Lūks no laukiem, ~ Lomu spēle 2008 ~ [GM][PZP] Parodija par scifi sāgām Opcijas

[Mitrene]

Pamostoties tu paveries ārā pa logu un ieraugi klasisku savas planētas ainu. Sev blakus spektrofonā tu ieraugi ka ir pienākusi jauna ziņa. Kad vakar gāji gulēt tās vēl tur nebija. Tu piespied pogu un aparāts sāk skaļi balsī atskaņot šādu ziņu: " Sveiks. Tu varbūt jau esi aizmirsis, taču tu atstāji savas koordinātes mūsu KMID Kosmisko Mūllāpu Izskaušanas Dienesta automātiskajā robotbildētājā. Bet tā kā KMID ir ļoti slepena iestāde mēs diemžēl lielāko daļu tavu datu iznīcinājām... ...Ir pienācis laiks izpildīt savu pienākumu un stāties pretī Ļaunumam. Dodies uz starpplanētu kosmiskā aeroporta platformu 9 un 0.0034 sagaidi reisu 42. kas tevi aizvedīs taisnā ceļā uz Dandarīnu. Uz Dandarīnas tev jāatrod Lūks no laukiem, kas vedīs tevi tālākajā cīņā. pēc šī paziņojuma noklausīšanās lai saglabātu pilnīgu slepenību paņem šo spektrofonu iebāz blenderī uzgāz virsū labi daudz biezpiena un nospied iedarbināšanas pogu. Ziņojuma beigas"



Tik tikko noklausījies ziņojumu tu attopies ka tik tiešām biji pieteicies KMID. Tu paņem spektrofonu un iebāz blenderī. Nu ko laiks pastrādāt, tu iedomājies. saliec koferī mantas (noteikti uzrakstat ko jūs ņemat līdzi, čemodāns nav bezizmēra līdzi var ņemt līdz 10 lietām, un līdzi nepaņemtas lietas nedrīkstēs izmantot. (būtu smieklīgi taču pēkšņi spēles beigās atklāt ka tu visu laiku vadāji apkārt kamieli (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ) tā kā izvēlies prātīgi ko ņemsi līdz, jo noderēt var visneiedojamākās lietas)Un tagad laiks doties ceļā, tu iesēdies savā personiskajā mazlitrāžas kosmosmobīlī un dodies uz starpplanētu kosmisko aeroportu. nu ko laiks atrast platformu 9 un 0.0034. diez kur tā varētu būt...

Šo rakstu rediģēja Mitrene: 01.11.2008 15:39

[Vilks]

Jā, es arī nesaprotu, kāpēc tev ir jāaizvaino sikspārņi.. Lupe nikni paskatījās uz Kādu.

Sikspārņi ir miermīlīgi radījumi un nevienam pāri nedara... Bet..hmm, tu esi ēdams? Kāpēc tu izskaties pēc biezpiena tortes? Varbūt tu arī esi biezpiena torte? Lupe nozvejoja no galda karotīti un devās Kāda virzienā.

[Kāds]

"Āāāā! Palīgā mani grib apēstkā biezpiena torti!" Kāds iekliedzās un paslēpās aiz Gvenas un pačukstēja viņai: "Glāb mani! Mani grib apēst."

[Vilks]

Uij, kur gan torte palika? Vai jūs redzaat kādu torti? Vai varbūt Kādu? Vai Kāds ir torte?

Lupe mazliet apjukusi apstājās, jo torte pēkšņi bija pazudusi.

[Miervaldis Gotiņ...]

Pēc žļurgas izdzeršanas Tarkana smadzenes atcerējās, cik to īpašnieks ir noguris, un izslēdzās. Daudzsološais KMID aģents nogāzās zemē un sāka saldi šņākt. Tikmēr pie trauciņa, kas bija izkritis no Tarkana rokas, piesteidzās Diriģents un izlaizīja žļurgas atliekas, cik nu ar pingvīna knābi tas bija iespējams.

