Viņš brīdināja... Post Scriptum, vēstures pārrakstītāji mūsdienās Opcijas

[ils]

Latvijas Avīze / 2008-09-06 / Latvijas ziņas
Grāmata krievu tautas «noformatēšanai»
Autors Viesturs Sprūde.

Krievu vēsturnieki cer, ka izdosies ieviest korekcijas šokējošajā mācību grāmatā Krievijas skolām \'\'Krievijas vēsture 1900 – 1945\'\', kas patlaban ir sagatavošanas stadijā. Tomēr, visticamāk, jebkādus satura grozījumus bloķēs Kremlis.

\"Līdz grāmatas izdošanai vēl ir laiks; koncepciju vēl apspriedīs, un mēs ceram, ka daži uzstādījumi tiks pārskatīti,\'\' nedēļas avīzei \'\'Sobesedņik\'\' piesardzīgi sacījis Krievijas Valsts humanitārās universitātes Vēstures, politoloģijas un tiesību zinātņu fakultātes docents Dmitrijs Lukjanovs.

Jāatgādina, ka augusta beigās Maskavā sarīkotajā Krievijas izglītības darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas akadēmijas sanāksmē vēstures skolotājiem tika dotas rekomendācijas klasēs mācīt, ka 1939. gada 23. augusta Molotova–Ribentropa pakts bijis tikai padomju valsts atbilde uz 1938. gada rudens Minhenes vienošanos starp Vāciju un rietumvalstīm, ka PSRS bijušas tiesības 1940. gadā pievienot Baltijas valstis un Besarābiju, jo \'\'tās jau agrāk ietilpa Krievijas impērijā\'\', ka PSRS nebija totalitāra, bet \'\'pragmatiskais\'\' Staļins \'\'konkrētā vēsturiski politiskajā situācijā\'\' darbojies \'\'pilnīgi racionāli\'\'. Rekomendācijas nāca no izdevniecībā \'\'Prosveščeņije\'\' sagatavotās grāmatas \'\'Krievijas vēsture 1900 – 1945\'\', kurai drīzumā jākļūst par pamatu Krievijas jaunāko laiku vēstures mācīšanai tās skolās. Vislielāko šoku izraisīja ciniskie traktējumi staļinisko represiju attaisnošanai un ieteikums represiju upuru skaitā ieskaitīt tikai tos, kam piesprieda nāvessodu. Plašāk par šīm rekomendācijām \'\'Latvijas Avīze\'\' jau rakstīja 29. augusta numurā.

\'\'No grāmatas tēzēm izriet, ka masu represijas bijušas pilnīgi normāla varas pašaizsardzības metode. Kādai pēc tā visa vajadzētu izveidoties skolēnu morālei? Ka ar teroru iespējams atrisināt kadru jautājumus? Ka cilvēkus var izsūtīt, lai tikai tie strādātu valsts labā?\'\' sašutis ir vēstures zinātņu kandidāts Aleksandrs Voroņins. \'\'Šīs tēzes ir pretrunā ar reālajiem faktiem un vēstures dokumentiem. [Grāmatā] ir samazināts cietušo daudzums, nav ne vārda par gulagu un paraugprāvām. Kopumā notikumu vērtējums ir vienkārši amorāls. Skaidrs, katra vara pēc saviem ieskatiem un savām vajadzībām pārskata vēsturi. Bet ir briesmīgi, ka tagad, vien pēc 20 gadiem kopš patiesības atklāšanas, iestājies tādu viedokļu laikmets,\'\' \'\'Sobesedņik\'\' norādīja vēsturnieks.

Kāds skolotājs, kas piedalījās minētajā Maskavas seminārā, izdevumam anonīmi atzinis, ka tam nav ilūziju par iespēju ko mainīt šajā mācību grāmatā: \'\'Kā es sapratu, tagad tiek uzskatīts, ka, stāstot bērniem patiesību par totalitārismu, skolotāji tikai met ēnu uz valsti.\'\'

Zīmīgi, ka \'\'Krievijas vēsturi 1900 – 1945\'\' kā mēģinājumu \'\'pārrakstīt asiņainās vēstures lappuses\'\' un tādējādi \'\'noformatēt\'\' krievu tautu (Pleskavā iznākošās, nevalstiskās avīzes \'\'Pskovskaja guberņija\'\' lietoti apzīmējumi) kritizē pārsvarā lokālie, nelielie Krievijas masu mediji, kamēr centrālie izrāda atturību. Asa reakcija uz represiju noklusēšanu vērojama tieši Pleskavas apgabala izdevumos. Varbūt tādēļ, ka šis reģions pierobežas statusa dēļ 30. gadu beigu terorā cieta īpaši smagi. Piemēram, tur iznākošā nedēļas avīze \'\'Gorodskaja gazeta\'\' spriež, ka Kremlis vīlies \'\'titulētajos vēsturniekos\'\', kas nespēja radīt gana valsts ideoloģijai atbilstošu mācību līdzekli. Pie situācijas \'\'uzlabošanas\'\' ķērušies politologi.

Par galvenajiem grāmatas autoriem uzskata Gļeba Pavlovska Efektīvās politikas fonda līdzstrādnieku Aleksandru Fiļipovu un viņa kolēģi, \'\'saites starp varu un tautu\'\' uzturēšanai radītā interneta portāla \'\'Kreml.org\'\' galveno redaktoru Pāvelu Daņiļinu. Kaut arī šie cilvēki izrāda analfabētismu gan vēsturē, gan juridiskos jautājumos, varai daudz svarīgāk šķiet, ka viņi ir \'\'reālpolitiķi\'\', kas māk \'\'pareizi izlikt akcentus\'\'. \'\'Prezidenta administrācija mūsu darbu atbalsta,\'\' jau paziņojis polittehnologs Fiļipovs. Kā uzsver \'\'Gorodskaja gazeta\'\', Fiļipova darba vieta ir kāda \'\'ārpolitikas nacionālā laboratorija\'\', kur tas nodarbojas ar \'\'ekspertīzēm un stratēģijas izstrādāšanu ārpolitikas jomā\'\' Krievijas valsts orgānu un prezidenta administrācijas labā. \'\'Tas ir košs piemērs tam, kā politika aktīvi iespaido mācību procesu,\'\' secina avīze, piebilstot, ka Krievijas sabiedrība ir tiktāl \'\'sagatavota\'\', lai neprotestētu, ja minēto grāmatu patiesi sāks izmantot vēstures mācīšanai bērniem skolās.

***
NO IETEIKUMIEM

Staļins – racionāls vadītājs:

\"Svarīgi parādīt, ka Staļins darbojās konkrētajā vēsturiskajā politiskajā situācijā. Kā vadītājs, kā sistēmas sargs, kā cītīgs piekritējs valsts pārveidei centralizētā industriālā sabiedrībā, kā tādas valsts līderis, kurai tuvākajā nākotnē draud liels karš, viņš darbojās pilnīgi racionāli.\"

(No metodiskā palīglīdzekļa skolotājiem)

Vēstures skolotājiem izdalītajos materiālos ieteikts par represiju upuriem turpmāk saukt tikai tos, kam piespriests nāvessods un kurus nošāva. No smagā darba, necilvēcīgajiem sadzīves apstākļiem, slimībām un bada nometnēs un deportāciju laikā mirušo miljoni vairs represiju upuru kategorijā neietilpst.

Metodiskais palīglīdzeklis \'\'Krievijas vēsture 1900 – 1945\" pilnā apjomā (208 lappuses) izlasāma interneta vietnē http://prosv.ru.

***
http://mod.la.lv/main1.php?dat=2008-09-06&...799&type=la