Asinsbalss: Prologs, [PZP] [R] Opcijas

[Mattiass]

ASINSBALSS

¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯ PROLOGS ¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯

Rīga,
2008. gada jūlijs

Rit ikdienas dzīve, valdība, kā parasti, dzīvo cepuri kuldama, parastie iedzīvotāji, kuri nevar atļauties visu laiku sēdēt mājās pie ventilatoriem, pastiprināti patērē saldējumu, dzērienus un citus tamlīdzīgus dzesētājus. Dabas resursi, kā parasti, tiek intensīvi ekspluatēti, magnāti un korporācijas tikpat parastā veidā sapņo par monopolu, zinātnieki patvērušies laboratorijās ar nemainīgu gaisa temperatūru un turpina izstrādāt savus projektus. Vārdu sakot, mūsdienas to visparastākajā atbaidošajā veidolā…

Tikmēr pasaules dziļākajos slāņos ir sākušās pārmaiņas.

[Beppo]

—Ausu formas mēdz būt visādas, pamatskolā es mācījos vienā klasē ar džeku, kuram bija tik atļukušas ausis, ka, ja viņš tās spētu pietiekami ātri kustināt, mierīgi varētu nokļūt uz otro stāvu, neizmantojot kāpnes,— Ingrīda mēļoja un nedaudz pasmīnēja. Smieklīgi, cik uzkrītoši Aleksandrs demonstrēja savas atšķirības. Jau krietni nopietnāk viņa turpināja,
—Turklāt, lai es sāktu brīnīties, vajadzēs ko vairāk par neparastu ausu fomu. Ļaudis taču mēdz būt tik dažādi.—

Šo rakstu rediģēja Antaress: 29.09.2008 14:14

[Elony]

"Runa ir par to, ka manas ausis šoreiz liecina par piederību pie kādas tautas, pa kuru daudzi nezina. Un tas ir saistīts ar to, kāpēc esam šeit."
Alekss atbildēja. "Un mēs nezinām, ko jūs par to zināt. Būtu vieglāk sarunāties, ja vairāk zinātu viens par otru."

[Beppo]

—Citas tautas, citas rases. Vai gan tam ir kāda nozīme?— Ingrīda nevērīgi atteica. Viņa nudien negrasījās tepat uz līdzenas vietas, turot rokās ne pārāk vieglu nesamo, ielaisties garās un nopietnās diskusijās.

[Elony]

"Nu, ja tā saki..." Alekss tikai paraustīja plecus un sekoja Ingrīdai, lai viņa aizvestu uz virtuvi un sāktu izrādīt telpas.
Ticis virtuvē viņš saiņus nolika uz galda.

[Beppo]

Ingrīda izveda pārējos cauri pagrabam, pa ceļam jau norādīdama: —Aiz tām durvīm ir veļas mazgātuve, tur pieliekamais, tur ir pirts.— Pa visām telpām pagaidām viņa pārējos nevazāja, norādīja tikai uz, viņasprāt, svarīgākajām telpām. Pārējās gan jau kaut kad.
Virtuvē sieviete ātri salika ledusskapī to, kam atrašanās ārpus tā varētu nākt par ļaunu, pārējo atstāja vēlākam laikam.

—Kā jūs labāk gribētu, vispirms apskatīt māju un tad iekārtoties savās guļamistabās vai otrādi?—

[Massacre]

Tatjana rūpīgi iemgaumēja to, ko rādīja Ingrīda un palīdzeja viņai salikt produktus, lai paai pēc tam vieglāk orientēties svešā virtuvē.
"Es domāju, ka sākumā māju un pēc tam guļamistabas."

[Elony]

"Jā, māju apskatīsim vispirms." Alekss piekrita. "Domāju, neviens no mums nav tik pārguris, lai viņam būtu uzreiz nepieciešama gulta."
Vīrietis arī novērtē mājas iekārtojumu - kāda ir apdare telpām, lai redzētu vai nav dubultas sienas, kas slēpj vadus, kabeļus, apsildīšanas iekārtas, kā pēdējā laikā Latvijā mēdz iekārtot dzīvojamās telpas. Viņu tas interesē tāpēc, ka aiz šādām dubultām sienām ir viegli paslēpt citas lietas.

[Beppo]

Likās, ka arī Ulrika nealkst uz karstām pēdām iekārtoties guļamistabā, un arī Ingrīda pati labprātāk vispirms parādītu kur kas atrodas.
—Labi, tad parādīšu jums svarīgākās un ikdienā izmanojamās telpas,— viņa draudzīgi pasmaidīja un izgāja gaitenī.
—Tur ir labierīcības,— viņa pamāja ar roku uz vienām no durvīm, —tepat blakus vannasistaba, un šī ir sardzes telpa. Vārtus var atvērt no šejienes, re, šitā,— Ingrīda pie reizes arī uzskatāmi demonstrēja jau tā viegli saprotamo darbību.
—Tiesa, ja reiz kāds ir pamanījies piebraukt pie vārtiem, to visticamāk var laist arī iekšā, bet piesardzība nekad nenāk par ļaunu. Principā, ja uzrodas kāds no Sardzes, Pilsētas vai Ārpilsētas, to droši drīkstat laist iekšā. —