[Moriartijs]

Iedzēris nedaudz pangalaktiskā, Džerijs pamanīja dēmonu un gribēja jau iet klāt, kad Satīna šo aizteleportēja. Tādēļ viņš iekliedzās dēmonam pakaļ, - Lai tu nonāktu pie vienšūņiem! - un sāka soļot nelielos rombiņos pa zāli. - (šūņ) -


Viņš tā gāja kādu brīdi, līdz kaut kas nostājās viņa ceļā. Tie bija mūziķi. Viņi dziedāja, - Tas tak nav zelts, tā nav pat bronza! - un vairākas reizes. Atmetis šiem ar roku, Džeirjs labāk piegāja pie bāra letes un pasūtīja vienu biezpiena mohito. - Ņamm. - Viņš visai izbrīnīti skatījās uz dejojošajām siera bulciņām, tādēļ aizgāja vairāk uz stūri un piesēdās pie cilvēku bariņa, kuri skatījās Matrixu un ik pēc brīža zaudēja. Tas bija jautri, tādēļ viņš tur kādu laiku palika. Viņi nolēma divos naktī iet uz jūru, tādēļ Džerijs atvadījās un pievienojās dejojošajām siera un biezpiena bulciņām.

- Paaaaaaaaaaaaaaaaarrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrteeeeeeeeeeeeeyyyyyyyyyyy! -

[washulis]

Gvena tikai nočāpstinājās, kad bija izdzērusi visu žļurgu.

AĀAAAAAAAAAAAAa! Rebeka, glābies! Tas tevi apēdīs!~!!!1 Gvena pēkšņi iesaucās, pierāvusies kājās, bet drīz nogāzās, jo viņai nolūza papēdis. Kas ir Rebeka? Erm... ĀĀĀĀĶKKK ŅĒĒĒĒĒĒĒ! MAN PAPĒDIS. AK, KUNGS, KO ES TAGAD DARĪŠU????! Gvena sāka skaļi vaimanāt, vārtoties pa zemi, netīšām uzripojot virsū Tarkanam, kas bija jau atslēdzies, bet viņa žļurgu iztukšoja Diriģents.

Oi, piedošanu. Gvena nožagojās, mēģinādama atkal pieslieties kāvās, bet visai neveiksmīgi. Opā Lillā! Kā man neiet. Vajag vīnogas. Jā, vīnogas. Tā ļoti labi garšo pie Zvaigžņu kariem. Vai arī tie bija mandarīni? Viņa samulsa, bet sāka domāt par apelsīniem, tad par citrusaugļiem, tad par citroniem...

Citroni? AK KUNGS! ES ATCERĒJOS SAVU UZVĀRDU, ES ATCERĒJOS, ES ATCERĒJOS. Viņa pilnā blasī bļāva, sākdama skraidīt apkārt, bet par nelaimi... paklupa un nogāzās atkal zemē.

Tā pagulējusi, viņa atkal pieslējās sēdus. Pag, ko es nupat atcerējos?

[Vilks]

Apjukuma meklēdama biezpiena torti, kas bija pazudusi, Lupe paklupa pret kaudzi Tarkans/Gvena un jautāja - Sakiet, lūdzu, vai Jūs esat biezpiena torte?

[Kāds]

Kāds redzēja kā caur viņu izskrien garnele skaļi sāka domāt: "Kādēļ gan caur mani izskrēja garnele?" Nākamajā brīdī Kāds paklupa pret kaudzi Tarkans/Gvena/Lupe un iesaucās: "Es zaudēju!"

[Vilks]

Oo, runājoša sega, Lupe konstatēja, kad Kāds uzkrita viņai virsū. Nekas, sega, segām nav jāzaudē vai jāvinnē, segām ir klusu un mīlīgi jāsilda. Viņa mēģināja atbalstīt galvu kaut kur pret Gvenas vēderu un apsegties ar Kādu.

