Trauslā Vēsture, [C][GM][PZP] Opcijas

[Moriartijs]

(IMG:http://i248.photobucket.com/albums/gg197/korkijwolfijs/6pointz/louvre.jpg)

Trauslā Vēsture

Šī gada 3. marts. Agra pavasara diena. Gaisa temperatūra Parīzē ap 11 grādiem pēc Celsija. Skaidras debesis, bez mākoņiem. Mērens vējš.

Pēc jauki pavadītas dienas Luvrā un Parīzē, pēc anketas aizpildīšanas Jūs saņemat paziņojumu, ka Jūs kopā ar 12 citiem laimīgajiem iegūstat iespēju apmeklēt Luvru pēc slēgšanas laika. Tā ir lieliska un vienreizēja iespēja apskatīt mākslas darbus bez steigas un citu cilvēku netraucēti. Viss ko no Jums lūdz apmaiņā pret šo iespēju ir uzrakstīt recenziju, ko publicēs Luvras oficiālajā mājas lapā. Piekrītot šim nosacījumam, Jums tiek lūgts ierasties 7 vakarā pie Luvras ieejas – pie stikla piramīdas.

Ierodoties Jūs tiekat ielaisti Luvras telpās un nonākat grandiozajā uzgaidāmajā telpā

Nonākot lejā pa kāpnēm Jums paziņo, ka ekskursija sāksies tiklīdz kā visi būs ieradušies. Telpas izkārtojums. Līdz tam laikam ir iespēja baudīt uzkodas, iepazīties un sarunāties savā starpā. Līdz ar jums telpā ir vairāki apsargi, viens kas Jūs ielaida Luvrā, pārēji pie ejām tālāk Luvras teritorijā, un Jūsu sagaidītājs, Luvras kurators - ap trīsdesmi, stalts, ģerbies vienkārši un neuzkrītoši. Ar gudru skatienu, taču reizē viņš likās noguris - galu galā strādāt Luvrā nav joka lieta. Viņam pie žaketes ir piesprausta zīmīte kura vēsta ka viņa vārds ir Džeroms Ridlijs.

OOC: Daži spēlētāji pievienosies nedaudz vēlāk, tādēļ neaizraujaties ar spamošanu. Notikumi dosies uz priekšu, kad visi būs klāt. Tādēļ Jums ir iespēja sarunāties un iepazīties savā starpā. Lai veicas!

[washulis]

Ai. Persefone nedaudz kautrīgi un koķeti nosmēja.

Neesiet nu tik pieticīgs. Ir viegli izveidot kādus teicienus, ja jau ir uz ko balstīties. Viņa teica.

Ceru, ka jums tagad neliksies, ka es izkratu siedivai ko tamlīdzīgu, bet es dodu priekšroku ļoti raibam dzīvesveidam. Viņa sāka Ko jūs sakat par gumijas un izplētņa lēkšanu? Kā arī citām ekstrēmām nodarbēm.

Kad pati ir adrenalīna atkarīgā, viā vēlējās uzināt, vai tik pat māksliniecisks cilvēks arī mīl šādu izlaidi... vai risku. Kā nu cilvēki to pašu uztver.

[Klusētājs.]

Džeimss iesmējās vēlreiz. Sirsnīgāk, uztverot meitenes balsī koķetumu un kautrību, kas radīja savādu sajūtu. Noteikti patīkamu.
- Vienkāršas dzīves pārdomāšanas rezultās.. vai labākas dzīves vēlēšanās.. ai.. balstīties var uz daudz ko. - Viņš nokāra galvu uz leju un sapurināja matus, lai tie atkal nekristu acīs. Atkal pacēlis galvu uz augšu, viņš paskatījās iesāņus, lai ielūkotos meitenes acīs.
- Nē, man tā neliekas gan. Varat jau arī izkratīt savu sirdi, ja tā vēlaties. Man nav grūti uzklausīt. - Viņš ar smīnu noteica un piebilda.
- Bet gumijas uz izpletņa lēkšana.. ja būtu laika, gribētos jau pamēģināt. Vienmēr ir izklausījies vilinoši, taču mācības, mācības.. - Nopūta. Jā, jau bērnībā viņš bija vēlējies pamēģināt kā tas ir - just brīvību, vēju, kad krīti no liela augstuma. Reiz viņš triecās zemē no ābeles un tā kņudoņa vēderā aizvien bija palikusi. Bet tādā augstumā.. ar iespējamību, ka kaut kas var notikt.. bet, ja dzīvo tikai šodienai un saprot, ka jebkurā mirklī var gadīties kāda nelaime, tad ir vienalga.

