Asinsbalss: Prologs, [PZP] [R] Opcijas

[Mattiass]

ASINSBALSS

¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯ PROLOGS ¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯

Rīga,
2008. gada jūlijs

Rit ikdienas dzīve, valdība, kā parasti, dzīvo cepuri kuldama, parastie iedzīvotāji, kuri nevar atļauties visu laiku sēdēt mājās pie ventilatoriem, pastiprināti patērē saldējumu, dzērienus un citus tamlīdzīgus dzesētājus. Dabas resursi, kā parasti, tiek intensīvi ekspluatēti, magnāti un korporācijas tikpat parastā veidā sapņo par monopolu, zinātnieki patvērušies laboratorijās ar nemainīgu gaisa temperatūru un turpina izstrādāt savus projektus. Vārdu sakot, mūsdienas to visparastākajā atbaidošajā veidolā…

Tikmēr pasaules dziļākajos slāņos ir sākušās pārmaiņas.

[Beppo]

—Diez vai tev jābūt kaujas gatavībā divdesmitčetras stundas dienā septiņas dienas nedēļā. Gan jau kādu reizi varēsi arī atslābināties,— Ingrīda pasmaidīja. Varētu padomāt, ka kuru katru brīdi virtuves vidū var materializēties briesmonis. Kaut gan… —Šī māja ir aizsargāta arī maģiski, piemēram, nelūgti viesi te ieteleportēties vairs nevar.

—Es joprojām vēl mācos universitātē,— diez ko izvērsti uz Aleksandra jautājumu Ingrīda neatbildēja. Taisnību sakot, viņai pirmo reizi ienāca prātā, vai tas viņai maz vēl ir vajadzīgs.

[Dvēselīte]

Viņa visu mājas apskates laiku bija klusējot gājusi līdzi pārējiem, vertējot to, kur būs jādzīvo turpmāko laiku. Virtuve bija jauka un tas jau nozīmēja daudz.

- Es atvainojos, iespējams, esmu mazliet nokavējusi jautājuma aktualitāti, bet jūs teicāt, ka Sardžu darbiniekus drīkst ielaist, - Ulrika vērsās pie Ingrīdas. - Varbūt tas ir muļķīgs jautājums, bet, kā mēs viņus atpazīsim? Viņiem ir žetoni? Vai arī tikai Sardžu darbinieki zina šīs mājas atrašanās vietu un spēj tai piekļūt? - tas bija visai interesants un ne mazāk svarīgs jautajums, jo gadījumā, ja pie vārtiņiem uzradīsies kāds spicausis, vajadzēs taču zināt pēc kādiem kritērijiem viņu vērtēt un laist vai nelaist iekšā.

Izdzirdusi, ka arī mājas saimniece ir studente, Ulrikai viņai veltīja saprotošu smaidu.
- Un, ko jūs studējat, ja nav noslēpums? - studenti savā starpā, tā pat, kā citu grupu pārstāvji, vienmēr bija saistīti. Tā pat, kā viņi - Aleksandrs, Tatjana un viņa pati - bija savdabīga apvienība, tā pat arī studenti vienmēr jutās viens otram tuvāki nekā, piemēram, kaut kādam santehniķim.

[Beppo]

—Žetoni? Cik man zināms, tādu nav. Manējais kodekss palika mašīnas bardačokā, uz sitiena precīzi nevaru apskatīties, bet principā pēc formastērpa. Ā, un ja pie vārtiem piebrauc skaļi rēcošs dubļiem nošķiests džips, tad tie pilnīgi noteikti nav sardze.— Dīvaini, ka ko tādu jautā Sardzes darbiniece, kaut arī ārštata.
—Starp citu, cilvēku pasaulē šī māja, varētu teikt, ka oficiāli neeksistē. Un lai jūs nokļūtu šeit, man pašai personīgi bija jāparāda jums ceļš, citādi jūs nekādu ceļu, kas nogriežas mežā no šosejas, neredzētu. Derētu arī kāds, kas jau vienreiz ir braucis šurp.

—Matemātiku. Specializējos statistikā,— Ingrīda ne pārāk izvērsti atbildēja uz Ulrikas jautājumu.
Pa to laiku kartupeļi jau arī bija gatavi. Ingrīda tos nosūca un uzlika katliņu uz galda, vēl tikai salāti un visi varēs ķerties pie ēšanas.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 13.10.2008 18:22

[Massacre]

Redzot ka Ingrīda nokās kartupeļus, Tatjana iejauca salāto skrējumu un mazliet sāli:
"Es speciāli pieliku mazāk sāls, lai katrs pats var izpatikt savai gaumei." viņa paskaidroja. Tas, ka māja nebija atrodama vienkāršam vērotajam, nešķita nemaz tik neticama, drīzāk pat loģiski, tāpēc jau viņi brauca šurp ar pašu saimnieci, nevis saņēma instrukcijas, jo neteiks taču - aiz trešā koka pēc sabrauktā gliemeža ceļmalā.

