Pagātnes ēnas, [C] [PZP] Opcijas

[Pūķēns Sāra]

Pasaules apraksts

Nenoteiktas laika joslas, klimata joslas un nesapasīgas dabas zonas, tas ir šīs zemes vistiešākais raksturojums. Bioloģija- šis vārds ir tikai termins vairāk jau džungļi un neizzināmas augu un dzīvnieku sugas.
Piemēram, jūs ejat pa mūžzaļo mežu, vadoties pēc ziemeļzvaigznes un pārejot pāri reģionu robežai, pēkšņi atklājat, ka atrodaties tuksnesī un ziemeļzvaigzne ir jums aiz muguras.
Lielākās pilsētas parasti izvietojas pie ūdenstilpnēm, kaut gan ir izņēmumi:
Talidara – jeb tuksneša pilsēta. Atrodas tuksnešainā vidē, 10km rādiusā no pilsētas atrodas, kas līdzīgs sausai savannai, kas negaidīti pārtop tuksnesī.
Siāna – jeb ledus pilsēta, atrodas sniega un ledus ieskautā vidē.
Eiluna – jeb pilsēta uz ūdens. Atrodas uz jūras cienīga sālsūdens lieluma ezera.
Keina – jeb kalnu pilsēta. Atrodas uz paliela, klinšaina paugura.
Fīna – jeb zaļā pilsēta. Atrodas mūža mežu līdzīgā mežā.

Iedzīvotāji

Cilvēki- paši parastākie cilvēki kādus jūs esat redzējuši: galva, rokas, kājas, viss kā mums.
Lauka cilvēki- šie cilvēki ir uzticami savām mājām un darbam. Viņi baidās aiziet tālāk kā pār apartajām zemes un ciematu robežām, bet tā nav viņu vaina, ir cilvēki, kuri ir aizgājuši un vairs nav atgriezušies, tāpat arī mūžsenā mācība: Paliec, kur esi un ar tevi viss būs kārtībā.
Pilsētnieki- šie cilvēki ir mazliet viltīgāki un neuzticīgāki, bet arī viņi baidās iziet aiz lielajiem pilsētu mūriem. Pilsētnieki nav vairāk attīstīti kā lauku cilvēku, jo pilsētas vēl ir mazas un nestabilas un par to rūpējas valdība.
Teikas vēsta, ka agrāk starp cilvēkiem vēl mituši mitoloģiski tēli un viņi ir dzīvojuši viens otram palīdzot, bet viņi ir aizgājuši, lai paslēptos no kādas spēcīgas varas. Vecie cilvēki vēl apgalvo, ka atceras skaistos eņģeļu spārnus un feniksa skaistās dziesmas, bet visi viņus uzskata par trakiem un jaunā paaudze vairāk rūpējas par nākotni nevis iedziļinās pagātnē, kaut tā nav pārāk veca pagātne.

Dzīves līmenis, iekārta

Valsts iekārta – valstī ir absolūtā monarhija. Valsts sadalās reģionos, pār kuriem ciešā monarha pakļāvībā pārvalda kāds cilvēks –augstākais pārvaldnieks - , bet tā kā reģionu platības mēdz pārsniegts desmitiem tūkstošu platības, katrā pilsētā un ciemā ir galva –pārvaldnieks-.
Augstākais pārvaldnieks – cieši saistīts ar monarhu, mēdz pildīt padomnieku lomu. Galvenais mērķis – ieviest un pieskatīt, lai reģionā tiek ievēroti monarha likumi, nodod atskaites par reģionu. Augstākais reģiona tiesnesis.
Pārvaldnieks – pārvaldīt un rūpēties par savu pilsētu/ciemu, nodod patstāvīgas atskaites augstākam monarham, un ievērot pilsētā/ciemā monarha likumus. Pilsētas/ciema tiesnesis.

Dzīves līmenis – Nostiprinās pilsētu un lauku robežas, kļūst izteiktāka atšķirība starp pilsētnieku un laucinieku, bet ne pārāk liela. Lēnām attīstās zinātne, kas palīdz straujāk progresēt amatniecībai un lauksaimniecībai, bet joprojām nav izplatīta ceļošana/starppilsētu tirgošanās vai arī netiek paplašinātas ciemu/tīrumu robežas.

Sociālais stāvoklis – Visu galva ir karalis jeb valdnieks. Pārējā tauta iedalās divos slāņos:
Augstākais: augstākie pārvaldnieki un to ģimenes, kā arī pārvaldnieki, jo īpaši lielāko pilsētu.
Viduvējais: visi pārējie pilsētnieki un laucinieki, šis slānis sadalās vēl smalkāk un jau attiecas uz noteikto pilsētu/ciemu nevis valsti kā viss visums:
Augšējais: pārvaldnieki, augstas klases amatnieki, bagāti tirgotāji
Vidējais: amatnieki, parasti tirgotāji.
Ciemos iedalījums var teikt nav, parasti ir pārvaldnieks, kurš ir tuvs ar ciema ļaudīm un visi pārējie cilvēki.
Izteiktāks slāņojums ir tikai, ja skatās uz visu valsti kopumā, parasti pilsētās/ciemos šis sadalījums nav tik izteikts, tik augstākā slāņa apciemojumu laikā augšējam slānim ir iespēja iepazīties un kaut kādā veidā kontaktēties ar šo augsto ciemiņu.