[washulis]

Persefonei nebija ko teikt par domu graudu tematu. Šķiet, ka tur viss svarīgais jau bija pateikts. Un nekā vairs lieka.

Vai patiesi esat tik aizņemts cilvēks? Zinu, ka mūzika balstās uz praktiku un pieredzes uzkrāšanu, bet... neiesaku laist garām kādu iespēju izbaudīt adrenalīnu. Pati personiskiesmu izmēģinājusi teju pusi Vācijas augsto tiltu un klinšu. Savu māsu uz to arī mūždien mudinu. Viņa palūkojās uz māsu un viegli iedunkāja, tā parādot, kā viņu parasti mudina uz šādiem pasākumiem.

Mums sapnis ir arī apceļot pasauli... Bet nu ko tikai par mums. Ja jau esat mūziķis, vai arī kaut ko komponējat? Esmu dzirdējusi, ka pēc spilgtām izjūtām, melodijas ir tās interesantākās un emociju pārpilna. Viņa arī ielūkojās Džeimsam acīs. Neko nedomāja.

Viņai nebija ko domāt. Viņa vēl tik daudz ko nezināja par šo cilvēku, bet reizsē zināja daudz. Laikam to viņai svarīgāko un jaukāko..

[Klusētājs.]

Džeimss mirkli ieslīga klusumā, pārdomājot jautājumus un atbildes uz tiem.
- Nu.. es nespēju iztikt dienu bez.. vismaz divām stundām mākslas. Šis ir laiks, kad jārāda labākais, lai vispirms izsistos dzīvē, sabiedrībā, jātiek pamanītam un tā.. varbūt pēc tam laika atliks. Līdz tam ir daudz jāstrādā. Un vislabāk to tiešām ir darīt jaunībā, jo vēlāk būs par vēlu. - Skumīgs smaids.
- Laikam izklausījās tā, it kā es to darītu pienākuma pēc. Bet tā nav. Arī aizrautības un patikas pēc es nespēju nepieiet pie klavierēm, kad tās ieraugu. Un jā. Sanāk komponēt. Pat beiži. Gan tādēļ, ka tas ir vienā no priekšmetiem, gan tādēļ, ka tā ir, kad sakāpinās emocijas, gribas tās izlaist uz āru un ar laiku ir tā, ka esmu iemācījies labāk izteikties ar pirkstiem nevis vārdiem. Tā jau drīzāk ir improvizācija, jo visu, kas ienācis prātā, vēl ne reizi neesmu paspējis pierakstīt uz papīra. -

Meitenei patika aizraujošas lietas, adrenalīns.. Džeimss jau nojauta, ka viņa nav no mierīgajiem un parastajiem cilvēkiem.
- Pusi Vācijas? Tad jau drīz būs jāsāk paplašināt loks ar augstākiem mērķiem un svešākām valstīm. - Viņš noteica, atkal pievēršot sarunu Persefones dzīvei.

[Miervaldis Gotiņ...]

Rendels uzmanīgi, gluži kā brīfingu vai instruktāžu pirms operācijas, noklausījās Džeroma lekciju. Diemžēl daudzie franču vārdi un termini, kas Rendelam neizteica praktiski neko, apgrūtināja informācijas uztveri un sapratni. Taču, tā kā no tās nekas nebija atkarīgs un tai bija informatīvi-izklaidējošs raksturs, tad atvaļinātais virsnieks pārāk neiespringa, lai savirknētu dzirdēto loģiskā ķēdītē vai vērstos pie Džeroma ar jautājumiem; bez tam, atļauju tādus uzdot Džeroms nemaz nebija devis.

Visa rezultātā viņš turpināja gleznas vērot pats pēc savas izpratnes un saprašanas.

Milzīgās gleznas ar savu grandiozumu viņam atgādināja Sadama Huseina pili Tikrītā, kura pēc tam, kad koalīcijas spēki bija pārņēmuši kontroli par šo pilsētu un ēku, bija kļuvusi par savdabīgu muzeju (cik nu bija palicis pāri pēc aviācijas uzlidojumiem, apšaudēm un marodieru vandālisma).

