Asinsbalss: Prologs, [PZP] [R] Opcijas

[Mattiass]

ASINSBALSS

¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯ PROLOGS ¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯

Rīga,
2008. gada jūlijs

Rit ikdienas dzīve, valdība, kā parasti, dzīvo cepuri kuldama, parastie iedzīvotāji, kuri nevar atļauties visu laiku sēdēt mājās pie ventilatoriem, pastiprināti patērē saldējumu, dzērienus un citus tamlīdzīgus dzesētājus. Dabas resursi, kā parasti, tiek intensīvi ekspluatēti, magnāti un korporācijas tikpat parastā veidā sapņo par monopolu, zinātnieki patvērušies laboratorijās ar nemainīgu gaisa temperatūru un turpina izstrādāt savus projektus. Vārdu sakot, mūsdienas to visparastākajā atbaidošajā veidolā…

Tikmēr pasaules dziļākajos slāņos ir sākušās pārmaiņas.

[Beppo]

— Vilkacis? Diez vai, es liktu uz sumpurni. Tādi te tuvākajā mēdz parādīties. — Ingrīda atcerējās savu pastaigu naktī arpus žoga un nodrebinājās.
— Patverties? Kāpēc, no kā, un kāpēc lai es tev ļautu kādu laiku šeit palikt?

[Seratna]

Kašmira paēda. Atstājusi apelsīnu mizas dabiski guļam uz galda, viņa uzkāpa uz otro stāvu un iegāja guļamistabā. Izvilkusi somu, viņa no tās izņēma melnas zeķītes un tikpat melnas botiņas. Apsavilkusies meitene nolika iepriekš līdzi ņemtās lietas somā un to kārtīgi aizdarīja. Garo bizi viņa savija smagā mezglā uz pakauša. Logu viņa aizvēra.

Aizvērusi guļamistabas durvis no ārpuses, viņa sīkiem solīšiem noskrēja uz pirmo stāvu un devās uz to telpu, kur iepriekš bija dzirdējusi balsis. Durvis tika atvērtas Labvakar, īsi tika uzlūkots katrs klātesošais. Smalkā meitenīte, tērpusies visa melnā - melnos īsos šortiņos, īspiedurkņu krekliņā un melnās botiņās, īpaši gan nevienu nepētīja. kādi ieteikumi vakara skrējienam? Jautājums šķiet bija vairāk domāts Ingrīdai kā pārējiem, tomēr neizklausījās īpaši centrēts tieši uz sievieti Te ir kāds īpaši iecienīts maršruts..bez sumpurņiem? Šķiet, meitene bija dzirdējusi pēdējo sarunas daļu.

[oog: info no GM vēstīja, ka "gar žogu no iekšpuses, piemēram, un gar ezera krastu (jo žogs katrā pusē beidzas pie ezera)"]

[Grēkmeistars]

Kristians cieši uzlūkoja meiteni ar izteiksmīgām acīm, kas parādījās pie durvīm. Tad pievērsās Ingrīdas jautājumam.
- Es meklēju kādu drošu vietu. Un dienas laiks nav man īsti veselīgs, tas pat ir maigi sacīts. Klaiņošana vienatnē tagad nav droša, to varu sacīt pēc savas pieredzes. Varbūt jūs zināt, ka tika nogalināts Rīgas vampīru lielmestrs un arī vilkači kļūst arvien nesavaldīgāki, - šeit Kristians apstājās, jo atminējās atņirgtus zobus sev pie sejas un kādu neatlaidīgu vilkaci, kas skrēja pakaļ braucošai mašīnai kā svaigam braucošam steikam, un viegli saviebās. - Sardze necenšas strādāt gana cītīgi, vai varbūt viņu attieksme... - viņš piebilda, bet tad atkal pavērās uz monitoru. Varbūt nebija gana prātīgi to sacīt, spriežot pēc tā, ka, iespējams, vīrietis ar ieroci varētu nepiekrist. Viņš samierinoši pasmaidīja.
- Neuztraucieties, tie, kas šo vietu ieteica, ir labi ļaudis ar labiem nodomiem, kā arī viņi piebilda, ka šeit nu man noteikti mājvietu neatteiks. Kristians uzlūkoja Ingrīdu, tad Aleksu, un pacēla uzacis, it kā gaidot izšķirošu vārdu.

