Krastodziņu karaliste — ATD, [GM][PZP][C] Fantasy Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

Ar spēļu pārziņu laipnu atļauju piedāvāju jums savu spēli. :]

Krastodziņu karaliste

Iedzīvotāji

Cilvēki viņus dēvē dažādi — par sīkļautiņiem, sprīdīšiem, knariņiem, pundurīšiem un kā tik vēl ne, viņi paši sevi dēvē par mazļautiņiem vai bārbeliešiem un visus iepriekšminētos nodēvējumus ļoti ņem pie sirds. Lai nu kā, mazļautiņi tik tiešām ir apmēram sprīdi gari un vidējais iedzīvotāju augums ir apmēram 20 cm. Toties tas tiek kompensēts ar ilgu mūžu, kā minimums simts gadi. Vecākajam karalistes iedzīvotājam ir 175 gadi un viņš vēl it labi atceras tos laikus, kad vīns bija stiprāks un zemenes saldākas.

Patiesībā jau mazļautiņi visādā citādā ziņā nemaz tik ļoti no cilvēkiem neatšķiras. Viņiem ir savs karalis Bārbelītis V, kuram ir trīs meitas, vecāko sauc Arnika, vidējo Gundega, bet jaunāko Zemene (piedzima tieši Zemeņu svētku laikā). Vēl karalim ir septiņi padomnieki no kuriem viens ir Galvenais padomnieks; pašam sava Karaliskā sardze, armija un lērums ar kalpotājiem. Princesēm ir savas galma dāmas un auklītes. Karaliene gan pirms trim gadiem nomira un tagad Bārbelītis V valda viens pats.

Iedzīvotāji pamatā nodarbojas ar to pašu, ko cilvēki — zemkopību, lop- un kukaiņkopību, tirgošanos, kalšanu, aušanu utt. Ir savi alķīmiķi, kuri gan mēdz nākt klajā ar visādām trakām idejām, magi, dziesminieki, zagļi, dziednieki, visādu tehnisku lietu izgudrotāji un sarakstu varētu turpināt, bet jāļauj vaļa arī jūsu fantāzijai.
Viņiem ir savas pilsētas, ap kurām tuvāk un tālāk izvietojušies ciemi.

Ģeogrāfiskais novietojums un saimniecība

Karaliste atrodas tālu no cilvēku (jeb, kā mazļautiņi viņus dēvē — lielo lempju) apdzīvotām vietām, liela meža masīva dienvidu malā. Nosaukumu ieguvusi no tā, ka šajā vietā aug neparasti daudz krastodziņu krūmu, kas laikam iecienījuši smilšaino augsni. Lai no galvaspilsētas Varas nonāktu līdz valsts robežai (ej, kurā virzienā gribi) mazļautiņam jāiet ātrā solī apmēram trīs nedēļas cauru dienu un nakti.

Karalistē ir trīs vietas kur atrodas bagātas (mazļautiņprāt) rūdas iegulas, no kurām tad tiek iegūta rūda, ko tālāk apstrādā un izmanto dzelzs izstrādājumu ražošanai. Tiesa, pēdējos gados alķīmiķi pasākuši izdalīt dzelzi no zemenēm, kā rezultātā sākusies ar dzelzi sevišķi bagātu meža zemeņu audzēšana.

Otrs svarīgākais izejmateriāls ir smiltis, no kā tiek taisīts stikls. Tas tiek izmantots būvniecībā, ieroču, bruņu, vairogu, rotaslietu un mājsaimniecības lietu taisīšanā. Stiklinieks ir cienījama profesija un katrs meistars ir specializējies savā jomā un cieši noslēpumā tur izmantotās metodes.

Audumu, virvju un visādu tamlīdzīgu lietu ražošanai tiek izmantotas augu šķiedras, zirnekļu un tauriņu kāpuru veidotie tīmekļi.

Ak jā, klimats ir tāds kā mērenajā zonā.

Kultūra

Gadā notiek divi svarīgi pasākumi: Zemeņu svētki un Bārbeļu nedēļa.

Zemeņu svētki notiek jūnija beigās/jūlija sākumā, kad ir nogatavojušās zemenes. Sagatavošanās darbi notiek apmēram divas nedēļas, paši svētki trīs dienas. To laikā milzīgā daudzumā tiek patērētas zemenes un godināta Zeme un Daba, kura dod mazļautiņiem visu nepieciešamo dzīvošanai.

Bārbeļu nedēļa ir tad, kad uzkrīt pirmais nopietnais sniegs, kas iezīmē ziemas sākumu. Tās laikā tiek dzerts bārbeļu vīns (mazliet dod pat bērniem) un iedzīvotāji nododas visādiem ziemas priekiem. Uzskata, ka vīns un kārtīga izjārēšanās pa sniegu aizdzen prom slimības un ziemas tumsas radīto drūmumu.