[Džea]

Lēna centās sekot līdzi Džeroma teiktajam, tomēr nesanāca. Vēsture viņu nekad nebija īpaši aizrāvusi un te nu Lēna bija līdzīga māsai.
Jā, tikai tev vel nav īpaši padevies vai ne?
Lēna pasmaidīja.Persijai līdz šim vel nebija izdevies Lēnu pierunāt uz kaut ko traku.Ja Lēna ko gribēja darīt, tad viņa pati to izlēma.
Māsa turpināja runāt ar jaunekli un Lēna pievērsās Džeromam. Atršķirībā no Persefones, lēna bija klusa. Varētu teikt, ka ļoti klusa

[Moriartijs]

Jūs teicāt, ka ēkas ir no dažādiem laikmetiem. Tas nozīmē, ka arhitektūras stili ir dažādi? Rokoko, renesance, klasicisms, broks, modernisms... Kādas ir jaunākās piebūves, neskaitot stikla piramīdu, Luvrā, kopš muzeja atvēršanas perioda?

Uzklausījis Persefones jautājumu, Džeorms pasmaidīja, Aptuveni tā arī būs - katrā pils daļā arhitektūras stils ir atkarīgs no uzcelšanas momenta un paša arhitekta. Un visi jūsu pieminētie stili ir pārstāvēti.


Bet turpinot ar lekciju, ceru ka tā nav pārāk garlaicīga, viņš nokomentēja pirms turpināja,

Luvras, kā muzeja uzplaukums tikai sākās - muzeju papildināja īslaicīgi arī Napoleona karu laupījumi, un ilgtermiņā pirkumi un dāvanas, kā arī arheoloģiskie izrakumi.

1803. gadā muzejs tika pārdēvēts par Musée Napoléon. Pils palielināšana un izgreznošana tika uzticēta aritektam Fonteinam. Pēc Impērijas krišanas 1815. gadā, okupētās nācijas pieprasīja atdot salaupītās mākslas vērtības. Kā rezultātā muzejs tika izformēts.

1824. gadā Cour Carrée rietumu spārnā iekš Galerie d'Angouléme tika izveidots Musée de Sculpture Moderne. Piecās Fonteina rotātas telpās tikai izstādītas skulptūras no Musée des Monuments Français, kā arī no Versaļas. Trīs gadus vēlāk tika izstādītas Ēģiptiešu antīkās vērtības, bronzas vērtslietas, Etrusku vāzes, un Viduslaiku un Renesanses dekoratīvā māksla. Spāņu māksla tika izstādīta Franču publikai līdz ar Louis-Phillipé's Spāņu galerijas atvēršanu. Vairāk nekā 400 gleznu kolekcija tika izstādīta Luvrā no 1838. līdz 1848. gadam. 1847. gada 1. maijā atvērās Eiropā pirmais Asīrijas mākslas muzejs.

1848. gadā Fēliksam Dubānam tika uzdots atjaunot Galerie d'Apollon. Dekorēšana tika pabeigta 1851. gadā līdz ar centrālā griestu paneļa uzstādīšanu.

1871. gada maijā Parīzes Komūnas pēdējās dienās tika aizdedzinātas vairākas ēkas, tai skaitā Tiljerī pils. Uguns draudēja vairākām apkārtnes ēkām un pašai Luvrai. Flore un Marsan paviljonu atjaunošanas darbi sākās 1874. Tiljēri drupas tika novāktas tikai 1883. gadā.
No Marcel Dieulafoy izrakumiem Susā, Irānā, tika pārvesti dažādi mākslas priekšmeti 1888. gadā. Tas bija lielisks papildinājums tobrīd radītajam Tuvo Austrumu mākslas departamentam.

1926. gadā Henrijs Vernē, Francijas Naciolāno Muzeju direktors, izveidoja ambiciozu plānu palielināt Luvras izstāžu zāļu platību. Darbs sākās 1930. gadā un turpinājās caur un pēc 2. pasaules kara.

Sākoties karam 1939. gada septembrī, muzeja kolekcija tika evakuēta. Tikai smagākās skultptūras palika savās vietās, aizsargātas ar smilšu maisiem. Drošības apsvērumu dēļ kolekcija tikai pārvietota vairākas reizes kara laikā.

1981. gada 26. septembrī Françoise Mitterand, tā brīža prezidents, paziņoja par plānu atjaunot Luvras pili tikai un vienīgi kā muzeju. Finansu ministrija, kas līdz tam brīdim joprojām atradās Rišeljē spārnā tika pārcelta uz jaunām telpām un Grande Louvre projekts tika sākts.