Leģenda

Vairāk nekā četrdesmit gadus pār kontinentu valdīja ļaunā burve vai pareizāk ragana. Viņa visos sēja bailes un tumsu. Zeme visos šajos gados neredzēja ne mazāko saules staru, ne ūdens lāsi, tā bija pelēka un saplaisājusi. Cilvēki mira no bada un sērgām, visus bija apņēmis bezspēks cīnīties un pakļāvība, un tikai tie, kas bija pierādījuši savu uzticību raganai, kā atalgojumu saņēma necilu dzīvi, kurā viņi vergoja raganas labā. Bet raganai ar to nepietika, viņa vēlējās vairāk, viņa vēlējās lielāku varu. Jā, viņa bija paverdzinājusi cilvēkus, bet visas pārējās būtnes, kas reiz apdzīvoja šo zemi, raganai kļūstot stiprākai, pameta šo zemi un pārcēlās uz zemi, kuru paši bija radījuši. Tā vairogs, kurš neļāva nevienam ne ieiet, ne iziet no šīs zemes, sargāja šīs mītiskās būtnes no pasaules, kurā viņi agrāk mita, bet ragana vēlējās iekļūt tajā un priekš tā viņai vajadzēja lielāku, varenāku armiju, armiju, kurā vien nebija cilvēki.
Tā viņai radās plāns. Viņas kalpi viņai atveda tikko piedzimušus bērnus, kurus vai nu bija nopirkuši, piespieduši atdot vai vienkārši nozaguši no to mātēm. Bērni jau no to atvešanas brīža tika pakļauti eksperimentiem, kuriem vajadzēja tos padarīt par pārākiem cilvēkiem, kuri kalpotu raganas armijai un būtu galvenais trumpis mītisko būtņu pasaules iekļūšanā un iekarošanā, jo eksperimentos tika izmantoti šo būtņu gēni. Bet pirms 17 gadiem, saules stari pirmo reizi pa ilgiem gadiem aizskāra izkaltušo zemi un nogurušos cilvēkus, maigs lietus apslacīja zemes plaisas un cilvēku rētas, ragana bija uzvarēta. Visi par to pateicās kādam burvim, kurš ilgus gadus bija centies vinnēt raganu, bet vēl klaiņoja baumas, ka raganu vinnējuši tie paši bērni, kurus viņa nozagusi. Stāstīja, ka raganai nevedies ar eksperimentiem un viņa bijusi nikna, vēlējusies jau trīsgadīgos bērnus nonāvēt, kad negaidīti tie vairs nav pakļāvušies raganas pavēlēm, bet sacēlušies pret viņu. Katrā no viņiem parādījušās to spējas, un tie raganu nosvieduši no tās pils, un pēc tam sadevušies rokās, apkārt viņai izveidojuši apli un klusējot to nonāvējuši, pat viņai nepiedurot pirkstu, bet pēc tam katrs aizgājuši uz savu pusi, nepaskatoties viens uz otru. Bērni atgriezušies mājās un sākuši dzīvi, it kā viņi nekad nebūtu nolaupīti, tāpat arī vecāki tos pieņēmuši, it kā tie būtu vienkārši izgājuši pastaigāties. Katrs bērns atgriezies dzīvē, kura tam bijusi pirms tam paredzēta, viens atgriezies savā augsti dzimušajā saimē, bet cits atgriezies pie savas nelaimju apsēstās zemnieku ģimenes.

Šīs dienas [spēlētāju]

Pirms nedēļas tika saņemta vēstule no veca paziņas/drauga, kurš lūdz palīdzību. Vecs vīrs, varētu teikt ap sešdesmit gadiem, lūdz Jūsu palīdzību vēl pēdējā, bet visnotaļ priekš viņa svarīgā ceļojumā, kuru sava vecuma un veselības stāvokļa, kā viņš raksta, dēļ, nevar veikt šo ceļojumu bez palīdzības, un tā kā Jūs viņš ļoti labi pazīst un var uzticēties, viņš lūdz Jūs palīdzēt.
Jūs paši dzīvojat patīkamā reģionā, kur vienmēr spīd saule, vītero putni un tik reizēm zaļos laukus vai pakalnus pārtrauc kāds lapu koku mežs, kuru vairāk varētu nosaukt par lielu puduri. Septiņu dienu laikā, pat no tālākā reģiona nostūra, Jūs varat tikt līdz šī vīra ciemam, kur viņš jūs gaida.





Spēlētāju skaits: 6-10. [3-5 sievietēm un 3-5 vīriešiem, atkarībā no spēlētāju skaita]

Vārds, uzvārds:
Vecums: 18 [visiem ierobežots/viens]:
Stāvoklis sabiedrībā:
Izskata apraksts [bilde, ļoti ieteicams]:
Raksturs:
Ieroči [ne vairāk kā trīs]:
Dzīvnieki:
Pagātnes apraksts:

1 speciāls tēls! Cilvēkiem ar vēlmi uz šo vietu, sazināties privāti pa PZ ar mani.





Vēlu mums visiem veiksmi
Pūķēns Sāra

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 06.11.2007 22:17

[Margo]

Ar prieku spēlēšu. Anketu centīšos iesūtīt rīt, taču nav vēlmes pieteikties uz šo "īpašo" tēlu.
Paldies, Pūķēn, ka beidzot tapa mans ilgi gaidītais pavediens. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Snorkes Jaunkund...]

Es ar spēlēju. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)
Paldies vispār par jauko ziņu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)
Bet man ar anketa būs tikai rīt, ja? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/ermm.gif)

[Massacre]

Jauki.
Piesakos, anketa būs rīt, ja drīkst?(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Dvēselīte]

Mans arī (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
Anketa rīt, apsolu.

[Elony]

Arī es piesakos un solu anketu rīt. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Pie neta esmu tikai uz dažām minūtēm.

[Malduguns]

Piesakos, bet anketu varēšu uzrakstīt tikai piektdien vai sestdien.

[Pūķēns Sāra]

Visi gribētāji, kuri netika privāti informēti, laipni gaidu anketas, bet jau savlaicīgi brīdinu, ka ar vienu pieteikšanos un sļap - ļap aizpildītu anketu vietu šai lomu spēlē es jums vienkārši nespēju apsolīt. Tā kā apdomājaties vai spēsiet pilnvērtīgi spēlēt šo spēli, un vai vēlaties pieteikties, lai mazliet pačatotu, palielinātu rakstu skaitu un, iespējams, vēlāk aizmirstu par šo spēli, vai arī patiesi piesakieties, jo šī pasaule ir jūs ieintresējusi un jūs vēlaties tiešām spēlēt šo spēli un atrisināt tās mīklas. Es jums varu godīgi pateikt, ka uz muļķībām un nevērībām es skatīšos ļoti skarbi, un ja jūs domājat, ka šī spēle ir sataisīta vien tā pat, tad jūs maldaties, jo jau tagad šai spēlē ir ielikts daudz darba, kas ir tikai sākums, tādēļ vēlos tik pat nopietnu attieksmi no spēlētājiem.


Ja mans teksts jūs neaizbaidīja, un ceru, ka nē, tad joprojām tiek gaidītas jūsu anketas. Neskopojaties ar vārdiem un gan jau viss būs labi.