Nu un pa vidam notiek dažādi citādi svētki, piemēram, ražas svētki, dzimšanas dienu svinēšana, karalistes dibināšanas diena…

Par kultūras savstāvdaļu neapšaubāmi var uzskatīt maiņu. Jebkurš sevi cienošs bārbelietis prot mainīties un viss tiek iegūts maiņas ceļā. Darbu var iemainīt pret pārtiku, stikla nieciņus pret audumu un tādā garā. Tiesa, ir jāpiesargājas, jo viltīgi mijēji spēs no tevis pēdējo kreklu iemainīt pret akmeni.

Kaimiņi

Krastodziņu karaliste nav vienīgā, kurā mīt mazļautiņi.

Ziemeļos dziļāk mežā plešas Formira Varenā impērija. Formirs Varenais pie varas nāca ziemā, kad nomira iepriekšējais karalis. Pagaidām ar Bārbelīti V viņš saglabā mierīgas attiecības. Impērijā lielā cieņā ir sēņu audzēšana un sēnes nu reiz bārbeliešiem trūkst, tāpēc tās tiek iemainītas pret dzelzi un stiklu, kas savukārt trūkst impērijai.

Dienvidos no bārbeliešiem atrodas Cīruļu karaliste. To pārvalda karaliene Zvārgulīte, kura ar Bārbelīti V uztur draudzīgas attiecības un ciešus tirdzniecības sakarus, jo šīs karalistes lielāko daļu aizņem pļava, līdz ar to ir īpaši izdevīgi audzēt kāpurus un zirnekļus un ražot no to tīmekļu šķiedrām kvalitatīvu audumu un izturīgas virves, un protams iemainīt pret to pašu dzelzi un stiklu un arī slaveno bārbeļu vīnu.

Par pašu spēli runājot…

Es varētu stāstīt vēl daudz un dikti, bet domāju, ka jūsu fantāzija strādā ne sliktāk kā manējā un dotā informācija ļaus tai izpausties visā krāšņumā. Jebkurā gadījumā varat uzdot jautājumus tepat pavedienā un es uz tiem pēc labākās sirdsapziņas centīšos atbildēt.

Spēles darbība sākas jūnija sākumā. Visu karalisti pāršalc ziņa, ka ir nolaupīta karaļa vecākā meita, topošā karaliene Arnika un tiek meklēti drosminieki, kas princesi atradīs. Atalgojums pēc vienošanās, bet Bārbelītis V zināms kā godīgs, taisnīgs un miermīlīgs karalis, tāpēc arī samaksa tiks pēc nopelniem.

Jūsu tēli ir tie drosminieki, kuri gatavi doties meklēt princesi. Anketas, lūdzu, man uz PZ.

KODS

[b]Vārds:[/b]
[b]Vecums:[/b]
[b]Izskats (bilde nav obligāta):[/b]
[b]Raksturs:[/b]
[b]Biogrāfija:[/b]
[b]Nodarbošanās (īpašu ierobežojumu nav):[/b]
[b]Ieroči (ja tādi ir):[/b]
[b]Kāpēc pieteicās meklēt princesi:[/b]

P.S. Krastodziņas tās pašas bārbeles vien ir. :]

[beithe]

Ar GM atļauju -

Vārds: Jasmīns

Vecums: 27

Izskats (bilde nav obligāta):Gaišbrūni, nobriedušu kviešu krāsas mati, kas pēc ilgas vazāšanās saulē vasaras laikā pēc krāsas sāk vairāk atgādināt sakaltušus salmus, lai nu kā ar krāsu, bet matu ērkulis viņam ir biezs un kārtīgs. Zilas acis ar ne šādu, ne tādu toni – lai, ko citu mazļautiņu zilačteles atgādinātu – ūdeni, debesis vai zilenes zobos, Jasmīna acis bija vienkārši zilas, bez apraksta.

Ovāla seja, smaidoša mute un taisns deguns – viņš ir bārbelietis uz kuru ir patīkami paskatīties un tikpat vienkārši aizmirst. Jasmīns ir 19 ar pusi centimetrus garš – tieši tik garš, lai iekļautos vidējā vispārējā mazļautiņu pieņemtajā garumā.

Raksturs: Aktīvs un atraktīvs, bet reti atklāts. Nemēdz ko darīt ‘vienkārši tāpat’, viņam vienmēr ir savi motīvi. Viņam ir viedoklis par visu un visiem, neciena tos, kuriem nav savu domu par kādu tēmu. Draudzīgs, bet, galvenokārt, tas tādēļ, ka ‘mušas ķer ar medu’ šajā gadījumā mušas būtu mazļautiņi un medus – Jasmīna atsaucīgā attieksme.

Maz tuvu draugu, bet tādi ir. Necieš vientulību, patīk atrasties notikumu centrā, vai radīt notikumus, kuriem būt centrā. Mīl pārspīlēt un melot. Mīl spēlēties ar citiem bārbeliešiem, patīk izlikties, ka ir gudrāks, nekā ir un viņam ir ārkārtīgi maz cieņas pret tiem, kas notic un paļaujas viņa mahinācijām. Nekad nedara, ko ir apsolījis izdarīt.