1983. gadā arhitekts I.M. Pei tika izvēlēts kā projekta meistars stikla piramīdai, centrālajā laukumā. Piramīda un tās apakšzemes lobijs tika pabeigti 1988. gada 15. oktobrī. Grande Louvre otrā daļa La Pyramide Inversée tika pabeigta 1993. gadā. Tajā pašā gadā atjaunotais Rišeljē spārns tika atvērts, tā radot lielāko paplašināšanos muzeja vēsturē. Stikla jumti pār trim iekšējiem pagalmiem deva iespēju izstādīt monumetālās skulptūras jaunās telpās bez briesmām no lietus, vētrām un erozijas.

Šobrīd Luvra izstāda skulptūras, mākslas objektus, gleznas, zīmējumus un arheoloģiskos atradumus. Tas ir pasaules visapmeklētākais muzejs ar aptuvni 15 tūkstošiem cilvēku dienā, 65% no tiem ārzemnieki. Muzejā strādā aptuveni 2000 cilvēku. Šobrīdējais muzeja direktors Henri Loyrette ir panācis ka 90% no galerijām ir pieejamas apmeklētājiem katru dienu. Viņš panāca ilgāku darba laiku un bezmaksas ieeju piektdienu vakaros.

Luvra un tās muzejs ir vitāli nepieciešams. Jo mākslu un tās attēloto vēsturi var pārāk viegli iznīcināt. Tādēļ Luvra nodarbojas ar tās aizsargāšanu. Un reizē arī cilvēkiem parāda cik vēsture un māksla ir svarīga un trausla, Džeroms uzsvēra pēdējos teikumus tā pabeigdams savu lekciju.

Jautājumi, komentāri? viņš pajautāja.

[washulis]

Persefone klausījā, kā Džeimss stāsta par savām attiecībām ar mūziku. Tas ir skaisti.

Njā. Būs gan jāmeklē jauni mērķi, kur izmēģināt kaut ko jaunu. Bet tas jau tikai man, personiskajam priekam. Piemēram mana māsa pilnībā atdodas māklsai un daiļradei. Viņa atkal palūkojās uz māsu, pamājot ar galvu, kaviņa apstirināja, ka patiesi mudina viņu uz šādiem pasākumiem, bet vienmēr neveiksmīgi.

Bet mūzika arī ir skaista lieta. Viņa tupināja. Tā pat komponēšana. Neesat domājis savas izdomātās melodijas uzlikt arī uz papīra?

Viņa teica, pirms Džeroms Ridlijs sāka turpināt savu lekciju. Vēsture ir jauka lieta. Jastāstītājs to pārzina, tad ir viegli klausīties, bet teju neiespējami atcerēties. Tāpēc vēsture var izvest no pacietības tos, kas cenšas to iemācīties. Viņa klusi teica Džeimsam un Lēnai, bet tā lai Džeros nedzird. Ja nu kas.

Viņai vairs jautājumu nebija. Tagad ļoti gribējās iet apskatīt pārējās gleznas. Nebija ko noliegt, ka vēsture varēja sākt garlaikot, bet šis tomēr bija īpašs gadījms.

[Klusētājs.]

- Tātad, jūsu māsa nekad nav lēkusi ar izpletni vai tamlīdzīgi. - Džeimss noteica, palūkojoties uz Lēnu. Viņa likās tāda diezgan līdzīga viņam. Labāk mierīga, klusa un iegrimusi mācībās. Tāds pirmais priekšstats.
- Jūsu mērķos ir arī Everesta iekarošana? - Puisis atkal pievērsās Persefonei. Pilnīgam māsas pretstatam.

- Jā.. viss ir skaists, ja to māk skaisti pasniegt. Pat miskasti var pārvērst par mākslas šedevru. - Viņš klusi noteica, izstaipot rokas sev priekšā.
- Bet mūzika.. jā.. komponēšana gan ar laiku aizies. Ir jau doma pierakstīt. Nākamreiz arī būs jāpamēģina. -

Sākās lekcijas otrā daļa. Džeimss sāka apbrīnot Džeroma lieliskās spējas atcerēties visus tos gadus un datus. Tas taču bija tik grūti! Viņš to lieliski zināja. Turklāt, viņš zināja, ka kurators ne visu viņiem izklāsta, bet tikai konspektu - pašu svarīgāko. Nez cik daudz vēl viņa atmiņas kartē glabājās? Persefone izteica tieši viņas domas par vēsturi.
- Tiesa, tiesa. Ceru, ka šeit ir iespējams iegādāties audioierakstu.. jeb arī nākamreiz, kad šeit atnākšu, būs jāpaņem līdzi diktofons. - Viņš pasmaidīja un jutās atvieglots, kad lekcija beidzās.
- Jums kā mākslas pārstāvei jau šīs zināšanas noteikti ir krietni vajadzīgas.? - Džeims noteica ar pusjautājošu izteiksmi.

