Trauslā Vēsture, [C][GM][PZP] Opcijas

[Moriartijs]

(IMG:http://i248.photobucket.com/albums/gg197/korkijwolfijs/6pointz/louvre.jpg)

Trauslā Vēsture

Šī gada 3. marts. Agra pavasara diena. Gaisa temperatūra Parīzē ap 11 grādiem pēc Celsija. Skaidras debesis, bez mākoņiem. Mērens vējš.

Pēc jauki pavadītas dienas Luvrā un Parīzē, pēc anketas aizpildīšanas Jūs saņemat paziņojumu, ka Jūs kopā ar 12 citiem laimīgajiem iegūstat iespēju apmeklēt Luvru pēc slēgšanas laika. Tā ir lieliska un vienreizēja iespēja apskatīt mākslas darbus bez steigas un citu cilvēku netraucēti. Viss ko no Jums lūdz apmaiņā pret šo iespēju ir uzrakstīt recenziju, ko publicēs Luvras oficiālajā mājas lapā. Piekrītot šim nosacījumam, Jums tiek lūgts ierasties 7 vakarā pie Luvras ieejas – pie stikla piramīdas.

Ierodoties Jūs tiekat ielaisti Luvras telpās un nonākat grandiozajā uzgaidāmajā telpā

Nonākot lejā pa kāpnēm Jums paziņo, ka ekskursija sāksies tiklīdz kā visi būs ieradušies. Telpas izkārtojums. Līdz tam laikam ir iespēja baudīt uzkodas, iepazīties un sarunāties savā starpā. Līdz ar jums telpā ir vairāki apsargi, viens kas Jūs ielaida Luvrā, pārēji pie ejām tālāk Luvras teritorijā, un Jūsu sagaidītājs, Luvras kurators - ap trīsdesmi, stalts, ģerbies vienkārši un neuzkrītoši. Ar gudru skatienu, taču reizē viņš likās noguris - galu galā strādāt Luvrā nav joka lieta. Viņam pie žaketes ir piesprausta zīmīte kura vēsta ka viņa vārds ir Džeroms Ridlijs.

OOC: Daži spēlētāji pievienosies nedaudz vēlāk, tādēļ neaizraujaties ar spamošanu. Notikumi dosies uz priekšu, kad visi būs klāt. Tādēļ Jums ir iespēja sarunāties un iepazīties savā starpā. Lai veicas!

[Mitrene]

Hennā mučakūrā zumm Luī turpināja skandēt senu indiāņu dziesmu. Ar katru reizi kad viņa atkārtoja šos dziesmas vārdus, viņas seja arvien vairāk un vairāk pārvērtās. Dziļā bezemociju izteiksme nomainījās pret sāpju un dusmu pilnu izteiksmi. HENNĀ MUČAKŪRĀ ZUMM dziesmas vārdi jau tika praktiski izkliegti nevis izdziedāti. Tad viņa pārtrauca dziedāt paceļot rokas pret debesīm pusbalsī izteica vārdus Diabolus operor vos audite mihi? Tad pagriezās pret Persiju un skaļi, bet rāmā balsī nobēra EGO vomica vos quod vestri sanctimonialis! Tad Luī bespēkā nokrita gar zemi. kādu brītiņu smagi elsodama pagulēja, tad piecēlās kājās un aizgāja līdz soliņam. Apsēdusies viņa izvilka no somas kristāla lodi viņa ar to klusiņām sarunājās.

[washulis]

Persija ar šausmās nopētīja pareģi. Ar katru viņas teikto, viņa tik sev atkārtoja. Tiešām jukusī. Līdz viņa nozvēlās garzemi, pirmā domaienāca prātā, kaut nu viņa paliktu tā guļam. Bet tad to nogrūda dziļi prāta dziļumos, nosodot sevi par tādu nejaucību.

Viņa palūkojās uz māsu. It kā pārliecinoši, bet reizē tomēr satraukusies. Tu saprati, ko viņa teica? es nesapratu. Nez vai kāds pie pilna prāta to saprata. Bet izklausījās pēc latīņu valoda.

