Lūks no laukiem, ~ Lomu spēle 2008 ~ [GM][PZP] Parodija par scifi sāgām Opcijas

[Mitrene]

Pamostoties tu paveries ārā pa logu un ieraugi klasisku savas planētas ainu. Sev blakus spektrofonā tu ieraugi ka ir pienākusi jauna ziņa. Kad vakar gāji gulēt tās vēl tur nebija. Tu piespied pogu un aparāts sāk skaļi balsī atskaņot šādu ziņu: " Sveiks. Tu varbūt jau esi aizmirsis, taču tu atstāji savas koordinātes mūsu KMID Kosmisko Mūllāpu Izskaušanas Dienesta automātiskajā robotbildētājā. Bet tā kā KMID ir ļoti slepena iestāde mēs diemžēl lielāko daļu tavu datu iznīcinājām... ...Ir pienācis laiks izpildīt savu pienākumu un stāties pretī Ļaunumam. Dodies uz starpplanētu kosmiskā aeroporta platformu 9 un 0.0034 sagaidi reisu 42. kas tevi aizvedīs taisnā ceļā uz Dandarīnu. Uz Dandarīnas tev jāatrod Lūks no laukiem, kas vedīs tevi tālākajā cīņā. pēc šī paziņojuma noklausīšanās lai saglabātu pilnīgu slepenību paņem šo spektrofonu iebāz blenderī uzgāz virsū labi daudz biezpiena un nospied iedarbināšanas pogu. Ziņojuma beigas"



Tik tikko noklausījies ziņojumu tu attopies ka tik tiešām biji pieteicies KMID. Tu paņem spektrofonu un iebāz blenderī. Nu ko laiks pastrādāt, tu iedomājies. saliec koferī mantas (noteikti uzrakstat ko jūs ņemat līdzi, čemodāns nav bezizmēra līdzi var ņemt līdz 10 lietām, un līdzi nepaņemtas lietas nedrīkstēs izmantot. (būtu smieklīgi taču pēkšņi spēles beigās atklāt ka tu visu laiku vadāji apkārt kamieli (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ) tā kā izvēlies prātīgi ko ņemsi līdz, jo noderēt var visneiedojamākās lietas)Un tagad laiks doties ceļā, tu iesēdies savā personiskajā mazlitrāžas kosmosmobīlī un dodies uz starpplanētu kosmisko aeroportu. nu ko laiks atrast platformu 9 un 0.0034. diez kur tā varētu būt...

Šo rakstu rediģēja Mitrene: 01.11.2008 15:39

[B.A.L.O.D.I.S]

Kirils īsti neiebrauca lietā, kas notiek. Oh, well Viņš mierīgi paņēma savu brūno ādas jaku (kuru viņš laikam atrada ballītes laikā) un grasījās iet uz vēl neatrastas izejas pusi. Pēkšņi viņa skaties sastinga pie mūlāpu ģīmjiem, tad viņš lēni pagrieza galvu uz Hadrona pusi. Pat šādā dzēruma pakāpē kaut kas šajā lietā viņam šķita ļoti dīvains un neloģisks. Ā jā! Pēkšņas atskārsmes mirklis. Mēs taču tā uzjautrinājāmies, ka nepieņēmām savā bariņā kad mētājāmies ar biezpienu! Nabadziņi nokavēja tādu jautrību... Nezināju ka Hadrons ir panks... Varbūt tagad Mūllāpiem ir jāiet mājās? Un kā nekā galveni ballītes viesi... Nabadziņi... Viņu mamma laikam bārsies par to ka viņi smaržos pēc dzēriena un biezpiena... Un prasīs uzpūst elpu... Un viņu mammīte noģībs no smakas... Kirils sāka raudāt.

[Moriartijs]

Džerijs turpināja nedaudz dumi blenzt uz pārējiem un domāt par biezpienu uz sejas, haosu, mājām, čelliem, ikdienas spoileriem, trictārpiem, salātiem, dziedāšanu, kādu Spēli, mūziku kas skanēja viņam ausī, mūllāpiem, Lūciņu un Satīnu, rietumu torni, nolaiferiem un spamotājiem, ābolu serdītēm uz galda, kometāriem dienasgrāmatā, augustu, labajām rokām, .gif failiem, grafikas programmām, studijām un atkal par biezpienu. Džeroms bija visai pārsteigts, ka par tik daudz lietām spēj padomāt. Taču šīs pārdomas izjauca pēkša dekorāciju maiņa un jaunu personu - kas aizdomīgi līdzinājās īsiem KMID aģentiem - uzrašanās. Tādēļ doma par domāšanu tika pārtraukta.

