Asinsbalss: Prologs, [PZP] [R] Opcijas

[Mattiass]

ASINSBALSS

¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯ PROLOGS ¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯

Rīga,
2008. gada jūlijs

Rit ikdienas dzīve, valdība, kā parasti, dzīvo cepuri kuldama, parastie iedzīvotāji, kuri nevar atļauties visu laiku sēdēt mājās pie ventilatoriem, pastiprināti patērē saldējumu, dzērienus un citus tamlīdzīgus dzesētājus. Dabas resursi, kā parasti, tiek intensīvi ekspluatēti, magnāti un korporācijas tikpat parastā veidā sapņo par monopolu, zinātnieki patvērušies laboratorijās ar nemainīgu gaisa temperatūru un turpina izstrādāt savus projektus. Vārdu sakot, mūsdienas to visparastākajā atbaidošajā veidolā…

Tikmēr pasaules dziļākajos slāņos ir sākušās pārmaiņas.

[Massacre]

"Nolemts." Tatjana piebalsoja, šķībi uzlūkojot Aleksu. Strādā SAB un tik neapķērīgs?
Bet beigu galā viņai tomēr vairāk interesēja Urlikas atbildes, nekā Aleksandra IQ.

[Dvēselīte]

Pa durvīm, kas veda uz nosacīto uzgaidāmo telpu, Ulrika iesoļoja krietni vien mundrāka nekā pati to bija gaidījusi.
- Šie ārsti man patīk daudz labāk nekā tie, pie kuriem gāju kādreiz, - viņa smaidīdama uzlūkoja abus sagaidītājus. - So, varam doties tālāk. Starp citu, kāds ir nākamais galamērķis? - visi plāni no galvas bija izlidojuši, laikam reizē ar iziešanu no magnēstiskās rezonanses vai kā nu to brīnumu sauca.

[Massacre]

Tatjana pasmaidīja par Ulrikas mundro garastāvokli: "Man bija tādas pašas izjūtas. Es vēl toreiz biju pārsteigta cik ātri viss notika un bija zināms."
Atkal iešķībi palūkojusies uz Aleksandru, viņa atbildēja: "Mēs izlēmām, ka dosimies un Pilsētas Sardzi, noskaidrot par viņa uzņemšanu ārštatā un pie reizes mums arī varbūt radīsies kāda iespēja kaut kur ielīferēties. Sliktākajā gadījumā mēs vienkārši zināsim, kas ar Aleksandru būs vai nebūs."

[Dvēselīte]

- Ā, - viņa domīgi novilka, nepavisam nedomādama par Aleksandra iespējamo karjeru. Visas domas gurdi klīda ap joprojām nesaprotamo elfu padarīšanu. Un tagad vēl ap kultistiem.
- Bet, ko darīsim mēs abas? - ja jau ne Sardzē, tad kur?

[Elony]

"Tatjana domā, ka derētu pavaicāt, vai jūs abas arī nevar piesaistīt Sardzei kaut kā. Kā operatīvās darbinieces laikam nederēsiet bez apmācības, bet par sekretārēm..."
Aleksandrs tikai pasmaidīja un veda aba sievietes atpakaļ uz mašīnu, tad veda atkal uz Pilsētas Sardzes biroju.
"Es tikai nesaprotu, kam tās analīzes vēl vajadzīgas. Galu galā var taču manīt ka Ulrika vairs nav cilvēks, vai ne? Man šo pārbaudi veica pirms pārvērtībām. Es domāju, lai noteiktu vai es esmu tas, kas esmu. Bet ja viņi gribēja šo pārbaudi vekt arī tagad, tad tur varbūt ir kas vairāk." Alekss pa ceļam runāja.
Bet viņš brauca ātri un nekavējās, tāpēc drīz vien viņiem jau vajadzēja būt atpakaļ pie biroja.

Šo rakstu rediģēja Elony: 19.09.2008 10:26

[Massacre]

"Palīdzēm, nevis sekretārēm. Un arī tad tas nenozīmēs, ka varēsi mūs komandēt." Tatjana sarkastiski attrauca un iesēdās mašīnā.
"Mēs esam dažādu sugu elfi, tāpēc vajadzīgas pārbaudes, lai saprastu, kurš ir kurš un kādas lietas uzreiz jāievēro kā attiecīgajam elfam." viņa paskaidroja, kā viņai šķita.

[Dvēselīte]

- Dažādas sugas? - Ulrika pārsteigta nomurmināja, sekojot Tatjanai mašīnā un aizverot aiz sevis durvis. - Vai mūsu ausu garumi atšķirās, vai? - nē, nu daudz ko var saprast, bet šitā spēlīte sāka kļūt bīstami absurda. Un biedējoša.