Pūķēns

[Roviela]

Es paspēju pirmā! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/yahoo_a.gif)

Vārds, uzvārds: Deriks Medovs
Vecums: 18 [visiem ierobežots/viens]: 18, bet vismaz viņam tēvs un māte slaistīties nav ļāvuši, un ir bijis jāstrādā no 4 gadu vecuma, kas itin nemaz nav nācis viņam par sliktu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Tāpēc ir nopietnāks par daudziem citiem savā vecumā un ar visai izkoptu pienākuma apziņu, turklāt labi prot savu amatu.
Stāvoklis sabiedrībā: augšējais, no augstākajiem amatniekiem
Izskata apraksts [bilde, ļoti ieteicams]: glīts gaišmatis, diezgan slaids un spēcīgs.
(IMG:http://www.clicket.com/images_med/1157.jpg)
Raksturs: miermīlīgs, precīzs un akurāts, ja kaut ko dara, un mīl visu padarīt kārtīgi līdz galam. Ja tā nav paredzams sanākt, tad darbu vispār neuzsāk. Par cilvēkiem spriež pēc tā, kā tie izturas pret viņu. Kā izturēsies, tā arī dabūs pretī, un atlaides nav nevienam. Pats strīdus un ķīviņus pirmais neuzsāk, bet parādā arī nevienam nepaliek. Prot būt maigs.
Ieroči [ne vairāk kā trīs]: vienrocis zobens, duncis un trešā ieroča vietā - vieglās bruņas, skaisti nostrādātas, tāpat kā ieroči.
Dzīvnieki: jājamzirgs, pelēks, vārdā Topāzs
Pagātnes apraksts: dzimis un audzis pilsētā, turīga ieroču meistara ģimenē. Ir divas māsas un divi brāļi, Deriks ir pēc kārtas vidējais, trešais. Tāpat kā pārējie bērni, daudz laika pavadījis mācoties amatu, jo vecāki uzskatījuši, ka slinkošana un vaļošanās tāpat vien ir nekam nederīgi. Tā kā pie amata mācības piederas arī tirgošanās, tad visi bērni ir gājuši skolā un prot gan lasīt, gan rēķināt, gan arī rakstīt. Visi brāļi, papildus amatam, ir sūtīti mācīties arī karavīra amatu, jo pilsētas pārvaldnieks uzskata, ka pilnīgi visiem pilsētiņas vīriešiem ir jāprot kauties. Pasaule ir liela! Uzbrukuma gadījumā nekāds karaspēks palīgā atnākt nepaspēs. Vārdu sakot - pilsētā ir zemessardze, un ierocis mājās ir katram. Arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc viņiem darba netrūkst, un naudas arī nē. Deriks nav bijis slinks mācīties, un uz šo brīdi prot gan labi cīnīties ar zobenu, gan jāt, gan arī savu amatu - ieroču taisīšanu un labošanu.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 03.07.2009 20:44

[Semijs]

Anketai vajadzētu kaut kad būt (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Dvēselīte]

Vārds, uzvārds: Anastāsija Meltone
Vecums: 18
Stāvoklis sabiedrībā: vidējais slānis, samērā turīgas zemnieku/amatnieku ģimenes meita
Izskata apraksts [bilde, ļoti ieteicams]: bāla, baltiem gariem matiem un spoži zilām acim (IMG:http://picture-book.com/files/userimages/364u/celticgirl(Ā©milot).jpg)
Raksturs: tikpat vienkāršs kā viņas stāvoklis sabiedrībā. Meitene pieticīga, godīga, saprātīga, uzcītīga un strādīga. Vienīgais trūkums – ātri izsīkstoša iecietība.
Ieroči [ne vairāk kā trīs]: divi dunči, vienpusēji asi, spali izliekti pusaplī, notīti kā katanām, dunči pieguļ rokām no plaukstas locītavas līz elkoņiem
Dzīvnieki: sima ķēve Furi
Pagātnes apraksts: nāk no vienkāršas zemnieku/amatnieku ģiemenes, kas, pat iespējai esot, nekad nav centusies iekarot augstāku stāvokli nekā tai ir un laimīgi dzīvo ciematā, netālu no pilsētas. Jau no mazām dienām audzināta būt godīga un strādīga, jo citādi maizi sev nenopelnīsi. Mātes māsa, skolota sievietes, kas aprecēja iznesīgu amatnieku, bet arī nekad necentās iekārtoties augstākajā sabiedrībā, iemācīja meitenei lasīt un rakstīt. Tas gan Anju nekad neaizrāva un viņa to darīja tikai tāpēc, lai ievilktu pāris plusus savā nākotnē un izpatiktu vecākiem. Toties apmācība, ko sniedza vecākais brālis, bija daudz aizraujošāka. Viņš, būdams vietējais kalējs, pats aizrāvās ar ieročiem un zobencīņām un sagūstīja mazās māšeles nedalīti interesi. Kad viņai palika apaļi piecpadsmit, brālis viņai uzdāvināja paša kaltus un ar īpašu rūpību gatavotus dunčus, kuru spalos bija iegravējis vārdus “Godīgums” un “Uzticība”. Bet tēvs, apspriedies ar ģimeni, dāvāja meitai zirgu – jaunu, sirmu ķēvīti, kuru Anastāsija nokristīja par Furi.

Šo rakstu rediģēja Arsuka: 08.11.2007 16:19

[Semijs]

