Lūks no laukiem, ~ Lomu spēle 2008 ~ [GM][PZP] Parodija par scifi sāgām Opcijas

[Mitrene]

Pamostoties tu paveries ārā pa logu un ieraugi klasisku savas planētas ainu. Sev blakus spektrofonā tu ieraugi ka ir pienākusi jauna ziņa. Kad vakar gāji gulēt tās vēl tur nebija. Tu piespied pogu un aparāts sāk skaļi balsī atskaņot šādu ziņu: " Sveiks. Tu varbūt jau esi aizmirsis, taču tu atstāji savas koordinātes mūsu KMID Kosmisko Mūllāpu Izskaušanas Dienesta automātiskajā robotbildētājā. Bet tā kā KMID ir ļoti slepena iestāde mēs diemžēl lielāko daļu tavu datu iznīcinājām... ...Ir pienācis laiks izpildīt savu pienākumu un stāties pretī Ļaunumam. Dodies uz starpplanētu kosmiskā aeroporta platformu 9 un 0.0034 sagaidi reisu 42. kas tevi aizvedīs taisnā ceļā uz Dandarīnu. Uz Dandarīnas tev jāatrod Lūks no laukiem, kas vedīs tevi tālākajā cīņā. pēc šī paziņojuma noklausīšanās lai saglabātu pilnīgu slepenību paņem šo spektrofonu iebāz blenderī uzgāz virsū labi daudz biezpiena un nospied iedarbināšanas pogu. Ziņojuma beigas"



Tik tikko noklausījies ziņojumu tu attopies ka tik tiešām biji pieteicies KMID. Tu paņem spektrofonu un iebāz blenderī. Nu ko laiks pastrādāt, tu iedomājies. saliec koferī mantas (noteikti uzrakstat ko jūs ņemat līdzi, čemodāns nav bezizmēra līdzi var ņemt līdz 10 lietām, un līdzi nepaņemtas lietas nedrīkstēs izmantot. (būtu smieklīgi taču pēkšņi spēles beigās atklāt ka tu visu laiku vadāji apkārt kamieli (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ) tā kā izvēlies prātīgi ko ņemsi līdz, jo noderēt var visneiedojamākās lietas)Un tagad laiks doties ceļā, tu iesēdies savā personiskajā mazlitrāžas kosmosmobīlī un dodies uz starpplanētu kosmisko aeroportu. nu ko laiks atrast platformu 9 un 0.0034. diez kur tā varētu būt...

Šo rakstu rediģēja Mitrene: 01.11.2008 15:39

[Moriartijs]

Apēdis sautējumu un savācis visas savas mantas somā, Džeroms ielika Balodim kabatā laša pastēti un devās pakaļ Satīnai un Kādam.

- Ō, durvis! - Džeroms iesaucās ieejot gaitenī. - Es atcerējos vienu senu leģendu, ko biju dzirdējis mājās. Klausaties. Ja nu gadās nonākt pie blakus esošām durvīm - vismaz divām. "Lai tiktu uz priekšu, ir jānonāk pie divām durvīm. Pie tām ir ņamņams, kas sargā durvis. Viens ņams vienmēr kož patiesību, bet otrs ņams vienmēr melus. Ir jāpajautā viens jautājums pareizi, proti, lai atbilde ir 42, tad tu zināsi aiz kura ņama ir ceļš uz goblina pili, un aiz kura bezdibenis." -

[Vilks]

Lupei nebija daudz mantu, ko vākt, jo viņa neko nebija izkrāmējusi, tāpēc viņa vienkārši paņēma somu un devās citiem līdzi gaitenī.

Nezin, es nevienu ņamu te neredzu. Bet varbūt ņami ir aiz durvīm? Vai varbūt te ir pārāk daudz durvju, lai te būtu arī ņami? Jo ņami jau sēž tikai tad, kad ir divas durvis, nevis divi miljoni durvju.

Viņa klusām pie sevis sāka durvis skaitīt. Varbūt tas varētu atklāt kādu noslēpumu..

