Viesnīca, [GM][PZP]Tūristi nekad nav tie par ko izliekas Opcijas

[Mattiass]

— Un vecmāmiņa — uzmanības novēršanai? — Allens drūmi pasmīnējis pajokoja, — Jā, tas tik būtu atvaļinājums. Tomēr gadās, ka orgānus izņem veselām ģimenēm… Protams, piesardzība nekad nenāk par ļaunu.

— Mani vairāk interesē, vai tā vieta ir kartē, un, ja gadījumā nav, tad kāpēc.

[Hikari]

Ians gurdeni nopūtās, palūkodamies apkārt. Nez, cik tagad bija pulkstens? Beits noteikti kavēja, tas šķita pilnīgi skaidrs, jo visapkārt varēja dzirdēt sarunas par dažādām tēmām, no kurām kāda skāra arī Beitsu, kuram, kā pieļāva jauneklis, bija jau krietnu laiku atpakaļ jāierodas benzīntankā. Varbūt kaut kas neparedzēts noticis? Avārija? Ians atkal atbalstījās pret sava motocikla sēdekli. Varbūt tomēr ir vērts kādam pajautāt, cik ilgi pēc norunātā laika Beits vēl nav ieradies? Taču, būdams pieklājīgs cilvēks un manīdams, ka lielākā daļa no sanākušajiem ir aizņemti savās sarunās vai kādās citās nodarbēs, Ians klusēja cerot, ka drīzumā vai nu radīsies situācija kādam ko pajautāt, vai arī beidzot ieradīsies Beits.

[September]

Melānija iegāja veikalā. Viņai gribējās dzert, tapēc piegāja pie plaukta kur stāvēja dažādi minerāļūdeņi. Paņemusi gāzēto minerālūdeni, viņa piegāja pie kases, lai samaksātu par pudeli.
Pēc tam viņa devās ārā no benzīntanka, lai dotos pie savas mašīnas. Hmmm, tie ir laikam tie cilvēki kuri dodas uz viesnīcu, tāpat kā es? Kur kavējās Beits? viņa nodomāja. Viņa atbalstījās pret mašīnas durvīm. No somas viņa izņēma pudeli ar ūdeni un iemalkoja mazu malciņu, neuzkrītoši vērojot apkārtējos.

[Klusētājs.]

Lenora bija beidzot piegājusi pie savas mašīnas un atkal nospieda pogu uz atslēgas, lai izslēgtu signalizāciju. Viņa nolika tējas krūzīti uz motora pārsega, kamēr atvēra aizmugures durvis. Meitene bija izlēmusi, ka mašīnā sēdēšana arī nav diez ko laba tik jaukā, kaut aukstā vakarā. Un tieši tagad arī rietēja skaista saule. Viņa novilka jaku un tās vietā uzvilka siltu, biezu, tumšsarkanas krāsas džemperi ar mazliet garākām rokām kā vajadzētu. Palika ērtāk un siltāk. Viņa aizcirta aizmugurējās durvis un devās pie savas krūzītes. Meitene viegli uzsēdās uz motora pārsega. Viņas skatiens pārslīdēja visiem ceļotājiem. Daudzi jau bija iesaistījušies sarunās un jaunās iepazīšanās, tik viņa vēl sēdēja viena, dzerot nedaudz kūpošo aveņu tēju. Un patiesībā pat izbaudīja šo vientulību, ko reti kad sev varēja ikdienā atvēlēt.
Saules stari pēdējo reizi gaismoja debesis krāšņās krāsās. Viņa nekad vēl nebija redzējusi tādu saulrietu.

[Mitrene]

Pulkstenis jau bija divas pāri deviņām kad riepām kaucot benzīntankā iebrauca zaļš mikroautobuss No tā izlēca šoferis. un noteica Es atvainojos par kavēšanos, man ceļā gadījās tehniska ķibele skot šos vārdus Normana balss mazliet noraustījās Es ceru ka mēs visi esam gatavi doties ceļā. Dodamies? viņš pajautāja un iekāpa džipā gaidīdams kamēr pārējie sakāps savos transportlīdzekļos. Ja kas pie manis arī ir brīvas vietas viņš caur logu nokliedza manīdams ka ir daži kas bija atbraukuši stopējot.