[Miervaldis Gotiņ...]

Rendels, nomaļus stāvēdams, brīdi vēroja pareģes performanci. Tad piegāja pie Džeroma un klusām ierunājās, viegli pamājis uz viņas pusi:

Sakiet lūdzu, vai nav bīstami ielaist trako sievišķi muzejā? Nu, ziniet, unikāli mākslas darbi... un kas būs, ja trakā sāks ārdīties ekspozīcijas telpās?

[Klusētājs.]

Džeimss stāvēja un nemanāmi no malas vēroja Luvras ieeju – interesanto stikla piramīdu, kura slēja savu galu pret skaidrajām pavasara debesīm. Viņš tik ilgi nebija izbaudījis ārpasaules daiļumu, jo bija sākusies kārtējā, noslogojošā eksāmenu nedēļa, un šī bija īpaši smaga. Bezmiegs, stress un nogurums bija pārņēmis visu būtību. Uzdotā bija tik daudz, ka īstai gulēšanai nebija laika jau vairākas dienas, tādēļ zem acīm bija parādījušies noguruma loki, kurus viņš neveiksmīgi centās noslēpt ar dzīvo acu skatienu un smaidu lūpās. Ilgais laiks, ko viņš pavadīja pie mūzikas teorēmas un literatūras pierakstiem, cītīgi iegaumējot ikkatru sīkumu, kas varētu noderēt, laupīja spēju pievērsties muzikālajai pasaulei, kad viņš spēlēja. Skaņas, kuras viņš radīja, likās tik sausas un asas, ka dažreiz bija bail pieskarties taustiņiem. Viņš bija dusmīgs uz sevi, uz apkārtējiem, kuri bieži nelika mieru, lūdzot palīdzību kādā mācību priekšmetā, jo Džeimss bija viens no vislabākajiem studentiem, lai gan viņš pats sevi neuzskatīja par tādu. Īpaši jau šajā laikā, nespējot izpaust nevienu sajūtu. Viņš tik pēkšņi bija palicis iztukšots. Vienīgā cerība atraisīt sevi slēpās viņa acu priekšā – aiz tās stikla piramīdas, kura ieveda ar otu krāsotajā mākslas pasaulē, kura apžilbināja prātu un dvēseli. Cerība slēpās tikai tur. Tā teica viņa draugs, kad pēcpusdienā piezvanīja uz viņa mobilo telefonu un pierunāja doties uz Luvru. Viņš zināja par drauga nelaimi un bija centies palīdzēt vairākos veidos, bet viss beidzās bez jebkādiem panākumiem. Bet šis tiešām varētu līdzēt un nekas, ka pēcāk jāraksta recenzija. Tas būs kā labs treniņš priekš viņa.
Puisis bija saģērbies savās ierastajās, gaišzilajās džinsu biksēs, melnā, siltā un biezā džemperī, kura garo apkakli pārlocīja tā, lai tā sniegtos tikai līdz zodam, nevis pāri degungalam. Kājās uzāvis tās pašas kedas, bet pāri visam uzvilcis melno, vidēja garuma pogājamo mēteli. Ādas cimdi silti nosedza lielās plaukstas ar garajiem pirkstiem. Kā jau esot mazliet narciss, viņš izskatījās elegants, nevainojams ja vien neskaita matus, kuri krita nekārtīgās šķipsnās. Viņa stāvs, kurš bija iztaisnojies, zodam esot paslietam uz augšu un acīm raugoties tikai uz priekšu, neskatoties uz zemi kā būtu nokaunējies, izstaroja noslēpumainību un atturību, kas tieši lika acu skatieniem pie viņa atgriezties.
Jau sperot pirmos soļus ārpus skolas, Džeimss bija sajuties dzīvāks, ieelpojot dziļi plaušās pavasara svaigo, saldo aromātu, uzsūcot to sevī līdz pat pirkstu galiem. Ielas likās krāsainākas un gaišākas, cilvēki atraisītāki un laimīgāki, jūtot, ka laiks pēc ziemas mainās uz vasarīgi saulaino. Gaišzilās debesis radīja vēlmi iegrimt tajās kā vasaras sasildītos jūras viļņos. Nemanot prātā ieskanējās vijoles melodija no viņam nezināmas dziesmas. Uz stūra stāvošais ielu muzikants noplukušajās drēbēs un ar vējā saveltajiem matiem, pievērsa viņa uzmanību. Visu pēdējo laiku viņš bija dzirdējis tikai sevis radīto troksni un šī maigā melodija kā beidzot pavisam atmodināja viņu no saviem nomoda sapņiem, skaudrāk liekot apjaust tukšumu sevī, kurš prasījās pēc ielāpa. Daudz nedomājot un iemetot vīrieša futrālī pieklājīgu naudas summu, viņš, pieliekot soli, bija aizsteidzies uz Luvru.
Tagad, stāvot pārsimt metru no ieejas, pulkstenim rādot pāris minūtes līdz laikam, kad jāierodas, viņš nez kādēļ vilcinājās tajā ieiet. Viņš gaidīja vēl kādu cilvēku, lai pārliecinātos, ka šis nav joks, ka viņš nebūs atstāts viens pats, kaut gan tāpat varbūt būtu labāk – pilnīgā mierā, pilnīgā klusumā, tikai elpu aizraujošu mākslu visapkārt. Lai gan, kas zina cik tā māksla būs elpu aizraujoša priekš viņa.
Sagaidījis, kad pirmie cilvēki sarodas, puisis beidzot devās uz ieejas pusi. Pie tās stāvošais sargs viņu ielaida tālāk un Džeimss nonāca iespaidīgā uzgaidāmajā telpā. Tālāk nokā```` lejā pa kāpnēm, viņš devās pie grupiņas, kura jau tur bija savākusies ap Luvras kuratoru, uz kura žaketes bija zīmīte ar viņa vārdu, bet sejā manāms nogurums gluži kā Džeimsam. Tāpat telpā bija arī citi apsargi. Likās, ka tie ik pa laikam uzmet visiem aizdomīgus skatienus, kā pārliecinoties vai neviens neslēpj pie sevis bumbu, kura drīz varētu eksplodēt.
- Bon soir dames et messieurs. – Viņa zemā, samtainā balss izskanēja telpā, centienā pievērst apkārtesošo uzmanību, lai ar viņiem apsveicinātos. Lūpās aizvien bija sastindzis smaids un acīs tik tikko manāms dzīvīgums.

