Trauslā Vēsture, [C][GM][PZP] Opcijas

[Moriartijs]

(IMG:http://i248.photobucket.com/albums/gg197/korkijwolfijs/6pointz/louvre.jpg)

Trauslā Vēsture

Šī gada 3. marts. Agra pavasara diena. Gaisa temperatūra Parīzē ap 11 grādiem pēc Celsija. Skaidras debesis, bez mākoņiem. Mērens vējš.

Pēc jauki pavadītas dienas Luvrā un Parīzē, pēc anketas aizpildīšanas Jūs saņemat paziņojumu, ka Jūs kopā ar 12 citiem laimīgajiem iegūstat iespēju apmeklēt Luvru pēc slēgšanas laika. Tā ir lieliska un vienreizēja iespēja apskatīt mākslas darbus bez steigas un citu cilvēku netraucēti. Viss ko no Jums lūdz apmaiņā pret šo iespēju ir uzrakstīt recenziju, ko publicēs Luvras oficiālajā mājas lapā. Piekrītot šim nosacījumam, Jums tiek lūgts ierasties 7 vakarā pie Luvras ieejas – pie stikla piramīdas.

Ierodoties Jūs tiekat ielaisti Luvras telpās un nonākat grandiozajā uzgaidāmajā telpā

Nonākot lejā pa kāpnēm Jums paziņo, ka ekskursija sāksies tiklīdz kā visi būs ieradušies. Telpas izkārtojums. Līdz tam laikam ir iespēja baudīt uzkodas, iepazīties un sarunāties savā starpā. Līdz ar jums telpā ir vairāki apsargi, viens kas Jūs ielaida Luvrā, pārēji pie ejām tālāk Luvras teritorijā, un Jūsu sagaidītājs, Luvras kurators - ap trīsdesmi, stalts, ģerbies vienkārši un neuzkrītoši. Ar gudru skatienu, taču reizē viņš likās noguris - galu galā strādāt Luvrā nav joka lieta. Viņam pie žaketes ir piesprausta zīmīte kura vēsta ka viņa vārds ir Džeroms Ridlijs.

OOC: Daži spēlētāji pievienosies nedaudz vēlāk, tādēļ neaizraujaties ar spamošanu. Notikumi dosies uz priekšu, kad visi būs klāt. Tādēļ Jums ir iespēja sarunāties un iepazīties savā starpā. Lai veicas!

[Moriartijs]

Pamazām tuvojās vakars un pēc tā arī nakts. Taču traktiera bārā parādījās tikai arvien vairāk cilvēku. Džeroms joprojām atradās tur.

Virtuvē Anrī uzmeta skatu kāršu spēlmaņiem un teica, - Neesmu pa prātam un esmu ceļā dažiem labiem, - Anrī mistiski atbildēja, un tad tikai pasmaidīja par meitenes komentāru attiecībā uz trauku mazgāšanu.

- Nu, - viņš pieklusināja balsi. - Mājas sānos mums ir tāds kā tornis ar tukšu vidu un ar auklām un trīšiem var pacelt un nolaist tādu kā platformu... - viņš negribēja iedziļināties detaļās, tādēļ pārgāja pie cita temata, - Man liekas, ka mēs nemaz neiepazināmies... mans vārds ir Anrī. -

Istabiņā Samantai izdevās attaisīt Loretas kleitu bez problēmām. (Ja es pareizi sapratu un jūs gaidījāt GM apstiprinājumu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) )

Šo rakstu rediģēja Moriartijs: 19.04.2009 20:03

[echo3]

(OOC (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Ne gluži. Patiesībā nav, ko rakstīt.)

Veiksmīgi izķimerējusi Loretu no kleitas, Samanta aizgāja gultas otrā pusē un arī novilka virskleitu. Izrādījās, ka tā pat nebija kleita, bet svārki un jaciņa. Mazliet šaubīgi palūkojusies uz gultu (ja nu tur ir blaktis vai blusas?), Samanta tomēr atbīdīja segu un apgūlās. Pagaidām viņa gan nebija pārliecināta, ka spēs iemigt.

[washulis]

Pa ceļam dažiem labiem? Persefone nopētīja apkārt esošos, it kā tā cerot uzzināt, kas tad ir tas, kas gribētu Anrī novākt no ceļa. Nekas tāds acīs nekrita.

Trīši, auklas, to jau mēs zinām... platformu? Tas jau izklausās peč lifta. Jūs to darāt ar rokām...? Tas ir, to virvi ar rokām velkat uz augšu, uz leju? Kādu trīšu metodi jūs lietojam? Atvainojos, ja esmu pārāk uzmācīga ar jautājumiem.Persija atminējās, ka bija vienkārši trīses un bija dubultās, kas krietni vairāk atviegloja tāda tipa darbus. Ja Loretai patiesi bija taisnība, tad ne varbūt kļūst slaveniem, bet varbūt viņi ir kādreiz palīdzējuīs attīstīties pagātnei uz mums zināmo nākotni? Bet cik liela šāda iespēja ir?

Prieks iepazīties, Anrī, mani sauc... Persefone gadījumā nebūtu tāds pārlieku garšs un sarežģīts vārds? Šiem laikiem jau nu noteikti neraksturīgi. Tā pat Francijai. Persija. Viņa beigās vienkārši pateica, nenosaucot uzvārdu. Ja nu kas.