Vārds, uzvārds: Adams Kalisto.
Vecums: 18.
Stāvoklis sabiedrībā: Neviens, viņu neaizskar un neizrāda cieņu, Adams ir algotnis un ap vidu sabiedrībā.
Izskata apraksts: Slaids, izskatīgs jaunietis ar tumšiem matiem un neskūtu bārdu, kas aug dienu no dienas Laba miesas būve, nu kā jau pienācīgam karotājam.
(IMG:http://images.elfwood.com/art/b/a/bailequaile/male_ranger.jpg)
Raksturs: Sabiedrības jautrā dvēsele tā teikt. Džentlmenis un izrāda cieņu pret sievietēm, nevis kā viņa brālis Deimians, kas izmanto sievietes. Adamam viņa raksturs kretinizē, bet viņš ir savaldīgs, vismaz, kamēr nav ieslēgts vienā istabā ar savu brāli. Tā neko ļaunu nenovēlē Deimianam, tik raksturs veido sliktu iespaidu.
Adams iespējams ir savaldīgs ar to, kā brālis uzvedās, bet viņu ir viegli aizkaitināt citos ceļos, it īpaši ja tie ir draugi viņam vai Deimianam, tādēļ puisim ir tādas karstas asinis. Lai, vai kā viņš vienmēr stāvēs blakus saviem draugiem un brālim, kaut vai tas prasītu viņa dzīvību un Adams ir tā teikt nozvērējies nevienu neatstāt malā.
Ieroči: Divi dāvāti arābu ielocītie zobeni no viņa mirušās mātes. Māte esot tos ieguvis tuksneša zemēs. Izturīga tērauda darinātas ķēžu bruņas.
Dzīvnieki:
(IMG:http://i166.photobucket.com/albums/u109/personxwhoxlikesxpie/wolf-1.jpg)
Vilks, jeb drīzāk vilcene Fingona, kura ir mantota no Adama tēva, jo Deimians bija pārlieku aizrāvies ar brunču mednieku profesiju, ka tēvs nebija gatavs uzticēt vilku viņam, tādēļ Adams tika pie tā goda.
Fingona ir paklausīga un uzbruks tikai tad, ja tiks teikts, vienmēr ir bijis liels cīņas gars, kā Adamam un viņa tēvam, bet viņai ir savas īpatnības. Vienīgais, kas drīkst viņu glaudīt ir Adams, pārējiem viņa parasti ieķer nevis iekož rokā. Vilcene arī izceļās ar savu nedabisko spalvu krāsu un divu atšķirīgu acu krāsu.
Pagātnes apraksts: Piedzimis vienu minūti vēlāk par Deimianu, Adams ir jaunākais bērns ģimenē. Nemaz neskatoties uz to, viņš ir bijis prātīgāks par savu brāli, Adams vairāk pievērsa uzmanību saviem vecākiem, kuri apmācīja viņu cīņās. Māte tuvcīņā un tēvs lokšaušanā. Lai gan Deimians bija labāks šāvējs, Adams vienmēr nolika savu brāli uz lāpstiņām un izsita koka zobenu no viņa rokām.
Tēvs mīlēja Adamu par to, ka viņš bija vairāk, kā kareivis, puisis vienmēr ir bijis pieklājīgs pret sievietēm un izpalīdzīgs vecākiem. Īpaši daudz laiku Adams neveltīja sievietēm, bet, protams, arī mēdza ar tām iziet kaut kur ārā, vai iet vaktēt Deimianu, kuru bieži nācās vilkt laukā no ķezām.
Mātei īsti nepatika Adams, viņa priecājās par to, ka viņš sekoja viņas pēdām kā karavīrs, bet viņa mācija savu dēlu, lai aizstāvētos, nevis lai izmantotu to pret citiem. Bieži vien nācās dzirdēt, ka Adams ir ar kādu sakāvies.
Pienāca savi 16 gadi, kuros Abi brāļi neveiksmīgi zaudēja savus vecākus.
Pie viņiem atnāca, kāds vecs zemnieks, kurš bija zaudējis māju, jo tā tika nodedzinātā. Protams, Adams ,tajā laikā vāca Deimianu, no kārtējām nepatikšanām.
Viņu vecāki bija labi cilvēki, tāpēc zemnieku uz vienu nakti uzņēma un izmitināja virtuvē pie kamīna.
Adams ar Deimanu mājās pārradās vēlu. Kamīns jau bija izdzisis, tāpēc abi brāļi devās uz savu istabu un aizgāja gulēt. Nākamajā rītā abi pamodās ārā zālē pie veca ozola, kas auga netālu no mājām.
Viņi bija pamodušies ap pusdienu laiku. Aptvēruši kur atrodas viņi ieraudzīja, ka viņu mājas ir nodegušas, tur tagad bija vairs tikai kūpoši pelni un dažu vietu, vēl lielie baļķi, drīzāk, kas no tiem pāri bija palicis, vēl ik pa laikam uzliesmoja.
Abi bija šokā. Kādas divdesmit minūtes viņu smadzenes centās aptvert to, kas bija noticis. Pēc kāda laika, abi brāļi sāka apceļot pasauli, cerot atrast kādu veiksmi, kas mainītu viņu dzīvi, bet viss beidzās ar to, ka pateicoties Deimianam, Adams bija spiests kādā bārā iesaistīties kautiņā, lai glābtu brāļu ādu, kas beidzās ar to, ka puisis ar smagu priekšmetu tika atslēgts. Pamodies nākamajā dienā, Adams secināja, ka Deimians nav un ar raizēm pilnu sirdi turpināja apceļot pasauli. Viņš nopelnīja sev maizi, ejot cauri ciematiem, kuriem bija kādas problēmas(fiziskas) jāatrisina un dažreiz arī piestrādājis pa algotni, netīrs darbs, bet kaut kā jau naudu vajadzēja nopelnīt.

Šo rakstu rediģēja Ilivarra: 09.11.2007 22:56

[Hworang666]

Vārds, uzvārds: Mišels Delakruā
Vecums: 18
Stāvoklis sabiedrībā: vidējais. karšu zīmētājs.
Izskata apraksts [bilde, ļoti ieteicams]: Ap metru deviņdesmit garš jauneklis ar skaistiem sejas vaibstiem un neparasti zaļām acīm. Īsi, melni mati. Parasti staigā tumšās, neuzkrītošās drēbēs. Priekšā sejai ir lakatiņš, kas gandrīz nekad netiek noņemts.
(IMG:http://fc01.deviantart.com/fs20/f/2007/287/a/6/The_Assassin___Portrait_by_CrystallineEssence.jpg)
Raksturs: Noslēgts un samērā neuzkrītošs cilvēks. Nereti nevienam neiekrīt acīs, jo viņam nav īpašu pazīmju. Parasti ir kluss un uzturas vienatnē. Nemīl skaļas vai publiskas vietas. Visvairāk nicina augstprātību. Savas domas vienmēr uztic tikai zvaigznēm, pēc kurām arī vadās...
Ieroči [ne vairāk kā trīs]: Neliels duncis un neliels saliekams arbuletiņš. Piē kreisās kājas bultu maksts ar ap 20 arbuleta bultām. Pie jostas stāv arī tālskatis, kas domāts vienai acij.
Dzīvnieki: tādu nav.
Pagātnes apraksts: Dzimis vienkāršā ģimenē. Māte un tēvs nopelna tik, cik iztikai vajag un dzīvo pieklājīgu zemnieku dzīvi. Abi dzīvi vēl šobaltdien. Jau kopš bērna kājas iemanījis klaiņot apkārt. emācījies izdzīvot savvaļā, paļaujoties vien uz sevi. Kā iegūt uguni, ja pie rokas nav krama, kā naktīs gulēt, lai nekļūtu par barību plēsējiem un kā atrast ūdeni vietās, kur tas šķiet neiespējami. Jau labi laiku Mišels strādā par karšu zīmētāju. Tik nepastāvīgā vietā kā šī, tā ir ļoti labi apmaksāta nodarbe, jo kartes noder visiem. Un viņš ir viens no daudzsološākajiem mācekļiem, jo māk izmantot zvaigznes, kas, savukārt palīdz precizitātei...

