Trauslā Vēsture, [C][GM][PZP] Opcijas

[Moriartijs]

(IMG:http://i248.photobucket.com/albums/gg197/korkijwolfijs/6pointz/louvre.jpg)

Trauslā Vēsture

Šī gada 3. marts. Agra pavasara diena. Gaisa temperatūra Parīzē ap 11 grādiem pēc Celsija. Skaidras debesis, bez mākoņiem. Mērens vējš.

Pēc jauki pavadītas dienas Luvrā un Parīzē, pēc anketas aizpildīšanas Jūs saņemat paziņojumu, ka Jūs kopā ar 12 citiem laimīgajiem iegūstat iespēju apmeklēt Luvru pēc slēgšanas laika. Tā ir lieliska un vienreizēja iespēja apskatīt mākslas darbus bez steigas un citu cilvēku netraucēti. Viss ko no Jums lūdz apmaiņā pret šo iespēju ir uzrakstīt recenziju, ko publicēs Luvras oficiālajā mājas lapā. Piekrītot šim nosacījumam, Jums tiek lūgts ierasties 7 vakarā pie Luvras ieejas – pie stikla piramīdas.

Ierodoties Jūs tiekat ielaisti Luvras telpās un nonākat grandiozajā uzgaidāmajā telpā

Nonākot lejā pa kāpnēm Jums paziņo, ka ekskursija sāksies tiklīdz kā visi būs ieradušies. Telpas izkārtojums. Līdz tam laikam ir iespēja baudīt uzkodas, iepazīties un sarunāties savā starpā. Līdz ar jums telpā ir vairāki apsargi, viens kas Jūs ielaida Luvrā, pārēji pie ejām tālāk Luvras teritorijā, un Jūsu sagaidītājs, Luvras kurators - ap trīsdesmi, stalts, ģerbies vienkārši un neuzkrītoši. Ar gudru skatienu, taču reizē viņš likās noguris - galu galā strādāt Luvrā nav joka lieta. Viņam pie žaketes ir piesprausta zīmīte kura vēsta ka viņa vārds ir Džeroms Ridlijs.

OOC: Daži spēlētāji pievienosies nedaudz vēlāk, tādēļ neaizraujaties ar spamošanu. Notikumi dosies uz priekšu, kad visi būs klāt. Tādēļ Jums ir iespēja sarunāties un iepazīties savā starpā. Lai veicas!

[echo3]

(OOC - Jā, man arī gribas zināt, pēc kādām pazīmēm pārējie noteica, ka Rendels ir militārpersona? Pēc ATD anketas un Samantas minējuma? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) )

Nē, ļoti redzams nav. Tikai kaut kas stājā un pārliecinātajā izturēšanās veidā. - Samanta atteica. - Es esmu strādājusi kopā ar armijas glābšanas vienībām Alpos.

Samantas un Rendela tālāko sarunu iztraucēja skaļais zīlnieces murgojums, blenžot stikla lodē. Meitene pavērsās uz vecās sievietes pusi un uzjautrinātā tonī atteica, - Ja es būtu apprecējusies ar katru, ar kuru pārmiju dažus vārdus, man šobrīd jau būtu vairāk vīru kā Zālamanam bija sievu! Kundze, aiztaupiet savus un citu nervus, un, ja jau nāve ir tik tuvu, tad varbūt Jums būtu laiks šo vietu pamest, lai taču paliek kāds, kas vēlāk varētu apgalvot - Es to paredzēju iepriekš? Iedomājieties, cik ļoti pieaugtu Jūsu slava!

Tad Samanta atkal pagriezās pret Rendelu. - Atvainojiet. Man nebija nodoma Jūs aizvainot, jo būt armijā jau nav nekas slikts. - Tajā, ko skaļi murmināja patoloģiski pļāpīgā meitene, Samanta neieklausījās. Dzīvi, saprātīgi cilvēki - kā Rendels - Samantu vienmēr bija interesējuši vairāk.

[Klusētājs.]