[Džea]

Lēna atteica, ka viņai iebildumi pret istabiņu sadalīšanu nav, toties Persefone lejā bija pārāk ilgi un Lēna nolēma iet māsu lejā. Nonākusi tur viņa pamanīja dvīņumāsu ar kādu runājam.
Nu protams, raksturīgi Persijai.
Lēna pie sevis nomurmināja un devās klāt māsai.
Kur tu tik ilgi paliki? Daļa jau iet gulēt.
Pienākot pie Persefones un Anrī viņa klusi pajautāja vāciski. Abas meitenes pašlaik varēja visai viegli sajaukt, jo viņas izskatījās kā ūdenslāses. Pat apģērbi bija vienādi.
Labvakar.
Pamanījusi māsas sarunbiedru Lēna ar jaušamu akcentu franciski pasveicināja Anrī.

[washulis]

Ai, piedod, es aizrunājos ar Anrī. Viņa klusi vāciski atbildēja, nedaudz nokaunējusies palūkojusies uz māsu. Viņa jau bija nojautusi, ka māsa drīz viņu uzmeklēs. Tā bija viņa, kas parasti Persiju savāca pēc dažādiem pasākumiem un citiem atgadījumiem. Viņas mūžīgais un nenogurdināmais balsts. Persija cerēja, ka tas ir arī otrādāk. Vismaz dažreiz.

Šis ir Anrī. Viņš sagatavoja mums garšīgās pusdienas. Viņa teica franciski, zinot, ka sapratīs gan Anrī, gan Lēna. Bet šī ir mana māsa, Lēna. Laikam piebilst, ka abas ir dvīņumāsas, bija lieki. Ir jau vakars? Grūti iedomāties, ka tikai šorīt... viņa uzreiz aprāvās, gribēdama teikt, ka bija Luvrā un divdesmit pirmajā gadsimtā. Vēl ceļojām apkārt pa pilsētu. Kā laiks skrien Viņa klusi piebilda.

Šo rakstu rediģēja washulis: 21.04.2009 17:06

[Moriartijs]

Anrī jau gatavojās atbildēt Persijai, kad ieradās vēl viena meitene. Viņas izskats Anrī pārsteidza. Tik vienādas!

- Vai jūs... vai jūs abas esat viena un tā pati? - Kaut arī dvīņi bija pietiekami izplatīti pasaulē, Anrī nevienu pats nebija redzējis, tādēļ visai izbrīnīti uz abām skatījās.

- Lēna. Sveiki. - viņš nedaudz palocīja galvu otrajai meitenei. Tad paskatījās ārā pa mazo lodziņu, - Merde.... - uzmetis skatienu meitenēm, - Atvainojos. Bet man ir jāiet. - Anrī novilka priekšautu un pakāra uz nagliņas blakus izlietnei. - Vai jūs vēl no rīta šeit būsiet? - viņš pajautāja pirms aiziešanas.



Tikmēr trešajā stāvā bija viss mierīgi, ja neskaita klusu dziedāšanu 8 numuriņā. Ap to laiku arī Džeroms kāpa augšā un trešo stāvu, un iegājis istabiņā, kur jau atradās Rendels, atradis matraci un segu nolikās gulēt uz grīdas - lai nu gulta vēl kādam tiek - un aizmiga.

[washulis]

N-nē... Neesam gan viena un tā pati. Persija sīnot palūkojās uz māsu un pat nedaudz nosarka, redzot Anrī tik ļoti pārsteigto seju.

No rīta? Kādu brīdi jā. Persija jautājoši palūkojās uz māsu. Droši vien, ka uz brokastīm.

Viņa pievērsās māsai: Ko mēs pēc tam darīsim, kur iesim? Kāds no numuriņā esošajiem neko neteica, par mūsu tālākajiem plāniem. Ugunsgrēku tak vēl nenodzēsīs veselu dienu vai divas. To viņa teica klusi, līdz atkal pievērsās Anrī, kas jau steidzās prom.

Kādu brīdi būsim. Tik nezinu, cik ilgi. Viņa jau grasījās jautāt, kur tā Anrī steidzas, bet nolēma nejaukties personiskās darīšanās. Vēlreiz paldies par maltīti. Tiksimies rīt. Viņa vēl noteica.

[Džea]

Vai tad jūs nekad nēesat dzirdējs par dvīņiem?
Lēna mazliet apmulsusi jautāja,tomēr Anrī nakamais izsaukums par muļķībām lika viņai vel vairāk apmust. Tā vien rādās, ka šie cilvēki bija visai dīvaini.
Es nezinu. Neatceros. Īsti neieklausījos, lai gan man liekas, ka visprātīgāk būtu palikt iekšā. Lai neapmaldītos vai neizdarītu muļķības.
Lēna klusi teica atkal savā dzimtajā valodā. Pašlaik viņa jau lēnām devās uz nummuriņu

[washulis]

Nu labi, skaidrs. Persija novilka, sekojot māsai. Tā gribējās ielīst siltā un mīkstā gultā. Lai viņa zināja, ka tā krietni atšķirsies no mājam Vācijā vai no viesnīcas divdesmit pirmajā gadsimtā.

Viņa iegāja vienā no istabiņām, kur bija brīva lielā, divvietīga gulta. Gulēsim tur? Lai netraucētu citiem uz zemes. Viņa viegli nosmaidīja un nolēma arī uzreiz likties gultā. Protams kleitu viņa novilka, bet tā kā zem šā laika kleitām bija vēl pantaloni un citi brīnumi, tad viss bija kārtībā. Viņa iekārtojās vienā gultas pusē, novēlot vēl neguļošajiem ar labu nakti.