Asinsbalss: Prologs, [PZP] [R] Opcijas

[Mattiass]

ASINSBALSS

¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯ PROLOGS ¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯

Rīga,
2008. gada jūlijs

Rit ikdienas dzīve, valdība, kā parasti, dzīvo cepuri kuldama, parastie iedzīvotāji, kuri nevar atļauties visu laiku sēdēt mājās pie ventilatoriem, pastiprināti patērē saldējumu, dzērienus un citus tamlīdzīgus dzesētājus. Dabas resursi, kā parasti, tiek intensīvi ekspluatēti, magnāti un korporācijas tikpat parastā veidā sapņo par monopolu, zinātnieki patvērušies laboratorijās ar nemainīgu gaisa temperatūru un turpina izstrādāt savus projektus. Vārdu sakot, mūsdienas to visparastākajā atbaidošajā veidolā…

Tikmēr pasaules dziļākajos slāņos ir sākušās pārmaiņas.

[Elony]

"Man ir komisāra numurs." Aleksandrs atteica Ulrikai. Viņš joprojām pētīja līgumu.
"Vai mums būs jāpiesakās vietējā iecirknī? Vai arī jūs paši padosiet viņiem ziņu? Ja jau mums vajadzības gadījumā būs jāpilda viņu rīkojumi, pieņemu, ka vietējie Sargi būs informēti par mūsu ierašanos.
Un cik es sapratu, tad jums nebūs iebildumi, ja es ņemu līdzi savu ieroci."
Aleksandrs gribēja būt drošs, lai pēc tam nebūtu skaidrošanās ar nesankcionētu ieroča izmantošanu, ja nu kas.

[Massacre]

Tatjana bija gatava doties tur, kur jādodas, it īpaši, ja tie bija lauki un mierīga vieta, kur aizbēgt no stulbās civilizācijas. Ierocis bija laba lieta, ja Aleksandram atļaus, viņa ņems arī savu.
"Kā ir ar ēdināšanu, naudu un tamlīdzīgām lietām? Tas viss tur būs, vai pašiem par to jārūpējas?"

[Mattiass]

— Nedomāju, ka nauda jums būs pārāk liela problēma. Par ēdināšanu — domāju, sarunāsiet uz vietas, droši vien saimniecei nebūs pārāk lielu iebildumu, ja gatavosiet ēdienu uz maiņām. Kur gulēt, atradīsies, cik man zināms, tā ir liela māja. Arī telefons tur ir. Mobilo telefonu zonas gan praktiski nav, un jāsaka, ka tas ir pat labi — asāk darbosies maņas. Ja uzskatat par nepieciešamu, tā vietā varat iegādāties rācijas.

— Vietējā Sardze tiks informēta, par to mēs parūpēsimies, bet neceriet uz īpašiem rīkojumiem no viņu puses. Ja jums ir kādi ieroči, ņemiet līdzi, ja vien tie nav jūsu iepriekšējo dienestu ieroči, kurus es silti ieteiktu nodot atbilstošajām instancēm. Ja notiks apšaude, atskaitieties mums. Tomēr atcerieties arī par Asinsupi — slepkavība reti ir labākā izeja no situācijas, pat ja tā šķiet pirmajā acu uzmetienā. Jūs nekad nevarat būt pārliecināti, ka šaujat pa īsto. Īpaši tas attiecas uz jums, Aleksandr — dažkārt derētu pievaldīt refleksus. Par kļūdām nākas dārgi maksāt.

[Dvēselīte]

- Jaukiņi, - nekādu ieroču viņai nebija un nebūs. Neesmu pacifiste, bet šaujamos ienīstu. - Vēl viens jautājums - vai es varu braukt pati ar savu mašīnu? - būtu ļoti jauki, ja komisārs to atļautu, pretējā gadījumā pat viņas ziemeļnieciskajai lēnībai varētu pienākt gals, ja vajadzētu visu ceļu braukt kopā ar tiem abiem. - Ak jā - apmēram uz cik ilgu laiku mēs dodamies projām? - apsvērumi jautājumam bija dažādi. Piemēram, cik daudz drēbju ņemt līdzi, brīdināt vai nebrīdināt tuvākos draugus un vecākus.