Iznākusi atpakaļ gaitenī, Ingrīda turpināja,
—Šīs te ir viesu guļamistabas. Aleksandr, vai tev nebūtu iebildumu apmesties kādā no šīm? Es tiešām ļoti priecātos, ja viens no jums apmestos pirmajā stāvā, tuvāk sardzes telpai.—

[Elony]

"Protams, varu apmesties arī šeit." Aleksandram nemaz nebija iebildumu. Viņš arī pats būtu labprāt izvēlējies palikt pirmajā stāvā, jo tā labāk fiksēt ielaušanos.
"Šī māja ir vienkārši apburoša. Iekārtojums un apdare izcila... no drošības viedokļa. To paveica Sardze vai kāds cits?" Vīrietis ātri aplūkoja sev paredzēto guļamistabu, tad izgāja atkal arā, lai būtu gatavs turpināt telpu apskati.

[Beppo]

—Sardze? Diez vai. Vai tad jūs ar tādām lietām arī nodarbojaties?
To sakot, Ingrīdai ienāca prātā, ka tomēr arī pretējais nebūtu melots, nez, elfs varbūt bija ievērojis ko vairāk par acīmredzamo.

Pēdējais "apskates objekts" pirmajā stāvā bija bibliotēka, tiešām milzīga telpa ar veselu lērumu grāmatu, piedevām daļēji divstāvīga.
—Šī ir bibliotēka. Varat lasīt, kuras grāmatas vien vēlaties, galvenais, nolieciet atpakaļ vietā, un, ja atrodat ko interesantu, parādiet arī man. Jāteic, es pati vēl neesmu apjēgusi, kas vien te nav.

Arī caur bibliotēku varēja nokļūt otrajā stāvā, tomēr Ingrīda izvēlējās parasto ceļu caur gaiteni. "Otrā stāva bibliotēku" viņa vēlreiz neizrādīja, norādīja uz vairākām viesu guļamistabām un labierīcībām, lai meitenes pašas izlemj, kurā stāvā un kurā guļamistabā vēlas apmesties, ka tikai nesāk ķīvēties par vienu un to pašu.

—Šis ir kabinets, te arī atrodas telefons, lieki nekavēdamās, Ingrīda izgāja cauri telpai, kurā bija milzīgs veclaicīga izskata rakstāmgalds, jau pieminētais telefons un dators, —Un šo telpu varētu saukt par kinozāli.

Uz mirkli varēja likties, ka Ingrīda šaubās, kurp doties tālāk, taču tad viņa pavērsās pret pārējiem,
—Otrajā stāvā pa lielam tas arī ir viss. Tornītī gribat uzkāpt?

[Massacre]

"Es labprāt apmestos istabā tepat, otrajā stavā. Un man ir pilnīgi vienalga, kura ta būs." viņa uzsmaidīja Ulrikai - gan jau abas kopā izlems, kura kurā un kur ievāksies. Tatjana bija uzmanīgi iegaumējusi visu, ko Ingrīda rādīja, kaut arī nešaubījās, ka pirmās dienas jutīsies jocīgi un ka viesnīcā, bet gan jau pēc kāda laika viss nokārtosies un varēs justies gandrīz kā mājās. "Es neiebilstu apskatīt tornīti." augstums sievietei patika, un arī skaists skats, ko šis tornītis izskatījās spējīgs dot.

[Elony]

"Es nodarbojas ar dažādām lietām." Alekss pasmaidīja. "Bet sāku domāt,ka būtu ļoti derīgi pārdot savu dzīvokli un savākt summiņu, lai nopirktu šo māju. Varbūt priekš manis nedaudz par lielu, bet tik un tā ļoti patīkama vieta."

Viņš rūpīgi iegaumēja visu, ko Ingrīda stāstīja un rādīja. Sāka jau iezīmēt savā prātā aptuveno mājas plānu.
Kad galvenā apskate bija galā, viņš pamāja ar galvu, apliecinot, ka arī labpprāt apskatītu torni.

[Beppo]

—Nopirkt šo māju?— Ingrīda knapi apvaldīja smieklus.
—Tas gan nebūs iespējams. Pirmkārt, es to nevēlos pārdot, un nav tādas naudas summas, kas man liktu pārdomāt, un otrkārt... nujā, kaut ko nopirkt var tikai tad, ja to pārdod. Un šī māja netiek pārdota, arī par pāris miljoniem ne.
Sieviete vēl nopētīja Aleksandru, taisnību sakot, šāda vēlme, turklāt izteikta šādā veidā viņai likās visai dīvaina, drīzāk raksturīga izlutinātam miljonāra dēliņam, nevis vīrietim ap... akjā, nevar taču zināt, cik viņam gadu. Nez, tas ir raksturīgs visiem elfiem, vai tikai šim konkrētajam eksemplāram?