[Seratna]

Kašmira neslēptā uzjautrinājumā izturēja puiša skatienu, tomēr nekādīgi citādi, kā vien paužot acīmredzamo jautrību, nereaģēja uz to. Ar labiem nodomiem ir bruģēts ceļš uz elli, teikt sardzes praktikantiem, ka tie nestrādā pietiekami cītīgi ir muļķīgi, mister.. mēms jautājums pēc puiša vārda, titula, mātes vārda, tēva vārda vai kā nu viņam gribētos sevi dēvēt.

Šo rakstu rediģēja Kaķis: 08.11.2008 18:57

[Beppo]

— Kur vien vēlies, tikai es tev tiešām ieteiktu turēties mājas teritorijā un otrpus žogam savu degunu nebāzt, — kaut arī Kašmira arī bija no Pilsētas Sardzes, viņai Ingrīda neuzticējās ne par mata tiesu — kā gan var uzticēties kādam, kurš par sevi neko neatklāj un izvairās pat no tieši uzdoties jautājumiem? —, tādēļ šajā brīdī labprātāk redzēja viņu ejam nevis nākam.

Ingrīda atkal pievērsās negaidītajam viesim.
— Kas tev ieteica šo vietu un kā tu to atradi?
Svešinieks joprojām neviesa viņā uzticību. Nevar zināt, kas šim aiz ādas.

[Grēkmeistars]

Kristians, izdzirdēdams meitenes vārdus, aplipa ar viņas uzjautrinājumu. - Jā, - "meitenīt", viņš vēlējās, teikt, bet šo noklusēja, - Es esmu dzirdējis un redzējis sardzes cītīgumu. Bet par praktikantiem neko nevaru teikt, varbūt šiem, kā jaunām un darboties gribošām būtnēm, ir vairāk cītības. - Kristianas māksloti pamāja, it kā izrādot ticību pats saviem vārdiem. Bet tad viņš iedomājās, ka varbūt jaunā tirkīzkrāsas acu īpašniece ir mājas saimnieces māsa vai kāda cita tuva persona.
- Daudz jau tagad spriest nevajadzētu, vēlāk visas cītības sekas vienalga parādīsies. viņš piemiedza ar aci jaunajai meitenei un atkal uzlūkoja Ingrīdu.
- Šo vietu man ieteica pati Pilsētas Sardze, kad es tur ciemojos, - sasodīti negribētos teikt neko citu. - Un viņi man arī iedeva adresi, lai šeit nokļūtu. - Kristians izteicās lakoniski.

Šo rakstu rediģēja Grēkmeistars: 08.11.2008 19:27

[Elony]

Alekss uzlūkoja ienākušo meiteni un pameta skatu uz Ingrīdu, kura tad laikam šo pazina.
"Sveiki, mans vārds ir Aleksandrs." viņš noteica, norādot, ka tādas jaukas sarunas, kuras svešā uzsāka, derētu pēc iepazīšanās ar klātesošajiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņa gribēja zināt Kristofera vārdu.

Savukārt Kristoferam viņš viņš teica stingrākus vārdus: "Tu joprojām centies paturēt noslēpumā dažas lietas, kuras mums ir jāzina, ja gribam ļaut tev šeit palikt. Pastāsti galu galā vairāk par sevi, puis. Lai ko tev teica par šo namu, es neļaušu šeit palikt nevienam nezināmajam, skaidrs?"

Vilkači, sumpurņi... lieliski, vēl labāks variants par orkiem...



Šo rakstu rediģēja Elony: 08.11.2008 19:30

[Seratna]

Kašmira Amaranti. Praktikante no Rīgas Pilsētas Sardzes galvenās pārvaldes. īsa un lakoniska informācija Aleksandram.
Dzirdētais atturēja Kašmiru no tūlītējas aiziešanas, lai gan kavēšanās nebija ilga Es jūsu vietā piezvanītu uz Sardzi, negaidīti ciemiņi ar ilknīšiem nav tā lieta, ar ko spēlēties, meitene jau bija ievērojusi elfu spicās ausis, līdz ar to pārējo klātesošo rases tai nebija pārsteigums, Kristiana rase tika noteikta pēc lielmestra pieminēšanas.