ooc: balstoties uz googli, ceru, ka ir pareizi.

[Beppo]

Loreta nervozi pasmaidīja, kad tā sieviete viņu sāka mierināt. It kā es būtu piecgadīgs bērns, ha! Taču vecene viņai tiešām krita uz nerviem. Tu mirsi, tu mirsi, abrakadarba, šarlatāne, nekas vairāk.Reiz viņas draudzenei bija sitis kanti džeks, kurš spēja salocīt dakšiņu tai nepieskaroties, un viņš gan atturējās pievērst sev uzmanību. Loretasprāt, šitik uzkrītoša uzvedība liecināja par šarlatānismu, turklāt neprofesionālu.

Ārkārtīgi patīkami, ka grupas vadītājs iesāka runāt angliski, it īpaši ņemot vērā princpia pēc franciski runājošo vecmammu, kura Loretu gaidīja kafejnīcā tepat netālu. Tas ļāva Loretai sadūšoties un uzrunāt viņu:
— Es ļoti atvainojos, taču man ir ļoti nepatīkami uzturēties tāda cilvēka sabiedrībā, kurš mēģina mani noburt. Meitene pārspīlētās šausmās nodrebinājās, — baidos, ka man būs jāatvadās.

Jā, jā, viņai ir iegansts nevazāties pa Luvru vēlreiz!

Šo rakstu rediģēja Antaress: 22.01.2009 00:19

[Moriartijs]

Pamanījis, ka ne visi grupas dalībnieki, tā teikt ir pilnīgi stabili, Džeroms paaicināja nedaudz tuvāk kādu no apsargiem un uzdeva pārraudzīt grupu,

Ja nu kaut kas atgadās.. vai varētu atgadīties, labāk kādam nākt līdzi, Žak, viņš teica apsargam franču valodā.