Džerijs turpināja stāvēt glupi blenžot uz apkārtni ar biezpienu uz sejas un drēbēm. Vienā no rokām joprojām bija glāzīte. To roku viņš, joprojām ar glupi apmulsušo sejas izteiksmi, pastiepa tuvāk melnā ģērbtajiem aģenteļiem, - Davaj iedzeram! - Džerijam uz mirkli prātā reģistrējās, ka to darīt nebūtu gudri, taču tad domas pārslēdzās uz to faktu, ka reiz kādā filmā bija līdzīgs moments - tikai glāzīte tika piedāvāta viesuļvētrai un čalis bija bez drēbēm un biezpiena. Taču tas bija viņa zaudējums, nevis Džeroma.

[Miervaldis Gotiņ...]

Sabijies no straujās notikumu izmaiņas, Tarkans izbeidza badgerdanci (bija jau arī pēdējais laiks, jo puisis bija krietni noguris), un par atbildi uz apvainojumiem paziņoja: Es pieprasu advokātu. Viss, ko es teikšu, var tikt izmantots pret mani, un tāpēc es neteikšu nevienu vārdu bez advokāta. Mana advokāta spektrofona numurs ir 6573067306873-673596873063.

[washulis]

Kā jau vienmēr, Gvena mēdza darīt nepiemērotas lietas nepiemērotā laikā. Nu tā bija skaļa ķiķināšana. Par ko tieši viņa ķiķināja vēsture klusē, bet tas arī nav tik svarīgi, jo, kā nekā, Gvendolina, kas pat nespēja atcerēties savu uzvārdu, nesalaižot smadzenes īsajā, bija blonda un, gan jau, viņai to varētu piedot. Vai vismaz mēģināt piedot.

Uuuuu, tas ir pats garākais skaitlis, ko jel kad esmu dzirdējusi. Nosauc to vēlreiz! Gvena jautri iespiedzās, pagriežot galvu Tarkana virzienā. Un Džerijam taisnība. Sadzersim. Tā runas iet labāk. Šeit galīgi nav omulīgi. Kas projektēja šo telpu. Kurš ir tas cilvēks bez pilnīgas gaumes izjūtas, ko? Šādās telpās bojājas matukrāsa, jūs to zināt??? Izskanēja skaļš neapmierinājums, ko papildināja ķiķināšana.

[Miervaldis Gotiņ...]

6573067306873-673596873063. - Tarkans bez liekas domāšanas atkārtoja.

[washulis]

Gvenai atkārās žoklis. Patiesi, šis kosmiski, astronimiski, gastronomiski varenais skaitlis, kuru Tarkans nosauca, bija viņas smadzenēm pārāk garš. Kur, pie velna, var atrast til lielu telefona ekrānu, lai to visu ierakstītu? Jums ir īpaši telefoni? Un pag! Kad ir advovovovokāts? Viņa atkal ieķiķinājās. Varbūt man ar kādu iegādāties? Viņi labi izskatās pie rozā somiņām? Dzīva interese par šīm nepazīstamajām būtnēm. Ja jau tās spēj palīdzēt tik dīvainās un neomolīgās situācijās.

[Moriartijs]

Džeroms iedzēra. Palika labi. Viņu gan pārņēma dīvaina sajūta ka viss tuvojas beigām, bet viņš centās šo sajūtu ignorēt. Labāk iedzert.

- Nu, čaļi! Dzeram! - viņš aģentiem piedāvāja pudeli.

[washulis]

Šī situācija bija tik nepatīkama, lai arī cik ļoti Gvena centās izskatīties nepiespiesta. Laikam pat lielais alkohola daudzums nespēja blondīni nomierināt. Viņai nebija skaidrs, kāpēc pēkšņi šie KMIDieši palikuši tik nemīlīgi. Kā arī, kur lai arī Gvena dabū sev advokātu? Ja nu šo advokātu var izmantot, kā dzīvo vairogu? Un ko vispār advovovovovovokāti dara?

