Lūks no laukiem, ~ Lomu spēle 2008 ~ [GM][PZP] Parodija par scifi sāgām Opcijas

[Mitrene]

Pamostoties tu paveries ārā pa logu un ieraugi klasisku savas planētas ainu. Sev blakus spektrofonā tu ieraugi ka ir pienākusi jauna ziņa. Kad vakar gāji gulēt tās vēl tur nebija. Tu piespied pogu un aparāts sāk skaļi balsī atskaņot šādu ziņu: " Sveiks. Tu varbūt jau esi aizmirsis, taču tu atstāji savas koordinātes mūsu KMID Kosmisko Mūllāpu Izskaušanas Dienesta automātiskajā robotbildētājā. Bet tā kā KMID ir ļoti slepena iestāde mēs diemžēl lielāko daļu tavu datu iznīcinājām... ...Ir pienācis laiks izpildīt savu pienākumu un stāties pretī Ļaunumam. Dodies uz starpplanētu kosmiskā aeroporta platformu 9 un 0.0034 sagaidi reisu 42. kas tevi aizvedīs taisnā ceļā uz Dandarīnu. Uz Dandarīnas tev jāatrod Lūks no laukiem, kas vedīs tevi tālākajā cīņā. pēc šī paziņojuma noklausīšanās lai saglabātu pilnīgu slepenību paņem šo spektrofonu iebāz blenderī uzgāz virsū labi daudz biezpiena un nospied iedarbināšanas pogu. Ziņojuma beigas"



Tik tikko noklausījies ziņojumu tu attopies ka tik tiešām biji pieteicies KMID. Tu paņem spektrofonu un iebāz blenderī. Nu ko laiks pastrādāt, tu iedomājies. saliec koferī mantas (noteikti uzrakstat ko jūs ņemat līdzi, čemodāns nav bezizmēra līdzi var ņemt līdz 10 lietām, un līdzi nepaņemtas lietas nedrīkstēs izmantot. (būtu smieklīgi taču pēkšņi spēles beigās atklāt ka tu visu laiku vadāji apkārt kamieli (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ) tā kā izvēlies prātīgi ko ņemsi līdz, jo noderēt var visneiedojamākās lietas)Un tagad laiks doties ceļā, tu iesēdies savā personiskajā mazlitrāžas kosmosmobīlī un dodies uz starpplanētu kosmisko aeroportu. nu ko laiks atrast platformu 9 un 0.0034. diez kur tā varētu būt...

Šo rakstu rediģēja Mitrene: 01.11.2008 15:39

[washulis]

Gvena šokēti nolūkojās, kā Tarkans, rokas vicinādāms gaisā, aizskrēja prom. Viņa, protams sekoja un pirms bija pieskrējusi pie ezera, dzirdēja skaļu plunkšķi. Ak manu vai! Tarkan, tev viss kārtībā! Šausmas!!! Tad Diriģents un nu arī Tarkans! Protams, Gvena pārspīlēja, jo biedrs vēlāk izstreipuļoja no ezera.

Tarkan, Tarkan! Gvena bļaustījās, meklējot savu dvieli, kas vienmēr bija līdzi. Lūk ir. Viņa iesaucās, no somas izvelkot savu lielo un pūkaino dvieli. Rozā ar lieliem kaķēniem. Viņa to uzklāja Tarkanam. Tas tik trūktu, lai liels ballīšu mīļotājs nosaltu līdz nāvei vai iekristu sēnēs, nosmērējoties līdz nāvei.

[Moriartijs]

Kamēr Tarkans dega, un visi kliedza, Džeroms skatījās apkārt uz sēnēm. Tās atkal dziedāja - tas nozīmēja ka kaut kas nav labi.

- Klau cilvēki un necilvēki, kas nu jūs esat, ejam visi kopā un meklējam Diriģentu. - viņš skaļi iesaucās.

