Asinsbalss: Prologs, [PZP] [R] Opcijas

[Mattiass]

ASINSBALSS

¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯ PROLOGS ¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯

Rīga,
2008. gada jūlijs

Rit ikdienas dzīve, valdība, kā parasti, dzīvo cepuri kuldama, parastie iedzīvotāji, kuri nevar atļauties visu laiku sēdēt mājās pie ventilatoriem, pastiprināti patērē saldējumu, dzērienus un citus tamlīdzīgus dzesētājus. Dabas resursi, kā parasti, tiek intensīvi ekspluatēti, magnāti un korporācijas tikpat parastā veidā sapņo par monopolu, zinātnieki patvērušies laboratorijās ar nemainīgu gaisa temperatūru un turpina izstrādāt savus projektus. Vārdu sakot, mūsdienas to visparastākajā atbaidošajā veidolā…

Tikmēr pasaules dziļākajos slāņos ir sākušās pārmaiņas.

[Grēkmeistars]

Jaunietis nopētīja Aleksandru un viņa ieroci. Viņš spēcīgi atgādināja iecirkņa vīrus, tikpat apbruņots, strikts un elfs turklāt.
- Abpusēju mieru, lūdzu. Mans vārds ir Kristians. Pie manis nonāca samērā saistoša, bet neliela informācija par šo noslēpto vietu, tādēļ esmu ieradies šeit. Laikam viesmīlīgu sagaidīšanu tāda neklauvējoša ierašanās neizpelnās, bet būšu godīgs, ja teikšu, ka man nav nekādu īpaši ļaunu nodomu.
Kristians stāvēja tā, ka nebija skaidri saskatāms, pie tā palīdzēja arī tumšais apmetnis ar kapuci.
- Bet neesmu jau vienīgais viesis šovakar. Vienkārši kādam nepārāk noveicās ar tikšanu pāri žogam.
Kristians klusi iesmējās.

[Seratna]

Tu zaglim arī parādīji ceļu? meitene izmeta pirms atcerējās, ka viņa bija apņēmusies nerunāt un sakniebusi lūpas atkal.
A tu Sniegbaltīti esi lasījusi? meitene pieklājīgi painteresējās pirms atbildēt.

[Massacre]

"Man nav ne jausmas vai mums ir nepatikšanas. Domāju, ka ja mums no viņa tiešām būtu jābaidās, tad mēs attaptos kad kāds pēkšņi klauvētu vai nāktu iekšā pie druvīm vai jau būtu pielicis ieroci pie skausta." Tatjana izteica pieņēmumu lūkojoties monitorā. Protams, šāds pieņēmums varēja arī būt kļūda un varēja arī nebūt, tāpēc mazliet ātrāk sirds sitās.

[Dvēselīte]

- Izskatās, ka viņi sarunājas, - tas nebija īsti pārsteigums, drīzāk gan fakta konstatācija. Kas gan Aleksandram varētu būt pārrunājams ar slapstīgo nezināmo?

[Beppo]

— Nē un jā, — Ingrīda strupi atteica, un izvērst savu atbildi it nemaz nedomāja. Ja jau reiz formāli atbildam uz jautājumiem, tad formāli. Un abpusēji. Viņas pēc atlikušo ceļu varēja braukt arī tikai mūzikas pavadījumā.

[Seratna]

Ingrīdai. Ceļā.

Nu kā tad viņš ietika iekšā? sparīgs roku žests atsitās pret mašīnas loga stiklu un meitene salika rokas klēpī. Uz īsu brīdi. Viņa nebūt nelikās ievērojam Ingrīdas lakonismu un svarīgi pabeidza Nu re, tad jau tu rūķus zini!

Bet vispār, tu man patīc un tev ir smuka mašīna! (out of game: kā tā izskatās? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) ) Kašmira burtiski staroja. Man patīk cilvēki, kas neapvainojas, kad es visu laiku runāju tikai par sevi, jo es to daru bieži. Es gan cenšos to nedarīt, bet man vienmēr kaut kā tā..nesanāk. Vai vēl ilgi jābrauc? Vai tur ir kabeļtelevīzija? Jā, tu man neatbildēji par kabeļtelevīziju!

Kašmira ar saviem asajiem nadziņiem jau bija atrāvusi vaļā iepriekš rokās ņurcīto kosmētikas paraudziņu un tagad nepatikā saviebusies atvēra logu un izlidināja to laukā Briesmīgi, nekā dabīga.

Šo rakstu rediģēja Kaķis: 05.11.2008 17:35

[Beppo]

— Tu gribi teikt, ka tu esi rūķis? — Un kāds te sakars Sniegbalītes rūķīšiem ar īstajiem rūķiem? Kungs apžēlojies, šī meitene ir īsts meistars daudzrunāšanā un nekānepateikšanā, un tas Ingrīdu uz īpašu atklātību nevedināja.
— Nezinu, kā viņš tika iekšā. Uzradās manā mājā un viss.