Šo rakstu rediģēja Hworang666: 09.11.2007 23:13

[Elony]

Vārds, uzvārds:Parasti saucas Pelēkais. īstais vārds un uzvārds ir Kals Ozolnieks.
Vecums: 18 gadus vecs, ja jau vecums ierobežots.
Stāvoklis sabiedrībā: Grūti teikt. Kopumā tiek uzskatīts par noziedznieku, tātad zemākais stāvoklis, taču reizē ir prasmīgs sava aroda pārstāis, tāpēc savās aprindās pieder pie vidējā slāņa. Zaglis, spiegs, slepkava.
Izskata apraksts: Jauns pusis ar pelēkiem matiem un bālu seju. Viņam ir plānas lūpas un asi sejas vaibsti, taču acis lielas, nedaudz žēlabainas un skropstas garas kā meitenei. Var teikt - piemīlīgs puisītis.
Kaut arī Pelēkais ir slaids, tomēr atlētisku ķermeni.
Parasti nēsā pelēkas drānas. Viņam bieži ir līdzi maska "neparedzētiem gadījumiem". Valkā pelēku apmetni ar kapuci.
(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Cilveeki/Karotaji/knoght-1.jpg)
(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Cilveeki/Karotaji/Picture3-1.jpg)
Raksturs: Skmjš, drūms, nelaimīgs. Vismaz tāds iespaids rodas. Pesimists, garlaicības māksts nihilists. nodarboja ar nelikumīgām darbībām asu izjūtu dēļ, tā cerot atgūt dzīvesprieku. Nav pārāk uzticīgs citiem. Ciena mieŗīgu mūziku un skaistus dabas skatus. ļoti garšo medus.
Ieroči [ne vairāk kā trīs]: Pelēka tērauda zobens. Divi asmeņi - āķi ar ķēdi. Izmanto gan kā metamos, gan kā tuvīņas ieročus, gan lai kaut kur uzrāpties.
Pagātnes apraksts: Dzimis un audzis prastā zemnieku ģimenē. Tēvu sauca Joriks Ozolnieks. Bija liela ģimene, veseli astoņi brāļi un māsas. Kals bija vidējais bērns. Smagi strādāja un pūlējās ģimenes labā, bet tas viņu nepamierināja. Sirdī un dvēselē bija tukšums, kas zēno nomocīja. kad vecākais brālis kļuva pilngadīgs, bet kalam bija 12 gadi, viņš aizbēga no mājām.
Kals devās uz pilsētu keinu, kur kļuv apar kabatzagli, tad par dzīvokļu zagli. Šeit viņš piekļāvās kriminālajām aprindām un tika dēvēts par pelēko savas skumjās ārienes dēļ. Pelēkais no zagļa kļuva par dažādu darbu veicēju. Ja bagātajiem ļautiņiem vajadzēja paveikt kaut ko diskrētu, jeb nelikumīgu vai citāi necienīgu, tad viņi vērsās pie kriminālajiem. Un Pelēkais uzzināja slepenas lietas, nozaga svarīgus priekšmetus un dokomentus, izspiegoja, ievāca informāciju - ko vien nolīdzējs vēlējās. Ja vajadzēja - Pelēkais nogalināja, bet ne sevišķi labprāt. Tāda bija viņa dzīve.
Sava aroda kalngalus Pelēkais nebija sasniedzis, bet viņam vēl visa dzīve priekšā. Un tomēr, viņš sāk pagurt no tā visa. Tas nenesa viņam prieku, viņa dzīvē kaut kā trūka.
Kad sanāca nelielas nepatikšanas ar likuma kalpiem, Pelēkais pameta pilsētu kur tobrīt atradās un devās uz nelielu ciematu atpūsties un padomāt. nepārāk tālu no savas dzimtās vietas.

Šo rakstu rediģēja Elony: 10.06.2008 09:01

[Margo]

Vārds, uzvārds: Estere Jūta.
Vecums: 18
Stāvoklis sabiedrībā: vidusslānis.
Izskata apraksts: trausla, smalka auguma, skaistiem sejas vaibstiem, zaļām acīm. Pelēkblondi, čirkaini mati sniedzas līdz meitenes viduklim, taču parasti viņa tos cenšas savīt copē.
(IMG:http://artfiles.art.com/images/-/Marcel-Lorange/Fairy-Fountain-Poster-C11758821.jpeg)
Raksturs: laipna, bērnišķīga, draudzīga, taču kautrīga. Mulst satiekot svešus, neredzētus cilvēkus. Dzīvesprieka pilna, optimistiska. Čakla un nesavtīga, taču allaž šaubās par sevi un saviem spēkiem. Nemēdz runāt pretim vai iesaistīties strīdos. Viņa ir apveltīta ar skaistu balsi un iztēles spēju.
Ieroči : neliels nazis ar koka rokturi, kurā izgrebti dažādi raksti. Meitene nav kareivīgi noskaņota un nekad nav mīlējusi cīņas, vardarbību.
Dzīvnieki: liels, balts un pinkains ganu suns - Anke, kas ir ļoti uzticīgs savai saimniecei. Uzticīgs, gudrs, paklausīgs un ļoti draiskulīgs. Vienmēr cenšas būt Esteres tuvumā.
Pagātnes apraksts: dzimusi lopkopju ģimenē. Meitenes māte ir mirusi, taču tēvs apgādā ģimeni cik spēka. Esteres vecākais brālis vēl joprojām dzīvo kopā ar viņiem, lai varētu apgādāt visu ģimeni - trīs jaunākos brāļus. Esteres tēvam pieder salīdzinoši liela saimniecība. Meitene bieži dodas ganīt aitas, pilda mājas pienākumus. Estere ir kāda dziednieka mācekle. Jau pāris gadu viņa skolojas pie kāda veca vīra, kurš nodod meitenei savas gudrības.

[Zōzā zač zač]

Vārds, uzvārds: Deimians Kalisto

Vecums: 18

Stāvoklis sabiedrībā: Viņa kultūras un etiķešu zināšanas ir piedienīgas augstākajam slānim, bet izdarības zemākajām ,tāpēc viņš ir kaut kur pa vidu.

Izskata apraksts:
(IMG:http://i99.photobucket.com/albums/l292/pussy16_2006/11495451100791.jpg)

Jauns, stalts puisis , 1.80m, ar izteiktiem, simpātiskiem sejas vaibstiem, kuros bieži vien staro silts un maigs smaids.
Ķermenis ir labi veidots, ir izteikti redzamas muskuļu aprises, kas neatstāj vienaldzīgas ziņkārīgas acis.
Spēcīgas un nedaudz smagnējas rokas, kas labi der cīņās. Protams, ir arī maigas un labi koptas, kas vairāk izpauž siltus un maigus glāstus.
Puisim acis ir zaļā krāsā ar dzintara lāsumiņiem, bet bieži ir novērojams, tas, ka viņa acis, tieši zaļā krāsa, iekrāsojas dzeltenīgi zaļā, bet dzintara lāsumiņi, kā bijuši, tā arī paliek.
Mati ir tumši pelēcīgi, kopti un vienādi gari, ar priekšējiem, matiem, kas viegli var nosegt puiša seju, līdz augšējai lūpai.
Ģērbjas tumšos toņos, pārsvarā pelēcīgi brūnos.
Ap kaklu visu laiku nēsā divus sudraba krustus. Vienu mazu, kas ir mazākā ķēdītē un otru lielāku, kas ir garākā un masīvākā ķēdītē.
Abi krusti ir no viņa vecākiem, tā ir vienīgā piemiņas relikvija, ģimenes, kas viņam pieder.