Kaut kur blakus atskanēja smalka balss, kura atvilināja Džeimsu no kārtējās iegrimšanas sevī. Smalka, melodiska balss ar nelielu akcentu, kuras īpašniece nu atradās viņam blakus. Džeimss pacēla skatienu no Luvras sienām un nokoncentrēja to uz daiļo jaunkundzi.
- Labvakar. - Viņš mierīgi noteica, veltot viņai smaidu.
- Jā, esmu gan. Varu arī runāt angliski, ja jums tā būtu vieglāk? Pēc jūsu akcenta nojaušu, ka esat no kādas citas valsts. Varbūt Vācijas? - Puisis minēja, atceroties kā viņa sens ģimenes draugs no Vācijas centās runāt franciski. Tiesa, viņa akcensts bija daudz briesmīgāks, tādēļ Džeimss knapi saprata ko viņam saka un lūdza labāk sarunāties angliski, jo kaut viņš ir iepazīts ar Vācu valodu, viņš neuzdrošinās to pielietot.
- Nu.. esmu šeit pirmo reizi un turklāt sava drauga vietā, kurš nevarēja ierasties. Tāpat vien nebūtu iedomājies ierasties. - Puisis teica, vēlreiz pasmaidot un nodomājot cik gan daudz laika viņš zaudēs no mācībām. Vai tiešām bija prātīgi nākt. Atļāvis sev pāris mirkļus ieslīgt domās, viņš atkal palūkojās uz jaunkundzi sev pretī un jautāja.
- Vai drīkstu zināt kas jūs būtu?

[September]

Tāpat kā pārējie devās uz ģērbtuvēm nolikt mantas, Izabella tāpat. Tikusi līdz ģērbtuvēm uz letes nolika savu sarkano mēteli un veikli to iedeva sievietei. Atpakaļ ejot uz norādīto vietu iezvanījās viņas mobilais. -Hallo, jā es jau te esmu, nevajag lieki par mani uztraukties. Vis kārtībā, atā!- Bella salti noteica runātājam iekš telefona un to ielidināja lielajā rokassomā. Bella piegāja pie lielā stiklotā loga, no kā pavērās ar laternām apgaismotas ielas. Būs interesanti.

[Fidgy]

Noklausījusies Džeroma atbildi Lizija izvilka kladi un ieraxtīja No artifacts from before BC , mood: really unfabulous. Tad izdzirdējusi zīlnieces skaļo pareģojumu viņa atkal pi viņas piegāja šoreiz apsēsdamās blakus un tad viņu cieši nopētīja un beidzot ierunājās Hmm uzkrītošais tērps tiešām ceļ aizdomas uz šarlatānismu, bet aizspriedumi zinātnei reti kad ir alīdzējuši, varbūt šī tantiņa ir tas par ko viņa uzdodas, bet cilvēki ir par cietpaurīgu lai viņā ieklausītos, viņai varētu būt kādas zināšanas ko viņai ir devusi seno indiāņu pielūgto elku enerģija

ievilkusi elpu viņa ieskatījās tantiņai sejā un viņu uzrunāja Sveiki esmu Elizabete Michela, pētniece, es ļoti gribētu uzzināt kā jūs spējat izteikt pareģojumus ar šīs bummbas palīdzību - vai jūs lasat tajās zīmes, vai tā sūta jums impulsus, kurus jūs pārvēršat informācijā, vai gluži vienkārši tas jums iešaujas prātā? Un protams vai jūs esat sev vai kādam citam veikusi prepanāciju, kā zināms tas palīdz ieplūst galvā dievišķajai enerģijai atkal dziļi ievilkusi elpu elizabete gaidīja atbildi acu nenolaizdama no tumšās tantiņas.