[B.A.L.O.D.I.S]

Nesekmīgie mēģinājumi izskaidrot citiem latīniski, ka aizrijies ar savu siekalu bija neveiksmīgi. Kirils ilgi skatījās uz atvērto sainīti. Tajā atradās priekšmeti, kas tika uzdāvināti, kad viņam apritēja apaļi 216 Viļķenes mēneši (kad viņš uzturējās uz planētas, kurā vienā dienā mēdz būt iespiestas vairākas revolūcijas). Tur bija hromēta ````šķīte, smaržas, ziepes, dvielis, glāzītes un dažas tukšas pudeles, kā arī kādas mūzikas pierakstu burtnīca ar harmonijas teorijām. Un vecs balodis (izskatījās vairāk pēc beigta). Dežavu...? Nekas nenāca atmiņā. Viss kā pa miglu...

***
Līdz desmitajai glāzītei nekas nenotika, pēc desmitās glāzītes neko nevar atcerēties.
Izplūdušas kustības, kur līgojošās sienas tiek izmantots kā atbalsta punkti. Bariņš džeku, bariņš meiteņu, bariņš citplanētiešu. Visi dažādās kombinācijās pavadīja laiku nolienot tumšos kambaros un pēc laika iznākot. Vienīgi Kirilam bija patstāvīga meitene. Nav skaidrs, vai viņa beigās nomira vai ne, bet bija labi. Ik pēc laika viņš attapās divatā uz dīvāna, grīdas vai instrumentu skapī. Bet nākamajā rītā viņas vairs nebija. Patiesībā tā bija viena no labākajām un īsākajām mīlestībām, kāda jebkad bijusi. Tad Kirils pamanīja ka viņš ir uz citas planētas bez mantām un apaviem.

Šo rakstu rediģēja B.A.L.O.D.I.S: 02.05.2009 21:31

[washulis]

Ņamņami? Gvena pārjautāja. Brīdi tā samulstot, pastāvot uz vietas un neko nesakot, viņa iesaucās: ĀAAA! Mēs visi mirsim! Ņamņami mūs apēdīs!!!!1

Viņa sāka skriet uz apli, vicinot gaisā rokas, pēc tam kvadrātos, tad arī rombos. Tad viņai apnika un viņa apstājās, atstutējoties pret kādām durvīm. Labi, tagad es jūtos jau labāk. Viņa nosmīkņāja.

[Miervaldis Gotiņ...]

Tā kā Tarkans bija aizmirsis, ka viņam ir čemodāns un mantas, tad viņš sekoja Satīnai tāds, kāds bija, un, lai nesaltu, viņš vēl satinās segā. Brīdi vērojis Gvendolinas skraidīšanu viņš, kad tā beidzās, sāka aplaudēt un skaļi paziņoja: Ļoti labi, es redzu, jaunkundz, ka esat apmeklējusi kādas horegrāfijas nodarbības. Vai jūs dejojat pasodobli?

[washulis]

Gvena palūkojās uz Tarkanu. Ko? Viņa samulsa. Viņa neatminējās, kad Tarkans būtu saucis viņu par jaunkundzi. Lai gan, pat ja viņš tā sauktu viņu visu laiku, viņa tā pat to neatcerētos, bet viņa zināja, ka kaut kas tik un tā nav, kā parasti.

Kā tu to domā? It kā jau neesmu, bet... horigrāfija un padesoble ir tik grūti vārdi, ka šaubos, vai būtu varējusi tos apmeklēt. Viņa brīdi iegrima domās. Viņai tikai ar laiku pielēca, ka Tarkans pagaidām bijis visai kluss. Tagad izklausījās, ka viņš Gvenu nemaz nepazīst. Tarkan, tev viss kārtībā? Viņa jautāja.

[Miervaldis Gotiņ...]

Mani sauc Tarkans? - Tarkans izbrīnījās, - Vai tu droši to zini? - viņš paskatījās uz citiem klātesošajiem, - Mani tiešām tā sauc? Ko jūs vēl par mani zināt?