Dzīvi uztver viegli un kā spēli. Smagi emocionāli pārdzīvojumi nav viņa jājamzirdziņš. Mīļākās frāzes – ‘kas viegli nāk, tas viegli iet’ un ‘kam negadās...’. Patīk riskēt – gan ar dzīvību, gan veselību, gan naudu, gan sirdi. Viegli iemīlas un izmīlas.

Nemēdz ilgi palikt vienā vietā. Vietsēža dzīve nav domāta viņam, viņam ātri apnīk, ja apkārtne nemainās, kā arī pārāk ilgi paliekot vienā vietā citi mazļautiņi var apjaust, kā viņš ar tiem spēlējas – drošāk ir būt nemitīgā kustībā.

Uzskata, ka ir par vecu, lai pieaugtu – kāds nu ir, tāds paliks uz visu atlikušo mūžu.

Biogrāfija: Piedzima kā visi mazļautiņi, kāpostos jau viņu neatrada. Augot bija bērns, kā jau visi bērni. Līda, kur nedrīkstēja, darīja, ko aizliedza un slepus izēda mātes ievārījuma burkas.

Kopš vien Jasmīns spēj sevi atcerēties viņa tēvs, kurš, starp citu, ir stiklinieks, mēdza bieži laimīgi nopūsties un teikt, cik ļoti viņš priecājoties, ka viņam esot dēls, kam nodot savas zināšanas. Redz, Jasmīns ir vienīgais bērns ģimenē un vēlu nācis, viņa vecāki jau bija atmetuši cerību, ka ģimenē būs mazulis, kad Jasmīns pieteicās.

Būt par stiklinieku tā ir cienījama profesija, Jasmīnam būtu jāpriecājas! Vismaz tā viņam teica māte un vienaudži, bet pašam Jasmīnam doma smagi riebās. Viņš nespēja sevi iedomāties pavadam dienas karstumā apstrādājot smilti, lai iegūtu stiklu un tad, pūšot traukus un vāzes un citas ikdienišķas lietas.

Jasmīna vecāki ir labi bārbelieši un viņš patiešām mīl savējos, bet mīlestībai ir mazs sakars ar stiklapstrādi. Tā nu Jasmīns smaidīja un vēroja tēvu darbā un solīja iet tēva pēdās un, kad pienāca laiks – viņš sakrāmēja pauniņu, uzrakstīja vēstuli, atstāja vienīgo stikla trauku, ko jebkad bija pagatavojis (tēva uzraudzībā nedēļu iepriekš) un devās, kur acis rāda.

Nu jau gandrīz 10 gadus Jasmīns nav redzējis savējos. Viņš tā ar nekad nav saņēmies doties mājās – viņš nezin, vai vecāki viņu redzēt negrib pastrādā dēļ, jeb varbūt gaida pārnākam un.. Viņš uzskata, ka ir daudz par vecu, lai dotos atpakaļ no kurienes nācis.

Pēc aiziešanas no vecāku mitekļa – dzīve pašam par sevi nebija viegla. Būdams apķērīgs kādu laiku viņš iztika izmainot lietas, ko bija paņēmis līdzi no mājām, tomēr garā runāšana un muļķošana viņam ar laiku apnika un Jasmīns pievērsās vieglākam uzturlīdzekļu ieguves veidam – viņš kļuva par zagli.

Zagšana bija interesanta. Un neparedzama. Reizēm viņš knapi izspruka nemanīts, reizēm zagt bija vieglāk par vieglu un vienreiz viņu pat pieķēra un iespundēja pieliekamajā, bet viņš pamanījās izšmaukt pa pieliekamā logu uzkāpjot uz mučeles. Pēc tās reizes viņš īpaši uzmanījās, lai netiktu noķerts, pat, ja bija pieķerts.

Nodarbošanās (īpašu ierobežojumu nav): Zaglis. Gadījuma darbi.

Ieroči (ja tādi ir): Mazs stikla nazītis, galvenokārt, tiek izmantots mūķēšanas darbos.

Kāpēc pieteicās meklēt princesi: Atalgojuma un piedzīvojuma dēļ, kā arī, lai apzagtu galantos galminieku dēlus, kuri noteikti arī dosies glābt princesi.

[Semijs]

Šodien varētu būt jau tēls (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Grāfs Senžermēns]

Tāds neliels jautājumiņš: Vai mazļautiņiem ir bārdas?

[Ungaarijas ragas...]

Jā, ir mazļautiņi, kuri audzē bārdas. Sevišķi garo mūžu nodzīvojušie mazļautiņi bārdu uzskata par savu goda zīmi.