Gaidīdams kamēr visi sakāps mašīnās viņš noliecās pār stūri un domāja par Marionu.

[Miervaldis Gotiņ...]

Uz kartes patiešām nebija objekta ar nosaukumu `Beitsa viesnīca`, - Pīters atbildēja, - vismaz uz tām kartēm, kuras es skatījos, nebija. Bet, - viņš domīgi pakasīja vaigu, - uz kartes noteikti jābūt atzīmetam ceļam, kas ved uz šo objektu, un pašai apbūvei vietā, kur atrodas Beitsa viesnīca, ja vien tā nav sevišķi slepens militārs objekts, tāds kā starpkontinentālo ballistisko raķešu palaišanas šahtas, he he. Un gan jau arī vietējie iedzīvotāji kaut ko zin par šādu viesnīcu. Viņi nevar nezināt, pat ja viesnīca ir uzcelta tikai vakar.

Par adresu un nekustamo īpašumu reģistru Pīters noklusēja, negribēdams izlikties pārāk informēts.

[Kad ierodas Beitss un lūdz visus sēsties mašīnās braukšanai uz viesnīcu, Pīters, ja nekas TĀDS nenotiek, sēžas pie Allena.]

[Mattiass]

— Ceļu derētu zināt, ja nu nāksies pēc kaut kā atbraukt, — Allens atzīmēja, — Ne vienmēr klāt būs Beitss.

Viņš norādīja svaigi nopirkto karti uz cimdu nodalījuma.

— Laipni lūgts. Nenāktu par skādi pasekot līdzi ceļam, ja nu iznāk garāks gabals.

Allens iedarbināja dzinēju.

[Moriartijs]

- Hjū! Braucam, - Džeroms uzsauca brālim, kad peč deviņiem ieradās viesnīcnieks.

Beitss beidzot bija ieradies un šķita nedaudz satraucies. Kāda ķibele gan bija atgadījusies, viņš domāja, tad izslēdza ziņu kanālu un piesprādzējās.

[Kāds]

Hūberts pamanīja atbraucam Beitsu un noteica: "Nu tad beidzot viņš ieradās!" Ierakstījis krustvārdu mīklā vārdu SPORK, viņš ielika avīzi savā iekškabatā un pamāja brālim, ka sadzirdējis viņa aicinājumu braukt. Tad viņš piegāja pie savas mašīnas un, atverot durvis, aicināja Doloresu sēsties iekšā: "Laipni lūdzu! Vietu mašīnā pietiks."

Šo rakstu rediģēja Kāds: 15.02.2009 14:21

[washulis]

Beidzot. Rebeka drūmi nobubināja, redzot, ka viesnīcnieks sadomājis tomēr ierasties. Viņa piegāja vīrietim klāt. Esmu dzirdējusi šo to par šo viesnīcu. Jāsaka, ka jūsu kavēšanās, lai arī ne tik liela, bija visai rupja un nepieklājība pret jūsu klientiem. It īpaši tāpēc, ka daudzi te ierodas laicīgi. Būtu ieteikusi jums to paū darīt. Doties ceļā laicīgi. Jūtu līdzi, ka jums pa ceļam radās kādas problēmas, bet ceru, ka turpmākais, kas mūs sagaidīs viesnīcā, būs tā vērts. Viņa runāja nopietni. Sejā nebija smaida, bet tomēr arī nebija nicinājuma vai ļaunum.

Beigusi savu sakāmo, viņa devās uz savu mašīnu. Tad nu beidzot. Man jau apnika klausīties šo ļaužu galaicīgajās runās. Bet jāsaka, arī es kādeiz nodevos tādām pašām. Šie roka festivāli, bohēmiskās naktis, dzīve bez noteikumiem... Viņa, stāvot pie savas mašīnas, sāka smaidīt par jaukajām atmiņām. Varbūt vēl kādreiz. Lai arī tas ir pretrunā pret sektas noteikumie. Tur bija jāievēro strikts dzīvesveids, bet tomēr... "Negantais skuķis." Tā viņu mēdz bērnībā dēvēt māte. Viņa zināja, ka pēc pāris gadiem tā pat šo sektu pametīs, bet pagaidām...