[Kāds]

Kāds iegājis gaitenī noteica: "Paskat tik! Daudz durvju! Vai mēs esam viesnīcā?" Tad viņš apstājās pie kādām no durvīm, lai tās nopētītu.

[Vilks]

Tevi sauc gan Tarkans, Lupe droši atbildēja. Nu vismaz, kad es ar tevi iepazinos, tevi tā sauca. Un vēl tev ir pingvīns vārdā Diriģents.

Tad viņa arī atcerējās un teica visiem:

Klau, bet tiešām - kur ir palikuši mūsu dzīvnieki?

[Miervaldis Gotiņ...]

Tarkans? - Tarkans nobrīnījās, - Kāds dīvains vārds. Vai tam ir kāds sakars ar Elrondu Smitu? Un tu saki, ka man bija pingvīns, vārdā Diriģents? Dīvaini, patiešām dīvaini. Un kā sauc tevi? - viņš pievērsās Lupei, un tad arī pārējiem, - un jūs?

[B.A.L.O.D.I.S]

Kirils savāca visas savas mantas sainītī, jau izgāja koridorī, bet kad pamanīja ka visi tomēr stāv uz vietas un runājas, tad viņš apsēdās uz grīdas un iesnaudās.

Šo rakstu rediģēja B.A.L.O.D.I.S: 06.05.2009 13:22

[Mitrene]

Ējam? Satīna iesaucās, un klikšķinot papēžus devās uz priekšu pa koridori. garām neskaitāmi daudz durvīm. viņa piegāja pie vienām atslēdza tās un atvēra. paņēma no neviena aģenta neredzama cilvēka rokām sainīti un atkal aizvēra durvis. tad špagoja tālāk pa koridoru.

[washulis]

Gvena satrauktu nopētīja Tarkanu. Viņš patiesi neko neatceras? Tevi sauc Tarkans. Tu nāc no Koruskantas planētas. Jā, kā jau Lupe teica, tev ir mājdzīvnieks pingvīns, vārdā Diriģents. Tev ļoti patīk dziedātājs Maks Rebo. Tev patīk ballēties. Pēdējais, ko mēs visi izdzērām, bija panagalaktiskais brūvējums, pēc kura, cik sapratu, mēs visi esam gulējuši sešus mēnešus komā. Viņa sāka skaidrot. Tev reiz bija romantiska krišana uz Alanust... eh, es nespēju izrunāt viņa vārdu. Kā arī, tev ir bail no sēnēm. Vismaz no dažām. Viņa turpināja sekot Satīnai.

Šī ir Satīna. Viņa mums iedeva pangalaktisko. Es esmu Gvendolina. Vai vienkārši Gvena. Tas ir Džerijs, tas ir Kāds, tā ir Lupe. Tas ir Kirils. Un kaut kur vajadzētu būt arī mūsu mājdzīvniekiem. Es nezinu, kur... Gvena nedaudz saskuma, bet ar smiekliņu atcerējās, kā Tarkans iegāzās Lūkkārpas ezerā. Un mēs visi esam KMIDā. Izņemot Kirilu. Es nezinu, vai viņš kaut ko īsti par to zina.

Gvena ar interesi nopētīja sainīti. Es atceros, arī hologrammīgajam Hadronam bija sainītis. Satīn, nepateiksi, kas tajā bija?

[Vilks]

Nu ja, Gvena jau teica, ka mani sauc Lupe. Lupe priecājās, ka galveno informāciju pirmā pasteidzās pastāstīt Gvena. Lupei pašai bija slinkums stāstīt, pie tam, ja tā padomā, viņa par Tarkanu neko daudz nezināja, ja neskaita dažus notikumus, kurus viņa labprātāk gribētu aizmirst.

un pangalaktiskais bija labs, patiešām.

Arī Lupe sekoja Satīnai, būdama paklausīga un organizēt. Tiesa, viņai bija mazliet garlaicīgi, tāpēc viņa ik palaikam mēģināja atvērt kādas no durvīm vai vismaz pie tām pieklauvēt.