[Semijs]

Pievienojos! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Vārds: Erloārs Daudzsmaidošais Zaglis un Duelists.
Vecums: 19.
Izskats: (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_images/kurb_ziem/img-resized.png) Samazināts: 64% oriģinālā izmēra [ 1000 x 917 ] - klikšķini, lai skatītu attēlu oriģinālajā izmērā.(IMG:http://fc00.deviantart.net/fs49/f/2009/192/6/1/In_Port_Antifo_by_Ralein.jpg)
Raksturs: Erloārs ir piedzīvojumu meklētājs un ļoti ziņkārīgs mazļautiņš. Ļoti sabiedrisks un komunikabls, draudzīgs, sirsnīgs un vienmēr smaidīgs, nejau velti viņu sauc par Daudzsmaidošo. Mazļautiņa bailes pārsit viņa ziņkāre, Erloārs pat būtu gatavs palikt pie briesmīga pūķa, dēļ ziņkāres, kas noslāpētu viņa bailes. Ar citiem kontaktējās labi, pirmais iespaids par kādu vienmēr būs labs un izturēsies draudzīgi, bet ja šī persona nebūs diez ko jauka, Erloārs vienkārši ignorēs to.
Biogrāfija: Erloārs piedzima kuplā mazļautiņu ģimenē, viņa vecāki bija diezgan ražīgi, jo ģimenē bija seši dēli un piecas meitas.Viņa tēvs bija ļoti apaļīgs mazļautiņš, bet ražīgs lauksaimnieks, visa ģimene apstrādāja lopus un laukus, tādēļ par maizi un kādu grasi naudas nevienam nevajadzēja uztraukties.
Atšķirībā no visiem bērniem, Erloārs bija tas, kura rokas vienmēr iekļuva tur, kur nevajag, viņš bērnībā diezgan bieži bija pieķerts tirgus laukumā slapstīdamies gar kāda kabatām. Tie bija grūti laiki, puisis vairs nevar atcerēties cik daudz pērienus viņš vidēja dabūja dienas laikā, bet ar pie savas mākslas piešaujoties pērieni palika aizvien mazāk un drīz neviens vispār neko nezināja. Taču visi vietējie viņu saukāja par Erloāru Zagli dēļ viņa iepriekšējiem izgājieniem.
Puiša tituls paaugstinājās, kad bieži spēlējot sunīšus, kāds no radiniekiem mēdza ieslēgties kādā istabā un noslēpties kaut kur. No tās reizes Erloārs ar virtuves nazi mēģināja mūķēt vaļā durvis, jo bija jau kādreiz iepriekš redzējis kā to dara lielie onkuļi. Nav ko piebilst, ka drīz vien Erloārs bija piešāvies pie durvju mūķēšanas un pēc tā sunīši palika vēl interesantāki, jo atmūķējot durvis ir tās jāatver, bet kāds vienmēr turēja tās otrajā pusē ciet!
Lieki piebilst, ka starp visiem bērniem kautiņu netrūka. Tie pat bija diezgan sulīgi, kad visi sanāca kopā. Bieži vien bija meitenes pret zēniem, kur Erloārs parasti nostājās māsu pusē, bet tāpat vienmēr visi beigās dabūja pa nagiem. Vēlāk jau kautiņi advancējās un visi sāka ņemt rokās koka nūjas. Tie tik bija laiki! Lūzumi, sasitumi un pušumi netrūka, bet gan deva milzum lielu pieredzi. Brāļi un māsas, kā arī apkārtējie bērni sāka saukāt Erloāru par duelistu!
Kad Erloāram apritēja 16 gadi, viņš izlēma, ka pietiks dzīvot uz vecāka kakla un skumju pavadīts devās pasaulē, lai meklētu savu laimi.
Nodarbošanās: Duelists, kabata zaglis, mūķētājs.
Ieroči: Rapieris, pieci metamie nazīši, mūķēšanas instrumenti, linga un maisiņš ar oļiem.
Kāpēc pieteicās meklēt princesi: Dēļ piedzīvojumiem, slavas, varbūt pēc kāda jauna titula tiekties, naudas un ej tu sazin... varbūt tā princese ir tīri simpātiska.

[Hareki]

Vārds: Mamaija Vasarīte. Saukta arī par Vabuli.

Vecums: Nu vēl galīgs bērns! Tikai 22.

Izskats: Savu mūžu nav nostāvējusi uz vietas tik ilgi, lai kāds viņu kā nākas apskatītu, kur nu vēl lai uzzīmētu, tāpēc bildes nebūs.

Paīsa auguma mazliet apaļīgs skuķēns ar tik pat apaļām zaļām acīm tikpat apaļā sejā. Mazais uzrautais deguntelis un vaigi tā nosēti ar vasaras raibumiem, ka vēl vienam vasaras raibumam tur vienkārši nepietiktu vietas. Sprogainie mati, kas pamatīgi izspūrušā bizē aptīti ap galvu, jums radītu iespaidu par pārziedējušu pieneni, kas aplieta ar bārbeļu sulu.

Patiesībā Mamaiju varētu dēvēt pat par glītu, ja vien viņa nebūtu pārlieku nodegusi saulē, kādreiz sasukātu gludu galvu un zaļās kleitas apakšmala kārtējo reizi nebūtu nodīrāta, lai netraucētu.