[Vilks]

Tarkans jau teica, ka vajag sarīkot baļļuku pilī, tad Diriģents atnākšot pats... Lupe, noķērusi savu sikspārni, atgriezās pie pārējiem un teica Džerijam, jo bija dzirdējusi viņa pēdējos vārdus. Vai arī Tu domā, ka naktī pingvīns varētu nemācēt atrast ceļu? Bet viņa saimniekam taču vajadzētu savu dzīvnieku pazīt. Lupe ar acīm sameklēja pašas minēto pingvīna saimnieku un ļoti izbrīnījās, ieraudzījusi viņu slapju un ar rozā dvieli. Hmm, vai tu meklēji pingvīnu ezerā? Tad, vērsdamās pie visiem, skaļi un ar uzsvaru teica: Mēs tak nevaram te stāvēt bezgalīgi, vai nu ejam atpakaļ uz pili vai iekšā mežā, bet no tā, ka te stāvam, labāk nav ne mums, ne Diriģentam! Un jāatceras, ka mēs nedrīkstam šai mežā izklīst, te ir bīstami un šeit klejo nezināmi zvēri! Ejam? Lupe apņēmīgi paspēra soli nenoteiktā virzienā, gaidīdama, ka citi arī sāks kustēties un ka kāds pieņems lēmumu par iešanas virzienu. Varbūt mēs varam balsot par to, ko īsti darām? Vai arī mums vajadzētu izvirzīt grupas vadītāju, kas pieņem šādus lēmumus? Meža tuvums un gaisā jaušamās briesmas meiteni darīja nepacietīgu un tramīgu.

[washulis]

Vienkārši ejam uz Lūkkārpu. Gvena ieminējās. Ja Kāds negrib nākt, tad viņš var palikt ārpusē, bet kā jau Lupe teica, palikt visur pa vidu nevar.Te var būt tik pat nedroši, kā mežā, nakts vidū. Viņa turpināja, paberzējot rozā dvieli pret Tarkanu, lai tas ātrāk nožūtu.

Tagad līdz Gvenai attekalēja arī čivava, kas dīvaini nopētīja Tarkanu ar viņa saimnieces dvieli. Viņam rozā nepiestāv. Tā apmēram skanētu viņa domas.

Gvendolina turpināja: Mēs skolā varētu atrast kaut ko labu. Interesantu. Sataisīt baļļuku un Diriģents arī uzradīsies. ja jau Tarkans tā saka. Viņa vēl piebilda, sekojot Lupei uz Lūkkāpras pusi. Čivava sekoja.

[Miervaldis Gotiņ...]

E-e-e-ejam-jam u-uz-z L-l-lūk-k-k-kārp-p-pu, - Tarkans izstostīja, ņemot čemodānu. To atradis viņš, joprojām viegli drebinādamies sekoja pārējiem Lūkkārpas virzienā.

D-d-diriģ-ģ-ģent-ts at-t-n-nāk-ks, - viņš izklabināja, kad viņi vēlreiz pietuvojās Lūkkārpas vārtiem, - u-un j-j-ja arī neat-t-nāk-ks, t-tad m-mēs-s v-viņu samek-k-lēsim r-rīt-t.

[Moriartijs]

- Labi, - Džeroms piebalsoja, - Ejam uz Lūkkārpu. Gan jau Diriģents izbadēsies un sagribēs nedaudz biezpiena vai margarīna. - viņš piebilda ejot uz Lūkkārpu.




Nonācis pie Lūkkārpas viņš apskatīja durvis un tās atvēris gāja iekšā. pieņemot, ka ēka ir kā ēka, turpat pirmajā stāvā atrada kādu plašāku telpu ar logiem un vismaz minimālu mēbelējumu gāja iekšā.

- Laba telpa. Daudz vietas - visiem pietiks. Aizvērsism durvis, lai nav vējš un iekursim nelielu ugunskuru. - viņš ierosināja.

[Vilks]

Turēdama siskpārni rokā, lai šis neaizlaižas un nepazūd (briesmu sajūta vēl Lupei nebija zudusi), meitene laimīgi gāja kopā ar citiem uz Lūkkārpu. Pa ceļam viņa ielasīja sausus zarus ugunskuram (un sasēja tos ar virvi, lai vairāk var paņemt un vieglāk nest), vairāk lielos, jo mazie deg tikai īsu brīdi. Sanāca diezgan smagi, tāpēc viņa nesamo aši nolika zemē, kad Džerijs teica, ka varētu palikt lielajā telpā.

Man ir mazliet malka, bet, ja kāds nāktu līdz, var aiziet ielasīt vēl, tepat mežmalā ir, Lupe priecīgi sacīja, jo atkal bija kaut kas lietderīgs, ko darīt. Man arī patīk šī telpa, te ir mājīgi.