[B.A.L.O.D.I.S]

Kirils brīdi pagaidīja, kamērt citi izdzer un dzēra pēdējais. Ja nu kas.
Izdzēris žļurgu Kirils paskatījās uz savām plaukstām. Tad pagrieza rokas un paskatījās uz tām no otras puses. Neko īpašu viņš nemanīja.
Kāpēc uz man nerādas halucinācijas? Kāpēc es te vienīgais esmu skaidrā? Varbūt vēl mazliet ir jāiedzer? Tas ir pat nejauki. Izņemot mani, visi ir pilnīgā pālī, jo sevišķi tas melnais vīriņš ar apaļajām brillītēm, kurš rokās tur duracell bateriju. Itkā es nezinātu kas ir baterija. Cik daudz jāizdzer, lai kaut ko tādu darītu (hi, hi).... Un kas tā par sarkanu tabletīti? Stulbi ka es vienīgais esmu pilnīgi skaidrā.
***
Viss turpmākais bija daļēji nesakarīgs. Pēc laiciņa Kirils lēkāja pa jumtiem, sprauda pakausī štepseļus, bēga no cilvēkiem kas līdzīgi viesmīļiem vai deputātiem un draudzējās ar Emīliju, un visiem pārējiem kuriem bija apaļas brillītes. Ne tādas kā deputātiem vai viesmīļiem. Un tam visam bija viena jēga - saprast. "Ja karstu tējkannu uzliek uz violeta dīvāna tas tiek apdedzināts!" Kāda melna pensionāre teica, ka svarīgākais ir nevis Kā? bet gan Kad?. Kad Kirils viņai otro reizi prasījā ko tas nozīmē, viņa iedeva Kirilam konfekti, no kā uzmetās pumpas. Kaut kad viņš netika laukā no autobusa pieturas. Jo viņam nebija naudas ko samaksāt konduktoram. Citureiz viņš gājā ar draugiem uz pļaviņu vērot lidojošās lodes palēlinājumā. Tas nekas ka viņš kaut kā izsvilināja acis. Vēl kaut kad viņš ar Emīliju lidoja starp agresīviem tramvajiem līdz Emīlija uzdūrās uz štangas. Emīlija pateica ka nemīl Kirilu, jo viņš neraud. Kirilam palika vēl škrobīgāk. Bet tad viņš atrada kabeļtelevīzijas kabeli un iespraudo to sev pakausī un visu laiku rēca.
***
Kirlis attapās istabas stūrī, nedaudz apvēmies. Vismaz labāk roka vēl ir vietā. Varbūt tā ir labāk.

[Moriartijs]

Džerijs padejojis ar siera bulciņām piegāja pie čupiņas Gvena/Tarkans/Lupe/Kāds un apsēdās uz tās. - Jauks kalniņš visa novērošanai. -

Džerijs skatījās miglā un domāja par dažādām Spēlēm. Pēc kāda brīža paziņoja, - Es zaudēju. - un iesmējās. Tad iesmējās atkal. Tad jau sāka ļoti skaļi un nevaldāmi smieties.
- Hahahahahahahahahahahahahahahahahahahahahahahahahahahahahahahaahahahahahahahahahahaahahaha
ahahahah. -

Šo rakstu rediģēja Moriartijs: 11.04.2009 14:33

[washulis]

Es? Biezpiena torte? Cik es zinu, tad nē... Sega arī nē. Kad pa vienam vien kāds sāka viņai uzsēsties, runājot par Spēli un maniakāli smejoties, viņa ieminējās:

Kāpēc gan es nepaņēmu zilo tableti? ĪKKKK! Viņa iesaucās, kad sajuta svaru virs sevis, kā arī Lupes mēģinājumus apsegties ar Kādu.

Viņa palūkojās sānis un ieraudzīja baltu trusi. O! Seko baltajam trusim! Viņa mēģināja izslīdēt no Tarkans/Gvena/Lupe/Kāds/Džerijs čupas un sāka rāpot pakaļ trusim. Rāpot, jo tā bija stilīgāk, un arī papēžu dēļ savādāk nevarēja.

Kad viņa tika klāt trusim, tas viņai teica. The Matrix has you! Knock, knock Neo!