Raksturs: Ļoti labsirdīga nebēdne. Lai cik daudz grēka nedarbu būtu uz viņas sirdsapziņas, tie visi paveikti labu nodomu vārdā. Piemēram, ogas no kaimiņu dārza viņa čiepa tikai tāpēc, lai pacienātu māsas, jo tādu ogu viņu kāpuru fermā neaug. Kaimiņi gan saka, ka tas skuķis dārziem nodarot lielāku kaiti, kā maijvaboles ( tieši viņi meiteni iedēvējuši par Vabuli), bet patiesībā viņi vienkārši ir skopi mantrauši. Un tā uzskata ne vien Mamaija, bet arī citi tuvākie kaimiņi, kas par šīm meitenes palaidnībām paklusām priecājas.

Ziņkārīga, bet arī slepus noklausīšanās tiek veikta labu mērķu vārdā . Ja viņa interesētos par prātīgām lietām, ļautiņi noteikti uzskatītu par zinātkāru. Nu bet uzlīst kokā, lai noklausītos, kur atkal redzēti savvaļas spāru bari, taču ir svarīgi, ne? Vai viņa vainīga, ka ļautiņi turklāt sarunāju tāādas lietas, ka Mamaijai bija 2 nedēļas ko tenkot?

Tenkuvācele. Vismaz tā šķiet citiem. Viņa vienkārši ir par visu labi informēta. Un neskopojas ne ar ziņām, ne tenkām.

Izpalīdzīga. Diemžēl atkal pa savai gaumei.

Biogrāfija:

Dzimusi maija mēnesī kā septītā no deviņām Augusta un Gailenītes Vasarīšu ģimenes meitām. Vasarīšu dzimtā ir ierasts bērnus saukt to mēnešu vārdos, kuros tie dzimuši, bet tā kā viena no vecākajām māsām jau bija dzimusi maijā, tad nu skuķēns tika pie vārda Mamaija jeb Mazā Maija. Bez abām Maijām, ģimenē vēl dzīvo Aprilla, Jūnija, Auguste, Gustīte (arī dzimusi augustā), Jūlija, Marta un Embra ( viņa bija dzimusi naktī no 30 novembra uz 1. Decembri un tā kā pulkstenis bija apstājies, vecāki tā arī nevarēja izlemt, kurā mēnesī meitēns dzimis. Un šī izskaņa galu galā ir abos mēnešos).

Vasarīšiem pieder paliela nātru raibeņu ferma, kurā jau no agras 17 gadu bērnības strādā arī visas meitas. Tomēr Mamaiju nevilina pat lēnīgo kāpuru ganīšana, kur nu vēl kūniņu attīšana, pavedienu skalošana vai vēl trakāk – ja kāds viņu pamēģina nosēdināt pie vērpšanas. No fermas darbiem viņa vislabprātāk izvēlas aprūpēt 2 nastu vilcējas briežvaboles. Un ja vēl tēvs pa laikam atļauj vadīt vezumu uz tirgu! Vecais Vasarītis gan uzskata, ka briežjūga vadīšana nav piemērota nodarbe meitenei. Ak ja viņš zinātu, cik ļoti Mamaija ilgojas pēc jājamspāres! Vēl jo trakāk – ja viņš zinātu, ka vienu tādu Mamaija ir daļēji pieradinājusi ( tā domā Mamaija nevis spāre. Spāre tam noteikti nepiekristu). Vismaz uz dažām sekundēm Mamaijai izdevās noturēties tai mugurā un palaidelēties. (Spāre neatzītu arī to, tāpat kā to, ka skuķēna piedāvātā tauriņbarība ir tik ārkārtīgi garšīga) Lai nu kā būtu ar to pieradināšanu, bet dēļ saujas tauriņbarības spāre ir gatava pie Mamaijas atlidot.

Nodarbošanās: It kā būtu jāsaka, ka kāpurkopība, bet meitenei patīk dēvēt sevi par spārdotāju (spāru vārdotāju).

Ieroči: Kas nu skuķim par ieročiem. Viņa nēsā līdzi uztrītu bārbeles ērkšķi, kas gan vairāk kalpo naža, ne ieroča vajadzībai, raibeņu tīmekļu virvi, no kā samest iemauktus un zirnekļu tīklu, ko izmantot gan šādu tādu radījumu ķeršanai , gan vākumu nešanai. Citi par ieroci to nesauktu, bet viņai neiztrūkstoši ir līdz krietna riekšava tauriņbarības spāres pievilināšanai.

Kāpēc pieteicās meklēt princesi: Tēvs nezin kāpēc nebija apmierināts ar Mamaijas nodomu izrakt pagalmā dīķi, kur turēt spāru kāpurus, lai izaudzētu pati savas spāres. (Nu un tad, ka dīķis sanāca tieši pie nātru sēklu šķūņa durvīm? Var taču uztaisīt otras durvis šķūņa otrā galā arī). Mamaija apvainojās par lūgumu dīķi aizbērt un paziņoja :"Sapelnīšu naudu, nopirkšu zemi un man būs 5 dīķi pie katrām durvīm!" Tēvs viņai nenoticēja un aizsūtīja gulēt bez vakariņām. Bet velti. Nākamā rītā viņas gultā bija tikai zīmīte „Pat veseli 6 dīķi!"