[Elony]

"Mans ierocis ir mans persongais ierocis, komisāra kungs. Likumīgi reģistrēts. Dienesta ieroci jau nodevu ejot atvaļinājumā. Un šaujšu jau tikai pašaizsardzības nolūkā, ja kāds stobru tēmēs pret mani. Par ko jūs mani turat? Es taču biju valsts aizsardzības aģents, nevis kaut kāds tur algots slepkava." tiesa, Aleksandrs atļāvās ironisku smīniņu.
"Rācijas laikam nenāktu par skādi, es tās varu nopirkt. Ja tā, domāju, ka tagad mēs varētu doties uz savām mājām, lai savāktu savas mantas, kas būs vajadzīgas braucienam. Uz to vietu es varētu aizvest mūs ar savu mašīnu. bet ja Ulrika vēlas, var brauk ar savu.
Vēl tikai viens sīkums." Alekss uzlūkoja komisāru.
"Mēs pieteicāmies brīvprātīgi un strādājm ārštatā, bet... musm taču par to maksās?"
Viņš runāja puspajokam, pusnopietni.

[Mattiass]

— Oficiāli jūs abi joprojām esat atvaļinājumā un naudu saņemat no turienes. Neaizmirstiet, ka cilvēkiem nepastāv tāda iestāde kā Pilsētas Sardze, toties jūs pastāvat viņu datu bāzēs. Savukārt jums, Hensenas jaunkundz, mēs noorganizēsim mācību stipendiju no privāta fonda, kamēr vien atrodaties Latvijā. Tik lielu, lai tas nebūtu pārāk aizdomīgi. Jūs varat braukt, ar ko vien vēlaties, tikai ir svarīgi, lai jūs pilnīgi precīzi zinātu, kurp dodaties. Ja jūs tikai sekosiet aprakstam, to vietu neatradīsiet. Un jūs dodaties turp uz nenoteiktu laiku.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 22.09.2008 12:00

[Massacre]

"Un kā mēs varam tur pareizi nokļūt?" Tatjana par naudu īpaši neuztraucās, galu gala viņai bija pietiekami lieli ietaupījumi un zināšanas, lai pazustu šajā pasaulē.

[Elony]

Alekss komisāru ierindoja bezhumora kategorijā. Bet principā tas nebija svarīgi.
Viņš piecēlās un bija gatavs doties, jo komisārs jau iepriekš bija nosaucis mērķa vietu. Atlika tikai sagaidīt, kad kompanjones būs gatavas.

[Mattiass]

— Vajag, lai īpašnieki jums parāda to vietu. Vai arī, lai aizved kāds no tiem, kas ir turp braukuši. Domāju, ka to var noorganizēt, un pēc jums tad pat ierastos ar mašīnu, tikai jums jāpasaka, kad jūs esat gatavi.

[Dvēselīte]

- Man būtu nepieciešamas vismaz divas, divarpusi stundas, - Ulrika domīgi novilka, sastādot galvā darbības plānu. - Pieņemot, ka mēs izbraucam šodien, ko es vēlētos, tad varbūt varam darīt tā, ka tagad dodamies katrs, kur nu viņam ir jādodas, un pēc trijām stundām tiekamies kādā norunātā vietā, lai no turienes mūs pavadītu tālāk, - nebija tikai skaidrs vai viņiem tiks dots līdzi cilvēks, kurš rādīs ceļu, vai arī tiešām nāksies braukt līdz kaut kurienei un tur gaidīt, kamēr atbrauc pakaļ.

[Massacre]

"Tāds plāns man der." Tatjana piekrita.