[echo3]

Samanta pagriezās un sāka pētīt gleznas uz pretējās sienas. Tagad viņa jau sāka garlaikoties. Nez, vai šajā telpā ir kāda ainava ar kalniem?

[washulis]

Nē, nav gan. Bet es zinu, ja viņa to vēlēsies, tad viņa to noteikti izdarīs. Par to es nešaubos. Viņa pārliecinoši nopētīja māsu. Viņai jau nebija grūti uzminēt, ko māsa domā par šo visu - ekstrēmo sportu un pārējo. Kurš gan cits zinātu labāk par Persiju. Vienīgi pati Lēna.

Everests. Zinu, ka līdz tam vēl ilgs ceļš priekšā, bet dzīve arī ir tikai sākusies. Viņa sapņaini piebilda, domājot, kādi ceļi nākotnē aizvedīt.

Ja man kādreiz būtu iespēja, es labprāt paklausītos, kā tu spēlē. Viņa īsti nezināja, kurā brīdī jau bija pārgājusi uz "Tu," bet viņai būtu grūti turpināt uzrunāt Džeimsu ar "Jūs." Jo spriežot pēc jūsu izrādītās mīlestības pret mūziku, es domāju, ka tā jums ir vairāk nekā komponēšana un taustiņu spēle. manās acīs tas ir daudz.

Audio ieraksti, tas tiešām noderētu.Jā, patiesi, vairāk vai mazām man ir jāzina mākslas vēstures fakti, bet mums ar māsu tas ir klupšanas akmens. Abām vēļš caur galvai svilpo, ja runa par gadskaitļiem un vietu nosaukumiem. Ar mākslinieku vārdiem varbūt nav tik traki, tā kā galīgi nekur neliekamas arī neesam. Viņa smēja.

Dodoties uz šejieni, cerējām uzlabot arī vēsture zināšanas Francijas mākslā. Un, protams, lai apskatītu mākslas darbus. Viņa plati pasmaidīja.

Šo rakstu rediģēja washulis: 29.01.2009 00:23

[Klusētājs.]

- Nu ja. Galvenais jau ir dot iespēju izvēlēties un nepiespiest. Tad varbūt ar laiku viņa patiešām piekritīs. – Džeimss pasmējās par šo ieteikumu, kas izklausījās kā sazvērestība pret Lēnu.
- Dzīve jau nav arī pārāk gara. Turklāt jāpaspēj visur izrāpties, kamēr tie gadi ļauj. – Puisis piebilda.

- Nu.. ja šeit būtu klavieres, man nebūtu grūti jums kaut ko veltīt, jaunkundz. Un tiesa, tiesa. Mūzika man nav tikai veids kā nopelnīt vai tikai skaņas.. tā ir mana dzīve. Veids kā es iepazīstu pasauli, raugos uz to un izsakos.. – Džeimss smaidot sapņaini noteica.
- Nudien man gribas jums kaut ko veltīt. – Viņš iesmējās un paraudzījās uz gleznu sev pretī. Vienu mirkli viņš dzirdēja kā meitene jau pāriet uz vārdu ’’Tu’’, bet vēlāk tomēr atpakaļ uz ’’Jūs’’ . Viņam nebija grūti šādā uzrunā, taču kā meitene vēlējās?
- Vai jūs jau vēlaties pāriet uz ’’Tu’’, jaunkundz? – Viņš klusi jautāja. Bija tik neparasti viegli ar meiteni sarunāties. Un viņš jau jutās tik pazīstams ar viņu, kaut bija pagājis ļoti neilgs laiks. Nudien dzīve ir savāda.

Džeimss saprotoši pamāja un noteica.
- Es jau tā domāju. Māksliniekiem šī vieta ir kā.. nezinu. Paradīze? Tik daudz iedvesmas avotu, tik daudz izsmalcinātas, krāšņas, ideālas gleznas. Vismaz es šeit esmu nācis, lai iepazītu šo mākslu un atmodinātu savu iekšējo pasauli, kura pēdējā laikā kļuvusi melnbalta. - Viņš noteica ar mazliet skumju pieskaņu balsī.
- Turklāt saprotu kā jūs jūtaties. Mūzikas literatūrā visi tie komponistu vārdi, gadi, darbi, dzīves apraksti un tas jāzina no galvas stāstīt jebkurā mirklī. Lai gan jau esmu pieradis.
Varbūt jūs viņam pēc ekskursijas varēsiet pajautāt pierakstus, papildus mācības.. domāju, ka viņš piekristu tik jaukām meitenēm. – Džeimss piebilda nu jau atkal ar smaidu uz lūpām.