Viņa priecīga aizstiepa somu pie viena loga un sāka krāmēt ārā mantas.

Vispār uguni vajag iekurt ātri, citādi Tarkans var apaukstēties. Nez, varbūt man aizdot Tev arī segu? Viņa jautāja vēl arvien trīcošajam biedram. Varu iedot mazliet gaļas, gaļas ēšana sasilda. Viņa pasniedza lielu ceptas gaļas gabalu un nazi. Nogriez arī citiem, ja vēl kāds grib gaļu.

Kurš varētu iekurt ugunskuru? Man nav sērkociņu. Kaut kā neiedomājos paņemt, kosmosā jau ugunskurus parasti nededzina.

Šo rakstu rediģēja stiina: 15.03.2009 18:21

[Moriartijs]

- Es iekuršu, - Džerijs teica un paņēmis no Lupes malku salika to uz zemes un izņēmis no savas somas sērkociņus, - Vienmēr ceļojumā noder sērkociņi, - aizdedzināja iekura maklu un pēc minūtes jau telpā izplatījās siltums.

- Pieskatiet ugunskuru, es aiziešu vēl pēc malkas, - viņš teica un izgāja no telpas.


Pamaldījies turpat pa pirmo stāvu viņš uzgāja telpu ar salauztiem galdiem un krēsliem. Savācis čupiņu viņš nesa to atpakaļ un iemeta liesmās.

[Miervaldis Gotiņ...]

L-liels pa-paldies, - Tarkans pateicās Lupei, paņēma gaļu ar nazi un nogriezis nelielu šķēlīti, iebāza to mutē un sāka košļāt. Diez ko siltāk nepalika, bet gaļas sastāvā esošie tauki vismaz ieeļļoja zobus tik, lai tie vairs neklabētu tik traki.

Atcerējies, ka ātrāk var sasildīties, ja kustās, Tarkans devās palīgā Džeromam dalauzt pussalauztās mēbeles un pārvietot tās tuvāk ugunskuram. Attīrot blakus telpu no mēbeļu sastāvdaļām, atklājās grīdā iebūvēta lūka.

K-kas tad tas? - Tarkans nobrīnījās, - L-lūka? Tad varbūt tieši tāpēc šo sauc pār Lūk-k-kārpu?

[Moriartijs]

- Iespējams, iespējams. - Džerijs teica skatīdamies uz Lūku. - Kad sasildīsies, līdīsim lejā? - viņš piedāvāja.

Piemetis vēl malku pie ugunskura Džerijs paskatījās kā visi aģenti savācas Lūkkārpā.

[Vilks]

Ho ho, kur jūs dabūjāt tik daudz malkas? Lupe jautāja Džerijam un Tarkanam. Vai citās istabās arī ir kas interesants, ir vērts paskatīties?

Lupe tikmēr bija smuki iekārtojusi naktsmītnei paredzēto vietu un palaidusi Koriju izpētīt telpas griestus. Tagad omulīgi sēdēja pie ugunskura un gaidīja vakara turpinājumu.

Sēnes ir pie tevis, Džerij? Varbūt varam ierīkot kādas vakariņas? Es varētu sacept vēl mazliet gaļas. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)



Šo rakstu rediģēja stiina: 15.03.2009 20:22

[B.A.L.O.D.I.S]

Kirils piesēdās pie ugunskura veidojot ar pārējiem paziņām apli ap to. Viņš izvilka no mugurssomas piena pudeli un iemeta ugunskurā, lai uzsilst. Tad to izķeksēja laukā un karsto pienu padeva tarkanam. Pēc tam uz Ellektronu Akkoredona sāka spēlēt melanholiskus skaņdarbus.

Pandumons bija pilnīgi apmierināts ar jauno pārtikas produktu. Paēdis viņš sāka spēlēties un dauzīties, skraidot apkārt urkšķot, dzenājot sēnes, ņurdot, un smaidot. Tādos gadījumos Kirils savu Pandumonu mēdz saukt par Perkeli (Somu val -> Velna izdzimums or smth). Viņam bija labi.