[Miervaldis Gotiņ...]

Tarkans!? Kas tas par vārdu!? It nemaz neizklausās dižciltīgi... Tomēr Tarkans samierinājās ar likteni un iegaumēja biedru vārdus.

KMID? Kas tas tāds? Vai tam ir kāda saistība ar Elrondu Smitu? - viņš jautāja, sekodams cilvēkiem garajā koridorā un vērodams, kā Lupe mēģina atvērt durvis, kurām viņi gāja garām. - Pangalaktiskais? Tas ir kāds sevišķi negants alkohols? Tad tāpēc man tā sāp galva?

[B.A.L.O.D.I.S]

Kirils pamodās, aši uztrausās kājās un sekoja Satīnai.
KMID? Ceru ka viņi beidzot nejauši pateiks kas tas īsti ir. Labāk vienkārši klusēšu, lai viņi nenojauš ka ir piemirsuši to ko es nezinu. Viņš paņēma dāvanu azotē un gāja. Mājās sienas bija tādā pašā krāsā kā šis gaitenis. Viņam te patika. Tikai ejot viņš nepamanīja ka no dāvanu sainīša izkrīt maza izmēra fotogrāfiju ar meitenes portretu. Otrā pusē fotogrāfijai ir asiņains pirksta nospiedums.

[Vilks]

Kas ir Elronds Smits? Lupe izklaidīgi vaicāja, jo tieši pašlaik viņai šķita, ka nākošās durvis noteikti varētu atvērties..

KMID ir slepens dienests, kas apkaro kosmiskos mūlāpus. Sist viņus, urā! Un viskautko tādu ar viņiem darīt.

Vīlusies, ka durvis nepadevās, viņa tagad sāka klauvēties pie nākošajām durvīm.

Pangalaktiskais kaut kas bija vienīgais Lūkkārpā pieejamais alkohols, un mēs gribējām ballīti, tāpēc uzrakstījām visi Satīnai iesniegumus, ka gribam to dzert, piekrītam rehabilitācijai un paši atbildam par sekām. Tātad tu esi parakstījies, ka piekrīti, ka tev šobrīd sāp galva. Lupe beidzot pārtrauca klauvēt un uzsmaidīja Tarkanam ar savu vismīlīgāko smaidu.

[Miervaldis Gotiņ...]

Elronds Smits ir vīrs uzvalkā ar saulesbrillēm, - Tarkans paskaidroja, - es viņu redzēju sapnī un man liekas, ka tas ir svarīgi. Aha, par KMID skaidrs, bet kas tie kosmiskie mūlāpi tādi ir? Vai viņus kāds ir redzējis? Kāds, vai tu esi viņus redzējis? - viņš pievērsās Kādam jau ar pavisam konkrētu jautājumu.

[Kāds]

"Kosmiskie Mūllāpi?" Kāds pārcilāja domās atmiņas, sekodams Satīnai, "nevienu neatceros, bet zinu ka tie ir briesmīgi, tā kā iespējams ka esmu kaut kur tādus redzējis, tik neatceros to. Iespējams mans prāts noslēdz šādas nepatīkamas atmiņas. Eh... ...jāuzkož margarīns." Viņš attina margarīna paciņu un iebāza tās saturu sev mutē. Paņēmis otru paciņu, viņš to piedāvāja Tarkanam.

[washulis]

Man mūlāpi asociējas ar mūļiem. Jeb, manuprāt, tādi nesmuki un ļauni, kuri tad ir arī jāizskauž. Gvena izteica savas domas.

Nabaga Tarkans. Un es biju domājusi, ka man pēc pangaliktiskā ir sūdīgi. Bet nesatraucies. Satīna, es domāju, spēj atgriezt atmiņu. Ja jau Lūka garu spēja izsaukt. Viņa centās mierināt dredaino personu. Varbūt, ja tu paklausītos Maks Rebo mūziku, tad paliktu labāk. Ja nemaldos, tad tev bija viņa plates vai kaut kas tamveidīgs.