Šo rakstu rediģēja Klusētājs.: 29.01.2009 19:35

[washulis]

Njā. Mana māsa ir stingras gribas. Viņa vēl piebilda un arī nedaudz sazvērnieciski pasmaidīja. Viņa sāka brīnīties, jo parasti arkādu runājot tik bieži nesmaidīja. Un ne jau šā tā, bet no visas sirds.

Kā man ies ar galotņu sasniegšanu, to laikam rādīs laiks. Lai arī mēģinu plānot dzīvi uz priekšu, iekšējā balss vienmēr saka, lai dažbrīd paļaujos uzspontāno likteņa balsi.

Veltīt man? Varēja manīt, kā viņas vaigos iemetas viegls sārtums. Bet viņa nesamulsa, toties ap sirdi iezagāstāds patīkams siltums. Man jums pilnīgi jāpiekrīt. Tas nav be bizness, ne skaņa. Tas ir kas daudz, daudz vairāk. Kā mana vecā māte teica: mūziku nevar nodefinēt arvārdiem. Tā ir vienkārši jābauda.

Labi Džemss. Kopš šī brīža man tu būsi "Tu." neliels smiekliņš. Bet kā paradīzi, šo vietu gan varētu nodefinēt. Viņa piekrītoši māja ar galvu pie katra Džeimsa teikā vārda, kas spēj cilvēku ievest katarsē. Bet bez vēstures ir grūtāk veidot nākotni. Solos sev labāk mācīties vēsturi, betvienmēr trūst gribasspēka, betceru, ak arī tas nāks ar laiku. Droši bvien naivi cerēts, bet tagad... negribas domāt par mācībām. Tagad vienkārši gribas izbaudīt viņa klātbūtni, viņa pie sevis sprieda.

Domāju gan, ka Ridlijam nebūs grūti izpalīdzēt. Viņa atkal pasmaidīja, par Džeimsa komentāru, ka viņa ir jauka meitene.

Vai ir arī tāda vieta mūzikas pasaulē, ko varētu saukt par paradīzi? Viņa interesējās.

[Džea]

Un kapēc tu domā, ka es neko tādu nēesmu darījusi?
Lēna viltīgi noteica un meitenes sejā parādījās smīns. Iespējams, ka Persefone to nezināja, taču reiz bijušais draugs Hans pierunāja Lēnu lekt ar izpletņiem. Toreiz tā bija burvīga sajūta, taču māsai tas tā arī netika pateikts.
Kad Persefone atkal sāka runāt ar Džeimsu. Lēna nolēma neiesaistīties. Tikai turpināja klausīties Džeroma stāstītajā un gaidot, kad viņi dosies tālāk uz priekšu

[washulis]

Persija palūkojās uz māsu. Kā tad to saprast? Tu tā vien liec domāt, ka es kaut ko nezinu. Viņa viltīgi jautāja. Ko tad tādu slēpjam? Protams, es neuzbāžos, bet... Viņa pasmaidīja māsai.

Lai arī viņas bija dvīnes, viņas gan pēc rakstura, gan pēc dzīves stila nebija pilnīgi vienādas. Tas noteikti jau gana labi izpaudās. Viņām bija arī personiskās dzīves. Un, labi vien ir, ka viņas necieta no problēmas, ka viena satiekas ar kādu cilvēku, bet tikmēr otra jūtas nostumta malā. Bet nez vai Persefone ilgi spētu izturēt bez māsas klātbūtnes. Tā viņa jutās droši un omulīgi.

[Klusētājs.]

- Apbrīnojama īpašība. Daudziem tās diemžēl ļoti pietrūkst, bet ja tāda ir, tad jau daudz var sasniegt. – Džeimss izteica savas domas, pasmaidot. Bija uz mirkli aizmirsties, ka Lēna ir tepat blakus un var lieliski dzirdēt to, par ko viņi apspriežas (ja vien pati nav iegrimusi savos domu tīklos), kad viņa pēkšņi ierunājās. Lūk. Mierīgā meitene varbūt nemaz nav tik mierīga. Puisis pie sevis nodomāja par viņas vārdiem māsas virzienā veltītajiem, taču viņš nespēja nedzirdēt.