Raksturs: Nopietns un tai pašā laika nenopietna personība. Kaut arī ir zināmas uzvedības normas, viņš tas neievēro, bet ir apstākļi un vietas, kurās viņš to izmanto, bet tikai tādējādi, lai atstātu iespaidu uz cilvēkiem un dabūtu to ko pats vēlās.
Viņu var nosaukt par tipisku džentelmensiku brunču mednieku, jeb Kazanovu.
Kurš neatstās sievieti nepamierinātu, izņemot, tādos gadījumos, ja viņam draud nāves briesmas.
Tā, pat, kā brālis spēj būt sabiedrības jautrā dvēsele, bet dēļ viņa uzvedības, bieži vien sanāk pretējais.
Viņam patīk novest savu brāli Ādamu līdz pēdējam. Vismaz viņam ir jautri.
Ir jauks.

Ieroči: Loks, kas ir mantots no tēva.(pluss Bultu maksts ar 15 bultām) Zobens, kas drīzāk, tiek izmantots, kā viņa apģērba papildināšanai, nevis cīņai, bet ir bijuši gadījumi, kad viņš to izmanto lai cīnītos, bet no cīņas sanāk tikai izrāde. Pašam Deimianam.
Ir biezas ādas veste, kas kalpo, kā bruņas. Vieglas un izturīgas.

Dzīvnieki: Piekūns (IMG:http://i99.photobucket.com/albums/l292/pussy16_2006/peregrine_falcon.jpg)

Tika iegūts laimējot derībās, kurās viņam piekūnu atdeva par brīvu.

Pagātnes apraksts: Piedzimis vienu minūti ātrāk par Adamu. Un ir vecākais bērns ģimenē. Deimians bija tas trakulīgākais un nemierīgākais bērns ģimenē. Bet Ādams bija tas nopietnais. Jau no mazotnes Deimians kaitina’ja savu jaunāko brāli un parasti viņi saplūcās, bet Deimians bija gandarīts par savu panākumu, novest brāli, līdz dūru vicināšanai. Pat ar pārsistu lūpu un zilu aci viņš smaidīja, kā būtu dabūjis cukuru. Deimians, tā, pat, kā Adams trenējās un mācījās šaut ar loku un pareizi rīkoties ar zobeniem.
Bet par nelaimi Deimanam zobens cīņas padevās uz pusi sliktāk, nekā Adamam, bet Deimians bija īsts ērgļa acs ar loku. Viņš šāva vienkārši meistarīgi.
Ādams ar loku bija vājāks, tā, pat, kā Deimians ar zobenu.
Kad deimans sasniedza savus 14 un 15 gadus, puisis sāka vairāk izklaidēties ar meitenēm. Mātei tas patik, jo viņš pret visām izturējās ar tādu galantumu un šarmu, ka viņš būtu izcils vīrs savai sievai, bet bija viena problēma, Deimans, nebija no tiem, kuram tik ātri un viegli var uzliktu grožus. Viņš bija Donžuāns, brunču mednieks. Kazanova.
Māte mīlēja viņu, jo viņš iemantoja, gandrīz visu, kas bija viņā, tikai no tēva, tēva viņam bija brunču mednieka instinkti, bet no paša tēva, iekulšanās ķezās.
Dēļ, tā viņš bieži iekūlās ķezā, Visbiežāk ar saviem vienaudžiem, kurus viņš parasti noveda līdz baltkvēlei, un tad nāca viņa brālis, viņu glābt.
Pienāca savi 16 gadi, kuros Abi brāļi neveiksmīgi zaudēja savus vecākus.
Pie viņiem atnāca, kāds vecs zemnieks, kurš bija zaudējis māju, jo tā tika nodedzinātā. Protams, Adams ,tajā laikā vāca Deimianu, no kārtējām nepatikšanām.
Viņu vecāki bija labi cilvēki, tāpēc zemnieku uz vienu nakti uzņēma un izmitināja virtuvē pie kamīna.
Adams ar Deimanu mājās pārradās vēlu. Kamīns jau bija izdzisis, tāpēc abi brāļi devās uz savu istabu un aizgāja gulēt. Nākamajā rītā abi pamodās ārā zālē pie veca ozola, kas auga netālu no mājām.
Viņi bija pamodušies ap pusdienu laiku. Aptvēruši kur atrodas viņi ieraudzīja, ka viņu mājas ir nodegušas, tur tagad bija vairs tikai kūpoši pelni un dažu vietu, vēl lielie baļķi, drīzāk, kas no tiem pāri bija palicis, vēl ik pa laikam uzliesmoja.
Abi bija šokā. Kādas divdesmit minūtes viņu smadzenes centās aptvert to, kas bija noticis.
Kad tas bija noticis viņi pamanīja, ka pie viņiem blakus ir noliktas vairākas mantas.
Deimianam bija tēva loks ar bultu maksti, kurā bija 15 bultas, bet Adamam bija mātes abi zobeni. Deimianam bija ap kaklu mātes un tēva krusti, ko viņi bija viens otram dāvājuši, lai apliecinātu savu mīlestību vienam pret otru, bet Adamam tika viņu suns un tēva darinātie gredzeni, ko viņš taisīja mātei, kad vēl abi puikas nebija piedzimuši.
Zēni saprata situāciju un ilgi nesērojot devās klaiņot. Bet notika, tā, ka Deimians bija kļuvis lecīgāks, dēļ vecāku nāves, tāpēc viņš iekūlās vēl lielākās nepatikšanās un cieta viņa brālis un viņš pats. Viņš nezināja, kas notika ar viņu, brāli, bet pats Deimians, tika aizvests un gandrīz pakārts, bet par laimi viņš sarunāja to, ka apprecēs kādu meitu, lai tiktu sveikā cauri no nāves. Bet, kad Puisis gatavojās iet pie altāra viņš nozaga zirgu savāca savas mantas un aizjāja, lai klejotu pa pasauli. Pēc kāda laika nonākot, kādā pazīstamā, bet seni aizmirstā vietā viņš saņem vēstuli...