Neo? Kāds vēl Neo? Gvena izbrīnīti jautāja.

[Moriartijs]

Izdzirdējis Gvenas komentu par zilo tableti, Džerijs nopūtās, - Ak, shit. Nu un kapēc ES paņēmu to nolāpīto zaļo tableti. Nu, shit! - viņš nolamājās un pēkšņi iedomājās, ka vārdu Shit kāds kaut kur baigi bieži lietoja. It kā citu lamu vārdu nebija. Vēl viņš Atcerējās arī garneles un sabijies nokrita no kaudzes Tarkans/Gvena/Lupe/Kāds un centās aiztīties no garneles kas ļoti ātri viņam tuvojās. - Tikai ne to! Tikai neSpēlējies ar mani! - viņš iesaucās mēģinot izvairīties no garneles skrienot pa telpu lielos rombiņos un skaitīdams burvju mantru - Emīls mūs nemīl Emīls mūs nemīl Emīls mūs nemīl Emīls mūs nemīl Emīls mūs nemīl Emīls mūs nemīl Emīls mūs nemīl! -

[B.A.L.O.D.I.S]

Kirils attapās.
Au shit, bija jāņem tikai viena tablete?
Viņš paskatījās uz visiem. Gvena bija tīrs dzeltenais kods. Citi izskatījās zaļi.
Dzeltens? Exile!


Šo rakstu rediģēja B.A.L.O.D.I.S: 11.04.2009 22:33

[Kāds]

Kāds paskatījās apkārt viņš redzēja parādamies vēlvienu aģentu kādu, pēc brīža vēlvienu un vēl pāris, viņi visi gāja klāt pie Džerija teikdami: "Mister Ridley! Mister Ridley! Mister Ridley!"

Nākamā brīdī viņš pamanīja Lupes kodā žultsakmeni, tādēļ viņš iebāza roku kodā un izvilka žultsakmeni ārā... "Es tikko biju Lupes kodā...", Kāds nodomāja

Pēc brīža viņš iesaucās: "Nav nozīmes kuru tableti es izvēlējos, tāpat pie visa ir vainīgs virsū dzeramais ūdens. Kāpēc es izdzēru šo ūdeni?"

[Mitrene]

Lieldienu special event

tāltālā galaktikā kādā alā gulēja viens džekiņš kurš tika pienaglots pie koka gabala jo apgalvoja ka pārmaiņas pēc mēs varētu mīlēt citus cilvēkus. taču bija pietuvojusies diena kad viņam apnika gulēt alā kur viņš bija nobāzts. un viņš izdomāja doties pie tēva. tā nu tāltālajā galaktikā Lūcijs no Lūka augšāmcēlās. un novēla milzīgu akmeni kas bija aizvelts viņa durvju priekšā. pa ceļam saticis dažus citus džekiņus pateicis viņiem to ko vajag pateikt un uz atvadām noskūpstīja Mariju Magdalēnu ar ko kopā bija pozējis kādam māksliniekam no Vinchi ciema ko dīvainā kārtā sauca Leonardo. mēdza baumot ka Leonardo glezna ir revolucionāra, tikai tā apsvēruma dēļ ka Lūcijam mugurā ir sarkanas krāsas apģērbs. Lūcijs NEKAD nenēsāja sarkanu. NEKAD.
saticis četrus džekiņus un devis viņiem instrukcijas viena attāli realitātē balsīta fiction darba radīšanā kur visi četri rakstīja par vienu personu taču katrs no sava skatījuma. Lūcijs negribēja lai viņa vārds tiktu nests pasaulē tāpēc izdomāja sev pseidonīmu Joshua Da krists ko darba autori bija pārveidujuši mazliet savadāk jo Joshua neesot gana stilīgs vārds.

tā nu Lūcijs pabeidza savus darbus uz zemes un visiem pateica ka dodas pie Tēva.

[Miervaldis Gotiņ...]

Tarkans pēkšņi atradās baltā istabā un, saslēgts rokudzelžos, sēdēja pie rakstāmgalda viesa statusā. Rakstāmgalda otrā pusē, tā īpašnieka statusā, sēdēja nopietns kungs uzvalkā un melnās saules brillēs.