- Bet dzīvi jau arī nekad nav iespējams saplānot, jo tā nemitīgi mainās, tādēļ jau bieži jāpaļaujas uz mirkļa instinktiem. – Puisis noteica pēc nākamajiem Persefones vārdiem.

- Jā, jums. Ja, protams, tiešām pieņemat šo risku – noklausīties mani. – Džeimss pasmējās, atkal sajūtoties patīkami, kad meitenes vaigos iezagās sārtums. Viņa dēļ.
- Un jūsu vecmāmiņai ir taisnība, jā.. mūzika ir vienkārši jābauda. Tie ir vārdi, kurus nav iespējams izrunāt, sajūtas, kuras nav iespējams aprakstīt, ir tikai jāspēj uzklausīt. – Viņš nobēra, sakrustojot pirkstus un paraugoties apkārt. Šī zāle bija jauka, jā. Bet kad viņi taisījās doties tālāk?

- Labi, jaunkundz. Esmu pagodināts. Vai man jūs arī dēvēt uz ’’Tu’’? – Viņš jautāja, jo tiešām, ja tikko iepazīts cilvēks viņu jau sāka dēvēt uz ’’Tu’’, tas nozīmēja, ka viņi jau kļūst tuvāki. Kā draugi, ne vairs paziņas.

- Jā, vēsture tiešām vajadzīga. Tā papildina kultūru, neļauj to aizmirst un kādēļ viss īpašais ir tik īpašs. - Viņš piekrītoši noteica, viegli pamājot ar galvu.
- Nu novēlu jums pietiekami gribasspēka, apņemšanās, jo bez tā jau ir pavisam grūti tiekties uz priekšu un ko iesākt darīt un pabeigt. - Puisis pasmaidīja un palūkojās uz Persefoni.

- Mūzikas paradīze? - Viņš domīgi pārjautāja un novērsās.
- Hmm.. es neesmu tā domājis. Man tā ir vieta, kur ir klusums.. vai arī tieši pretēji - visu laiku skan mūzika. Bet laba, kvalitatīva. Vēl skatuve, kur vari izlikt sevi visu, ziedot klausītājiem. - Džeimss atbildēja beigās pasmaidot.

Šo rakstu rediģēja Klusētājs.: 29.01.2009 21:25

[Beppo]

Loreta garlaikoti blenza uz glenzām, kas bija izkārtas pie sienām. Nu i kāda mārrutka pēc tām jābūt tik lielām? viņa izklaidīgi prātoja. Varētu jau izlekt un uzdot šo tizlo jautājumu tam tur gidam, taču viņa nebija pārliecināta, ka viņš ko tādu jau nav teicis, un galīgi palikt muļķes lomā ar negribējās.

Kulturāls cilvēks. Ha! Interesanti, kā pastaiga pa Luvru veicina manu kulturālumu, inteliģenci un visādas citādas figņas? Ar katru gida teikumu un katru apskatīto gleznu meitene saīga aizvien vairāk un vairāk. Rādās, arī citiem lekcija nešķita pārlieku interesanta, dažs labs garlaikoti pētīja audekla gabalus pie sienām, daži nodarbojās ar saviesīgu tērzēšanu… Loreta nopūtās, palūkojās pulkstenī un cītīgi nobruņojās ar pacietību, pacietību un vēlreiz pacietību, un pievērsās gidam. Vecmāmiņa noteikti uzdos kontroljautājumus.

[Moriartijs]

Džeroms pabeidzis savu lekciju un apskatījies un grupas dalībniekiem noprata, ka viņi pārāk ieinteresēti neizskatās, teica,

- Domāju lai ekskursija virzītos uz priekšu, dosimies tālāk un Grande Galerie. - viņš teica un sāka vest grupu uz priekšu, tad pa kreisi caur nelielu galeriju uz Luvras visievērojamāko galeriju.

Nonākuši tur Džeroms ļāva grupai nedaudz izklīst (atstājot Žaku vienā galerijas galā, un pats dodoties uz otru pusi pastājoties netālu no telpas, kur izstādīta Mona Liza) un vērot gleznas.


OOC: Es pavirzīju darbību uz priekšu, jo iepriekšējā galerijā bijām nedaudz aizķērušies.



Grande Galerie apskatāmo objektu saraksts: http://cartelen.louvre.fr/cartelen/visite?...nitCritere=true
Izvēlēties meklēšanas kategoriju: By Room

Ievadīt:
Wing: Denon
Floor: 1 etage

Tad nospiest: Show Map. Kartē nospiest uz Grande Galerie, Salle 8. (pēc tam lai apskatītu nākošo zāli, Back un Salle 5 (vai Salle 6, bet tur ir tikai Mona Liza)) Tad parādīsies gleznu/itemu saraksts.