[Elony]

"Pēc formastērpiem Sardzi atdarināt būtu grūti, bet ne neiespējami. Pat ja kāds izliktos par viņiem, jebkāda svešinieku, kaut Sardzes ierašanās bez brīdinājuma būtu aizdomīga. Tāpēc rādās, ka kamēr neviena nav, viss ir kārtībā." Aleksandrs noteica.
Viņš paņēma sev kārtīgu porciju kartupeļu, biezpiena un salātu. "Ļoti jauki Tatjana, es gan sāli piebēru pēc savas gaumes, bet domāju, ka nepārsālīju." Sāli salātiem vīrietis piebēra nedaudz un sāka ēst.
"Stap citu, ņemot vērā, ka mums visiem kādu laiciņu būs jādzīvo kopā, varam dēvēt viens otru uz "tu", vai ne?"

[Massacre]

"Galvenais neiespringt tik ļoti un viss būs kārtībā. Gan jau atpazīsim Sardzi, viņiem tomēr ir stils kādā uzrasties." Sieviete pasmīnēja un arī sev uzlika kārtīgu porciju, un tā, lai salātu un biezpiena būtu vairāk kā kartupeļu. Viņai tā labāk garšoja. Pagaršojusi biezpienu, viņa iedrošinoši palūkojās uz Aleksandru: "Tieši laikā."
"Man pat labprātāk patiktu, ja mani uzrunā uz Tu. No jūsošanās padarīšanas esmu jau apnikusi, darbs bija tāds, galu galā. Labu apetīti, starp citu." Tatjana sagaidīja, kad visi pārējie sāks ēst un tikai tad sāka arī pati. Pēc laba mirkļa viņa visbeidzot pajautāja:
"Ko mēs šovakar varētu pasākt? Izņemot iekārtošanos vai pierašanu? Galu galā pirmā diena, varbūt kaut kā jāatzīmē, kaut vai simboliski?"

[Elony]

Alekss paskatījās uz Tatjanu, kad viņa uzslavēja biezpienu un pasmīnēja. Savas pavāra iemaņas viņš augstu nevērtēja. Tas ir, tas, ko pats gatavajo pašam garšoja vienkārši normāli, bet kopā ar citiem ēst parasti sanāca restorānos vai tā, ka citi gatavo.
Aleksandrs apdomāja Tatajanas ierosinājumu.
"Nez ko tu domā ar atzīmēšanu? Šeit izklaides iespēju netrūkst, bet kas derētu atzīmēšanai, man prātā nenāk."

[Massacre]

"Man patīk novuss. Mēs esam tieši četri. Vai arī pirts." Tatjana aizdomājusies teica. Cik sen tas nebija spēlēts? Mūžību, visticamāk. Un pirtī kādus mēnešus divus arī nav sanācis pabūt. Darbs, darbs, darbs.

[Elony]

"Sen neesmu spēlējis novusu, tik tiešām..." Alekss teica. Viņš lēnām ēda un nogrima atmiņās.
Tas bija vēl padomlaikos, vairāk kā 15 gadus atpakaļ. Pēc tam ar kiju tika dzenātas tikai biljarda bumbas.
"Varētu uzspēlēt novusu, kamēr iesildās pirts." Viņš galu galā teica. Galu galā, kāpēc jāizvēlas starp divām lietām, ja var izvēlēties abas?

[Beppo]

—Es labprāt uzspēlētu kopā ar jums novusu. Un arī pirtī labprāt ieietu. Bet pēc tam gan es došos nosnausties, jo man diennakts rosīgākais laiks ir tieši nakts.
Ingrīda ar baudu notiesāja ēdienu. Salātiem gan vēl nedaudz sāls derēja, arī biezpienam tāpat, bet tā jau bija labojama lieta. Viņa pati labi zināja, ka lieto uzturā par daudz sāls.

[Dvēselīte]

Kartupeļi bija garšīgi, tā pat arī salāti un viss pārējais. Tiesa, nekas negaršoja tā, kā mājās, bet vienalga.
- Bet kas, galu glā, bija par problēmām? Komisārs mums tā īsti neizstāstīja, kas te ir noticis, - viņa jau atkal jutās kā muļķe, uzdodama citiem, šķiet, pašsaprotamus jautājumus.