[jesand]

Drīz būs anketa!!! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Elony]

Vārds: Bo
Vecums: 15
Izskats (bilde nav obligāta):
Bilde
Maza auguma, pat priekš šīs tautas maza auguma tipiņš ar īgnu seju, kas ļauj noprast, ka tik jaunam puisim nevar būt tik gara bārda - vai nu pielīmējis, vai ar maģiju ķēpājies.
Ievīkstējies apmetnī no galvas līdz kājām, ka tik tikko rokas var dabū ārā, uzvilcis cepuri, lai būtu garāks, viņš tā arī tipina apkārt ar savādu radījuma uz pleca, ko laikam vislabāk dēvēt par vardi.
Raksturs: Īgns, viegli aizvainojams. Nav pieklājīgs, bet nevar teikt, ka rupjš.
Lepns, patīk lielīties un norādīt uz citu kļūdām.
Patīk daudz ēst un dzert. Kļūst nikns, ja kāds jautā par viņa bārdu.
Tomēr nav ļauns un ja kāds līdz palīdzību, tad, kaut arī īgņojas, tad palīdz.
Biogrāfija: Dižena burvja jaunākais dēls. Labi un pārticīgi pavadījis jaunību, sāka mācīties par burvi, bet laikam diezcik jēdzīgi nesanāca. Tie, kas šo to zina vairāk, zina stāstīt par nejēdzīgiem eksperimentiem, kuru rezultātā parādījušies varžu uzplūdi, pūstošu olu smaka un problēmas ar apmatojumu tuvākajā apkārtnē. Tiesa, konkrēti jau ļaudis neko nezina. Lai nu kā Bo klīst apkārt un meklē darbu, kādu mēdz dot piedzīvojumu meklētājiem.
Nodarbošanās (īpašu ierobežojumu nav): Klīst apkārt, darot burvja, piedzīvojumu meklētāja darbus.
Ieroči (ja tādi ir): Nav
Kāpēc pieteicās meklēt princesi: Grib kļūt par varoni un slavenu burvi.

[Ungaarijas ragas...]

Tā, spēles pavediens izveidots, varat sākt spēlēties. :]

Paldies, biedriem, kuri pieteicās. Tiem, kuri vēlētos pieteikties un tiem, kuri it kā pieteicās, bet anketas man nav atsūtījuši — jūs joprojām to varat droši darīt. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

Lai Iedvesma ir ar jums!

[Ungaarijas ragas...]

Tā kā man tika uzdots jautājums, tad neliela informācija par…

Valsts pārvaldes sistēma

Valsts galva ir karalis. Viņa troni pārmanto vecākais no bērniem, neatkarīgi no dzimuma. Karalim ir septiņi padomnieki, kas atbild katrs par savu jomu, viens no tiem ir Galvenais padomnieks, kam strīdu gadījumā pieder izšķirošā balss un kurš runā ar karali pārējo padomnieku vārdā.
Katrai pilsētai ir savs Pilsētas galva un ciemam — Ciema vecākais, kurš nelaimju vai saimniecisku, vai citādu lietu gadījumos vēršas pie savam ciemam tuvākās pilsētas pārvaldītāja, kurš jau tālāk, ja ir liela nelaime, sazinās ar padomniekiem vai karali.

Ak jā, galmu veido karaļpāra tuvāki un tālāki radagabali.

Ja rodas vēl kādi jautājumi, droši, droši, neturiet tos zem pūra. :]

[Beppo]

Vārds: Dorians
Vecums: 17
Izskats (bilde nav obligāta): Mazļautiņiem neparasti gara auguma, slaids bāls jauneklis, gariem gaišiem matiem.
Raksturs: Reizēm šķiet, ka Dorians dzīvo kādā paralēlā pasaulē. Ejot viņš mēdz uzgrūsties mēbeļu stūriem, lai ar viņu sarunātu, ir vairākas reizes jāatkārto "Zeme izsauc Dorianu" vai kas tamlīdzīgs, lai viņš vispār saprastu, ka ar viņu runā, puisis mēdz pavisam neatbiltoši viņa vecumam sapņot par mežonīgu kukaiņu pieveikšanu un pieradināšanau, pūķiem, un ko tik vēl ne.
Biogrāfija: Piedzima, gandrīz nomira pats, viņa māte nomira dzemdībās, un tā nu auga kalpotāju aptekāts. No agras bērnības viņa mīļākā nodarbošanās bija brīnumainu stāstu klausīšanās, un paaudzies, viņš tādus sāka lasīt pats un vēlāk arī sacerēt.
Nodarbošanās (īpašu ierobežojumu nav): Augstdzimis nekā nedarītājs.
Ieroči (ja tādi ir): Tēva izsniegts izcilas kalitātes zobens.
Kāpēc pieteicās meklēt princesi: Sākumā viņam šāda doma nebija ne prātā, taču nu jau viņš sava tēva ideju uzskata pats par savējo, ir iemīlējies (vai vismaz tā domā) princesē, cer, ka pēc izglābšanas viņa varētu arī iemīlēties viņā un, un… viņi varēs dzīvot ilgi un laimīgi līdz mūža galam. Idejas autoram gan ir krietni prozaiskāks mēŗkis, viņš labprāt vēlētos redzēt savu vienīgo dēlu kā troņmantnieces vīru, un pašam ar tur kāds labums atlektu.