Arlabvak.. šķiet meitene nekāroja puiša vārdu uzzināt tik ļoti, lai paliktu ilgāk, tomēr viņa kavējās.

Sardze mani neveda uz šejieni, jo nevar piekļūt namam bez Ingrīdas. Tu laikam esi īpašs, ja piekļūsti tai arī neesot lūgto viesu skaitā, vampīr.

Šo rakstu rediģēja Kaķis: 08.11.2008 19:37

[Grēkmeistars]

OOC: Kristofers (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

Kristians izlikās nedzirdam meitenes piezīmi.
- Labi, diezko uzticams es laikam neizklausos. Mans vārds ir Kristians, prieks iepazīties, noteikti pamanījāt, ka esmu vampīrs. Mani no cilvēka dzīves pavisam nesen izrāva kāds pavisam problemātisks vampīrs un pēc tam ļāva man nokļūt Pilsētas Sardzes namā, kur šiem tādu gadījumu laikam ir papilnam un nekāda īpaša labsirdība un atsaucība tur netiek izrādīta. Tad šie mani palaida, un mans radītājs atkal ieradās pie manis, lai mazliet it kā paskaidrotu, kas īsti ar mani ir noticis, bet tad pa vidu dažādām bēgšanām no vilkačiem, izrādījās, ka šis vampīrs ir pārvērtis lielmestru pelnos. Nu tā arī šie sargi man teica, ka, lai es nesatraucoties, labu un drošu vietu, kur uzturēties, varu saņemt šeit. - Kristians ieurbās grīdā, tad pacēla acis un uzlūkoja klātesošos, iedomājoties, ka nu pats viņš patiešām noticētu šim stāstam.
Tad viņš piegāja Kašmirai klāt.
- Ak, jā, sardzes nepatika pret vampīriem jeb ciemiņiem ar ilknīšiem man nav sveša.

Šo rakstu rediģēja Grēkmeistars: 08.11.2008 19:46

[Beppo]

— Adresi? Ārkārtīgi interesanti. Kaut kā neatceros, ka būtu savu māju nodevusi Pilsētas Sardzes lietošanā, kur nosūtīt runātīgus praktikantus un nule kā radušos vampīrus. Un, cik man zināms, pat sīki izstāstot ceļu neviens nespēj atrast šo māju, pašai vien jābrauc un jāatved viesi, — dzirdētais Ingrīdai aizvien vairāk un vairāk sāka nepatikt. Kāpēc gan es nepārdevu šo māju? Tagad es mierīgi sēdētu Rīgas dzīvoklī, rakstītu disertāciju un neko nezinātu par elfiem, rūķiem un vampīriem.

— Un kāpēc lai tu neizsūktu mums visas asinis, kamēr guļam? Un varbūt tev uz pēdām ir vajātāju orda, kas nogalinās ne tikai tevi, bet arī visus, kas atrodas tavā tuvumā?

Šo rakstu rediģēja Antaress: 08.11.2008 19:59

[Seratna]

Meitenes attieksme pret vampīru bija rezervēta, tomēr viņa neizlaida to no skatiena. Un, kas tieši jūs interesē manī, vampīr? Cenšaties nolasīt domas? Kašmirai nepamanīta nepalika Kristiana pietuvošanās un viņai nudien nepatika, kad kāds līda viņas galvā, asinīs vai vēl sazin kur, kur šamais bija sadomājis ielīst.