Piezīme par kabeļtelevīziju lika viņai pasmīnēt. Nabaga bērns, būs vien jāiztiek bez Fashion TV un MTV.
— Kašmira, tev mobilais telefons ir?

[Elony]

"Labi." Alekss vienkārši noteica un pamāja ar roku svešiniekiem.
"Nāc iekšā mājā, kur parunāsimies. Uzvedies mierīgi un prātīgi."
Viņš uzmanīgi nopēta apkārtni, bet neizlaiž no acu redzesloka svešinieku un kad aicina viņu iet uz namu, tad tā, lai Alekss atrastos viņam aiz muguras.

[Seratna]

Nu redzi, velti tev pateicu. zināju jau - aizspriedumi. meitenes balsī varēja saklausīt aizkaitinājumu un sarūgtinājumu. Rūķi jau nav dzīvas radības, rūķi jau nav nekas..Velti tev pateicu. slaikie pirksti izstiepti ārpus atvērtā loga ķērās vējā un tas nedaudz kairināja ādu.

Mobilais telefons ir sātana izgudrojums. Es to nelietoju. meitene pārliecināti noteica.

[Beppo]

— Jauki, tad jau tavam izmisumam par kabeļtelevīzijas trūkumu nenāks vēl klāt sirdēsti par zonas neesamību. — No Pleskavas šosejas Ingrīda jau bija nogriezusies un nu brauca pa mazāku ceļu.
— Tavai zināšanai, man ne pret vienu maģisko rasi nekādu aizspriedumu nav, — visai aizkaitinātā tonī Ingrīda paziņoja, — un es pārjautāju tādēļ, ka tu neizskaties pēc rūķenes, tas arī viss. Un manis līdz šim sastaptie rūķi visai maz līdzinās dārza rūķīšiem vai Sniegbaltītes rūķīšiem, tāpēc tāds izbrīns.
Kašmira varēja pūsties, cik uziet, Ingrīda nebūt nejūtās to pelnījusi. Kas par princesi uz zirņa atradusies.

[Seratna]

Jā, man minēja, ka esmu īpaša. Tu esi sastapusi arī citus rūķus? šķiet emocijas balsī viena otru nomainīja ātrāk kā vilciņš apskrēja ap savu asi. Pastāstīsi? Vai man arī būs iespēja kādu sastapt?

Logs tika aizvērts un nu Kašmira atkal knibinājās ap Popcorn žurnālu. A nevar ievilkt kabeļtelevīziju?

[Beppo]

— Jā, ir gadījies. Nē, vismaz tuvākajā laikā neprognozēju tev sastapšanos ar rūķi, taču varēsi palasīties enciklopēdijā. Par rūķiem, pēc kāda tu nepavisam neizskaties. Un visādiem citādiem arī.

Ievilkt kabeļtelevīziju! Nē, nudien, kāda joda pēc tas būtu vajadzīgs.
— Nezinu, vai būtu iespējams. Mani tas neinteresē.

OOG: Mašīna ir tumši zaļš perfekti spodrs pikaps.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 05.11.2008 22:04

[Seratna]

Kabeļtelevīzija ir forša, meitenes mutē sazin no kurienes bija uzradusies košļājamā gumija, kas milzu burbuļiem plīsa tai pret lūpām.

Man patīk bailīgas mājas un noslēpumi, meitenei nagos atkal atradās iepriekš izvilktais Harija Potera un filosofu akmens izdevums. Te ir daudz noslēpumi! Gribi, es tev nolasīšu manu mīļāko vietu grāmatā? Nebaidies, tas nav nekaas tāds, kas tev sabojātu lasītprieku! smalkie pirksti jau šķīra lapas uz priekšu līdz kādas ielocītas lapas atzīmei — laikam tur meitene bija pārtraukusi grāmatu lasīt.

[Beppo]

— Var jau būt. Bet manās mājās tādas nav. Un nebūs arī, jaunkundzīt.

— Lasi, ja vēlies, — visai vienaldzīgā tonī Ingrīda noteica. Tā kā viņa šo grāmatu nebija lasījusi un diez vai arī lasīs, viņai bija pilnīgi vienalga, vai šis fragments lasītprieku spēj sabojāt vai nē.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 06.11.2008 12:51

[Seratna]

Draņķība, košļājamā gumija sekoja kosmētikas paraudziņam laukā pa logu.

Tātad, pirksti veikli pāršķīra lapas, līdz tika atrasta vajadzīgā lieta un Kašmira sāka lasīt — Viņš nopirka Harijam hamburgeru un viņi apsēdās uz plastmasas krēsliem, lai paēstu... Grāmata ar blīkšķi aizcirtās. Iedomājies - tā ir bērnu grāmata un viņi popularizē tādas lietas kā neveselīgu pārtiku un plastmasas krēslus! Ja es būtu ar nestabilāku psihi, es izlasot šo, mestos uz makdonaldu (starp citu vai mēs pie kāda no tiem nevarētu piestāt, man gribas ēst?) un iepirktu veselu kaudzi ar burgeriem, jo Hagrids Harijam nopirka burgeru. Iepriekš aizsistā grāmata tika vēlreiz atvērta vaļā šoreiz citā vietā.