[FireOfTheDoom]

Ieva lēnā garā tuvojās pasaules slavenajam mākslas templim, tiesa, šī nebija viņas pirmā apmeklējuma reize. Kārtējo reizi darbs. Viņa pie sevis novīpsnāja. Šī bija jaukākā profesora amata šķautne - ceļošana un pētīšana vienlaikus. Iespēja iespraukties īpašās galerijās un paskatīties ar acs kaktiņu tur, kur lielākā daļa parasto "mirstīgo", nesaistīti ar mākslas pasauli, nevarēja ielūkoties. Ieslīgusi savās sistemātiskajās pārdomās par to, kas noteikti jāaplūko un kādus materiālus viņa varētu savākt grāmatai, Ieva nemanot bija nonākusi līdz stikla piramīdai, kas futūristiksi nesaderējās ar Parīzes senatnīgo kopainu.
Vēlreiz, brīdi pirms ieniršanas zem kristāliskā kupola viņa nolēma pārbaudīt kuratora izskatu un vārdu, lai ātrāk uzzinātu sev nepieciešamo telpu atrašanās vietu un specializētās ekspozīcijas.

[washulis]

Persefone brīdi novērsās, jo Džeims uzvedās ļoti galanti un pārliecinoši. Tas viņai patika. Jā, Vācija patiesi. Viņa atbildēja, pasmaidot plašāk un ielūkojoties Džeimsam acīs, bet ne pārāk uzmācoši.

Atvainojos, ka nestādījos priekšā jau uz reiz. Mani sauc Persefone Sfonta. Vai vienkārši Persija. Liekas, ka mani vecāki man nolēma dot garu vārdu, lai citiem būtu grūti izrunāt. Viņa klusi iesmējās. Un tur ir mana dvīnū māsa. Lēna. Abas mācamies Hamburgas mākslas akadēmijā. Viņa norādīja uz savu dvīni, kura bloknotā skicēja gaišreģes portretu.

Pirmo reizi Luvrā? Tad jau jāsaka, ka pirmo reizi nekad neaizmirst. Es pirmo reizi Luvrā esmu bijusi tikai šodien. Jācer, ka šī būs tik pat neiazmirstama.

Persija neviļus dzirdēja gaišreģes sarunu ar lodi. Ko viņa tur muld? Atkal nāvi vēsta. Tik muļķīgi. Vai jūs ticas maģijai? Viņa skaļi iejautājās, manāmi palūkojoties uz zīlnieci, tā likekot manīt, ka jautājums ir arī saistīts ar vienu no ekskursijas dalībniekiem.

Dzirdot, ka šeit ierodas vēl kāds, viņa nedaudz satraukti noteica. Laikam ekskursija ir sākusies. Viņa lūkojās uz Ievu, tad uz Džeroma kungu.

Šo rakstu rediģēja washulis: 24.01.2009 14:46

[Džea]

Nobeigusi savu skicējumu Lēna bloknotiņu ielika džinsu kabatā. Jaka tika novietota tur, kur jakām ir jāstāv. Proti , ģērbtuvē un kad Lēna atgriezās, pavērās visai interersants skats. Lai gan ja tā padomā, tad tas bija tieši Persijas stilā.
Hallo Ich bin Lena.
Pienākusi pie jaunā vīrieša un māsas Lēna noteica, pat nepamanot ka jau atkal runā vāciski. Tiesa, ja Džeims iepriekš nebija īpaši pievērsis skatu, kāda izskatās Persija, tad tagad viņam priekšā stāveja divas identiskas meitenes

[washulis]

Jā. Tā nu ir mana māsa. Lēna. Persija teica angliski, uzliekot roku uz māsas pleca. Viņa jau zināja, kā Lēna vienmēr automātiski runā vāciski, bet viņai jau pašai nebija ar to problēmu, jo labi saprata vācu valodu.

Tu nemaz nenosauci savu vārdu. Varbūt drīgst arī zināt, ar ko tāds pēc skata māksliniecisks jaunietis nodarbojas? Viņa uzrunāja Džeimsu. Persija neviļus nopētīja sevi un māsu. Drēbes bija līdzīgas, bet viņas tomēr saģērbās atsevisķi, lai nemulsinātu citus, ja nu atkal sākas līdzīgi, kā pagātnē. saģērbies vienādi un tevi noteikti sāks jaukt. Abas ir mēģinājušas arī mainīties vietām, tas vienmēr ir novedis pie neērtām situācijām.

