Asinsbalss: Prologs, [PZP] [R] Opcijas

[Mattiass]

ASINSBALSS

¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯ PROLOGS ¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯

Rīga,
2008. gada jūlijs

Rit ikdienas dzīve, valdība, kā parasti, dzīvo cepuri kuldama, parastie iedzīvotāji, kuri nevar atļauties visu laiku sēdēt mājās pie ventilatoriem, pastiprināti patērē saldējumu, dzērienus un citus tamlīdzīgus dzesētājus. Dabas resursi, kā parasti, tiek intensīvi ekspluatēti, magnāti un korporācijas tikpat parastā veidā sapņo par monopolu, zinātnieki patvērušies laboratorijās ar nemainīgu gaisa temperatūru un turpina izstrādāt savus projektus. Vārdu sakot, mūsdienas to visparastākajā atbaidošajā veidolā…

Tikmēr pasaules dziļākajos slāņos ir sākušās pārmaiņas.

[Beppo]

Īsajā laika sprīdī starp klausules pacelšanu un tās pielikšanu pie auss Ingrīda attapās, ka šim telefonam nebija jāzvana, ja ienākošais zvans ir ārējais. Un tas nevarēja būt arī iekšējais zvans, visiem pārējiem vajadzēja būt pirtī un nezvanīties. Kļuva nedaudz neomulīgi. Un kurš gan vispār varēja zvanīt uz šo māju?
— Klausos! — Ingrīda noteica klausulē.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 31.10.2008 13:12

[Mattiass]

Gaitenis pie virtuves
¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯
— Labvakar. Vai Ingrīda Rudzīte? Zvana no Rīgas Pilsētas Sardzes galvenās pārvaldes, — klausulē atskanēja samtaina, zema sievietes balss, — Vai jūs, lūdzu, varētu atbraukt uz Rīgu? Pie jums tiks nosūtīta praktikante, ceru, ka neiebilstat, — tiek pateikts tonī, kas necieš iebildumus.

[Beppo]

— Vēl viena praktikante? Šodien jau daži ieradās. Nē, labi, man nav iebildumu, bet ir jau vēls, jūs taču nedomājat tūlīt, — Ingrīdai gan bija stipras aizdomas, ka ir gan domāts tūlīt, bet varbūt tomēr nē.

[Mattiass]

Gaitenis pie virtuves
¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯
— Nē, nesteidzieties, — balss otrā galā visžēlīgi atļāva, — varat to izdarīt rīt pēc iespējas ātrāk.

[Beppo]

Vēl viena negulēta diena? Nu nē, vismaz kādreiz Ingrīda gribēja arī pagulēt.
— Tad jau labāk tūlīt. Vai tā varētu? —

[Massacre]

Jauki bija apzināties, ka pēršanās prieki šajā ķermenī nebūs jāupurē.
"Paldies. Man Tevi arī nopērt?" varēja redzēt, ka Tatjana ir tik pierdzējusi pirtošanas lietās, ka pat runā profesionāļa balsī, nepieļaujot nekādas blakusdomas.

[Ungaarijas ragas...]

— Protams, ja jūs tā vēlētos, — balss atbildēja. — Pēc cik ilga laika, jūs gaidīt ierodamies?

[Elony]

"Tas būtu ļoti jauki." Alekss atteica. Un arī īsti pirts iešanas garā, kur visi rūpējas viens par otru.
Sagaidījis, kad Tatajana pieceļas no lāvas, viņš atdot viņai pirtsslotu un apguļas sievietes vietā.

Šo rakstu rediģēja Elony: 01.11.2008 16:37

[Massacre]

Apmainījusies ar Alkesandru vietām, Tatjana viņu kārtīgi, pēc visam tradīcijām un priekšrakstiem nopēra, turklāt viņas pēršana bija tāda ritmiska, gluži kā rituāls. Kad viņai šķita gana, sieviete slotas nolika kārtīgi nost.
"Lūdzu. Ja vien Tu nevēlies vēlreiz, es iešu mazgāties un izgulēties."

[Beppo]

— Jauki. Pie Pilsētas Sardzes galvenās pārvaldes es varētu būt apmēram pēc stundas. Vai tā būtu labi? —
Nudien dīvaini. Pret vēl vienu cilvēku (vai varbūt arī necilvēku) Ingrīdai nebija iebildumu, bet kas tagad, viņas māja būs oficiālā vieta, kur nogrūst ļaužus, kuriem citur nevar atrast pielietojumu? Īsais laika sprīdis starp trīs elfu ierašanos un šo zvanu likās dīvains, lai neteiktu vairāk.

[Ungaarijas ragas...]

— Jā, tas derēs. Ar labvakaru. Miers un līdzsvars ar Jums, — balss vēl noteica un pārtrauca savienojumu.

[Beppo]

Ingrīda nolika klausuli, atgriezās virtuvē, kur apēda dažas sviestmaizes un izdzēra savu kafiju, tad nokāpa lejā pagrabā. Nevienu neredzēja, laikam visi vēl pirtī. Ingrīda piebungāja pie pirts durvīm un paskaļā balsī, tā, lai iekšā esošie dzirdētu, uzsauca: "Es tagad aizbraukšu līdz pilsētai, būšu pēc pāris stundām atpakaļ!"