[Moriartijs]

- Jā, man ir sēnes. Cepsi? - Džerijs pavaicāja Lupei, tad izņēma no somas Gvenas un viņa paša salasītās sēnes, nazi, katliņu un bļodiņas un iedeva visu Lupei, pirms pievērsās atpakaļ Tarkanam gaidot viņa atbildi par Lūkas izpētīšanu.

[Miervaldis Gotiņ...]

Jā, Džerij, vienu mirkli. - Tarkans pietupās pie ugunskura (gan te pārāk tuvu, lai atkal neaizdegtos) un brīdi sildījās. Siltums tiešām patīkami ieplūda kaulos. Sajuties labāk, Tarkans atdeva rozā dvieli Gvendolinai: Liels paldies, tu atkal mani izglābi!, tad atkal pievērsās Džeromam: Gājuši skatīties! Vēl kāds nāks?

Pa ceļam viņš no Kāda aizņēmās margarīnlāpu, ja nu gadījumā tur lejā būtu pārāk tumšs.

Nonācis pie lūkas, Tarkans to atrāva vaļā. Izrādījās, ka tieši zem pirmās lūkas ir otra - jau bez roktura, bez nekā, bet ar ciparu tastatūru virsū.

Izskatās, ka te laikam ir kāda koda atslēga, - Tarkans konstatēja.

[Moriartijs]

- Koda atslēga? Pamēģini 4 8 15 16 32 42 - Džerijs ieteica Tarkanam. - Man liekas ka šie skaitļi der jebkurai atslēgai. - viņš paskaidroja. - Man liekas ka tie ir pat leģendāri cipari. -

[washulis]

Gvena sekoja Lūkkārpa, sakot: Man ir biezpiencelmenes. Ceptas tās ir īstas delikateses. Viņa pievienoja tās pie cepamajām un palūkojās uz Tarkanu. Vienmēr laipni. Un paņēma dvieli atpakaļ, nolika netālu no ugunskura, lai tas izžūtu.

Lupe, vai tev tiešām ir viss, kas nepieciešam, lai izdzīvotu savvaļas Lūkkārpā? Viņa uzrunāja meiteni. Gan segas, gan gaļiņa, arī malka, naži... un sikspārnis. Viņa turpināja, nolūkojoties, kā Pandumons skraida apkārt, it kā būtu salietojies zilas extazy tabetes.

Tas Kirils gan ir viens interesants indivīds...

Dzirdot pieminam lūkas un skaitļus 23, kā arī 42, Gvena ieminējās. 23 nav labs skaitlis, bet tas ir īpašs. Bet 42 ir jautājums. Tas ir... caur šo skaitli mēs NOTEIKTI nokļūsim līdz nepieciešamajam vai līdz kaut kam jaunam.

Viņa piegāja klāt lūkai, pētot, vai Džerija nosauktie skaitļi derēs. Mēs varētu pamēģināt ar Kirila ģūūglīgo grāmatu, vai tajā ir kāda informācija par šādām slēdzenēm un lūkām. Protams ja Kirilam nav nekas pretī. Viņa palūkojās uz viņu.

[Miervaldis Gotiņ...]

Tarkans saspieda uz ciparblates ciparus, bet nekas nenotika. Pag! - viņš iesaucās, - 32 vai 23?

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 15.03.2009 22:27

[Moriartijs]

- 23! - Džerijs iesaucās. - Ja nesanāk, pamēģini pievienot Execute pēc cipariem - 4 8 15 16 23 42 Execute. - Džerijs ierosināja.

Šo rakstu rediģēja Moriartijs: 15.03.2009 22:30

[washulis]

Divdesmit trīs. Jā. Raksti tā. Gvena piekrita, ar interesi vērojot ciparnīciņu. Agrāk vai vēlām, bet mēs tomēr to atvērsim. Viņa patreotiski iesaucās. Kā raksta execute? Gvena jautāja Džeromam, jo viņas angļu valoda bija tik pat šausmīga, kā centieni atcerēties viņas uzvārdu.

Šo rakstu rediģēja washulis: 15.03.2009 22:32

[Miervaldis Gotiņ...]

Tarkans saspieda 4 8 15 16 23 42 un `Execute` un, tavu brīnumu, lūka nošņācās un atvērās.

Hehe! - Tarkans priecīgi iesmējās un ielūrējis lūkā, iesaucās tur: A-ū-ū!

Lūka viņam atbildēja ar a-ū-ū, a-ū-ū atbalsi.