Lūks no laukiem, ~ Lomu spēle 2008 ~ [GM][PZP] Parodija par scifi sāgām Opcijas

[Mitrene]

Pamostoties tu paveries ārā pa logu un ieraugi klasisku savas planētas ainu. Sev blakus spektrofonā tu ieraugi ka ir pienākusi jauna ziņa. Kad vakar gāji gulēt tās vēl tur nebija. Tu piespied pogu un aparāts sāk skaļi balsī atskaņot šādu ziņu: " Sveiks. Tu varbūt jau esi aizmirsis, taču tu atstāji savas koordinātes mūsu KMID Kosmisko Mūllāpu Izskaušanas Dienesta automātiskajā robotbildētājā. Bet tā kā KMID ir ļoti slepena iestāde mēs diemžēl lielāko daļu tavu datu iznīcinājām... ...Ir pienācis laiks izpildīt savu pienākumu un stāties pretī Ļaunumam. Dodies uz starpplanētu kosmiskā aeroporta platformu 9 un 0.0034 sagaidi reisu 42. kas tevi aizvedīs taisnā ceļā uz Dandarīnu. Uz Dandarīnas tev jāatrod Lūks no laukiem, kas vedīs tevi tālākajā cīņā. pēc šī paziņojuma noklausīšanās lai saglabātu pilnīgu slepenību paņem šo spektrofonu iebāz blenderī uzgāz virsū labi daudz biezpiena un nospied iedarbināšanas pogu. Ziņojuma beigas"



Tik tikko noklausījies ziņojumu tu attopies ka tik tiešām biji pieteicies KMID. Tu paņem spektrofonu un iebāz blenderī. Nu ko laiks pastrādāt, tu iedomājies. saliec koferī mantas (noteikti uzrakstat ko jūs ņemat līdzi, čemodāns nav bezizmēra līdzi var ņemt līdz 10 lietām, un līdzi nepaņemtas lietas nedrīkstēs izmantot. (būtu smieklīgi taču pēkšņi spēles beigās atklāt ka tu visu laiku vadāji apkārt kamieli (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ) tā kā izvēlies prātīgi ko ņemsi līdz, jo noderēt var visneiedojamākās lietas)Un tagad laiks doties ceļā, tu iesēdies savā personiskajā mazlitrāžas kosmosmobīlī un dodies uz starpplanētu kosmisko aeroportu. nu ko laiks atrast platformu 9 un 0.0034. diez kur tā varētu būt...

Šo rakstu rediģēja Mitrene: 01.11.2008 15:39

[Moriartijs]

- Mūllāpi? Patiešām nevienu vēl neesam sastapuši. - Džerijs nodomāja uzmanīgi vērojot daudzās daudzās daudzās daudzās daudzās daudzās daudzās daudzās daudzās daudzās daudzās daudzās daudzās daudzās daudzās durvis.

Sainītis piesaistīja viņa uzmanību, tādēļ viņš pagāja tuvāk Satīnai, - Vai mēs kādu mūllāpu satiksim? Kā tev liekas? - Durvis viņu uztrauca. Ja kāda no tām pēkšņi būtu Zaļa un vēl pie tams stikla, tad gan nebūtu labi.

[Mitrene]

Satīna piegāja pie vienām durvīm, no krūštura izvilka mazu atslēdziņu, atslēdza tās. Arhitekts jūs jau gaida.

telpā kas izskatījās šādi:
(IMG:http://www.matrix-explained.com/photopost/data/509/2906architects_room_1280x960.jpg)

tur sēdēja jau iepriekš pieminētais Arhitekts. Welkūme īn viņš teica

[washulis]

Gvena uzreiz aprāvās ar savām domām, ko nu bija iesākusi. Šīs durvis, kas atvērās, aizņēma visu prātu. Bija jāiet tur. Lai kas tur nebūtu.

Pabāzusi galvu caur stenderi, viņa redzēja daudzos ekrānus. Ak, kungs. Pa tiem varētu skatīties tik daudz kanālu. Gvena iesaucās, bet tad ieraudzīja Arhitektu un uzreiz apklusa. Negribējās vairs trokšņot. Viņai pret šo personu bija respekts. Kas nu notiks? Viņa klsui jautāja.