[Elony]

"Nē, paldies, Tatajan." Alekss atteica un pasmaidīja.
"Es tagad vēl mazliet šeit pasēdēšu un tad vēlreiz nopeldēšos ezerā." Lai arī viņš juta ka ķermenā izturība pret karstumu ir mazinājusies, vēl jau varēja pasēdēt.

[Massacre]

"Labi." Tatjana tieši gāja laukā, kad Ingrīda pateica savu sakāmo un iznākusi no pirts jautājoši paskatījās uz viņu: "Tagad? Uz pilsētu? Drīkst zināt iemeslu?" viņa neizpratnē jautāja sievietei, jo tas nu gan šķita jocīgi.

[Beppo]

— Mums pievienosies praktikante. No Sardzes. Un es tiešām labāk to izdaru tagad nevis rīt. —
Ingrīda vēl nogaidoši paskatījās uz Tatjanu, vai nebūs vēl kādi jautājumi.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 02.11.2008 12:32

[Massacre]

"Skaidrs. Gaidīsim atpakaļ." viņa uzsmaidīja Ingrīdai un devās nomazgāties dušā. Sākumā auksts ūdens, pēc tam siltāks un daudz, daudz ziepju un švammes.

[Beppo]

Ingrīda savukārt devās uz garāžu. Izņēma no bardačoka mobilo un ieslēdza, lai pēcāk uz šosejas nekrāmētos ar to. Kāpēc es vēl telefonu nelikvidēju kā tādu, ja mēdzu uzturēties vietā, kur zonas nav? Garāža bija pilnāka kā parasti un nevarēja tik brīvi izgrozīties kā parasti, bet tomēr izdevās nevienu neapskrambāt. Vārti atkal atvērās kā pēc burvju mājiena un mašīna praktiski nedzirdami izripoja ārā.

Nonākusi pie Sardzes galvenās ēkas, Ingrīda iebrauca pagalmā un apstājās. Iepriekšējos trīs viņai bija jāsagaida pagalmā, bet kā būs ar šo? Viņa izkāpa no mašīnas, palūkojās apkārt un saminstinājās. Gan jau ka šiem darba laiks beidzies, un nekādas papildus instrukcijas neviens viņai nedos, būs tikai jāsagaida praktikants un jādodas mājās. Sieviete apstājās blakus mašīnai un nolēma brīdi pagaidīt.

[Dvēselīte]

Pirts bija bijusi lieliska. Tieši tas, kas pēc visas tās elfu padarīšanas bija vajadzīgs.
Ulrika jau pasen bija pametusi pirti, nomazgājusies un pārģērbusies. Nākot lejā, viņa pamanīja, kā projām aizbrauc Ingrīdas mašīna. Un uz kurieni tad viņa aizbrauca? Ne Aleksandru, ne Tatjanu viņa neatrada. Laikam jau tie vēl bija pirtī.

[Seratna]

Sardzes galvenās ēkas pagalms.

Smalkas miesasbūves gaišmataina meitene baltā glītā kleitiņā un baltos šņorzābakos uz pabiezas zoles piegāja pie vienīgās mašīnas, kas stāvēja pagalmā. Pie mašīnas stāvēja rudmataina sieviete. Kašmira tai jauki uzsmaidīja. Sveiki, jūs laikam pēc manis? Ilgi gaidījāt? Es Vecrīgā nedaudz aizķēros, jūs ziniet, vakarpusē tur salasās tādi ļautiņi - ielu muzikanti un pārējie dīvaiņi, ne atklausīties, ne atskatīties! Aizklausījos un aizķēros, tikai kad atcerējos, ka mani taču gaida, tad jozu šu, cik tik kājās spēka... Tiesa neizskatījās, ka meitene būtu jozusi, jo āda nebija norasojusi sviedru lāsītēm, baltā kleita izskatījās nevainojama un šņorzābaki gluži kā no veikala. Vienā rokā meitenei bija glīta (dārga) paskata rokasbagāža un otrā — glancēta papīra čupiņa un, ja vien nemaldināja vakarpuses gaismas, tad arī kāds žurnāls. Ap kreiso roku vijās sudraba ķēdīte ar pasmagu krustu tajā.

Cik es nepieklājīga! Mani sauc par Kašmiru. Ziniet, es bagāžu varētu nolikt uz mašīnas aizmugurējā sēdekļa, lūk tā.. meitene apmierināti nokonstatēja, kad bija novietojusi savu nelielo somu uz mašīnas aizmugurējā sēdekļa. Tātad.. pāris mirdzošu jaunīgu aizrautīgu acu pavērsās pret savu sarunu biedreni un saminstinājās.


(Ja mašīna ir divvietīgā, tad rokasbagāžu meitene novietos sev pie kājām/ignorēt rokasbagāžas novietošanas procesu)

Šo rakstu rediģēja Kaķis: 03.11.2008 11:02

[Elony]

Alekss pirti pameta pēdējais. Noskalojās, noslaucījās un saģerbās. Tad devās uz savu istabu, kur to drīz pameta un iegāja sardzes telpā, kur apsēdās, lai labāk iepazīsots ar aprīkojumu un tur kādu laiku no nakts palika.