[Klusētājs.]

Džeimss pasmaidīja par savu veiksmīgo minējumu un ieskatījās meitenes gaiši brūnganajās acīs, kurās jautās liels dzīvīgums un enerģija.
- Priecājos iepazīties, Persefone. – Viņa izteica balsī, kurā tiešām ieskanējās patiess prieks, izrunājot meitenes vārdu bez jebkādām problēmām. Savas gadiem trenētās dzirdes dēļ viņš viegli spēja atkārtot visādus sarežģītus vārdus pēc pirmās noklausīšanās reizes.
- Es gan teiktu, ka jums ir ļoti skaists vārds. Neparasts un bieži nesastopams. Mans vārds ir gaužām vienkāršs un neinteresants salīdzinot ar jūsu. – Džeims noteica pasmaidot plašāk. Vārdu viņš nenosauca, jo netika lūgts iepazīstināt ar sevi. Skatiens aizklīda pie otras meitenes, kura turēja rokās bloknotu un tajā kaut ko skicēja. Viņa bija tik ļoti līdzīga Persefonei. Vispār, pirmo reizi viņš dzīvē redzēja dvīnes, kuras ir tik līdzīgas viena otrai.
- Hamburgas mākslas akadēmija? – Džeimss pārjautāja, interesei atļaujot sevi pārņemt.
- Vai jau ilgi studējat? – Viņš uzdrīkstējās pajautāt, atkal pievēršoties meitenei blakus.

- Nu ko var zināt, cik neaizmirstama šī reize būs man. Bet ja nepatiks šovakar, vienmēr paliek arī citas reizes, kad atstaigāt. Nav jau tālu. – Puisis noteica, klusi pasmejoties.
Pēkšņi viņš sadzirdēja neparastu sarunu pie soliņa, uz kura sēdēja pareģe. Atskatījies, viņš lūkojās uz dīvaino večiņu, nedaudz uzjautrināti un pārsteigti.
- Khm.. – Viņš nokrekšķinājās, paraugoties uz Persefoni.
- Tātad.. arī kādai no jums ir tādas spējas? – Viņš smaidot jautāja pēc pareģes monologa. Nu dien, šādu cilvēku klātbūtne, kuri redz tikai sliktas lietas un pat nāvi, protams, nebija patīkama, tādēļ viņš saprata apkārtējo vēso attieksmi.
Un atkal pēkšņi blakus ieskanējās dzidra sievišķīgi smalka balss. Nu jau vēl viena meitene stāvēja viņam blakus un sveicināja. Tiesa, vāciski, kas nedaudz samulsināja, taču viņš atbildēja.
- Guten abend, frehlen. - Tiesa, nedroši, tomēr skaidri un saprotami.
Tagad tuvumā abas dvīņu māsas izskatījās vēl līdzīgākas. Arī drēbes bija vienādas, taču savas atšķirības viņš pamanīja.
- Mani sauc Džeimss Dalī. Esmu mūzikas akadēmijas students. - Viņš atbildēja uz Persefones jautājumu.

ooc: nesapratu jautājumu par maģiju. Tad kam viņš domāts?
Un.. atvainojos, ja uzrakstīju nepareizi vāciski.

Šo rakstu rediģēja Klusētājs.: 24.01.2009 17:11

[Džea]

So sind Sie zu hier, zum lok an der Kunst James?
Nu re, šis kāds kā rādās saprata vāciski, tādēļ arī nākamo jautājumu Lēna nolēma pajautāt vāciski. Varētu jau arī franciski, vai angliski, bet vai nav vienalga.
Ak nē nepavisam. Manuprāt tikai trakie uzskata, ka viņiem piemit kādas pārdabiskas spējas.
Lēna iesmiedamās noteica. Tiesa gan, tagad jau runādama visiem saprotamajā angļu valodā.. Viņa bija reāliste un pārdabiskām lietām neticēja

ooc: Tulkojas kā, '' Vai jūs arī šeit ieradāties baudīt mākslu?
ooc2:Man gan nebija īsti skaidrs ar ko bija domāts tas pēdējais vārds bet būs labi

Šo rakstu rediģēja Džea: 24.01.2009 17:16

[washulis]

Persija nedaudz piesarka, kad Džeimss tik jauki runāja par viņas vārdu. Bet Džeimss arī ir skaists vārds. Pasaulē ir tik daudz izcilu cilvēku ar šadu vārdu. Viņa smaidot teica.