- Mister Korkorān, - viņš teica, - un jūs domājāt, ka tik viegli tiksiet no mums vaļā?
- Ko? - Tarkans nesaprata, - Par ko jūs runājat? Es vispār esmu Koruskantas pilsonis, un mani arestēt drīkst tikai ar Galaktikas Senāta apstiprinātu lēmumu!
- Nepūderē man smadzenes, tirliņ! - uzvalkā tērptais paliecās uz priekšu un, cik nu tas vispār bija iespējams caur saulesbrillēm, cieši ieskatījās Tarkanam acīs, - Kamēr es te jūs, psihus, tvarstu, man orki kopā ar gopņikiem ir ieņēmuši Eizengardu! Tu saproti, ko tas nozīmē?
- Nē, - pavisam godīgi atzinās Tarkans. Viņš patiešām nezināja, ko tas nozīmē.
- ĀĀĀĀĀĀĀĀ! - uzvalkā tērptais kungs norāva saulesbrilles, paskatījās uz Tarkanu ar ārprātā spīdošām acīm, tad nometās zemē četrrāpus un sāka grauzt galda kāju, stenēdams: - Protams (krakt!), viņš (krakt, krakt!) nesaprot (krakt!), ko (krakt, krakt!) tas (krakt!) nozīmē (krakt!)! - galds pēkšņi, acīmredzot dēļ nograuztās kājas zaudējis stabilitāti, sasvērās uz to pusi, kur bija nograuzta kāja, un pa galda nu jau slīpo virsmu noslīdēja pamatīgs zīmogs, kurš trāpīja uzvalkotajam uz pieres un atstāja tur nospiedumu:

(IMG:http://schedar.x-zone.lv/1/lj/lj_files/19.gif)

Uzvalkotais, nu jau ar apzīmogotu pieri, piecēlās kājās. No viņa mutes tecēja gara siekala, kurā bija ieķērušās koka skaidas (acīmredzot no galda kājas graušanas). Viņa acīs nu jau spīdēja ārprāts kvadrātā, ko apliecināja viņa nākošās izdarības: iebāzis mutē savu kaklasaiti, viņš sāka svepstēt: Genacvali, dorogoj, goņiš čaču - naļivaj! un, zaudējis līdzsvaru, sagrīļojās un izkrita pa spoguli ārā.

Tarkans tikai paraustīja plecus un turpināja sēdēt pie šķībā galda. Viņa prātu nez kāpēc šobrīd nodarbināja jautājums par to, vai Joshua lietoja uzturā dandarīnus vai ne. Viņam tas likās ļoti svarīgi.

[B.A.L.O.D.I.S]

Kirils pamodās sarkanā zaptē. Viņš novilka ar plaukstu pa skūto pakausi.
Damn vūkiji!

[Mitrene]

Pangalaktiskais vēl vairāk un vairāk blieza pa smadzenēm līdz aģenti atslēdzās. vienīgais ko viņi redzēja bija balta gaisma un visi juta nežēlīgas galvassāpes.

Pēc 6 mēnešiem.


Satīna pamodās lielā baltā palātā. nežēlīgi sāpēja galva. sajūta bija it kā kād būtu izņēmis viņas smadzenes un dauzījis tās ar citronā ietītu ķieģeli pēc tam izmalis caur gaļas mašīnu un tad devis sagrauzt gļotiņām un tad atkal iestūķētas atpakaļ viņas smadzeņu podā. Viņa piecēlās un paskatījās apkārt. blakus gultā gulēja Lūka. Pārējās gultās gulēja aģenti kas pamazām atmodās no pangalaktiskā izraisītās komas.

[Kāds]

"Wāhahā! Es mirstu! Balta gaisma nozīmē nāvi!", Kāds iekliedzās un pielēca no gultas stāvus kājās, bet pēc brītiņa sagrīļojās un nogāzās uz grīdas, "Auč! Kur es esmu?"