Lai nakts raganas sargā jūs. Rebeka vēl noteica tā, lai visi klātesošie dzirdētu un iesēdās mašīnā.

[~SweetIrony~]

Džo sēdēja mašīnā un krāmējās ap somu, par laimi logs bija vaļā un viņa drīz vien izdzirdēja, kā piebrauc mikroautobuss, no kura izkāpa šoferis un aicināja visu sabraukušos līdzi. Tad nu beidzot.. diez kas tās par ķibelēm? Džo gandrīz nemanāmi paraustīja plecus un ieslēdza motoru, lai varētu toties līdzi, pēc izdzertās kafijas miegainums par laimi bija pārgājis, bet Džo vēlējās pēc iespējas ātrāk nokļūt viesnīcā.

[September]

Laika izjūta bija zaudēta. Melānija pamanīja, ka Beitss kavējās, bet tas viņu neuztrauca. Sasodīts, viņam ir foršs mocis. Līdzīgs Tomasam. viņa nodomāja. Attaisījusi durvis, viņa iekāpa mašīnā. Kādas ķibeles? viņa nodomāja, par to ko bija teicis Beitss par kavēšanos. Nolikusi somu uz blakussēdētāja krēsla viņa iedarbināja motoru un bija gatava braukt.

[Hikari]

Brīdī, kad Ians, kurš parasti bija ļoti pacietīgs un spēja gaidīt ļoti ilgi, jau sāka pamazām zaudēt savu ierasto mieru, pie grupiņas piebrauca zaļš mikroautobuss. No tā izkāpa vīrietis, kurš izklausījās nedaudz...satraukts? Bet varbūt tā bija vien šķietamība. Nepasakot, ka viņš ir Beits, vīrietis atvainojās par kavēšanos sakot, ka ceļā gadījusies ķibele. Ilgi nekavēdamies(kas jauneklim bija gluži pa prātam) vīrietis sacīja, ka beidzot var uzsākt ceļu uz viesnīcu, neaizmirstot piedāvāt vietu savā mašīnā kādam, kuram transporta līdzekļa nebija. Ians, protams, varētu piedāvāt arī kādam sēdvietu uz moča aiz sevis, taču otras ķiveres puisim nebija. Ians apsēdās uz motocikla. Iedarbinot dzinēju, jauneklis dzirdēja, kā mazais zvērs klusi ierūcas zem viņa un uzlika galvā ķiveri. Viņš bija pilnībā gatavs braukt.

[Miervaldis Gotiņ...]

Paldies vēlreiz, - iekārtojies blakus Allenam un iemānījis somu sev starp kājām, Pīters noteica un piesprādzējies atritināja karti, - attiecībā uz ceļa piefiksēšanu - nekādu problēmu.

Viņš ātri atrada kartē benzīntanku, kurā viņi šobrīd darbināja dzinējus, lai sekotu Beitsam uz brauciena galamērķi - viesnīcu.

Atvaļinājums? - Pīters kā starp citu ievaicājās, acis no kartes nepacēlis.

[Mattiass]

— Tieši tā, — Allens apstiprināja un izstūrēja tā, lai varētu iekļauties straumē aiz Beitsa spēkrata.

[Mitrene]

Beitss sagaidījis kad visi salec pa mašīnām izstūrēja no stāvvietas. Tieši aiz viņa brauca Allena mašīna, pēc tās Hūberta. tālāk Beitss nevarēja saredzēt secību, taču cerēja ka visi viņam seko.

Viņš izstūrēja uz lielās šosejas pabrauca pa to dažus kilometrus, tad nogriezās uz maza nomaļa asfaltēta ceļa. braucot pa to viņi iekļuva arvien tumšākā un nomaļākā mežā.

Normens pie stūres atkal klausījās Breathe me. stūrēdams pa meža ceļu pirmais viņš vēroja priekšā esošos kokus, un velējās kaut neieraudzītu ko tādu ko nevēlējās ieraudzīt. Dziesmas iespaidā viņš atkal domāja par Marionu, par to kā viņi pirmoreiz tikās, kā viņi gandrīz visu pagājušo vasaru pavadīja Beitsu muižā. Tad atkal Normens acu priekšā ieraudzīja skatu nu kura viņš bija vēlējies tikt vaļā. Mariona skaļi balsī kliedza un viņs mēģināja sagrābt tuvumā esošo lāpstu lai vismaz kaut kas būtu viņam pie rokas lai aizstāvētos pret...