[Ungaarijas ragas...]

Vēlētos zināt, kas īsti notiek. Spēlē pēdējais ir mans posts, vai tas nozīmē, ka man vajadzētu patīt lietas uz priekšu?

[Bērziņš]

"Sveicināti, atvainojos par kavēšanos, aizkavējos baznīcā aizlūdzot par Arniku"

Vārds: Frauds Viltīgais

Vecums: 21

Izskats : Parasti tumši brūni mati, bet ir niķis pārkrāsot, pielāgojot garstāvoklim. Diezgan īss pat pēc Krastodziņu standartiem - 16 centimetri. Vienmēr galvā govju ganu cepure, vienmēr. Pārējais apģērbs vienkāršs, bet praktisks - ērtas, izturīgas bikses un vilnas krekls. Seju, lielākajā daļā dzīves situāciju rotā smaids-līdz-ausīm un zilās acis bieži iedegas liesmās. Izteikti tievs, pēc daudzu vārdiem - pat kalsns, bet tās dau... tpu retās lēdijas, kuras redzējušas viņu kailu apgalvo, ka patiesībā viņa augums ir muskuļains.

Raksturs: Iejūtīgs un emocionāls tips, tomēr parasti apkārtējie nenojauš par viņa patiesajām emocijām. Prot tās veiksmīgi nomaskēt. Patīk izlikties labākam nekā viņš ir un ar savu netrāpīgo izjūtu - ko citi grib no viņa dzirdēt - runā tā, ka turpat vai katrs klausītājs tiek apburts. Izteikts talants trīt mēli, piedziedāt pilnas ausis un glaimot. Pilnīgi noteikti nav kašķīgs, sadzīvē vīriešiem neraksturīgi iejūtīgs. Viltīgs. Ir tieksme uz dēkām.

Biogrāfija: Mācījies nav, strādājis nav. Vismaz pēc paša vārdiem. Runā, ka pagātnē ir diezgan daudz netīru darbiņu. Un tomēr - kurš nav pieķerts, nav arī vainīgs. Frauds ļoti pieturas pie šīs vienkāršās dzīves patiesības. Mistiskā kārtā vienmēr ir, kāda lieka monēta, kuru iztērēt.

Nodarbošanās: Pašlaik nestrādā nekur, vismaz pēc paša vārdiem, ne.

Ieroči : Mēle.

Kāpēc pieteicās meklēt princesi: Kā jau bezdarbniekam tā īsti pienākumu nav, patīk piedzīvojumi. Meklē arī sievu, ir nojauta, ka princese varētu būt īstā.

[Eņģeļu gūstekne]

Vārds: Santons Sladals

Vecums: 20

Izskats (bilde nav obligāta):
(IMG:http://i36.photobucket.com/albums/e12/Soul_tief/elve.jpg)

Raksturs: Nopietns, sirsnīgs un ļoti patiess puisis. Santons nav no skaļākajiem mazļautiņiem, tomēr viņš ir ļoti rūpīgs un kārtīgs savas tautas pārstāvis. Romantisks, mazliet sentimentāls.

Biogrāfija: Dzimis Cīruļu karalistē, zēna vecāki bija dievlūdzēju kopēji, tādēļ ar kukaiņiem Santons saprotas ļoti labi. 15 gadu vecumā zēna vecāki pārvācās uz Krastodziņu karalisti, jo Zarkukaiņu audzēsana bija daudz ienesīgaks darba lauks. Turklāt šos kukaiņus bija itin viegli iejūgt un ar tiem rāpties kokos pēc ciedru riekstiem. Nu jau 5 gadus pats mazļautiņš Santons nodarbojas ar zarkukaiņu audzēšanu.

Nodarbošanās (īpašu ierobežojumu nav): Zarkukaiņu audzētājs.

Ieroči (ja tādi ir): viens robains zobens no vecvecvecvecvecvectēva.

Kāpēc pieteicās meklēt princesi: Pirmkārt jau puisim ir svarīga karalistes labklājība, otrkārt kāds var būt karalis, ja viņš ir zaudējis meitu. Santons nekad neļautu ekonomiskajam un visiem pārējiem stāvokļiem sabrukt, dēļ nelaimīga karaļa, +Renimēni, zarkukainis, kurš Santonaprāt ir visgudrākais un attapīgākais beidzot ir jālaiž darbos, savādāk nabags jau galīgi nonīcis "stallī".

