Asinsbalss: Prologs, [PZP] [R] Opcijas

[Mattiass]

ASINSBALSS

¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯ PROLOGS ¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯

Rīga,
2008. gada jūlijs

Rit ikdienas dzīve, valdība, kā parasti, dzīvo cepuri kuldama, parastie iedzīvotāji, kuri nevar atļauties visu laiku sēdēt mājās pie ventilatoriem, pastiprināti patērē saldējumu, dzērienus un citus tamlīdzīgus dzesētājus. Dabas resursi, kā parasti, tiek intensīvi ekspluatēti, magnāti un korporācijas tikpat parastā veidā sapņo par monopolu, zinātnieki patvērušies laboratorijās ar nemainīgu gaisa temperatūru un turpina izstrādāt savus projektus. Vārdu sakot, mūsdienas to visparastākajā atbaidošajā veidolā…

Tikmēr pasaules dziļākajos slāņos ir sākušās pārmaiņas.

[Massacre]

Un tā kā Tatjana vēl bija sardzes telpas tuvumā, un redzēja abus atgriežamies, gan Ingrīdu gan Aleksandru, viņa pievienojās viņiem.
"Nu, kas tad mums notiek šeit?"

[Elony]

"Viņš ir nereģistrēts, viņam vajadzēja reģistrēties. It kā neko nav izdarījis, vairāk aizdomas ir pret viņa sakodēju. Sardze gribētu šo izmantot kā pierādījumu savā lietā pret viņa sakodēju. Un tiešām nezina, kā tas šo vietu atrada." Alekasandrs atbildēja.
Viņš parādīja kartes Ingrīdai, kuras atrada šajā telpā.
"Tiešām, rādās, ka māja nav tik droša kā domāts... bet es nevaru visu laiku sēdēt šeit sardzē, esmu noguris. Domāju piezvanīt Sardzei un pastāstīt, kas par lietu un tad doties gulēt. Tā radība palika pie vārtiem, tas labi."

Pēc tam Alekss dodas pie telefona un piezvana atkal Sardzes birojam. Pastāsta, ka vampīrs atzinās, ka sastrādājis nedarbus, bet šo vietu atradis tā, ka viņam uz to norādīja kāds, kas uzdevās par Sardzes darbinieku.

[Beppo]

— Kādu laiku pie mums padzīvos viens vampīrs, — visai drūmā tonī Ingrīda atbildēja Tatjanai.

— Domā, tas ir vajadzīgs? Sēdēt sardzes telpā? Ja tā, tas jādara uz maiņām. Sadalot starp Sardzes darbiniekiem. Un mani, protams. Kaut gan es kādu laiciņu jau šeit dzīvoju, un neko bīstamāku par sumpurņiem aiz žoga neesmu manījusi, bet tie iekšā nemēģina tikt. Un neviens kultists te ieteleportēties vairs nevarot, vismaz tā teica tā sieviete. Nē, elfa. — Ingrīda apdomājās. Jā, tas arī bija viss. Sapņus pieminēt būtu muļķīgi, un tie taču nebija bīstami.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 12.11.2008 20:37

[Massacre]

"O! Vampīrs, jauki." Tatjana neizklausījās īpasi fascinēta, bet neprotestēja. Iepazīsies...Kaut kad. "Šonakt es neesmu spējīga Sardzes pienākumiem. Gribētu pagulēt vismaz kādu laiciņu pirms stāvēt postenī, tā teikt. "

[Elony]

Aleksandrs atgriezās.
"Tātad mūsu vampīrs joprojām nav īsti atklāts. Neliekas, ka būtu bīstams... nu, naidīgi noskaņots, bet viņa pēdējo dienu darbībās ir pārāk daudz neskaidrību, kuras interesē Sardzi. Un man teica, ka šī vieta ir ļoti droša. Pret maģiju un arī fiziski grūti ielauzties. Varbūt noriskēsim un šonakt iztiksim bez sardzes. Bet, ja būtu iespējasm, vai tu Ingrīda, man varētu nodot atslēgu no šīs telpas? Un paskatīties, kas ir šeit seifā?"