Atvainojos par čakaru, bet tiešais links neļauj apskatīt atlasītās gleznas.

Šo rakstu rediģēja Moriartijs: 30.01.2009 19:14

[washulis]

Es neticu, ka tāds mūzikas mīļotājs spētu nospēlēt uz pusi tik slikti, kā Mocarts. Viņa nosmēja, kad Džeimss bija teicis, ka viņa ūziku klausoties, ir jāriskē ar savu veselību. Neesiet nu tik pieticīgs.

Kad Džeroms aicināja paŗējos uz nākamo zļi - Grand gallerie -, viņa sekoja, mudinot arī pārējos. Es domāju, ka tev varēšu sevi atļaut dēvēk, kā vēlies. bet "Tu" būs labs sākums. Un paldies par vēlējumiem vēstures jomā. Domāju, ka tas man noderēs. Persefone to sakot, iegāja plašajā galerijā. Zem kājām bija skaists parkets, kas likās mainam savu rakstu ik uz soļa. Augstie griesti pustumsā izksatījās nedaudz spokaini, bet skaisti.

Tātad mūzikas paradīze ir visur, kur ir pati mūzika. Viņa turpināja, palūkojties atpakaļ uz jaunekli. Laikam man atkal būs tev jāpeikrīt, ka tā. Viņa teica, bet juta nepacietību sirdī. Lai arī "Mona Liza" bija maza un nemaz ne tik, Persefonesprāt, izcila, kā visi to dēvē, katrs mākslas mīļotājs tomēr vēlējā to apskatīt, cerot ieraudzīt viņas smaida noslēpumu.

Sfumato... Viņa pie sevis skaļi teic. "Džokonda" ir gleznota sfumato tehnikā. Tas padar gleznu it kā miglainu, bet tā sapludonot ēnas un ādas kontūras un toņus. Da Vinči bija viens no lielākajiem meistariem, kas prata gleznot šajā tehnikā. Viņai ļoti sagribējās paspīdēt ar mākslas zinašanām, pirms tas ir izdevies Ridlijam.

Bet pie Monas Lizas viņa uzreiz nedevās. Labāk it labāko atstāt uz beigām. Papriekš viņa nolēma, apstaigās pārēo lielo galeriju. Visus izcilākot itāļu mākslinieku darbus.

[Klusētājs.]

Džeimss klusi iesmējās un noteica.
- Nu.. es jau vēl patiesībā esmu tikai māceklis. Vēl neesmu īsts pianists. Vēl ir daudz, daudz ko apgūt.. lai gan tā nekad nepietrūks un lietas var izklausīties visai briesmīgas. It īpaši pašlaik.. - Viņš sevi kritiski novērtēja.
- Bet jaunkundzes dēļ ir vērts pacensties vairāk kā jebkad. - Viņš piebilda, rotaļīgi pasmaidot un ceļoties kājās no mīkstā dīvāna, jo Džeroms Ridlijs, kurators, aicināja visus doties tālāk. Kājas jutās mazliet smagas un notirpušas, tādēļ viņš tās nemanāmi izpurināja, pirms sekoja Persefonei uz Grande Gallerie.

- Labi, jaunkundz, tagad arī es jūs uzrunāšu uz Tu. - Džeimss priecīgi nočukstēja. Draugi.?
- Nav par ko. - Puisis atbildēja uz pateicību.

- Aha.. Tā jau laikam sanāk. - Džeimss piekrita Persefones saīsinātajam mūziķa paradīzes aprakstam.

Viņi jau bija nonākuši izcilajā, ievērojamākajā galerijā visā Luvrā. Visur vienas gleznas. Garīgās, bībeliskās, dievišķās tēmas bija jaušamas. Skaistums visapkārt. Puisis piegāja pie tās pašas gleznas, pie kuras stāvēja meitene un dzirdēja viņas teikto.
- Iespaidīgi. - Viņš noteica, neattiecinot to uz gleznu, bet gan meitenes zināšanām un pasmaidot.
- Ja tu būtu ar mieru, mēs varētu pārējās gleznas apskatīt kopā. Es no šīs mākslas neko nesaprotu un jūsu zinības man palīdzētu labāk šo visu izprast un izbaudīt, un saprast kādēļ viss ir tik ļoti izcils. - Džeimss izskaidroja ar jautājošu toni balsī.

Šo rakstu rediģēja Klusētājs.: 30.01.2009 20:02