Es domāju jautājumu par maģiju, sakarā ar gaisŗeģi. Mums nekā tāda nav. Viņa nosmējās. Personiski es maģijai neticu, tāpēc tik vēlējos uzzināt jūsu domas par šo tēmu. Persefone paskaidroja. Tā pat mana māsa netic. Viņa noteikti teiktu, ka mēs esam realistes.

Mūzikas students? Tā arī ir izcila māksla. ne katram tas ir pa spēkam. Personiski man tā arī nav sanācis iemest roku mūzikas pasaulē. Mēs studējam jau trīs gadus. Pabeidzot vidusskolu, tā uz mākslas akadēmiju.

Vai jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu?

[Klusētājs.]

ooc: Pēdējais vārds pēc tulkošanas ar googli - jaunkundz.

Tā. Un nu sekoja vēl viens jautājums vācu valodā. Protams, Džeimss saprata, taču viņš bija tik vājš vārdu ziņā, ka labāk izvēlējās atbildēt angliski, ko, šķiet, saprata arī meitene, ja jau tik labi spēja tajā runāt, atbildot uz puiša iepriekš uzdoto jautājumu.
- Es šeit ierados sava drauga vietā, kuram nebija laika ierasties. Bet jā, man patīk arī šis mākslas veids. - Viņš palūkojās uz Persefoni, kuras vaigos bija iezadzies viegls sārtums. Piemīlīgi.
- Neesmu dzirdējis. - Viņš noteica.
- Es.. ticu maģijai. Bet ne tik atklāti izrādītai. Sava veida maģija jau pastāv it visā. Jebkurā radībā, augā, jūtas arī varētu pieskaitīt pie maģijas. Gan jau ir cilvēki, kuriem tiešām ir spējas. Tikai viņi neplātās ar tām, tādēļ neesam tos pamanījuši.- Viņš pasmaidīja, izskaidrojot savas domas.
- Jā, mūzikas students. Arī man ir trešais gads. Pēc šī vēl tikai viens būs palicis. Esmu pianists. -

Šo rakstu rediģēja Klusētājs.: 24.01.2009 17:48

[Miervaldis Gotiņ...]

Nē, viss ir ok. Jūs mani ne ar ko neaizskārāt. - Rendels pasmaidīja - Kalni, sakāt? Tad jau būsiet pārstaigājusi visus mūsu planētas augstākos reģionus - Himalajus, Pamiru? Re, par Alpiem jau atzināties... tās glābšanas vienības droši vien bija vācu vai šveiciešu kalnu strēlnieki? kas tad vēl paliek, Andi, Kordiljeri, Kaukāzs? Tur jau gan pēdējās desmitgadēs ir diezgan nemierīgi...

Viņš uz brīdi apklusa, jo pamanīja, ka grupai pievienojas, acīmredzot, pēdējais dalībnieks, tātad ekskursijai drīz bija jāsākās.

Bet kā tas nākas, ka kalnu un virsotņu iekarotāja ir šeit, mākslas muzejā? Tas tā kā īsti nav alpīnistu lauciņš...

[washulis]

Varbūt jums taisnība. Ja, tā teikt, Māti Dabu var saukt par maģisku lietu, kā ta,s kas liek augiem augt, tad man jums jāpiekrīt, Džeims. Persefone smaidot teica. Parasti viņas vecuma cilvēki bija vienkārši, domā par iedzeršanuun tādām lietām, bet pagaidām Džeimss bija viņai radījis labu iespaidu. Inteliģents. Jauks. Un spēlē klavieres!