Šo rakstu rediģēja Kaķis: 08.11.2008 19:57

[Grēkmeistars]

Kristians atkal izlikās nedzirdam meitenes jautājumu, (kaut gan iedomājās, ka uz to tīri labi varētu atbildēt divvientulībā) bet pievērsās Ingrīdai.
- Nešaubos, ka Pilsētas sardze nav vienīgie, kas par šo māju zina. Patiesībā, dodoties uz šo vietu, man neradās priekštats, ka šī būs labi paslēpta māja, par kuru neviens neko nezina. Ceļš uz šo māju burtiski pats atklājās. Jāatzīst, esmu mazliet pārsteigts, - Kristians nogrozīja galvu. - To tiešām derētu paprasīt Pilsētas Sardzei. - Kristians gandrīz vai iesmējās, jo bija vairāk kā pārliecināts, ka šie labāk iedos labu kukuli mājas saimniecei, nevis dosies skatīties un interesēties, kas te par nelūgtu ciemiņu ieradies, pietam jaunradītas un pavisam nekaitīgas būtnes viņus pavisam neiteresē.

- Par asinīm un vajātājiem neuztraucieties. Tās ir tikai trakas domas, kas rodas lielas neuzticēšanās dēļ. - Kristians pasmaidīja Ingrīdai. - Vienkārši atļaujiet man palikt. Šeit taču ir sardzes praktikanti, kas mani varētu pieskatīt, ja nu man kaut kādā dīvainā gadījumā pavisam aptumšojas prāts un viss rādās kā asinsupe.

Šo rakstu rediģēja Grēkmeistars: 08.11.2008 20:10

[Beppo]

— Man joprojām nav skaidrs, kādēļ vajadzētu ļaut tev palikt, — Ingrīda domīgi vēroja Kristianu, — Un ko tu tur teici, asinsupe? Kas tā tāda?

Tad viņa pievērsās Aleksandram, un pusbalsī viņam jautāja:
— Aleksandr, mani interesē, ko viņš tādu pateica, ka tika ielaists pa vārtiem? Ja reiz šī māja nav tik labi noslēpta, kā man likās, iespējams, mēs nevaram būt tik bezrūpīgi attiecībā uz negaidītiem ciemiņiem, kas uzrodas pie vārtiem.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 08.11.2008 20:19

[Seratna]

Man iziet gaitenī vai tu, Dorotij, pati atkāpsies? Cieši sakniebtās lūpas nevēstīja neko labu, neatbildot uz Kašmiras jautājumu, Kristians bija apliecinājis, ka labi saprata, par ko viņa runāja.

Acīmredzot likantropi nesaprata cilvēku valodu. Tāpat kā elfi, jo šķiet nevienu neinteresēja piedāvājums piezvanīt Sardzei.

[oog: Dorotij, atsauce uz dzelteno ķieģeļu taciņu, kas aizveda Dorotiju pie Ozas zemes burvja.

[Grēkmeistars]

- Tā ir tikai tāda metafora, ar kuru apzīmēt tādas pamatīgas vampīra slāpes, - Kristians domīgi noteica un atcerējās dīvaino sapni, kuru bija redzējis Pilsētas Sardzes namā.
Bet šīs domas ātri aizpeldēja no viņa prāta. Viņš pacietīgi gadīja saimnieces lēmumu.
- Spriežot pēc tā, ka neesmu vienīgais, kas šonakt ieradies, jums laikam nevajadzētu būt īpašai atšķirībai - viens vai divi jauni viesi, m? Tad viņš gaidīja, kamēr Ingrīda aprunāsies ar Aleksu, laiku pa laikam uzlūkojot Kašmiru cerībā, ka meitene nomierināsies un atmaigs.

Šo rakstu rediģēja Grēkmeistars: 08.11.2008 20:31

[Seratna]

Arlabvakaru, nesaņēmusi no Kristiana vēlamo reakciju — atkāpšanos no viņas tālāk, Kašmira pameta telpu, un devās skriet līdz ezeram, tad gar ezeru, kur nu ceļš aizvedīs. Meiteni arī ne visai interesēja sarunas par asinsupēm un tā tālāk, lai jau paši tiek galā ar savu likantropu — nav jau mazie bērni. Drīzāk par tādu tika uzskatīta viņa.

Kristianam kaut kas bija aiz ādas un tas Kašmirai nepatika. Kuram gan patīk likantropa pārspīlēta uzmanība sev. Viņai savas asinis bija dārgas. Cienāt kādu nebija vēlmes.

Tādas un vēl līdzīgas domas šaudījās meitenes prātā paralēli citām, daudz nopietnākām un rītdienas plāniem.