Nu re, mums būs pavadītājs, viņš atbildēja Rendalam. Tādā veidā kārtība tiks ievērota, tad piebilda vērodams Madame Luī, kura apsēdās patālāk no visiem un šķiet ka sāka nomierināties, Cerams ka nekas tāds nenotiks.


Tad Džeroms sasveicinājās ar jaunpienācēju un paziņoja, Vēl trim ir jāierodas un ekskursija varēs sākties.

[echo3]

Samanta vēl pajautāja Džeromam, vai drīkstēs fotografēt, vai arī tomēr jānopērk attiecīgā atļauja, un arī - vai virsējais apģērbs nebūtu jānodod garderobē. Šoreiz viņa runāja angliski. Par somu Samanta neko neprasīja, jo tādas viņai līdzi nebija.

Meitene neuzkrītoši nopētīja katru, kas pievienojās ekskursantu grupai. Raibi! Pārsvarā mākslinieki, bet, re, nupat pienāca profesionāls karavīrs, lai arī civilā apģērbā. Ierodoties "slavenajai zīlniecei" (par kuru Samanta neko nebija dzirdējusi), meitenei sanāca smiekli, bet, kad lupatās ģērbtā vecā sieviete sāka bļaustīties, krist gar zemi un vēlēt rudmatainajai skolniecei nāvi, Samanta pie sevis nolēma, ka psihologa vai psihoterapeita apmeklējums zīlniecei ir jau krietni iekavēts. Samanta neticēja nekādiem pareģiem un ekstrasensiem, izņemot vietējos kalnu pakāju iemītniekus, kas vienmēr precīzi zināja, kādi būs laika apstākļi. Vēl viņa, protams, rēķinājās ar alpīnistu grupas "vājo locekli" - tāds bija vienmēr, un tas bija instruktora pienākums paredzēt un neitralizēt jebkādus grupu apdraudošus individuālus izlēcienus.

Samanta atbildēja uz sveicieniem tādā valodā, kādā tie tika izteikti. Un, jā, jauko murminājienu vācu valodā viņa saprata gan, bet neko neizrādīja. Samanta taču bija šveiciete no Lucernas.

[Moriartijs]

Samantai Džeroms pasmaidījis atbildēja,

Jā, fotografēt drīkst bez atļaujas.

Tad pievērsa visu uzmanību, Tā kā ekskursija tuvojas sākumam, tad nevienam vairs nav steidzamas vajadzības iet ārā. Par virsdrēbēm. Garderobe ir tur, viņš norādīja uz netālu esošo garderobi blakus Rišeljē spārna durvīm.

[September]

Iekāpusi taksometrā meitene nosauca precīzu vietu kurp viņu vest. Izņēmusi no savas lielās rokassomas mobilo telefonu viņa ieskatījās pulkstenī- dažas minūtes pāri septiņiem. -Nekas nedaudz nokavēšos.- viņa pie sevis noteica. Vēl daži kvartāli bija atlikuši līdz Luvrai. Pateikusies un iedevusi naudu par atvešanu Bella izkāpa ārā no taksometra palūkojās uz neticami lielo, stikloto piramīdu. Uzkarinājusi savu lielo rokassomu uz rokas viņa devās uz piramīdas pusi.
Iegājusi iekšā, viņa devās uz turieni kur stāvēja daži cilvēki. Ar saviem mazajiem solīšiem piesteidzās pie Džeroma. -Atvainojos par kavēšanos un lavakar visiem. - Bella sveicinājās.

[echo3]

Samanta aizgāja nolikt garederobē vējjaku un, atpakaļ atnākusi, izpakoja no fotosomas fotoaparātu, kam uzlika speciālu objektīvu, lai var bildēt tuvumā.

[Beppo]

Loreta jau visā nopietnībā grasījās ekskursiju pamest. Taču iedomājoties, kā viņa vecmammai skaidro, ka nepiedalījās, jo kāds viņai pateica "tu mirsi"… Nu nē. Labāk klausīties "tu mirsi" nekā vecmammas lekcijas.