Skaisti. Klavieres ir ģēnija izgudrojums. Persija nodūdoja. Cik žēl, ka es neapmeklēju nekādus mūzikas kursus. Beidzot iemācīties notis arī derētu.

Es ceru, ka jūsus draugam, kas nevarēja ierasties, viss ir kārtībā, jo lai nedotos uz Luvru, mani būtu jāpiesien pie gultas un jāsamaksā man kaudze eiro. Viņa nosmēja, prātojot, vai visi ir sanākuši un sāksies mierīgais ceļš pa kluso Luvru.

[Klusētājs.]

- Prieks, ka mūsu domas saskan. – Džeimss noteica, viegli pamājot ar galvu, gandrīz kā pateicībā.
- Šis ģēnijs bija Bartolomeo Kristofori di Frančesko. – Smīns. Mūzikas literatūras stundas noder. Tikai tagad atlika cerēt, ka viņš neizklausījās lielīgs, izrādot savas zināšanas, ko viņam parasti ne īpaši patika darīt tieši tā iemesla dēļ, ka cilvēkiem ir tieksme pārprast.
- Nezinu ko bez tām darītu. Visu mūžu esmu ar tām saistīts un ceru tā arī turpināt. – Balsī iezagās sapņainība, domājot par nākotni gan uz skatuvēm gan vecumdienās savu skolnieku priekšā. Visi pianisti taču agrāk vai vēlāk kļuva par skolotājiem un profesoriem. Un ar bērniem viņam saprasties padevās.
- Nē, manam draugam nekas nav noticis. Viņam vienkārši bija.. citi plāni. – Džeimss noteica, atceroties šodienas sarunu un viegli pasmejoties par meitenes pēdējiem vārdiem.
- Nekad vēl neesmu redzējis tik ļoti par mākslu jūsmojošu būtni. - Puisis ķircināja, protams saprotot, ka iepriekš pateiktais bija joks. Bija taču, vai ne?

Šo rakstu rediģēja Klusētājs.: 24.01.2009 19:52

[Moriartijs]

Džeroms nopriecājies ka nu visi ir iaradušies apsveicinājās arī ar pēdējo ekskursijas dalībnieci, Labs vakars, virsdrēbes var atstāt garderobē. Un ekskursija tūlīt sāksies.

Tad pieaicinājis Žaku tuvāk, tam teica, Tu iesi kā pēdējais, pieraudzīsi lai neviens neaizklīst. Uzmetis skatienu visiem esošajiem, viņš nokremšļojās un pievērsa visu uzmanību,


Nu, kad visi esam klāt, viņš pasmaidīja, ekskursija var sākties. Pirmā pieturvieta būs Denon spārns, tad Garnde Galerie, Galerie d'Apollon un Richeliu spārns. Lūdzu nepazust Luvrā, te viņš atkal pasmaidīja.

Labi, dodamies, viņš vēl noteica un sagaidījis kad grupa savācas vienkopus devās uz Denona spārna gaiteni. Nonākuši tur, visi devās augšup pa kāpnēm vienu stāvu, un izveda visus cauri Grieķijas klasiskās mākslas zālei līdz nākošajām kāpnēm. Tad viņi kāpa vēl divus stāvus uz augšu līdz nonāca galerijā, kur izstādītas bija lielformāta Franču gleznas, un ļāva visiem atelsties no kāpšanas uz zemajiem ērtajiem dīvāniņiem, kamēr pats sagatavojās stāstīt par Luvras vēsturi.
Galerija kopumā izskatījās sekojoši:
(IMG:http://i248.photobucket.com/albums/gg197/korkijwolfijs/7islucky/DSC_0121.jpg)
(IMG:http://i248.photobucket.com/albums/gg197/korkijwolfijs/7islucky/largeformatgallery.jpg)
Galerijas sienas tuvumā:
(IMG:http://i248.photobucket.com/albums/gg197/korkijwolfijs/7islucky/HPIM3172.jpg)
(IMG:http://i248.photobucket.com/albums/gg197/korkijwolfijs/7islucky/19403793_9a67acb1dd.jpg)

[washulis]

Persefone palūkojās uz Džeimsu. Ko lai saka. Ja neesi sava priekšmeta izinātājs, tad tas nav pilnībā apgūts. Viņa teica, novērtējot vīrieša zināšanas. Tagad vismaz zināšu, kā sauc klavieru patentētāju. viņa nosmēja.