Pēkšņi viņš attapās ka neseko līdzi tam kā viņš vada mašīnu, par laimi viņš nebija iestūrējis kādā kokā. Viņš ievilka dziļi elpu un atvēra abus logus lai caurvējš viņam neļautu iemigt vai domāt par ko citu kā stūrēšanu. Gaiss kas ienāca mašīnā bija svaigs un patīkams, taču Beitsam likās ka viņš vienubrīd sajūt to specifisko smaku kas viņam saistījās ar pagājušo gadu.

Beitss izvilka no somas cigarešu paciņu un aizdedzināja vienu no cigaretēm. Cigaretes dūmi nomāca jebko. tagad viņš spēja mierīgi sekot līdzi ceļam.

[washulis]

Rebeka iesēdās mašīnā. Mašīna bija maza. Tas viņai patika. Maza un omululīga. Noteikti nebija domāta klaustrofobiķiem. Viņa pie sevis nodomāja, ieliekot atslēgu aizdedzē. Drīz mašīnas motors rūca un Rebeka stūrēja savi MiniCooper pakaļ mašīnu rindai.

Viņa ierindojās kaut kur pa vidu. Viņasprāt, kur, tas nebija svarīgi. Nedaudz garlaikoti, viņa ar acs kaktiņu pētīja kokus ceļu malā. Interesanti, cik tālu mums būs jābrauc?

[Klusētājs.]

Tējas krūze bija tukša un tajā iepriekš bijušais šķidrums patīkami svilināja neko neēdušās meitenes vēderu. Arī saulriets bija klusi noskatīts un piepildījis viņas sirdi ar savādu prieka un skumju savienojumu. Viņa noslīdēja no mašīnas un aizgāja izmest krūzi atkritumu maisā. Tieši tad, kad viņa gāja atpakaļ, pie benzīntanka piebrauca zaļais mikroautobuss un no tā parādījās misters Beitss, kurš aicināja bez liekām ceremonijām uzsākt ceļu uz viesnīcu. Lenora atviegloti nopūtās un steidzīgi sēdās pie stūres. Viņa iedarbināja savu mašīnu un gaidīja, kad pārējie ceļotāji būs gatavi braukšanai. Ieslēdzās radio, piepildot auksto braucamo ar saulainu mūziku. Viņa ieslēdza arī sildītāju un drīz vien vairs nebija arī jātrīc. Varēja sākties ceļš tālāk.
Lenora brauca netālu no beigām, tikai pievērsusies ceļam, jo viņa nebija īpaši laba šofere, reti tiekot pie braukšanas, tādēļ visa uzmanība bija jāvelta tikai tam, lai viņa neizskietu no rindas un neietriektos kokos.

Šo rakstu rediģēja Klusētājs.: 15.02.2009 21:23

[Semijs]

-Jā... sazin, kas var notikt, ka nomaldās. Jebkurā gadījumā baigi neko nezinu.. O, nu ta beidzot ir klāt! Varam sēsties iekšā un laist līdzi.-
Gregorijs nolēca no kaputa un iekārtojies pie stūres, iedarbināja savu golfiņu. Ieslēdzis radio, viņš palaida ''Rob Zombie - Two Lane Blacktop''. Gregorijs brauca kā pēdējais, kaut kā pārējo mašīnas likās pārāk ''krutas'', lai brauktu tām pa priekšu.
-Beidzot... beidzot spēšu mierīg pavadīt vakaru ar aliņu.-

[Malduguns]

-Jā, beidzot gan klāt viņš ir,-Riona sacīja un ieslīdēja mašīnā. Ja jau, tad jau.
Meitene neko nebilda par mūziku, jo viņai nebija ko iebilst. Ko līdzīgu klausījās arī viņa, Gregam bija bijusi taisnība.
-Es nebaidos,-viņa sacīja.-Vismaz noteikti ne no kapenēm.