizmiedzīgi, lai tikai teiktu, "Nē, tas nav. Tas nav īsts."

Jā, Komodo varānus sauca par pūķiem. Viņa teica Hūbertam. Bet vai tu kādreiz esi redzējis tādu dzīvnieku, tik liela auguma, plēsējs, spriežot pēc zobiem un nagiem, cilvēkveidīgs ķermenis ar asti un sikspārņa spārni? Viņa pat īsti negaidīja uz atbildi. Un šie zombiji būt tā dauktie sniega cilvēki, vai gorillas ar izkastrētu prātu? Reiz tu ieraudzīsi patiesību. Viņa to teica pat nedaudz draudīgi, bet nopietni.

Mēs esam nokļuvuši nākotnē un šeit nekas nav tā, kā bijis tavā dzīvē līdz šim. Neviens dzīvnieku pētnieks tev nevarēs pateikt, kas bija tās radības, kuras mēs esam paspējuši satikt, bet reizē tos zina visi. Tikai sauc to par pārdabisku. Manam kultam bija taisnība.

[Kāds]

Hūberts tomēr nepiekāpās: "Tomēr šos dzīvniekus ir iespējams klasificēt, un daudz dažādu dzīvnieku neviens vēl nav redzējis... ...ja es redzētu mirguļojošu dzīvu enerģijas lādiņu, tad es varbūt sāktu domāt par kaut ko pārdabisku..."