[Elony]

"Nu, es sapratu tā - " Alekss atteica Ulrikai. "Šī nama bibliotēkā ir vērtīgas un retas grāmatas, kas attiecas uz maģisko tautu lietām. Kāds, iespējams, kultisti, centās ielausties. Mūsu uzdevums ir panākt, lai ielaušanās turpmākie mēģinājumi būtu bez rezultātiem. Tiesa, par pirmo ielaušanos gan smalkāk var pastāstīt tikai Ingrīda."
Viņš arī pats labprāt dzirdētu ko vairāk. Alekss jau beidza ēst, jutās paēdis labi un skatījās, ko būtu labi iedzert pēc maltītes.

[Beppo]

—Nu, neko daudz jau es arī nevaru pastāstīt. Nakts vidū sadzirdēju bibliotēkā troksni, tur bija svešinieks, kas kaut ko cītīgi mekleja plauktos un, pamanījis mani, pazuda, pie reizes paķerdams līdzi grāmatu. Kādu tieši, nezinu. Mājā ielaušanās pēdu nav, visas durvis ciet. Pēc apraksta varētu būt bijis kultists.
Ingrīda piecēlās un no ledusskapja izņēma kefīra paku.
—Vēl kādam pasniegt krūzīti?

[Massacre]

Pabeigusi maltīti Tatjana laimīgi pasmaidīja: "Paldies." un aiznesa savu šķīvi uz izlietni, pa ceļam savācot arī to šķīvjus, kuri bija gatavi tos atdot un sāka mazgāt.
"Jā, man lūdzu arī krūzīti."

[Elony]

"Apraksta... kāds tad uzbrucējs izskatījās? Kādas tad ir kultista pazīmes?" Alekss vēlējās zināt. Viņš ļāva Tatajanai paņemt savu šķīvi.
Kad Ingrīda vaicāja par krūzītēm viņš pamāja, sak, ka arī dzers kefīru un krūzi vajadzēs.

[Dvēselīte]

Meitene domīgi košļāja kartupeli. - Jā, lūdzu, - pasniegusies viņa paņēma krūzīti un pateicīgi pasmaidīja.
Kultisti? Šis vārds ar savu mistiskumu jau sāka kaitināt. Ne viņi zināja, kas tie tādi, ne to, ko ziemā ēd. Tik vien, kā kultisti, kultisti, kultisti. Kaut kāda ļaunuma sakne.

[Beppo]

—Viens tāds frukts garā tumšā apmetnī. Fotoaparāta nebija pie rokas, momentuzņēmuma nebūs. Kompetenti ļaudis teica, ka esot bijis kultists, lai ko tas arī nozīmētu.
Mjā, šos elfus laikam nav vērts izprašņāt par necilvēk u sabiedrību un citām lietām, nešķita, ka viņi varēs daudz ko pastāstīt. Kaut gan mēģināts nav zaudēts.
—Pastāstiet, ko jūs zināt par kultistiem!— ne pie viena konkrēti nevērsdamies, Ingrīda jautāja.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 14.10.2008 17:44

[Elony]

"Kultisti vēlas doties uz citu pasauli, ka piemērota dzīvošanai maģiskajām radībām. Lai to panāktu, viņi vēlas izsaukt maģiskā ceļā, caur kaut kādu rituālu briesmoni, kas sagrautu to, kas atdala abas pasaules un ļautu viņiem tikt otrā pasaulē. Bet ko briesmonis nodarītu šai paaulei... tas laikam viņiem nerūp." Alekss īsi pastāstīja. Vīrietis lēnām dzēra kefīru, pārdomādams atkal šo dīvaino lietu.
"Patiesībā tāpēc laikam jau arī esam šeit. Sēdēt malā, zinot, ka kāds šitā izdarās nelikās prātīgi. Labāk darīt ko lietderīgu, pat ja tas ir sīkums."

"Lai nu kā, ja šie ielaužas svešās mājās savās firmas drēbēs, prāta viņiem tiešām nav daudz." Viņš pasmīnēja.

[Massacre]

Tatjana bija beigusi mazgāt un slaucīt traukus, tāpēc apsēdās savā vietā un malkoja kefīru, klausīdamās ALeksandra skaidrojumā:
"Un viņi domā, ka šis spēks ir kaut kas varens un ir Dieva vietā. Ir arī pieņēmums, ka viņi domā, ka tas ir labais spēks un nekādu destruktīvismu neizraisīs, tikai palīdzēs šiem tikt laukā."

[Beppo]

—Citu pasauli? Kas tā par citu pasauli?
Traks varēja palikt ar visu šito elfu un rūķu padarīšanu. Mjā, vienā dienā šo pasaules daļu neiepazīsi vis.