Vilciens, kas dodas uz elli |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Vilciens, kas dodas uz elli |
20.10.2008 18:50
Raksts
#1
|
|
Krāmē plauktos Izgaistošās izgaišanas grāmatas Grupa: Dienas Pareģis Pievienojās: 29.07.03 Kur: Rīga Dienas Pareģis 2009 |
Spoku stāsts veļu laikam. No avīzes "Sekretnije materiali XX veka", šī gada 22. numura.
1911. gada 14. jūlijā no Romas dzelzceļa stacijas atgāja neliels vilciens: lokomotīve un trīs vagoni. Tas veda publiku, lai apskatītu kilometru garu tuneli Lombardijas kalnos - XX gadsimta sākumam unikālu būvi. Šo izklaides ekskursiju Itālijas bagāto un aristokrātisko ģimeņu pārstāvjiem noorganizēja firma "Sanetti", 106 pasažieri ar interesi vēroja ievērības cienīgās vietas jaunajā dzelzceļa posmā. Pēc dažām stundām vilciens jau bija Lombardijā. Lūk, priekšā jau redzams tas pats tunelis. Sastāvs iebrauc tajā. Taču otrā pusē tas tā arī neparādās... Apziņas aklais plankums. Policija un dzelzceļa strādnieki rūpīgi izpēta tuneli. Taču nav atrodamas, ne katastrofas pēdas, ne pat kvēpu pēdas no tvaika lokomotīves dūmiem uz tuneļa griestiem. Toties, tiek atrasti divi pasažieri no pazudušā sastāva, kuri atrodas šoka stāvoklī. Tikai pēc kāda laika viņi spēj atgūties un pastāstīt, kas notika. Pēc viņu vārdiem, apkārtne ap vilcienu pēkšņi pārklājusies ar piena baltu miglu. Tuvojoties tunelim, tas kļūst aizvien biezāks, pārvēršoties stīgrā šķidrumā. Pasažierus pārņem šausmīgas bailes un viņi izlec no braucošā vilciena - jo abi tajā brīdī atrodas vagona vējtverī. Acīmredzot, pārējie pasažieri nepaspēj to izdarīt. Nelaimīgie vēl ilgi cieš no psihiska rakstura problēmām, ko izsauc spēcīgs stress, taču pakāpeniski viss atkal ir normas robežās. Vilciens tā arī nekur neparādās... Precedenta sabiedēti, Itālijas dzelzceļa valde slēdz tuneli satksmei un pat aizber ieejas ar akmeņiem. Kara laikā tuneļa velves iebrūk aviabumbas trāpījuma rezultātā, uz visiem laikiem aprokot šo noslēpumu... Stāsts ir neticams. Taču pat vislielākajiem skeptiķiem tā patiesums neizraisa šaubas, tāpēc ka visam notikušajam ir dokumentāli apstiprinājumi, tajā skaitā - liecinieku liecības. Bet Milānas dzelzceļa muzeja fondos līdz šim glabājas makets, kas līdzinās bērnu dzelzceļas: uzvelkama lokomotīve, trīs vagoni, sliedes, miniatūrs tunelis. Savā laikā ar šīs spēļu lietiņas palīdzību inženieri centās modelēt apstākļus, kādos pazuda sastāvs. Taču neko konkrētu uzzināt viņiem neizdevās... Likās, ka bez pēdām pazudis vesels vilciena sastāvs ar vairāk nekā simts bagātiem un ietekmīgiem itāļiem nevarēja neizsaukt spēcīgu sabiedrisku rezonansi. Taču, pretēji gaidītam, notikums neguva plašu atspoguļojumu. Vietējās avīzes nopublicēja dažus īsus rakstus ar nesaprotamu saturu. Vēl dažas rindas incidentam veltīja pasaules prese. Un - viss. Policijā lietu steidzami nodeva arhīvā un vairāk par to neatcerējās. Kāpēc? Dažas domas, pārdzīvojumi var tik spēcīgi traumēt cilvēka psihi, ka tos uz zemapziņu izspiež apziņas aizsargmehānismi. var teikt, ka apziņā šajā vietā izveidojas "aklais plankums". Liekas, ka notikums ar pazudušo vilcienu kļūst par tādu "plankumu". Šoks no notikušā izrādās pārāk liels. Lūk, tunelis. Lūk, vilciens. Desmitiem liecinieku redz, ka sastāvs iebrauc tunelī, taču no izejas sastāvs neparādās. Tunelī iekšā vilciena nav... Apziņas aklais plankums... Turpinājums sekos. (IMG:http://www.rusf.ru/vk/recen/1999/train4.jpg) Šo rakstu rediģēja ils: 20.10.2008 19:22 |
|
|
21.10.2008 19:52
Raksts
#2
|
|
Krāmē plauktos Izgaistošās izgaišanas grāmatas Grupa: Dienas Pareģis Pievienojās: 29.07.03 Kur: Rīga Dienas Pareģis 2009 |
Pastaiga pa veco kapsētu.