[Moriartijs]

Tiešām žēl, ka ņamņama nav. Būtu bijis interesanti. Džerijs nodomāja. Paskatījies vēlreiz uz durvīm, viņš sajutās dīvaini. It kā pēc ieešanas telpā viss apstāsies. Nez kapēc viņam prātā ienāca jūnijs, vai sliktākajā gadījumā septembris. Tas neko Džerijam neizteica, tapēc viņš centās par to nedomāt.

Iegājis telpā Džerijs ievilpās. - Jauka vietiņa. Jūs esat arhitekts? Man jums ir jautājums. Ziniet ir tāds Jautājums. Un es zinu atbildi. Tā ir 42. Bet tad mans jautājums ir, Kāds ir Jautājums? - viņš vērsās pie arhitekta vērodams monitoriņus. Ja nu tajos ir kaut kas interesants...

[Miervaldis Gotiņ...]

Makss Rēbo? - Tarkans vēlējās precizēt Gvenas piedāvājumu, - nekad neesmu dzirdējis šo vārdu. Kas viņš ir? Spīdreisers?

Kad atvērās durvis un viņi iegāja Arhitekta kabinetā, Tarkans, ne mirkli nevilcinādamies, devās Arhitekta virzienā un uzdeva viņam tiešu, konkrētu jautājumu: Kas es īsti esmu?

[Vilks]

Ieraudzījusi, ka Satīna atslēdz durvis un visi dodas pa tām iekšā, Lupe ar nožēlu pārtrauca klauvēt pie durvīm un raustīt rokturus.

Ek, vienmēr tieši pašā interesantākajā brīdī.. es varu derēt, ka nākošās būtu atvērušās.. viņa saīgusi pie sevis noteica. Tomēr sekoja visiem citiem, iegāja iekšā, nostājās kaut kur malā un sāka vērot, ko Arhitekts teiks.

[Kāds]

Kāds iegāzās iekšā pa durvīm pie Arhitekta un noteica:" Paskat tik! Bālis!" Un nākamajā brīdī palūkojās uz margarīna paciņu un Atcerējās teikumu: "Ja tu vispār spētu apēst margarīna paciņu, tad tev noteikti paliktu ļoti slikti.", bet nākamā brīdī viņš izmeta teikumu no galvas un izēda margarīna paciņu tukšu.

[B.A.L.O.D.I.S]

Kirils klusējot sekoja visiem pārējiem. Viņš iegāja istabā ar daudzajiem televizoriem un ieraudzīja kādu pazīstamu seju. Tiešām pazīstamu. Viņš noteikti zin atbildi
Kirils piegāja pie arhitekta tuvāk
Kas ir Lūks?

Šo rakstu rediģēja B.A.L.O.D.I.S: 13.05.2009 15:08

[Mitrene]

Arhitekts jau dzīrās atbildēt, kad pēkšņi pa durvīm ienāca

(IMG:http://2.bp.blogspot.com/_beUwhgb_v6U/RlvD3tXmveI/AAAAAAAAAA8/MhreQO152pQ/s400/funnyDarthVader.jpg)

Ak pie svētā lūka bikšelēm un deviņiem delfīniem, tas takš Kosmiskais mūllāps.
iesaucās Arhitekts. un ātri no kabatas izrāva pulti un nospieda PAUSE

pāri visiem ekrāniem parādījās uzraksts pause.

VISA PASAULE BIJA NOPAUZĒTA.

OOC: uz tikšanos vai nu jūlijā, vai septembrī, to vēl caur PZ vēlāk izlemsim. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Mitrene]

OOC: jūlijs klāt.

Arhitekts nokaunējies par savu pēkšņo emocionālo izgājienu saprata ko ir izdarījis. viņš palūkojās apkārt. sev priekšā viņš redzēja pajoliņu baru KMID īpaši slepenos aģentus. Kas devās ļoti bezjēdzīgā un pārmērīgi garā misijā kurai nebija mērķa svarīgā misijā kura glābtu visas pasaules eksitenci. Līdz šim aģenti bija tikai dzēruši, ārdījušies, ceļojuši, dzēruši, iepirkušies, dzēruši... Taču Arhitekts saprata ka tas tā mūžīgi nevar turpināties. vajadzēja taču beidzot, sākt patieso misiju, kas līdz šim bija turēta noslēpumā. Satīna izkustējās no savas vietas un aizgāja atpakaļ uz koridoru un preī arhitekta durvīm atradās durvis uz Lūkkārpas ekspresi. No tā viņa izņēma lielo saini ko Hadrons bija viņai atnesis vēl esot uz nakteņalejas planētas. Saini Satīna nodeva arhitektam.