[Elony]

Alekss pasmīnēja.
"Es to nedomāju nopietni, Ingrīda. Pašreizējos apstākļos pirkt nekustamos īpašumus nedomāju. Es tikai gribēju izteikt komplimentu, ka šī māja ir ļoti laba, tik laba, ka labprāt te tiešām justos kā mājās, ja būtu tāda iespēja. Tas arī viss."
Viņš ļāvās sievietes pētīgajam skaitienam. Izturējās mierīgi un pieklājīgi.

Šo rakstu rediģēja Elony: 03.10.2008 10:25

[Beppo]

—Nu, lai kādā vietā justos kā mājās, tai nebūt nav obligāti jābūt tavā īpašumā,— Ingrīda vēl īsi piezīmēja, un ieveda pārējos tornītī. Otrā stāva līmenī atradās tikai lērums dažādu krāmu. Pa šaurām kāpnēm varēja uzkāpt vēl stāvu augstāk; trešajā stāvā šobrīd nekas daudz neatradās, vienīgi teleskops, toties no viscaur iestiklotā tornīša pavērās lielisks skats uz mājas apkārtni un ezeru.

Ar to arī ekskursija pa māju bija cauri, vēl tikai atgriežoties garāžā, Ingrīda parādīja vēl vienu pagraba telpu, kurai bija visai grūti atrast nosaukumu pēc tās pielietojuma veida — tiklab tur varēja rīkot ballīti, tiklab vienkārši omulīgu pasēdēšanu, to varēja izmantot arīdzan kā trenažieru zāli vai pat šautuvi — un vēl vienu mazāku telpu, kur pēc vēlēšanās varēja spēlēt vai nu biljardu vai novusu, vai galda tenisu.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 03.10.2008 11:06

[Elony]

Aleksandrs pateicās par ekskursiju Ingrīdai. Māja viņam likās visnotaļ interesanta un izklaužu iespēju netrūka.
"Es domāju, ka tagad varam iekārtoties savās istabās." Viņš ieteicās. "Un tad varētu sanākt virtuvē, lai pagatavotu sev maltīti un nedaudz parunātos, iepazītos tuvāk un tādā garā."
Alekss paņēma savu somu un skatījās uz sievietēm, vai viņas ierosinājumu pieņems.
Vispār viņš jutās nedaudz savādi. Šis bija uzdevums, līdzīgs tādiem, kādus viņš bija saņēmis arī agrāk savā ziņā, bet tik neformāls uzdevums un nu viņš bija viens vientuļā namā ar trim sievietēm. Un uzdevums bija tikai sargāt bibliotēku un izlikties par atpūtniekiem.
Jāatzīst, ka tādā situācijā Alekss ne reiz nebija bijis un tā viņam likās amzinata, bet neskatoties uz to visu elfu būšanu.

[Beppo]

OOC:Es kļūdījos pirmīt par tornīti, tam ir +2 stāvi nevis +1 stāvs. Un telefoni mājā pavisam kopā ir pieci: kabinetā, sardzes telpā, pirmā stāva gaitenī pie virtuves, otrā stāva gaitenī, tornīša apakšstāvā.

—Nu, šodien pusdienas varētu pagatavot es, kamēr jūs iekārtojaties,— Ingrīda ierosināja. Tik un tā šodien neko prātīgu vienatnē pasākt vairs nevarēja.

[Elony]

"Kāda tur iekārtošanās!" Alekss atsaucās. "Man jau nevajag izkārt pie sienām savas fotogrāfijas, vai pārģerbties, tikai jānoliek soma istabā un drusku jāizkrāmē, tas prasīs varbūt kādas 10 minūtes un viss. Es būšu priecīgs palīdzēt."
Viņš laipni pasmaidīja.

[Massacre]

"Jā, piekrītu Aleksandram. 10 vai 15 minūtes, ne vairāk. Es arī pievienošos palīdzēt." viņa pasmaidīja un gāja atpakaļ uz garāžu, lai paņemtu savu somu. Atgriezusies mājā, Tatjana uzgāja otrajā stāvā un iegāja pirmajā viesu guļamistabā, kas pagadījās ceļā un tur arī iekārtojās.
Pēc piecpadsimt minūtēm viņa bija tapakāļ virtuvē un gatava palīdzēt ēst taisīšanas procesā.

[Beppo]

Par laimi, virtuve bija pietiekami liela, lai vairāki ēst gatavotāji nemaisītos cits citam pa kājām. Ingrīda brīdi pārdomāja, tad izvilka kartupeļus, gurķus un tomātus, lokus un biezpienu. Cerams, ka neviens no viņiem neietur kādu īpašu diētu vai nav vegāns. Bet šādu ēdienu parasti ēda visi.

Kad Tatjana ienāca virtuvē, Ingrīda jau rosīgi mizoja kartupeļus.
—Ātri gan!— viņa izbrīnīti noteica. —Re, tur ir gurķi un tomāti. Vai tu varētu, lūdzu, sataisīt salātus? Un pie reizes pastāsti, vai tev ir kas īpašs, ko tu nekādā gadījumā neēd un tamlīdzīgi sīkumi, ko vajadzētu zināt par cilvēku, ar kuru dzīvo vienā mājā.—