Nez kāpēc prātā atausa tā aina, kad Gvendolina redzēja pienākam ziņu pa blenderi, ko viņa nekad nelietoja, jo tajā parasti ieliktās maizītes nekad neuzcepās. Virtuve ir savāda lieta, bet tas likās tik sen, kopš viņa tajā bija. Un tik lielas mokas viņai prasīja tas, lai ziņu sablenderētu, jo blenderis taču tik ļoti līdzinās plītij! Dodoties uz peronu nr. 9 un 0.0000000034 viņa bija sev atradusi kārtējo mīļāko. Tas nekas, ka viņš pēc tam tika pārdots (trīsreiz). Jā, tad iedzert neviens neliedza, bet nu... Likās, ka dēļ lielā alkohola trūkuma, kas ilga kādas piecas minūtes, nu gals klāt un visa dzīve aizslīd acu priekšā. Džerija episkā pudele, Metalica cīņa ar vogoniem, nonākšana uz žļurgainās planētas, kur Kāds vēlējās tajai savādajai, vietējajai pāķei matos iesmērēt margarīnu. Zaļo feju virtene un apīpējies orākuls vārdā Satīna. Daudzās vāzes un ceļojums uz dīvaino istabu, kur uz gleznas viņa nespēja pareizi uzrakstīt pāris burtus. Tad... tukšums. Savāds, par ko liecināja daudzās lietas kastē, ko Gvena šodien saņēma. Tad atmošanās pilnīgi citur un došanās uz KMID ekspresi un acīmredzama apmaldīšanās, jo neizskatījās, ka viņi nonāca tajā burvekļu skolā, kurā vajadzēja. Vismaz gļotiņas spēja uzjautrināt. Tad vēl skraidīšana pa pili, cenšoties kompensēt to, ko viņiem atņēka Obivans Kenagrids. Tad uzradās Lupe un viņi apmeklēja makaronu muzeju. Tarkana skaistā ielēkšana ezerā, pangalaktiskais un jau atkal garš tukšums. Tad Balodis palika vecs, visi devās pie Arhitekta, bet tad uz šo ēku, kur bija paredzēts pasaules alkoholiskākais baļļuks, bet šie KMIDieši visu izjauca. Un to Gvena nolēma pateikt skaļi: JŪS SABOJĀJĀT VISU BAĻĻUKU!!!

[Kāds]

Kāds bija gluži sašutis, viņš izdvesa: "Pag, bet baļļuks tak vēl turpinās! Vai ne Džerij?" Nākamā brīdī Kāds piegāja pie Džeroma izdzēra glāzīti, kas viņam atradās rokā, tad to atkal piepldīja ar biezpiena liķieri, ko viņš uzgāja sava mēteļa iekškabatā.

Tad viņš sāka telpas vidū lēkt kādu deju, kas beigu beigās p­ārvērtās par kankanu, visu laiku dungojot līdzi melodiju.

[Moriartijs]

Džerijs bija viegli apjucis. VISS BIJA PILNĪBĀ IESALIS. Liekas, ka neviens nebija kustējies jau, nu, ... no DECEMBRA! Tas nozīmē, ka bija pēdējais laiks sākt dancāt. Tādēļ Džeroms iztaisnojās, ievilka elpu, to izpūta, apēda neviena nepieskatītu biezpiena batoniņu, atkal ievilka elpu, tad to izpūta, sameklēja mugursomu, no kuras izvilka burciņu.
Kas bija burciņā?
Pašūpojis burciņu pārējo priekšā, to ar lielām pūlēm mēģināja atskruvēt. kad tas neizdevās atrada somā savu ne reizi neizmantoto šaujamo. Pameta burciņu gaisā un izšāva. Burciņas spilgti zaļais saturs uzsprāga un gan KMIDiešus, gan ar automātiem bruņojušos, kā arī sienas un biezpiena krāsas tapetes nošķaidīja spilgti zaļa viela.
Gļotiņas!
- Saņemiņiet! Jūsiņi visiņi tagadiņ esiņat nolemtiņi! - Džerijs iesaucās un sāka lēkāt uz vietas!

[B.A.L.O.D.I.S]

Tā kā visiem jau gāja ciet... Ja vispār bija vēl kāda nenolieta lūka ar kājām (lai varētu iet), kas jau nebija ciet. Viņam skanēja Mums šī pasaule ir jāizkrāso... un Es nevaru būt balts un tas nav... reizē, kas vedināja uz mūllāpiskām ierosām.
Eu, kā būtu ja mēs visiem pārtikas produktiem liktu klāt krāsvielas? Un kā būtu ja mēs PVA līmi atšķaidītu, nokrāsotu, pieliktu cukuru un pārdotu kā diētisko jogurtu? Kā būtu ja mēs apelsīnu sulu ražotu no citronskābes ar cukuru, kam piebērtas saberstas mizas? Vai pat vēl labāk - vecus baložus iecept mīklā un pārdot kā belašus? Apreibis no apgaismības Kirils nokrita uz ceļiem un blenza griestos itkā tajos būtu lūka, pa kuru kāds uz viņu skatītos.