[Soulberry]

Ar GM atļauju :]

Vārds: Katrija


Vecums: 18

Izskats (bilde nav obligāta): jauna. Katrā ziņā tas uzreiz arī bija manāms izskatā. Blondi, gandrīz balti mati kas parasti tika sažmiegti garā bizē. Seja bija ovāla, gaišas ādas krāsas meitene, acis bija noteiktā pelēkā krāsā. Uzmanību gandrīz vienmēr pievērsa plaukstām un pirkstiem. Pedantiska kārtībniece, kas ienīda jebkāda veida slinkumu un darbu, kas nav izdarīts līdz galam. Nevarētu teikt, ka kāra piedzīvojumu meklētāja; vairāk gan uzticējās trauku mazgāšanai un veļas žaušanai - visu savu mūžu darītiem mājas darbiem. Seja bija smalka, ar savā ģimenē tik raksturīgo trauslumu. Diez vai tā bija skaista - vairāk elfam lidzīga maza būtne, kas gan zem noskrandušajām drēbēm atgādināja paklīdušu "augstdzimušu" dāmu. Augums bija slaiks. Garas, melnas skropstas, kas noteikti nesaderēja ar visu gaišo tēlu. Vaigi nebija sārti, bet gan bāli, mazliet iekrituši. Acis spožas, gluži kā ar kādu migliņu pārklātas. Nevajadzētu teikt - skaistule. Vajadzētu teikt - tipiska trauku mazgātāja. Brīvajā laikā trenējusies šaut ar loku un jāt ar zirgu, tādēļ smalkais iespaids varētu būt maldinošs.

Raksturs: Pieradusi pie pavēlēm un kādam kalpošanas. Dzimusi daudzbērnu ģimenē, vienmēr strādājusi. Viņa spēj pasmaidīt, bet apstākļi viņu ir izaudzinājuši "cietas" dabas. Smaida, kad liek. Raud, kad liek. Jebkurā gadījumā, nav radusi pie sabiedrības. Īsti jau arī runāt nekad nebija par ko. Dažreiz ļauj vaļu runāšanai ar sevi, dodoties izkārt veļu. Būtībā - šāda veida meklējums nāktu viņai tikai par labu. Divi teikumi no sveša cilvēka noteikti nozīmē apmulsumu un sarkšanu.

Biogrāfija: astoņas māsas, viens tēvs, bijušas divas pamātes, darbs katru dienu - tā kā ģimenei apstākļi nebija labi [ tēvs nebija izgājis skolu, bet jau ļoti agri nodarbojās ar lauksaimniecību/zemkopību ], uz katra ģimenes locekļa tika uzvelts pēc iespējas lielāks slogs. Tikai katrai māsai nodarbojusies ar sava "līmeņa" lietām. Katrijai tā bijusi veļas un trauku mazgāšana. Kad bija mazāka - viņa nesaņēma gan daudz uzmanības - tas arī nebija vajadzīgs - bija taču bizes māsām uz galvas, kuras raustīt un lielie lauki, kurus izpētīt. Kad pati jau spēja staigāt uz kājām, bija jāskatās visi darbi ko māsas, pamāte un tēvs strādāja. Dzimusi vasarā, vārds ir ņemts no senču senčiem, izskats sakombinēts no daudzo tautību sajaukumiem.

Nodarbošanās (īpašu ierobežojumu nav): būtībā, galvenais dzīves mērķis lidz šim ir bijis izpatikt tēvam un strādāt, līdz tulznas no rokām noberžas un uzrodas jaunas. Mazliet nodarbojās ar bultas trāpīšanu mērķī, kā arī jāšanu ar zirgu. Ģimene nekad īsti nespēja izprast, pa kuru laiku Katrija atgūst abus savus hobijus - jo savus mājas darbus meitene veica diezgan cītīgi.

Ieroči (ja tādi ir): parasts koka loks ar sešām bultām.

Kāpēc pieteicās meklēt princesi: varbūt tomēr trauki vairs nesķiet tik interesanti, bet veļas mazgāšana un tās žaušana - fantāziju rosinoša? Tas jau sen vairs nelikās tīkami. Katrijai bija parādījusies kāre pēc piedzīvojumiem. Un šī bija viena no tik retajām izdevībām.

Tātad, kādu rītu matus atkal sažmiegusi bizē, ierasto svārku un pastalu vietā uzvilkusi bikses un zābakus līdz ceļiem, viņa bija gatava doties glābt princesi - kāviņutursauca. Ceļš līdz pilij bija tāls, tādēļ ceļasoma un loks ar bultām, protams, netika aizmirsti.

[Eņģeļu gūstekne]

par soulberry anketu runājot, kā 20 cm liels "cilvēciņš" var jāt ar zirgu, starp ausīm, vai? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Ungaarijas ragas...]

Uh, tā aizrāvos lasot anketu, ka nepamanīju. Paldies, Enģeļu gūstekne, par vērīgo aci. :]

Lai gan tas nav nekas neiespējams, vienīgi lielizmēra dzīvnieki dzīvo gana tālu, lai neizraisītu nemitīgas zemestrīces. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 13.04.2010 12:02

[Ungaarijas ragas...]

Tāks, neliels paziņojums!

Atsakos no spēles vadīšanas, paldies par iesūtītajām anketām, lai arī daži no to radītājiem forumā nav nez cik ilgi rādījušies, tās ir patiesi jaukas un man patika. Acīmredzot, šis nebija pats labākais laiks man iesākt jaunu spēli. :]

[Pūķēns Sāra]

Pavediens slēgts pēc spēles vadītāja lūguma!