Asinsbalss: Prologs, [PZP] [R] Opcijas

[Mattiass]

ASINSBALSS

¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯ PROLOGS ¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯

Rīga,
2008. gada jūlijs

Rit ikdienas dzīve, valdība, kā parasti, dzīvo cepuri kuldama, parastie iedzīvotāji, kuri nevar atļauties visu laiku sēdēt mājās pie ventilatoriem, pastiprināti patērē saldējumu, dzērienus un citus tamlīdzīgus dzesētājus. Dabas resursi, kā parasti, tiek intensīvi ekspluatēti, magnāti un korporācijas tikpat parastā veidā sapņo par monopolu, zinātnieki patvērušies laboratorijās ar nemainīgu gaisa temperatūru un turpina izstrādāt savus projektus. Vārdu sakot, mūsdienas to visparastākajā atbaidošajā veidolā…

Tikmēr pasaules dziļākajos slāņos ir sākušās pārmaiņas.

[Beppo]

"Aleksandr, pirmīt tu minēji, ka esi strādājis drošības iestādēs. Tad jau tu noteikti proti rīkoties ar dažādiem ieročiem?" Gan jau viņš prata, par to Ingrīda bija puslīdz droša. Tikai interesanti, ar kādiem tieši.

Uff, Tatjana nu gan salēja ne pa jokam. Vēl brīdi varēs turēt, bet Ingrīda jau juta, ka drīz būs jāiziet atvēsināties.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 27.10.2008 22:55

[Elony]

"Nu jā... armijā un arī pēc tam mani kārtīgi apmācīja, šaujamieroči, aukstie ieroči un tuvcīņa. Pilns spektrs. Ja kas, tad man līdzi ir viens pistole. Drosībai." Alekss atbildēja Ingrīdai.
Viņš uz brīdi aizvēra acis un ļāvās patīkamajai tveicei, ko radīja tvaika uzvirmošana.
Pēc tam viņš pievērsa acis Tatjanai, proti, lai novērtētu, kā gan elfu sievietes āriene atšķiras no cilvēku sievietes un vai neliksiesies pārāk izkāmējusi. Jo pats Alekss nevarēja pierasts, ka izskatās tik tievs pats.

[Dvēselīte]

Ulrika sēdēja uz augšējās lāvas pievērtām acīm, atspiedusies pret sienu un atgāzusi galvu. Sviedri lēnam ritēja no pieres pāri vaigiem, tad gar kaklu uz leju. Sajūta bija patīkama, pirtis vienmēr viņai bija vieta, kur attīrīties it kā arī no iekšpuses. Runāt pavisam negribējās, tikai sēdēt, klusēt un nogrimt domās, nedrirdot, ko runā citi.

[Beppo]

— Ieroču speciālist Aleksandr, vai tu varētu man iemācīt šaut ar pistoli? Un arī kādus tuvcīņas paņēmieņus? Un dunci apieties? Lūdzu!
Varēja redzēt, ka Ingrīda ļoti kāro iemācīties visu, ko vien Aleksandrs ir spējīgs viņai iemācīt. Tas gan noteikti nebūs viss, ko viņa grib iemācīties, bet iesākumam gan jau pietiks.

[Elony]

Alekss pagrieza galvu pret Ingrīdu un pašķobīja lūpu.
"Nu... nedaudz pamācīt varētu gan. Bet redz, tādas lietas dažās dienās vai nedēļā iemācīt nevar." viņš teica.
"Bet ja ir vēlēšanās, tad varētu. Vislabāk gan tuvcīņu sākumā. Šaušanai negribu tērēt īstas lodes, jo šeit nav kur papildināt krājumus un tas būtu skaļi."

[Mattiass]

Neviens no elfiem neizskatījās pārlieku kaulains vai izkāmējis. Viņi bija vienkārši slaidi, un, iespējams, parasta cilvēka gaumei arī ļoti pievilcīgi.

Pret sēdēšanu pirtī jaunais veidols īpaši neiebilda, tiesa, drīz vien atklājās, ka šajā jomā pēc Tatjanas (kurai bija liela pieredze pirts lietās) tieši Ingrīda ir izturīgākā.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 31.10.2008 11:14

[Beppo]

— Cik paspēsi iemācīt, tik paspēsi. Un man šķiet, ka munīcijai man vajadzēja būt, jāpaskatās. Tavam ierocim droši vien nederēs, bet manam derēs. — Ingrīda uzsmaidīja Aleksandram. Nez kāpēc viņa ļoti nopriecājās, ka vismaz kādu laiku šie elfi padzīvos te. Bija jau apnicis vienai vārīties savās sulā.

— Uhhh, es vairs neturu. Nāciet, ejam apslapināties ezerā! — Ingrīda paķēra malā nolikto dvieli, to pašu, kurā iesākumā bija kautrīgi ievīstījusies un tāpat kaila izgāja no pirts, vēl paskatīdamās atpakaļ, vai kāds viņai grasās sekot.

[Massacre]

"Ezers - tā ir laba doma!" Tatjana pat ilgi nedomājot ķēra arī savu dvieli un gāja Ingrīdai līdzi.