Džeroma Ridlia basij pārsknot paŗi nelielajam atstatumam abu starpā, visi vareja redzēt, ka Persija burtiski sāk starot. Tur nu jūsu novēojumi ir pilnīgi precīzi. Mēs ar māsu dzīvojam mākslā. Butiski to elpojam. Viņa jūsmoja un devās nopakaļ gidam, grozot galvu visos virzienos. Lai varētu kārtīgi redzēt katru gleznu, to izbaudīt un tad toties pie nākošās.

Klusējot un pētot, piemetinot dažas frāzes māsi, Šī ir superīga un citas tādas, viņa beidzot nonāca pie lielformāta Franču gleznām. Atpūtinot kājas, viņa nosēdās uz atpūtas krēsla un slinki vēroja mākslas darbus. Pasakaini...

[September]

Izabella sakārtojusi savu somu devās iepakaļ grupai. -Vaine!- viņa piekrita Persefonei, par gleznu pasakainību. -Liekas, ka tu esi esi mākslas cienītāja.- piebilde.
Lūkojoties griestos meitene netīšām uzskrēja Džeimsam virsū.
-Es atvainojos. Laikam tiešām neskatos kur eju.

Šo rakstu rediģēja September: 24.01.2009 21:16

[washulis]

O, jā. Māksla un vis pārējais. Ja man būtu iespēja, tad es noteikti neatteiktot te pavadīt tik ilgi, lai apskatītu visus mākslas darbus. Tālāk uz Ermitāžu, tad uz Kairas odernās mākslas muzeju, tad uz jebkuru citu. Perefone smaidot teica, atstutējusies ar rokām aiz muguras, somu nolikusi blakām, meklējot bukletiņu, ko bija savākusi šodien pa dienu. Tajā bija Luvras galeriju saraksts un karte. Viņa nopētīja viņu maršrutu. Bet man liekas, lai te kāds nāktu, viņam ir jāmīl māksla, jo te nekā cita, kā makslas nav. Un nevajag arī. Zinu cilvķus, kas te ierastot, lai tikai Monu Lizu un Dāvidu apskatītu. Varbūt arī Botičelli un Ēģiptes nodaļu, kur ir īsta mūmija.

Ko tu saki? Viņa jautāja māsai, atbrīvojot arī viņai vietu, kur apsēsties. Kur varētu būt mūsus nākamā ceļošans pietura? Kaut kad vasarā, ja naudas pietiks. Vai rudens sezonā. Vēl jau arī ir ziemas brīvlaiks.

Šo rakstu rediģēja washulis: 24.01.2009 21:46

[echo3]

Alpos tāpēc, ka esmu no Šveices. Jā, toreiz tie bija strēlnieki. - Samanta labprāt pastāstīja, jau kāpdama pa kāpnēm nopakaļ Džeromam. - Himalajos es vēl neesmu bijusi. Es jau vēl tikai piecus gadus ar alpīnismu nodarbojos, esmu tikai paguvusi nokārtot instruktora eksāmenus un divus gadus šajā arodā pastrādāt. - Tad meitene iesmējās, - Man šodien bija brīva diena, jo lidmašīna uz Keniju būs tikai rīt pēcpusdienā. Arī Āfrikā ir kalni, un ne mazie. Es esmu ceļā uz Kenijas kalna virsotni Batianu. Luvrā iegriezos, jo nebiju Parīzē iepriekš bijusi ilgāk kā dažas stundas lidostā. Man patīk skaistas lietas, sevišķi amatnieku izstrādājumi.

Laikam gan šovakar uzsvars būs uz gleznām. - Samanta klusiņām - tikai Rendelam - noteica, kad visi bija sagājuši lielā zālē ar milzonīga izmēra gleznām.