[Grēkmeistars]

Kristians klusi pateicās Ingrīdai par ērtāku piekļūšanu bēniņiem. Tad ķērās pie darba. No pagraba uz bēniņiem, tad vēlreiz un vēlreiz, kamēr kambarītis bija daudzmaz tukšs. Tad notika kustība no kambarīša līdz labierīcību telpai un atpakaļ, kamēr kambaris bija daudzmaz tīrs. Tagad tas izskatījās pēc gana drūmas, vēsas un noplukušas istabiņas. Lai tajā uzturētos, pietrūka tikai kaut kā gulēšanai un dažu gaismekļu.
Nejuzdamies īpaši noguris, Kristians devās uz sardzes telpu. Ceļā viņš rūgti atskārta, ka viņam vairs nepieder pilnīgi nekas un pat sava vecā dzīvokļa durvis šis ir atstājis izsistas, rezultātā kāds noteikti tur būs pazadzies. Viņa vecāki noteikti tic ļaunākajam (he, nu bet ne šim, kas tiešām ar mani gadījies). Kristianam nepatika, ka, iespējams, tagad, kad viss būs mierīgi, viņš varēs sākt paīstam nodoties domām, kas nebūs no tām patīkamajām. Atvairīdams sajūtas, viņš pieklauvēja pie sardzes durvīm un iegāja iekšā.
- Labvakar, - viņš ievēroja kādu vēl neredzētu personu, bet pievērsās Ingrīdai, - pateicos, esmu beidzis ar tīrīšanu. Vēlējos pajautāt, kur es varu dabūt kaut ko gulēšanai virsū? (vai varbūt jums te ir zārki...?) Un varbūt dažas sveces.

[Beppo]

— Re kur ir atslēgu saišķis, kas piederās pie sardzes telpas, un seifā ir atslēgu dublikāti. Nevienu no šīm atslēgām gan no mājas nevadzētu nest ārā. Ja jūs domājat, ka kāds cilvēks sardzes telpā ir absolūti nepieciešams, es tik un tā vēl labu laiciņu negrasos likties uz auss, kaut gan ir arī interesantākas lietas darāmas, — Ingrīda atbildēja Aleksandram.

Tikai pēc Kristiana atgādinājuma Ingrīda attapās, ka bija aizmirsusi parūpēties par viņa guļvietu
— Ak jā, protams. Klau, līdz saullēktam vēl tālu, es vēlāk pameklēšu tev kādu matraci un gultasveļu un nonesīšu lejā, okei? Un sveces arī.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 13.11.2008 13:05

[Elony]

"Man derētu dublikāti no seifa, lai nav problēmu." Alekss teica. "Tad varētu šo telpu tad slēgt uz rītu ciet un iet gulēt." Viņš bija tiešām noguris un tērēt spēkus bez reāla labuma nebūtu pareizi. Cik daudz svarīgu lietu varēja nojukt, ja cilvēks nebija spejīgs koncentrēties un veikt precīzas darbības.

[Massacre]

Tatjana bija devusies uz savu istabu gulēt pirms Kristiana atnākšanas. Pēc jaukas pirts izstiepties gulotiņā bija tieši tas, kas nepieciešams.

[Beppo]

— Labāk lai dublikāti paliek seifā, un sardzes telpas atslēga pie tevis, — Ingrīda ierosināja. Viņasprāt, seifā atslēgām bija īstā vieta.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 13.11.2008 22:43

[Elony]

"Nu labi, Ingrīda. Var arī tā." Alekss piekrita. Viņš tad savāc atslēgas, pēdējo reizi pārbauda monitorus, izdzen visus no sardzes telpas un to aizslēdz. Tad dodas gulēt uz blakustelpu, savu istabu, novēlējis Ingrīdai labu nakti.

[Dvēselīte]

Sākumā prātīgākā doma likās doties gulēt. Bet, kad gultā bija pavadīta vairāk kā pusstunda nesekmīgi mēģinot iemigt, Ulrika meta tam mieru, izkāpa no gultas un uzvilkusi halātiņu, devās ārā no istabas.

Pie Tatjanas durvīm atskanēja kluss, bet visai uzstājīgs klauvējiens.

[Massacre]

Izdzirdējusi klauvējienu pie durvīm, Tataja piecēlās gultā sēdus, salika sev apkārt daudz segas, jo viņa bija kaila un saņēmās pajautāt(kaut sākumā vienkārši gribējās aicināt iekšā: "Kas tur ir?"

[Dvēselīte]

- Tā esmu es, Ulrika. Vai varu ienākt, lai nedaudz aprunātos? - meitene nevēra vaļā durvi, kamēr nesaņēma uzaicinājumu.

[Beppo]

Kad visi aizgāja gulēt, Ingrīda pat atviegloti nopūtās. Nebija jau tā, ka viņa ciest nevarētu ciemiņus, tomēr viņa bija pieradusi dzīvot viena. Kaut gan nē, visi noteikti nebija ielīduši gultā. Viņa sameklēja matraci un gultasveļu Kristianam un nonesa to visu lejā pagrabā un kārtīgi nolika vietā, kur viņš to noteikti ieraudzīs. Pašu vampīru viņa šobrīd negribēja redzēt. Tad sieviete nedaudz pasportoja apskalojās ezerā un devās uz bibliotēku, kur pavadīja lielāko nakts daļu lasot. Tikai jau labu laiciņu pēc saullēkta arī Ingrīda beidzot devās gulēt, pirms tam neaizmirsdama uzlikt modinātāju uz pusdiviem.