Šo rakstu rediģēja Kaķis: 08.11.2008 20:38

[Elony]

"Neko daudz, bet liekas, ka ārpusē snaikstījās kas zvēram līdzīgs. Kā jūs te runājāt, vilkacis vai sumpurnis. Es viņu ievedu iekšā tieši tādēļ, lai nopratinātu."
Aleksandrs bija lepns, jo bija novaldījis jautājumu: Vai tad vampīri tiešām eksistē?
"Ingrīda, tev jālemj, vai šo tipiņu te atstāt. Ja viņš ir vampīrs, tad laikam nebūs viens no kultistiem... lai gan es droši par to nezinu."
Aleksandrs sameklēja stacionāro telefonu un pēc vizītkartes uzgrieza komisāra numuru. Ja savienojums ir un komisārs atbild īsi pasaka, ka pie vārtiem uzradās vampīrs Kristians, kas saka, ka viņam šo namu ieteica Sardze un ka ārpusē grozījās kas zvēram līdzīgs.

[Beppo]

— Pagaidīsim, ko teiks Sardze, — Ingrīda īsi atbildēja Aleksandram.

— Jauki, Kristian, taču atbilde "kāpēc ne" nebūt nav atbilde uz jautājumu, kāpēc man vajadzētu ļaut tev šeit palikt. Paldies, vai vai viens viesis vairāk vai mazāk sagādās man kādas problēmas, to es pati zināšu, ja vien potenciālās problēmas nav saistītas ar konkrēto viesi. Tātad? Ingrīda sakrustoja rokas uz krūtīm un gaidīja vampīra atbildi.

[Seratna]

Izskrējusi aptuveni sev ierasta garuma maršrutu, Kašmira atgriezās namā. Aizvērusi aiz sevis durvis, viņa devās uz otrā stāva dušām, noskalojās un pēc tam atgriezās sev ierādītajā istabā, paņēma zobbirstīti un devās atpakaļ uz dušas telpām. Iztīrījusi zobus, viņa atgriezās savā istabā, no kuras atlikušo nakts daļu neiznāca, ja vien debesis nesagruva un zeme nesāka plaisāt.

Viena balta, pūkaina aitiņa pārleca pāri žogam, otra pūkainā aitiņa ar nedaudz iešķībo ļipu pārleca pāri žogam, trešā pūkainā baltā aitiņa leca pāri žogam, ceturtā aitiņa negribēja lekt, bet Kašmira tomēr viņu piespieda to darīt, piektā aitiņa leca pāri žogam, sestā pirms lēkšanas noblējās, septītajai bija lielas skaistas smaragdzaļas acis, astotajai..

Pie divsimt astoņdesmitpiektās aitiņas Kašmiras elpa kļuva vienmērīga un viņa iegrima dziļā un viņai tīkamā, sp.irdzinošā miegā.

Šo rakstu rediģēja Kaķis: 09.11.2008 14:00

[Grēkmeistars]

Kamēr Aleksandrs zvanīja sardzei, Kristians izskatījās tāds kā mazliet saskābis. Viņa skatiens šaudījās no vienas personas uz otru. Tad viņš iegrima pārdomās. Pat, ja Pilsētas Sardze dīvainā kārtā liek šiem padzīt jaunatnākušo no šīs vietas, tad viņam neatliks nekas cits kā zibenīgā ātrumā lasīties uz citu iespējamo vietu, kamēr neuzlec saule, vai arī palūgt šiem vismaz vienu dienu kādā gana tumšā pagrabiņā. Kā jau parasti pēdējā laikā, Kristianam gribējās iesmiet par to, kādās nebeidzamās ķibelēs viņam nākas iekļūt un cik neērtās vietās gulēt.

- Emm, runājot par vārtiem, es pie tiem tā arī neuzrados, precīzāk sakot - ārpus tiem. Drošāk likās lidot taisni pāri tiem, īpaši neklauvējot. Slapstīties kopā ar to šņācošo un rūcošo, man kaut kā nebija pa priekam. - Kristians piezīmēja.

Šo rakstu rediģēja Grēkmeistars: 09.11.2008 14:20