Vilciens, kas dodas uz elli |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Vilciens, kas dodas uz elli |
20.10.2008 18:50
Raksts
#1
|
|
Krāmē plauktos Izgaistošās izgaišanas grāmatas Grupa: Dienas Pareģis Pievienojās: 29.07.03 Kur: Rīga Dienas Pareģis 2009 |
Spoku stāsts veļu laikam. No avīzes "Sekretnije materiali XX veka", šī gada 22. numura.
1911. gada 14. jūlijā no Romas dzelzceļa stacijas atgāja neliels vilciens: lokomotīve un trīs vagoni. Tas veda publiku, lai apskatītu kilometru garu tuneli Lombardijas kalnos - XX gadsimta sākumam unikālu būvi. Šo izklaides ekskursiju Itālijas bagāto un aristokrātisko ģimeņu pārstāvjiem noorganizēja firma "Sanetti", 106 pasažieri ar interesi vēroja ievērības cienīgās vietas jaunajā dzelzceļa posmā. Pēc dažām stundām vilciens jau bija Lombardijā. Lūk, priekšā jau redzams tas pats tunelis. Sastāvs iebrauc tajā. Taču otrā pusē tas tā arī neparādās... Apziņas aklais plankums. Policija un dzelzceļa strādnieki rūpīgi izpēta tuneli. Taču nav atrodamas, ne katastrofas pēdas, ne pat kvēpu pēdas no tvaika lokomotīves dūmiem uz tuneļa griestiem. Toties, tiek atrasti divi pasažieri no pazudušā sastāva, kuri atrodas šoka stāvoklī. Tikai pēc kāda laika viņi spēj atgūties un pastāstīt, kas notika. Pēc viņu vārdiem, apkārtne ap vilcienu pēkšņi pārklājusies ar piena baltu miglu. Tuvojoties tunelim, tas kļūst aizvien biezāks, pārvēršoties stīgrā šķidrumā. Pasažierus pārņem šausmīgas bailes un viņi izlec no braucošā vilciena - jo abi tajā brīdī atrodas vagona vējtverī. Acīmredzot, pārējie pasažieri nepaspēj to izdarīt. Nelaimīgie vēl ilgi cieš no psihiska rakstura problēmām, ko izsauc spēcīgs stress, taču pakāpeniski viss atkal ir normas robežās. Vilciens tā arī nekur neparādās... Precedenta sabiedēti, Itālijas dzelzceļa valde slēdz tuneli satksmei un pat aizber ieejas ar akmeņiem. Kara laikā tuneļa velves iebrūk aviabumbas trāpījuma rezultātā, uz visiem laikiem aprokot šo noslēpumu... Stāsts ir neticams. Taču pat vislielākajiem skeptiķiem tā patiesums neizraisa šaubas, tāpēc ka visam notikušajam ir dokumentāli apstiprinājumi, tajā skaitā - liecinieku liecības. Bet Milānas dzelzceļa muzeja fondos līdz šim glabājas makets, kas līdzinās bērnu dzelzceļas: uzvelkama lokomotīve, trīs vagoni, sliedes, miniatūrs tunelis. Savā laikā ar šīs spēļu lietiņas palīdzību inženieri centās modelēt apstākļus, kādos pazuda sastāvs. Taču neko konkrētu uzzināt viņiem neizdevās... Likās, ka bez pēdām pazudis vesels vilciena sastāvs ar vairāk nekā simts bagātiem un ietekmīgiem itāļiem nevarēja neizsaukt spēcīgu sabiedrisku rezonansi. Taču, pretēji gaidītam, notikums neguva plašu atspoguļojumu. Vietējās avīzes nopublicēja dažus īsus rakstus ar nesaprotamu saturu. Vēl dažas rindas incidentam veltīja pasaules prese. Un - viss. Policijā lietu steidzami nodeva arhīvā un vairāk par to neatcerējās. Kāpēc? Dažas domas, pārdzīvojumi var tik spēcīgi traumēt cilvēka psihi, ka tos uz zemapziņu izspiež apziņas aizsargmehānismi. var teikt, ka apziņā šajā vietā izveidojas "aklais plankums". Liekas, ka notikums ar pazudušo vilcienu kļūst par tādu "plankumu". Šoks no notikušā izrādās pārāk liels. Lūk, tunelis. Lūk, vilciens. Desmitiem liecinieku redz, ka sastāvs iebrauc tunelī, taču no izejas sastāvs neparādās. Tunelī iekšā vilciena nav... Apziņas aklais plankums... Turpinājums sekos. (IMG:http://www.rusf.ru/vk/recen/1999/train4.jpg) Šo rakstu rediģēja ils: 20.10.2008 19:22 |
|
|
16.07.2009 14:02
Raksts
#2
|
|
Gatavo atskaiti Zemvaldim Grupa: Biedri Pievienojās: 20.11.08 Kur: Arkanara Gotiņtēvs 2012 |
Man gan arī neizdevās atrast netā nekādas alternatīvas atsauces par šo fenomenu, tā ka visdrīzāk urbānā leģenda vai pat [:]|||[:] (akordejons) vien būs.
Un tā spirālveida laika teorija viņiem ir drusku greizi interpretēta. Nu ok, pieņemsim, ka eksistē iespēja `pārlekt` no vienas laika loka uz otru pa taisno. No tā NEKĀ neizriet piesaiste dzelzceļa tīklam! Jā, ir zināms, ka gravitācija un liels ātrums ietekmē laika ritumu, tak dzelzceļš kā infrastruktūra neierakstās ne vienā, ne otrā no šiem faktoriem. Līdz ar to `spoku vilcienam` nebūtu nekāda pamata parādīties TIKAI tur, kur ir, ir bijušas vai kādreiz būs sliedes. Vēl jo vairāk - vilciens, uz brīdi nonācis konkrētā laikā, tomēr ir pakļauts tābrīža fizikas likumiem un nevar pēkšņi pārvērsties par hoverkraftu, hoverējot virs vietas, kur šobrīd nav, bet kādreiz ir bijušas vai `kādreiz būs` sliedes. Otrkārt, kamēr vilciens atrodas `vienmērīgajā` laikā, uz viņu darbojas tie fizikas likumi, kas nosaka procesus tvaika katlā un ritošajā daļā, respektīvi, spiediens katlā nevar saglabāties mūžīgs, un vilciens nevar braukt mūžīgi... kaut vai tāpēc, ka viņam nav ne mūžīgais dzinējs, ne bezgalīga inerce. Bez tam, ja ticēt storīlainam, tad diez vai 104 Mehiko itāļi bija izlekuši no ejoša vilciena - tas prasa zināmu fizisko sagatavotību. Tātad vilciens Mehiko visdrīzāk tomēr apstājās. Kā gan viņš uzsāka braucienu, lai dotos tālāk, un kāpēc? Vēl nav skaidrs, kāpēc Mehiko parādās tikai 104 itāļi (pasažieri). Kur palika vilciena mašīnists un apkalpojošais personāžs? Tie taču arī bija itāļi, un diez vai Mehiko 70 gadus pirms sava laika tiktu uzskatīti par <mazāk psihiski slimiem>, kā elitārie pasažieri? Īsāk sakot, ož pēc labi tiražētas un samērā labi pārdomātas, bet tomēr fiktīvas urbānās leģendas. Gogoļa galvaskauss kā cēlonis vispār ir [:]|||[:] [:]|||[:] [:]|||[:] (simfoniskais akordejonu megaorķesrtis ©) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 23.05.2024 21:38 |