[Mattiass]

Rudzīšu māja,
Sestdiena, 2008. gada 12. jūlijs
Rīts

Uzausa jauns rīts. Rītausmā ezeru klāja rīta migla un austrumpuses logos spīdēja saule, kura gan ļoti drīz paslēpās zem pelēku mākoņu segas. Tas arī bija laiks, kurā Ingrīda likās gulēt. Ap to laiku, kad visi parasti cēlās, diena jau bija apmākusies, drēgna un pelēka, no saules nebija ne miņas, pie zemes pūta ass rietenis, no kura gan mežs nespēja pilnībā dot aizvēju, jo no mājas rietumpusē atradās ezers. Lietus nelija, tomēr ik pa brīdim pasmidzināja. Noskaņa bija visai nomācoša, jo šādi varēja turpināties visu dienu. Turklāt arī mājā bijas visai vēsi.

Aleksandrs atmodās pirmais, jo palika vēsi — sega bija pa pusei noslīdējusi uz grīdas un spilvens atradās kaut kur kājgalī un uz tā jau bija iekārtojusies viena no Aleksandra kājām. Acīmredzot šī nakts nebija pārāk mierīga.

[Seratna]

Kašmira pamodās, kad saule jau bija sen uzlēkusi. Tīksmīgi izstaipījusies, viņa nožāvājās un konstatēja, ka aiz loga esošais laikapstāklis nebūt nebija uzmundrinošs vai rosinošs ko darīt.

No pagultes tika izķekselēta soma, no somas — Harijs Poters un filosofu akmens. Ieritinājusies ciešāk segās, jo māja nekāda siltā nebija, viņa atšķīra grāmatu tur, kur bija to pabeigusi.

Izskatījās, ka process var ieilgt. Galu galā nekāda ātrā lasītāja Kašmira nebija.

[Elony]

Alekss nejutās no rīta sevišķi labi, īpaši tāpēc, ka laikam brīnijās, kāpēc parastā mierīgā miega vietā, šoreiz tāda nebija. Bet nekas, piecēlies, nedaudz pavingrojis, noskalojies dušā, iztīrijis zobus, viņš saģerbjas un dodas paskatīties vai sardzes telpā viss ir kārtībā. Ko rāda monitori.
Pēc tam dodas uz virtuvi, sameklēt ko ēdamu.

[Grēkmeistars]

Vēl pirms rītausmas.
Kristians, atgriezdamies no pamatīgas apkopšanās, tīrīšanās un ķemmēšanās, ievēroja, ka matracis un gultas veļa jau ir sadabūta. Kaut vai līdz saullēktam vēl bija laiciņš, Kristians nolēma, ka, izņemot gulēšanu, nekas cits darāms vairs nebija (jā, pagrabā taču būtībā atrodas tikai matracis un klaiņot pa māju uzreiz pēc ierašanās vēl neizskatās gana pieklājīgi). Tāpēc viņš atbrīvojās no šņorzābakiem, novilka žaketi, bikses, aksesuārus un kreklu, tad aizvēra durvis, atskārzdams, ka sveces tomēr viņš nedabūja. Bet tumsa nelikās nomācoša, ko nevarētu teikt par drēgnuma smaku. Un nodomādams, ka laikam vien ar labu prātu būs jāpieņem šis jaunais dzīvošanas stils, viņš likās uz auss, neļaudams sev īpaši klejot domās, un diez vai cēlās līdz nākamās dienas rietam.

[Seratna]

Sagribējās ēst. Un tā pa riktīgam. Vēders uzdarbojās gluži kā traks. Šķiet no Kašmiras ieplānotās es šodien necelšos no gultas palika vien es šodien vairāk centīšos necelties no gultas.

Respektīvi — Kašmira piecēlās, sameklēja viņu neveiklu darošās milzīgu zaķu galvām rotātās čības, ko uzmauca kājās (tas bija lielākais priekšmets, ja neskaita rudens zābakus, kas bija viņas rokasbagāžā), sameklēja melniem punktiņiem rotātu baltu kleitu, kas garumā bija nedaudz zem ceļa. Apvijusi ap kaklu savu ierasto rotu — sudraba krustu, Kašmira noliek savu bagāžu citviet, ne zem gultas.

Salt nesalst īsti, bet Kašmira nudien dotu priekšroku ne tik nomācošam gadalaikam.

Matus meitene pārķemmē un atstāj izlaistus.

Nokāpusi uz pirmo stāvu, viņa iečāpo virtuvē un uzsmaida vīrietim tajā Labrīt...Aleksandrs..pareizi? Vakar pabijāt Sardzē? Nav jaunu ziņu?

No ledusskapja Kašmiras rokās ieceļo sarkanvaidzis ābols, kurā viņa iekožas.