Tomēr, kas bija vajadzīgs itāļu vilcienam spokam Ukrainā? Nikolajs Čerkašins izteica šajā sakarā negaidītu versiju. Kopā ar vietējo novadpētnieku Jevgeņiju Veņikejevu rakstnieks pabija arī Gasforta kalnā. Šeit 1855. gadā tika apglabāti itāļu karavīri, kas gāja bojā, šturmējot Sevastopoli Krimas kara laikā. Simts gadus vēlāk, pēc padomju varas iestāžu rīkojuma kapsētu nolīdzināja ar zemi un skaistā kapliča tika uzspridzināta. Kas izšauj uz pagātni no šautenes, tam nākotne atbild ar lielgabalu, apgalvo Čerkašins. Dinamīta stienis, kas tika ielikts zem vecās kapličas, pārvērtās briesmīgā sprādzienā zem Novorosijsk korpusa. Es pilnīgi esmu pārliecināts par karmisko saiti starp šiem notikumiem... Viņi klaiņoja pa Gasfortas plakano virsotni starp marmora plātņu atlūzām. Bijušo puķu dobju vietā bija saaugušu opuncijas kaktusi, kurus pirms daudziem gadiem no Itālijas bija atveduši uz šo attālo Krimas nostūri bojā gājušo karavīru radinieki. Veņikejevs stāstīja: Šeit līdz itāļu nometnei Gasfortā angļi no Balaklavas bija uzbūvējuši dzelzceļa līniju. Pēc tam to likvidēja. Taču uzbērums palika. Atzars no Balaklavas uz Sevastopoli iet tieši pa to, vēl angļu projektēto trasi. Tātad vilciens spoks devās tieši noņemto sliežu pēdām... Taču kāpēc? Lai paņemtu itāļu karavīru dvēseles, kas tika iztraucētas ar sprādzienu viņu pēdējā apmešanās vietā? Vai arī kādam no 106 pasažieriem šeit bija apglabāti radinieki un viņi ieradās, lai atdotu pēdējo godu? Vai varbūt viņi, šī pazudušā sastāva pasažieri atriebās no sava laika gūsta par apgānīto kapsētu, iejaucoties Zemes cēloņu-seku saitē, un Jūlijs Cēzars - Novorosijsk uzlidoja gaisā? spriež Čerkašins... Laika aiznestie. Ne reizi vien noslēpumainais objekts, kas atgādina vilcienu, kurš pazuda tunelī, 1911. gadā, Lombardijas kalnos, ir parādījies arī citās valstīs. Redzēja to arī Krievijā. Pēdējo reizi fantoms parādījās 1986. gadā, tunelī zem Lamanša. Interesanti, ka visi aculiecinieki apraksta to gandrīz vienādi: veclaicīga tvaika lokomotīve, tukša mašīnista kabīne, trīs vagoni, kuriem visi logi ir cieši aizsegti ar aizkariem, bet durvis šur tur atvērtas... Spriežot pēc visa vilciena sastāvs spoks pārvietojas, ne tikai telpā, bet arī laikā, jo dažos gadījumos tas redzēts krietni ātrāk pirms laika, kad tas pazuda. Atcerieties kaut vai 104 trakos itāļus Mehiko 1840-tajos gados... Kādā veidā tas notiek? Spriedumus par to, ka līdzās vielas un enerģijas nezūdamības likumam eksistē arī laika nezūdamības likums, izteica jau Alberts Einšteins. Taču pierādīt to ar formulām un vienādojumiem līdz šim vēl nevienam nav izdevies. Taču interesantas versijas par to eksistē. Vienu no tām, piemēram, izvirzīja Nikolajs Čerkašins un MVU docents, fizikas-matemātikas zinātņu kandidāts Ivans Pacejs. Vienkāršotā veidā versija izskatās šāda. Laiks neplūst taisni. Tas uztinas vijumos kā kabelis uz spoles, tāpēc pagātne eksistē paralēli nākotnei. Taču dažreiz starp vijumiem rodas caursite kā elektrotehnikā starpvijumu īssavienojumi. Un tad Zemes geohronālajā laukā rodas melnie caurumi. Tie kā virpuļviesuļu piltuves klejo, pakļaujoties kādiem saviem likumiem, ievelkot cilvēkus, priekšmetus, dzīvniekus. Par īssavienojumu iemeslu var kalpot milzīgi enerģijas uzvirmojumi zemestrīces, lielu meteorītu krišana, kodolsprādzieni... Pēc Čerkašina un Paceja domām, ar klejojošo, melno caurumu palīdzību varētu izskaidrot sniega cilvēku un Lohnesas briesmoņu parādīšanos. Tos ierauj laika virpuļviesuļi viņu aizvēsturiskās ērās un izsviež mūsu dienās. Arī NLO parādīšanās ierakstās šajā versijā. Enelonauti ir mūsu tālie pēcteči. Viņu veidotie aparāti nokļūst pie mums cauri melnajiem caurumiem tīšām vai nejauši ar tieši to pašu laika virpuļviesuļu palīdzību. Iespējams, ka caurumos iekrīt arī mūsu laiku pārstāvji. Viņi ne vienmēr iet bojā svešajos laikos, varbūt piemērojas to laiku dzīvei, kļūst par ģenijiem vai pareģiem. Var būt, ka viņu vidū ir arī Da Vinči un Nostradamuss? Stāsts vēl nebūt nav galā. Turpinājums sekos. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 18.05.2024 11:34 |