Cerams pūķēns mani pārleiku nerās, ka ieliku anketu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/unsure.gif)

[Snorkes Jaunkund...]

Vārds, uzvārds: Hēfaists

Vecums: 18 [visiem ierobežots/viens]: 18

Stāvoklis sabiedrībā: augstākais

Izskata apraksts [bilde, ļoti ieteicams]: (IMG:http://i163.photobucket.com/albums/t300/Elodie51/Screen%20Caps/Jared_Leto_as_Hephaistion_in_Alexan.jpg)

Raksturs: Hēfaists ir izglītots un kulturāls cilvēks. Viņš ir vienīgais bērns ģimenē, taču tagad viņa māmiņa ir vēlreiz stāvoklī. Hēfaists ir miermīlīgs, jauks un sabiedrisks jauneklis. Viņam ir ass prāts, taču ar padomiem un pļāpām apkārt nesvaidās. Viņš vispār ir samērā noslēgts, tāpēc bieži vien, uzzinot, ka Hēfaists ir augstākā pārvaldnieka dēls, daudzi cilvēki to pārprot un uzskata, ka puisis ir vienkārši ļoti augstprātīgs. Taču Hēfaists nav augstprātīgs, jo gan viņa māte, gan tēvs vienmēr ir viņu mācījuši un audzinājuši par labu cilvēku. Jauneklis daudz zina par politiku un pārvaldniecību, jo tēvs grib, lai, tad, kad viņa valdīšanas laiks ies uz beigām, Hēfaists var pārņemt vadību. Puisis gan var būt arī aizkaitināms, taču viņu vairāk raksturo mierīgums un apdomība. Hēfaists reti kad pilnībā uzticas cilvēkiem, taču tie, kam uzticas, var būt laimīgi, jo viņu dēļ Hēfaists varētu pat iet nāvē. Tiesa, pašlaik tādu cilvēku ir ļoti maz - tikai tēvs un māte. Puisim gan ir daudz draugu un paziņu loks ir vēl lielāks, taču tikai daži cilvēki var tikt nosaukti par draugiem. Un arī pat tad, ja, kāds par tādu tiek nosaukts, vēl joprojām nav draugs līdz sirds dziļumiem.
Hēfaistam patīk runāt par vēsturi, politiku, arī fantāziju, taču par to viņš runā tikai dažreiz un ar dažiem cilvēkiem, un par filozofiju. Puisis jau no mazotnes ir lasījis daudz visādu filozofu, vēstures un zinātnieku darbus, arī viņam pašam ir draugs zinātnieks, kurš patiesībā ir tēva draugs, un ar viņu jau no bērnības vienmēr mācījies izprast dažādas lietas.
Hēsfaists ir arī spītīgs. Viņš stipri turas pie savām domām un viedokļa, un nereti mēdz apstrīdēt citu viedokļus. Viņš ir arī lepns, bet nekad nenoniecina par sevi zemākus cilvēkus, ja nu vienīgi viņi nav slepkavas, vai tiešām zemiski cilvēki. Vēl puisim mēdz uznākt slinkums, kad neko negribas darīt.

Ieroči [ne vairāk kā trīs]: Hēfaistam ir zobens, no metāla taisīts garš šķēps un apaļš vairogs.

Dzīvnieki: nav

Pagātnes apraksts: Hēfaists piedzima augstākā pārvaldnieka ģimenē. Vecāki gribēdami, lai dēls izaug par labu un kārtīgu cilvēku, viņu jau no mazotnes audzināja un skoloja. Īpaši Hēfaistam patika (un vēl joprojām patīk) vēsture. Hēfaists bērnībā bija vienīgais bērns ģimenē, tāpēc nepieredzēja bērnību ar brāļiem vai māsām. Bet viņam bija tēvs un māmiņa, kuri centās, lai puisēns augtu tāds pats, kā zemnieku un parasto ļaužu bērni – jautrs un strādīgs. Tāpēc dažreiz bērnībā Hēfaistu palaida savā vaļā uz tuvējo ciematiņu, kur viņš no agra rīta, līdz nakts melnumam spēlējās ar pārējiem bērniem.
Tēva algoti skolotāji, puiku apmācīja cīnīties ar zobeniem.


Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 15.11.2007 19:25

[Pūķēns Sāra]

Pieteikšanaš ir beigusies!

Ja kādam tomēr ir vēlme pieteikties, tad vēl spiciāla tēla vieta ir brīva.

__________________________________________________________________________________________

Tātad visiem, kuri uz šo brīdi ir pieņemti ir vai nu jau ielikuši savas anketas ATD pavedienā, vai ir izsūtītas vēstules ar norādījumiem, bet pārējo anketas vēl tiek skatītas un lemts, kas un kā, tā kā cerības vēl zaudēt būtu pa agru.


Pati lomu spēle tiek plānota šai nedēļas nogalē vai, vēlākais, nākamās nedēļas sākumā. Sākot no šī raksta iepostošanas beidzot ar lomu spēles sākšanu un mazliet vēlāk, katram spēlētājam tiks izsūtīta informācija, kuru tam vajadzētu atcerēties arī vēlāk. Vienkārši jums to saku, lai nenobītos no manas ziņas savās paskastītēs.


Visi turam īkšķus
Pūķēns Sāra

[Malduguns]

Ar GM atļauju

Vārds, uzvārds: Keita Morgana
Vecums: 18
Stāvoklis sabiedrībā: vidējais slānis, lauciniece, dzirnavnieka meita
Izskata apraksts [bilde, ļoti ieteicams]: Keitas vaibsti ir smalki, seja parasti bāla. Viņa gara, slaida, tumšiem, cirtainiem matiem, kuri parasti ir sakārtoti tā, lai brīvi kristu un tajā pašā laikā netraucētu darbībai. Ar tumšzilām, vērīgām acīm. Parasti ģērbjas brīvās tumšas krāsas kleitās, kuras netraucē kustībām un reizē izskatās glīti, bet mēdz arī uzvilkt linu bikses un kreklu. To viņa dara, kad taisās doties izjādē vai dauzīties ar brāļiem, kuri ir jaunāki par meiteni. Nav pārāk kārna, var redzēt, ka meitietim ir spēks kaulos, tomēr tas nav pārāk uzkrītoši un izskatās pievilcīgi.
(IMG:http://i226.photobucket.com/albums/dd89/storyteller_/06.jpg)