Lūk, lūk! Atkal! — Vai kāds nav redzējis krupi? Nevils pazaudējis savējo, — paziņoja meitene. Viņai bija komandēt radusi balss, kupli, grūti valdāmi mati un palieli priekšzobi. Kašmira beidzot attapās, ka nav aiztaisījusi iepriekš atvērto logu un to aizvēra.

Kāpēc visiem gudrajiem varoņiem ir jābūt vājprātīgi neglītiem? Viņai taču varēja būt gaiši gari mati un zilas acis, nevis palieli priekšzobi! es domāju, ka Harijam tad viņa daudz labāk patiktu! Un komandēt radušu balsi varēja jau nu nomainīt pret kaut ko patīkamāku, piemēram, tādu balsi kā man — jauku un melodisku! Kaut bišķīt glītāku jau viņu varēja uztaisīt, vai ne? Vismaz rudus matus kā tev, nevis parastus kaut kādus brūnus. Brūni mati ir neglīti. Es jau teicu, ka man patīk tavi mati? Man reiz piedāvāja ziedot matus parūkām bērniem, kas cieš no vēža, es gandrīz piekritu, bet man darbā pateica, ka, ja es nogriezīšu matus, es zaudēšu darbu. Stilīgi, ne? Tu strādā? Noteikti, ja reiz tev pieder liela māja, tad jau nestrādā, ne? Visi cilvēki, kam pieder lielas mājas, nestrādā. Viņi tikai sēž bibliotēkās, izrīko Mārgaretu un dzer tēju. Man sakārojās tēju, tev nekārojas tēju? Zaļo. Tādu karstu, karstu. Vai piparmētru. Man agrāk garšoja piparmētru tēja. Tā, ko var nopirkt aptiekās, nevis veikalos. Aptiekās pārdod dabīgākas tējas, tikai protams tās nav maisiņos, tāpēc neērtākas. Ja piparmētru tējai piejauc kanēli un krustnagliņas, tad iznāk Ziemassvētku tēja, Ziemassvētku tēja ir ļoti garda, man to kādreiz deva, kad dzīvoju.. meitene saminstinājās, ..kad gāju pamatskolā.

I don't want to talk about things we've gone threw,
Though it's hurting me, now it's history.

Vēl man patika tas spogulis, kurā varēja redzēt to, ko tu visvairāk gribētu dabūt, Kašmira uzmeta Ingrīdai žiglu acu skatienu Ko tu gribētu iegūt vairāk par visu?

[Beppo]

Ingrīda Kašmiras čalošanā lāgā vairs neiedziļinājās. Viņa uzdeva daudz jautājumu, uz kuriem pat negaidīja atbildes. Tikai kad skuķis apklusa, Ingrīda attapās, ka laikam taču pēdējais bija jautājums, uz kuru arī tika gaidīta atbilde.
— Atvaino, es lāgā nesadzirdēju, ko tu nupatās teici? — viņa pajautāja blakussēdētājai. Fū, labi, ka mēs drīz jau būsim galā.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 06.11.2008 21:19

[Seratna]

Tā taču ir bibliotēka, ne? spožās acis tika piekaltas blakussēdētājai, kamēr nadziņi nevērīgi knibināja Potera sējuma maliņu.

ooc: O gosh, kā man sāp galva. >.< Pilnīgi ne-kašmiriski.

Šo rakstu rediģēja Kaķis: 06.11.2008 21:45

[Beppo]

— Bibliotēka? Kas ar bibliotēku?
Laikam tas taču bija kaut kādā sakarā ar iepriekšējo garo vāvuļojumu, bet Ingrīdai negribējās arī atzīt, ka nav pievērsusi tam uzmanību.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 06.11.2008 21:54

[Grēkmeistars]

- Nav iemesla uzvesties citādāk. Varat man ticēt.
Kristians, cenzdamies izskatīties labvēlīgs un neaizdomīgs, devās Aleksam garām. Vēlreiz uzmezdams skatienu ierocim, viņš viegli pasmīnēja. Tad devās Aleksam pa priekšu, bet tā, lai šis vajadzības gadījumā varētu rādīt ceļu.

[Seratna]

Ingrīda bija gluži kā mazs bērns, kuram jāpaskaidro lietas vairākkārt, lai viņa tās saprastu.
Nu vieta, kur notika TAS, tā taču bija bibliotēka?
Iemetieties kaleidoskopā, ļaujiet kādam to sakratīt un jūs iegūsiet dzīvi ar Kašmiru.

Šo rakstu rediģēja Kaķis: 06.11.2008 21:56