[Elony]

"Labi, labi, paskatīsimies, ko varam darīt." Aleksandrs iesmējās. ja jau viņa bija savs ierocis, tad Aleksam nebija iebildumi Ingrīdu mācīt.
Kad viņa piedāvāja iet ārā, Aleksam iebildumu nebija. Viņa dvielis bija ģērbtuvē, tāpēc vīrietis to tā arī atstāja un sekoja kailajām sievietēm uz ezeru.

[Beppo]

Pa ceļam uz ezeru, Ingrīda jau paspēja atdzist, tāpēc ūdens pirmajā brīdī nebūt nelikās vilinošs. Kārtīgi nolikusi dvieli uz laipiņas, viņa iebrida līdz ceļiem un nodrebinājās. Brr. Taču viņa labi zināja, ka vilcināšanās gadījumā no parējiem var sagaidīt nošļakstīšanu labākajā gadījumā un paraušanu aiz kājas sliktākajā, tāpēc devās vien dziļāk. Pēc mirkļa jau arī ūdens vairs nelikās ne auksts ne slapjš.

Tā viņa arī palika plunčādamies netālu no krasta. Ne dziļāk, kā var nostāties uz kājām.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 29.10.2008 19:45

[Massacre]

Nonākusi pie ezera, Tatjana ar slaidu kustību nometa dvieli tā krastā un bez jebkādas blakusdomas devās peldēt nevilcinoties. Viņa gan papeldēja tālāk par Ingrīdu, jo par peldētprasmi galīgi nevarēja sūdzēties. Un ūdens šķita ļoti patīkams.

[Elony]

Pie ezera Alekss iebrida iekšā un kad ūdens bija līdz ceļiem, metās uz priekš un ienira, izbaudot, kā ķermenis strauji atvēsinās un ūdens noskalo sviedrus. Iznira viņš nedaudz tālāk un peldējās apmēram tajā vietā, kur ūden līmenis pārsniedz viņa augumu.

[Massacre]

Tatjana pēv kāda laiciņa bija apnikusi peldēties, tāpēc izlīda ārā no ūdens un noslaucījās dvielī.
"Nezinu kā jūs abi, bet es eju atpakaļ uz pirti." to pateikusi, sieviete devās atpakaļ uz māju.

[Beppo]

Ingrīda jau pēc visai neilga brītiņa bija izlīdusi no ūdens un apsēdusies uz laipiņas. Zin kā, ja peldēt nemāk, plunčāties ātri vien apnīk. Kad Tatjana aizgāja, viņa arī lēnā solī devās uz mājas puses, pa ceļam vēl izmezdama pāris līkumus. Pēc peldes bija sajūta bija tāda, ka likās, ja tikai labi gribētu, varētu visu, pat ezeram pārpeldēt. Gribējās brīdi novilcināt atgriešanos iekštelpās.

[Massacre]

Savukārt Tatjana pa to laiku jau bija nonākusi iekštelpās un atgriezās pirtī, vēl mazliet uzmezdama garu un atslābinādamās uz augšējās lāviņas, noliekoties guļus uz muguras. Kamēr abi nav atnākuši atpakaļ, tikmēr varēja izplesties.

[Beppo]

Kļuva mazlieti vēsi. Ingrīda vairs pirtī neatgriezās, uzkāpa augšstāvā, noskalojās dušā, saģērbās, nokāpa līdz virtuvei un uzlika vārīties ūdeni kafijai. Kamēr tas vēl nebija uzvārījies, viņa salūkoja ledusskapī šo to uz sviestmaizēm liekamu un sāka smērēt maizītes. Pēc peldes kā parasti vēders rūca kā pats nelabais.

[Elony]

Alekss peldējās visilgāk, līdz kārtīgi atdzisa. Tad kāpa laukā no ūdens un lēnā garā gāja atkal uz māju, pa ceļam uzsmaidījis Ingrīdai. Kārtīga atvēsināšanās pēc pirts... cik nu siltā laikā iespējams...
Viņš atgriezās pirtī un pamanīja, ka Tatjana ir nogūlusies uz lāviņas.
"Vēlies, lai tevi noperu?" viņš sievietei apvaicājās.

[Massacre]

"Jā, tas būtu jauki." Tatjana pagriezās guļus uz vēdera, jo viņai labāk patika, kad pēra muguru. Priekšu viņa varēja pati, un tā ka pašai labāk patika. "Tikai sākumā uzmanīgi. Nevar zināt kā šis ķermenis reaģēs."

[Elony]

"Neuztraucies." Alekss noteica un paņēma bērzu slotiņu, samērcēja ūdenī un sāka sākumā maigi pletnēt pa Tatajans muguru. Ja viņa neko sliktu nejūt, pamazām pletnē stiprāk, kārtīgāk, kā parasti to dara. Sāk ar pleciem un iet uz leju.

[Mattiass]

Pirts
¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯
Elfa āda bija jūtīgāka nekā cilvēkam. Tiesa, pēršanu tas ietekmēja mazāk, nekā varētu domāt.


Virtuve
¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯
Gaitenī pie virtuves iezvanījās telefons. No pagrabstāva to nevar dzirdēt.