Viņa nodeva savu mētelīti garderobē un atgriezās pie grupas vadītāja, visu laiku turēdamās pa gabaliņu no nāvi vēlošās vecenes. Vai tad šitādas nav zināmas, pieķersies pie rokas, teikdamās nākotni izzīlēt, un pie reizes arī kabatas iztukšos.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 22.01.2009 16:13

[Klusētājs.]

Džeimss palūkojās ciešāk uz kuratoru, kurš, šķiet vienīgais pamanīja viņa klātbūtni un atbildēja sveicienam. Puisis pasmaidīja un strupi pamājis ar galvu, pakāpās pāris soļus atpakaļ, lai kārtīgāk nopētītu savākušos grupiņu. Viņu nebija daudz, taču interesantas personas likās izraudzītas šai ekskursijai. To secinot viņa skatiens bija pievērsts zīlniecei, kura sēdēja uz sola un lūkojās lodē, tad pievērsās tuvāk stāvošajai jaunkundzei, kura šķita mazliet sabijusies un ne īpaši apmierināta ar atrašanos šeit, kas bija pārsteidzoši, jo ikviens taču būtu laimīgs saņemt šādu iespēju pabūt Luvrā. Nu.. vismaz visi viņam pazīstamie. Tālāk skatiens nopētīja divus pārējos vīriešus, daiļās sievietes un jaunkundzes. Krāsaini. Atlika tikai sagaidīt tos trīs cilvēkus, kuriem vēl bija jāierodas.
Padzirdējis par iespēju pakārt savu mēteli garderobē, viņš novērsās no vērošanas un devās izmantot iespēju. Novilcis melnos ādas cimdus, viņš tos sabāza kabatās un karot mēteli, viņš pārkārtoja savu maku uz džinsu aizmugurējo kabatu, bet telefonu, kuram atslēdza skaņu, priekšējo kabatu. Palūkojies spogulī (pieņemot ka tāds ir), viņš piekārtoja džempera apkakli un devās atpakaļ pie pārējiem. Nu jau bija pievienojusies vēl viena persona. Vēl viena skaista jaunkundze.
- Bon soir. - Viņš atbildēja uz Bellas sveicienu, apstājoties pāris soļus no visa bariņa.

Šo rakstu rediģēja Klusētājs.: 22.01.2009 20:24

[Moriartijs]

Džeroms ar nepacietību gaidīja to mirkli, kad viss sāksies, trūka tikai vēl divi grupas dalībnieki. Tajā brīdī iezvanījās viņa telefons,

- Jā? ... Ak, tā. Nu neko darīt. Jūs palaidīsiet garām lielisku ekskursiju. Jā. Visu labu.

Džeroms pievērsās grupai,

Mēs diemžēl būsim par vienu cilvēku mazāk, viņš pasmaidīja un paskatījās pulkstenī, tā tūlīt jau sāksim, tikai viens cilvēks vēl trūkst.

[Miervaldis Gotiņ...]

Kamēr cilvēki gaidīja kvorumu, Rendels uzmanīgāk aplūkoja ekskursijas biedrus. Tipiski civilisti, ar bērnudārza un nelielu trakāsmājas piešprici, viņš klusībā pavīpsnāja. Tikai meitene ar fotoaparātu un apģērbu, kurā jautās profesionālu tūristu akcents, likās mazliet radniecīga dvēsele - vitāla, briesmas un risku pieredzējusi un psiholoģiski spēcīga - kā jau karavīrs, Rendels augstu vērtēja spēku, it īpaši psiholoģisko.

Izdzirdējis Džeroma lūgumu nodot virsdrēbes garderobē, Rendels paklausīja un atbrīvojās un plānā mēteļa un lietussarga. Vēl joprojām tika gaidīti nokavējušies, tāpēc laika īsināšanai viņš nolēma parunāties. Piegāja pie Samantas un pasmaidījis, Rendels uzsāka sarunu: Neizskatās, ka mākslas muzejs būtu ikdienišķa jūsu ceļojumu programma... skatoties uz jums, es redzu kalnus, vēju, akmeņus.