Raksturs: Keita ir mierīgas dabas būtne, pacietīga un jauka. Viņa nemēdz būt pārlieku skaļa un bieži vien noklusēs savu viedokli, lai kādu neaizkaitinātu. Parasti mēdz meklēt kompromisus. Tomēr viņa mēdz arī atraisīties un kādu pavilkt uz zoba. Uzaugusi kopā ar puikām, tādēļ viņas raksturā pazib arī dumpīgums un brīvdomība, bet to nereti noslāpē klusēšana un skatieni, kuri Keitas variantā izsaka daudz. No Keitas var sagaidīt visu un neko. Viņa var plēst jokus un pēc brīža būt pati nopietnība. Vienmēr gatava darbam un rīcībai.
Ieroči [ne vairāk kā trīs]:stilets, loks ar bultām un īsais zobens
Dzīvnieki: melns zirgs vārdā Zibens
Pagātnes apraksts:Keitas dzimta ir visai sena. Mēļo, ja vecais Morgans, kurš meitenei ir vecvecvectētiņš ir bijis klejotājs un piedzīvojumu meklētājs. Fortūnas džentelmenis. Tas meiteni bezgala valdzināja. Tomēr viņas vectēvs un tēvs ir bijuši godīgi dzirnavnieki un par tādu tika audzināts arī meitenes vecākais brālis.
Keitas māte ir drēbniece, pie viņas nāk liela daļa tuvējo ciemu sieviešu, lai pašūtu kādu tērpu, tādēļ arī Keita māk šūt, piemeklēt dažādus audumus, kombinēt un eksperimentēt. Bērnību meitene pavadīja dauzoties kopā ar puikām, kāpjot kokos un mācoties cīņas. Viņas labākā drauga tēvs meiteni apmācīja cīņas mākslā, jo viņa to uzstājīgi lūdza. Vīrietis gan īpašu pielietojumu šīm prasmēm neredzēja, tādēļ, ka Keita ir meitene, tomēr lūgumu izpildīja. Tā nu viņa tika pie zināšanām, kuras gan nesajūsmināja viņas vecākus, tomēr deva pašai meitenei gandarījumu.
Ņemot vērā to, ka Keitas vecāki bija izglītoti vecāki un savu darbu mācēja, viņi sniedza izglītību arī meitenei. Keitai patika lasīt un visaizrautīgāk viņa lasīja tieši piedzīvojumu stāstus, kuri viņu aizrāva un lika sapņot par piedzīvojumiem un dažādiem aizraujošiem gadījumiem, kuri liek sirdij sisties spēcīgāk un aizrauj elpu.
Keita labi saprotas ar cilvēkiem un bieži mēdz kaitināt savus trīs brāļus, ar kuriem meitenei ir ļoti labas attiecības.
Tomēr patiesībā meitenes dzīve ir bijusi visai vienmuļa. Palīdzēšana vecākiem, dažādi lauku darbi un mācības. Keita kādu laiku kopā ar māti dzīvoja arī pilsētā, tomēr abas sievietes nonāca pie secinājuma, ka laukos ir jaukāk, tādēļ atgriezās pie saviem radiniekiem.
Tagad meitene pielīdz mātei, daudz lasa un ar savu labāko draugu praktizē zobencīņas un lokšaušanu, kā arī apgūst mātes arodu - šūšanu, kas gan īsti nesaistās ar piedzīvojumu meklētājas garu, bet Keita apzinās, ka iztika jāpelna būs.

[Massacre]

Vārds, uzvārds: Edīte Foskāri
Vecums:18
Stāvoklis sabiedrībā: Augšējais, bagāta tirgoņa meita - mācekle.
Izskata apraksts: slaida, aptuveni 1,79 gara, zaļām acīm, melniem viļņainiem matiem, kas sniedzas nedaudz pāri lāpstiņām, īpatnējā sejas un lūpu forma liek izskatīties vecākai, nekā viņa ir.
(IMG:http://i274.photobucket.com/albums/jj256/Melnupe/edtef.jpg)


Raksturs: Bezgailīga, dažreiz arī pietiekami bezkaunīga būtne;apņēmīga;viņas karstasinīgums neļauj Edītei palikt nepamanītai, taču bieži vien viņa ļauj sev izskatīties kā jaukai naivai, kautrīgai būtnei; mīl koķetēt, lai uzzinātu visu par cilvēku un vēlāk to izmantotu vai ar to novērš uzmanību no apkārt notiekošā. Bieži vien ļauj izpausties savai villtīgajai pusei.Pret cilvēkiem laipna un saprotoša, taču nekad nevar pateikt ko viņa par cilvēku īsti domā, jo neizrāda to; ja tiek skarts Edītei svarīgs temats, kļūst nopietna un kategoriska; apzinās savu spēku robežas un darbojas saskaņā ar tām.
Ieroči [ne vairāk kā trīs]: vienmēr līdzi nēsā mednieku nazi, šaujamieroci koltu, un kā trešais kalpo viņas talants uzmeisterot ieroci no jebkā, kas atrodas apkārt,sākot ar adatu līdz indei.
Dzīvnieki: vilku suns Lāse un melns zirgs Klīstošais Holandietis jeb vienkārši - Holandietis.
Pagātnes apraksts:Piedzimusi bagātu tirgotāju ģimenē.Ir vecāks brālis un jaunāka māsa, bet tieši viņa ir izvēlēta par ģimenes uzņēmuma mantinieci. Bet šai tēva izvēlei vienmēr ir bijis strikts noteikums - tirgotāju biznesu var vadīt tikai tāds cilvēks, kas pats ir strādājis par tirgotāju, tāpēc Emīlija paralēli pamatskolas, vēlāk arī vidusskolas ikdienai, strādā par pārvedēju. Kā jau tirgotāja ir pabijusi lielākajās pilsētās kopā ar saviem pavadoņiem. Šajā amatā iemācījusies viltību, cilvēku apvārdošanu, dažreiz pat apkrāpšanu un zagšanu (tikai galējas nepieciešamības rezultātā) un nevienu no šīm īpašībām neuzskata par sliktu esam, jo zina, ka pateicoties tām vēl joprojām ir dzīva.Pieprot dažādus iluzionistu un burvju trikus, prot skaisti dejot, kas viņas amatā ir neatņemama sastāvdaļa klientu pievilināšanai.Par savām mājām Emīlija vienmēr ir saukusi Siānu, ledus pilsētu, kas iemācījusi viņas klejojumos izdzīvot no paša minimālākā, saglabāt līdzsvara sajūtu dažādos apstākļos, kas padara viņas gaitu vieglu, līganu un slīdošu; Var izturēt pamatīgu aukstumu, kaut arī karstums viņai nesagādā šķēršļus; piemīt sīksta izturība, ir spēcīga būtne gan fiziski, gan morāli.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 14.09.2008 13:38