Jā tieši tā kā man likās. šīs pakas saturs ir perfekts KMID misijas paveikšanai. Satīn kad es viņus atmodināšu tu aizved viņus uz Pangalaktiku un izstāsti patieso misijas uzdevumu. es aizsūtīšu pārējos specaģentus. Diez Lūka roka vēl kust?


Tad arhitekts izdaŗīja ko ļoti viltīgu. viņš uz pults nospieda pogu rewind un tina atpakaļ līdz brīdim pirms mūllāpa ienākšanai arhitekta istabā. tad viņš piegaja pie durvīm un aizslēdza tās. Tad apsēdās atpakaļ savā krēslā. tad nospieda fast forward un tina līdz brīdim, kad aģenti jau bija nonākuši Pangalaktikā.

OOC: atpakaļ patīšanas un durvju aizslēgšanas dēļ aģenti nevar atminēties mūllāpa ieraudzīšanu jo tāda nav notikusi. visu pārējo kopš ieešanas arhitekta kabinetā jūs atceraties

tad viņš nospieda Play un teica Let's PLAY THE GAME

Satīna pagriezās pret aģentiem kas stāvēja pangalaktikas tirgus laukumā. apkārt rosījās parastais tirgus bardaks. kāds pārdevējs bija vecmāmuļai iesmērējis vecus dandaŗīnus tāpēc tur jau sākās bardaks.
Satīna teica
Klau mēs varētu atrast kādu klusāku vietiņu. mums jāaprunājas! dodamies rau tur. uz Viesnīcu. tālumā atradās milzīga 42 stāvus augsta ēka uz kuras bija uzraksts Viesnīca ar lieliem neona draudzīgiem burtiem.

Satīna sāka iet un gaidīja pārējos pievienojamies.

Šo rakstu rediģēja Mitrene: 03.07.2009 01:19

[washulis]

Gvena blisinājās apkārt. Kur palika...? Gaitenis? Un šitais... kā viņu sauca? Arhitekts. Viņa palūkojās uz dandarīnu traci. Mm.. Tas man liek atcerēties par pepelsīniem, bet tas, par citroniem... Tikai kāpēc tas ir tik svarīgi? Nespēju iedomāties. Viņa atmeta šādai spriedelēsanai ar roku.

Gvena bija ar mieru, lai dotos uz viesnīcu. Tā arī saucās? Viesnīca? Cik gudri izdomāts! Man tas nebūtu ienācis prātā. Viņa mulķīgi noķiķinājās. Kur ir mans čivava? Viņa it kā starp citu iejautājās. Man ļoti sagribējās viņam uzvilkt skaisto rozā kleitiņu. Man arī derētu pārgērbties!

[Moriartijs]

Kaut kas ļoti liels un svarīgs notika, taču Džeroms to palaida garām. Pēdējais ko viņš atcerējās bija Arhitekts, kurš neatbildēja uz jautājumiem. Nākošais bija tirgus.

- Visai jauks tirgus. Tur bija dandarīni. - Tādēļ viņš ignorēdams Satīnu piegāja pie dandarīnu tirgotāja un iegādājās lūkogramu dandarīnu. - A jums Raienu nav? Trīsreizpārdoto Raienu? Es vienu gribētu iegādāties. -

[washulis]

Mmmm... Dandarīni, iedod man ar. Gvena kāri palūdza Dzeromam. Ceru, ka šie palīdzēs attiet no tā Pangalaktiskā. Pag, kur mēs tagat esam nokļuvuši? Kas šī par planētu? Te ir labas frizētavas?

Diemzēl Gvena nekad nebija zinājusi, ka dandarīni izraisa viņai panikas lēkmes. Tāpec loti drīz viņa sāka panikā skriet rombos un kliegt: Uzmanieties! Drīz visu pasauli pārņems mikrōrganismi, kas ir ļoti kareivīgi un dejojosi ak, dies, ak dies, mēs visi mirsim!