[echo3]

Samanta uzsmaidīja vīrietim, - Man tiešām reti iznāk būt lielpilsētās, un arī tad pārsvarā lidostās. Jūs uzminējāt - kalni. Es esmu profesionāla alpīniste. Bet Jūs noteikti esat karavīrs. Virsnieks. Vai ne? - Tad meitene nolēma stādīties priekšā, lai turpmākā saruna būtu ērtāka, - Mans vārds ir Samanta Veisa. Kā sauc Jūs?

[Fidgy]

Elizabete neatrasdama nekāds zīmes uz sienas kas par kaut ko liecinātu pievērsās pieaugošajam cilvēku pulciņam Ārprāts cik daudz cilvēku, manā atmiņā nevajadzētu aizņemt vietu ar nesvarīgu informāciju tāpēc nāksies sagrupēt, tā bars meiteņu, saujiņa vīriešu un vecā tantiņa - viņai noteikti jāatvēl vesela grupa

Atcerēdamās Džeroma izklāstīto plānu viņa devās uz viņa pusi lai apvaicātos bet pa ceļam viņas uzmanību pievērsa tantiņas un meiteņu radītā aina Hmm pareģojums , angliski prediction no latīņu valodas prae- "pirms" dicere- "pateikt" , izteikts apgalvojums par lietām kas varētu notikt nākotnē. Tā redziet meitenes viņas pareģojums ir pavisam patiess- jūs mirsiet šā vai tā gribat to vai negribat , ja vien protams neiegūsiet nemirtības elixīru jeb dejojošo ūdeni jeb , kā persieši saka, filozofu akmeni, bet tākā tā atrašanās vieta naw zināma jau gadsimtiem ilgi šādu iespēju izslēdzu un par sarkano krāsu un divpadsmitiem - ap to laiku vajadzētu sākties exkursijai un nedomājat ka jūs varēsiet pārvietoties neievērojot sarkanos paklājus

Ievilkusi elpu pēc garā monologa Lizija pievērsās tantiņai kura tobrīd dziedāja dziesmiņu Hmm Amerikas iezemiešu valoda, ja nemaldos no Acteku atzara, trasna izraisīšanas mantra, lai panāktu efektīvāku rezultātu tika veikta prepanācija .. hmm interesanti Elizabete sāka pētīt tantiņas galvu pec caurumu pazīmēm bet tākā viņas mati trausēja viņa atmeta tam ar roku.

Beidzot piegājusi pie Džeroma, kas atradās pavisam netālu viņa to uzrunāja Sveiki vēlreiz, ja pareizi saklausīju mūs gaida laicīgās mākslas autori un šedevri, bet vai šeit ir arī kādi artifakti no pirms Kristus laikmeta, es tajos būtu vairāk ieinteresēta

[washulis]

Persefone darīja tā pat, ka daži citi. Nolika virsjaku garderobe, paņemot arī māsas, lai viņai nav lieki jastaigā. Jāparbauda kabatas, ja nu tai psihopātei arī ir kleptomānija.. Viņa pie sevis sprieda, atrodot tikai konfektes papīrīti un izlietotu metro biļeti.

Nopetijusi klatesošos un dzirdot paziņojumu, ka nu jāsagaida tikai viens ekskursants, viņa pasmaidīja. Viņa palūkojās uz augšu, kur slējās stiklotā piramīda.

Ko lai dara? Neko, vai meģinat uzbāsties citiem ar savu vēlmi izveidot jaunus sociālos kontaktus? Viņa pie sevis domāja, izšķiroties par otro.

Sveiki. Vina piegāja klat Džeimsam. Vai jus esat francūzis? Tas ir, runājat tikai franciski? Viņas pašas balsi vareja sadzirdēt vācu akcentu. Atvainojos, ja uzbāžos, vienkarši man Luvrā, cik nu esmu bijusi... Tikai vienu reizi, bet.. Parasti neesmu manījusi pašus fracūžus tik daudz. E tikai interesējos. Viņa sāka buldurēt. Būtu muļķigi, ja viņš saprastu tikai franciski.