[Mattiass]

— Varat satikties tepat iekšpagalmā, — komisārs piedāvāja, — jūs drīkstat tajā iebraukt, kā jau Aleksandrs ir pārliecinājies.
— Par konkrētu laiku, kad jūs aizvedīs, paziņošu pēc stundas. Kuram no jums zvanīt?

Pēc tam, kad tas tiek noskaidrots, ja apmeklētāji dodas prom, komisārs arī atvadās.

[Dvēselīte]

- Nu, ja jau Aleksandrs ir boss, tad viņam arī jauzņemās bosa lietas, - vismaz balsī sarkasmu dzirdēt nevarēja. - Domāju, lai komisārs zvana Aleksandram, bet viņš paziņo abām mums, - meitene ieteica, vērodama pārējo reakciju.

Šo rakstu rediģēja Kira Haru: 22.09.2008 14:27

[Elony]

"Man nav iebildumu." Aleksandrs noteica. "Pasakiet savus numurus un tad viss būs kārtībā."
Viņš pasmīnēja. "Un es neesmu boss. Pat ne vadītājs, tikai pilnvarotais ar pirmo numuru." Atlika sagaidīt viņu numurus un tad varēja iet.

[Massacre]

Tatjana nosauca savu numuru un gāja tik prom. Un viņa noteikti nebrauks vienā mašīnā ar Aleksandru vēlreiz. Ar sabiedrisko no šejienes līdz mājām nebija tālu

[Mattiass]

Numuru lietas bija nokārtotas un trijotne devusies prom.

Komisāra zvans atskanēja ātrāk, nekā bija gaidīts. Viņš pateica, ka var ierasties pat ātrāk, un, ka attiecīgais cilvēks viņus gaidīs satikšanās vietā.

[Beppo]

Mazliet jāpagaida. Ingrīda iesēdās pikapā, durvis atstāja vaļā. Ieslēdza radio, un ērti iekārtojās.
Hmm. Veseli trīs "apsargi". Pa ceļam būs jāiegriežas veikalā.

[Massacre]

Tatjana izdarīja mājās visu, kas darāms, sazvanīja vecakus un savāca nepieciešamo, kas ietilpa vienā normālā koferī un ar savu melno Rolls Royce tieši pēc trīs stundām bija atpakaļ tur, kur norunāts satikties.
Šajā laikā viņa pardomāja šo un to, tomēr īpaši neieslīgstot detaļās, jo par to, ko domāt pēc visa šī varēs saprast tad, kad viņi būs nonākuši attiecīgajā vietā tālu no civilizācijas.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 22.09.2008 15:47

[Dvēselīte]

Mazais sporta audi lēnām ieripoja pagalmā un apstājās blakus pikapam. Ulrika noslāpēja motoru, novilka roceni un izkāpa no mašīnas. No pikapa nāca mūzikas skaņās, otrā pusē durvis bija vaļā, bet viņa neriskēja iet un prasīt, tāpēc aizgāja līdz bagāžniekam, no kura izņēma pudeli negāzēta minerālūdens.

[Elony]

(OOC: Mašīnu parāde.)

Mājās Aleksandrs savāca higēnas lietas, drēbes un vēl dažas mantas. Daudz jau līdzi neņēma. Apsvēris iespēju piezvanīt dēlam, viņš tomēr nosprieda to nedarīt. Un nebija nevienam citam kam zvanīt.

Saņēmis komisāra zvanu, Aleksandrs padeva ziņu arī abām sievietēm un tad sēdās atpakaļ savā džipā un brauca uz tikšanās vietu.

Viņš nostāja netālu no pārējām mašīnām un vispirms devās tuvāk Ulrikai un Tatjanai.
"Manuprāt, muļķīgi brauk visiem trijiem katram savā mašīnā, vismaz parasti atpūtnieki tā nedara. Stap citu, Urika, kur tu dabūji tādu mašīnīti?"
Stundeti parasti nebija pietiekami naudīgi, lai pirktu sporta mašīnas.

Šo rakstu rediģēja Elony: 22.09.2008 16:23