[Mitrene]

Satīna dzirdējusi Gvenas jautājumu atbildēja:
Šī ir pangalaktika. šeit ir piejams viss un lielos apmēros. sevišķi uzdzīve. ak es atceros vecos labos laikus, ja sāc svinēt pangalaktikā tad nevari uzminēt kurā visuma paksī, pat kurā dimensijā attapsies.

klau neēd tos dandarīnus. tie nav īsti. svarīgāk ir saprast patiesību

[Moriartijs]

- Patiesību? Kāda tā ir? - Džeroms pievērsās Satīnai ar ieinteresētu skatienu.

- Patiesība izklausās garlaicīga lieta. Taču ja nu tā ir svarīga, tad jau vajadzētu uzzināt. -

Kamēr gaidīja Satīnas atbildi, Džeroms paskatījās uz Viesnīcu un sāka skaitīt stāvus. - Diez kāds skaitlis sanāks? -

[washulis]

Pangalaktikā??? Vietā, no kurienes nācis tas dzeramais, kas iedzinis mūs kuamā... kāmā... kōmā. Vārdu sakot, tas, kas tā iedeva pa galvu, ka Tarkans vairs neko neatceras, un nu mēs esam te?! MĒS VISI MIRSIM!!!!

Skriesana apkārt turpinājās. Tad līdz Gvenas smadzenēm aizgāja fakts, ka dandarīni nav īsti. KO????!!!! Tie nav īsti? Tad kas tiem ir vainas? Plastmasas, saindēti? Ļauni? Es zinu, viņi it pilni ar tupelēm, kedām, zābakiem, galošām, šlopenēm, laiviņām, botām, šūziem, augstpapēdenēm... Viņa turpināja visu uzskaitīt, līdz beidza skriet un sabruka uz zemes.

Kaut kas nav kārtībā. ES ZINU! Man vajag iedzert. Tad viss atkal būs kārtībā. Tad viss bus tik pat īsts, kā kviešu muslis un vista!

[Mitrene]

Patiesība ir tāda ka starpgalaktiskais noslēpums 455 ir mana apakšveļa ir sarkanā krāsā. patiesība ir tāda ka Gvendolinas uzvārds ir Lemona. Patiesība ir tāda ka jūs esat nolāpīti plenči kas izglābs pasauli. Satīna noteica un paņēma vienu dandarīnu. Man patīk vista. man garšo ilūzijas. it sevišķi ja tās ir iluzoras kūciņas. ko tev pasniedz franču restorānā.

[Moriartijs]

Skaitot stāvus Džeroms bija tika aizrāvies ka dzirdēja tikai pusi no Satīnas teiktā, kur nu vēl Gvenas izkliegtā.

- Mēs esam plenči? Un tev garšo vista? - viņš jautāja pievērsies Satīnai. Viņš visai daudz palaida garām. Taču viņš cerēja ka tas nebija nekas baigi svarīgs.




Pēc pauzes, - MĒS izglābsim PASAULI?????????? -

[washulis]

Gvena šausmās sastinga, pēc tam, kad bija pielēkusi kājās. Tagad tikai viens vārds aiznēma vietu viņas smadzenēs. It kā tas uzpūstos, neatstājot vietu nekam citam. Lemona, lemona, lemona, lemona, lemona, lemona, lemona, lemona, lemona... Mans uzvārds?! Viņa klusi pārjautā. Mans uzvārds? Viņas sejas izteiksme kļuva ļoti melanholiska un miegaina. Manu sunīti sauc Lemons!

Lemona, lemona, lemona, lemona, lemona, lemona, lemona, lemona, lemona, lemona, lemona, lemona. Bet tas blondīnes smadzenēm bija pārāk daudz. Drīz visi redzēja, kā Gvena atkal nokrīt uz zemes, nu ģībonī.

[Vilks]

Lupe bija ļoti apjukusi, kad konstatēja, ka vienā mirklī bija pazudis koridors, telpa ar Arhitektu un arī pats Arhitekts. Cik savādi, viņa nodomāja. Tomēr pieredze viņai bija iemācījusi kritiskās situācijās uzvesties neuzkrītoši, tāpēc viņa klusām stāvēja netālu no Satīnas.

Cik saprotu, mums jāturas pie viņas, jo viņa izskaidros mums, kā izglābt pasauli. Nez, vai es vispār gribu glābt pasauli?
Tomēr skaļi izteikt šo savu domu viņa neuzdrošinājās. Pagaidām viņa nesaprata neko no notiekošā un tas likās esam bīstami.