[Moriartijs]

Džeroms jau kļūdams nepacietīgs gaidīja pēdējo grupas dalībnieku, kad pie viņa pienāca Elizabete,

Pirms Kristus laika relikvijas? Nē, mūsu tūrē nē. Bet.. vai tad jums nebija laika apskatīt visas šīs lietas jau šodien agrāk? Ja ne, nu, tad vienmēr ir rītdiena, viņš pieklājīgi paskaidroja.

[Mitrene]

Luī saprata ka laikam pārējiem viņa nepatīk tāpēc tā vietā lai dibinātu kontaktus ar mirstīgajiem atklāsmju nesaprotošajiem profāniem viņa skaļi balsī (tā ka apkārt esošie varēja lieliski sadzirdēt) runājās ar savu kristāla lodi

Ak tā? Tad viņi paliks kopā? Pag tu domā to pašu ko es? Tas tur militārists un Samanta? Jā beidzot redzu... Bērnu pulciņš. Tālāk redzu uguni. Svece, Nē kaut kas deg. Māja laikam... nē bērni ir drošībā. Bet iekšā palicis kāds pieaugušais. Militārists tas nav. Samanta? Ak dies dārgā, domā mums vajadzētu viņai to pastāstīt. Tik šausmīga nāve. Pat vēl trakāka kā Džeroma nāve. Ak kaut viņi mani saprastu labāk. Viņuprāt esmu tikai ķerta vecene. It sevišķi tās šausmīgas dvīnes. Tikai šķiet ka viņas vēl nezin, ka arī vecākajai ir gaišredzības spējas. KOA? pag parādi vēlreiz! jā saprotu esmu Luvrā, kas notiek tālāk? Ekskursija. jā redzu mūs visus ejot pa Grande Galerie. Jā. tālāk tumsa. Migla. Laikam kāds traucē astrālo kanālu. Redzu nāvi. Kāds mirst. Skaļi kliedz, nokrīt gar zemi, agonijā raustās. Atkal tumsa un migla. Tagad redzu tualeti, laikam sieviešu. Kāds iespiež ziepju gabaliņā raidītāju un izsviež ārā pa logu. Redzu kādu vārdu, Žans nē nav Žans ir Žaks šķiet Žaks uzvārds sākas ar S. Atkal tumsa un migla. Apgrieztā piramīda. Dzirdu kādu sakām Marija Magdalēna. Kaut kādā sakarā rozes un līnijas. Viss neredzu vairs neko. esmu pilnīgi iztukšota. Paldies dārgā, šodienai pietiks.

Tad viņa atrāva skatienu no lodes. Noglāstīja pāris reizes un ielika somā.

Kad viņa izdzirdēja par vienu kurš neieradīsies uz ekskursiju. Pielēca kājās. aizskrēja pie Džeroma Es zināju ka tā būs. Tādēļ ka kārtis tā teica. Es izliku kārtis, lai saprastu ko nesīs šī ekskursija un viņai draudēja nāve. Tieši viņai. Tai kura zvanīja. Viņa drīz mirs.

[Miervaldis Gotiņ...]

Rendels Redborns. - atvaļinātais virsnieks stādījās priekšā Samantai un izvairīgi, bet tomēr atzinās: Jā, es esmu strādājis ASV valdības labā. Nu jā, ko tur liegties, armijā. Uzdienējos līdz majoram. Bet nu jau esmu atvaļināts. - viņš pasmaidīja, - Bet kā jūs to noteicāt?

Runādams Rendels gan pamanījās piefiksēt arī enciklopēdisko Elizabeti, kura monologa veidā, it kā ar sevi runādamās, bārstīja dažādus faktus un cita starpā pamanījās noinspicēt trakās zīlnieces galvu. Viņam likās, ka meitene pārbauda, vai zīlnieces matos gadījumā nedzīvo parazītiski kukaiņi.

Bet kad zīlniece uzsāka savu visnotaļ skaļo monologu un pieminēja terminu `militārists`, Rendels mazliet satrūkās. Sasodīts, vai tiešām tas ir TIK pamanāms?

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 23.01.2009 01:01