Likās, ka starp Aleksandru un Tatjanu ir novilkta metāla stieple, kura vada strāvas triecienus ik reiz, kad kāds no viņiem ierunājas. Jaukiņi, nesaskaņas bija sākušās otrajā pazīšanās dienā starp vienīgajiem diviem cilvēkiem, kas viņu varēja saprast. Nez, elfiem ir arī psihoterapeiti?
- Lūdz Dievu, lai es nebūtu tava sekretāre, Aleksandr. Es vāru vienkārši drausmīgu kafiju, - tas jau bija tikai vārgs mēģinājums kliedēt saspīlēto atmosfēru.

[Elony]

"Tumšie elfi, parastie elfi. Tādas tās sugas." Aleksandrs paskaidroja. Viņš paksatījās uz Tatjanu. "Kas tad tev uznācis? Es jau netaisos komandēt. Es esmu par vienlīdzīgu sadrbību, brīvo domu apmaiņu un tādā garā. Jebkurā gadījumā, pat ja mani uzņems, tad būšu ierindnieks un sekretāres man nepienāksies tā kā tā. Ulrikas kafijas briesmas man nedraud."

[Massacre]

Tatjana pasmaidīja: "Un es esmu tumšais elfs. Manā sabiedrībā ir matriarhāts, tāpēc vārbūt, dārgais, Aleksandr, man nepatīk jociņi par sekretārēm." viņa pavisam gaiši piebilda, bez mazākās ironijas. "Ziniet, šīs pārvertības manu raksturu arī ir mainījušas atbilstoši, lai arī kā gribētos noliegt."

[Mattiass]

Tādā veidā [OOC — piespamojot pavedienu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) ] Aleksandra autiņš pietuvojās Pilsētas Sardzes galvenās pārvaldes ēkai. Tagad jautājums — kur Aleksandrs domāja apstāties un atstāt mašīnu?

[Dvēselīte]

OOC: (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)


- Hmm, nez kādu birku man piespraudīs, - meitene braucīja ar pirkstu pa zodu un atsēdās atpakaļ krēslā. Ēkas aiz logiem mainījās līdz beidzot parādījās Sardzes nams. - Esam klāt, - viņa teica gandrīz vai ar atvieglojumu.

[Massacre]

Un Aleksandrs nespēdams izdomāt, kur likt mašīnu, brauca pa taisno iekšā pa parādes durvīm, un reģistrējies reģistratūrā pie rūķa, uzbrauca pa kāpnēm pa taisno pie komisāra galda un tur noparkojās. Tad viņi aprunājās ar komisāru turpat sēžot mašīnā, jo kā jau mēs zinām, krēsls birojā ir tikai viens. Komisāram izsniedzot caur mašīnas logu Aleksandra pieteikumu Pilsētas Sardzē, Tatjana sajutās kā McDonald iebrauktuvē.

"Redzi tur to celiņu, Aleksandr?" totja Taņa Tatjana norādīja uz celiņu, kas gāja gar PS galveno ēku "Tur ir Pilsētas Sardzes pagalms. Un tur var nolikt mašīnu."

Šo rakstu rediģēja Massacre: 19.09.2008 14:56

[Elony]

"Skatos, ka vienai otrai tumšajai elfa šodien ir mēnešreizes." Alekss atteica. Bet mašīnu iestūrēja stāvvietā. "Kad tās būs garām, iesaku padomāt, kā ņemt uzvedības piemēru no gaišās vai parastās elfas Ulrikas."
Viņam nemaz nebija pretī bārstīt šāda veida asprātības vai dzēlības. Novietojis autiņu, viņš kāpa ārā un izdzina ārā arī meitenes, tad aizslēdza mašīnu un devās uz biroju.

[Massacre]

OOC: Ragastes un Massacres komentārs vienbalsīgi: "Nu, tad vienreiz viņš parādīja pautus!" (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)

"Piedod, dārgais, nākamās mēnešreizes man ir pēc 20 gadiem. Nāksies ar manu pretīgo raksturu samierināties un gatavoties, kad pēc 20 gadiem tās pienāks, īstai vētrai. Cel nocietinājumus laicīgi. " Tatjana priecīgi paziņoja.

Tatjana iekrampējās autiņa sēdeklī un neļāvās sevi izdzīt.Tatjana izkāpa no autiņa un arī devās uz biroju.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 19.09.2008 15:23

[Dvēselīte]

OOC: džī, es jūsu dēļ tikšu pie vēderkrampjiem :S


Ko īsti viņi abi nespēja savā starpā sadalīt, Ulrika nesaprata, tāpēc, drošības labad, kad visi devās uz ēku, viņa centās turēties abiem pa vidu, lai viena mirklī viņi nekluptu viens otram matos.
- Jūs varētu arī nerunāt par tik... vulgāram lietām, - viņa centās būt pieklājīga, bet šī tiešā savstarpējā apvainoša smagi griezās meitenes nebūt ne naivajās ausīs. Man sāk rasties aizdomas, ka vai nu viņi viens otru izdrāzīs, vai arī nogalinās. Un es pat neesmu pārliecināta, par kuru no variantiem priecātos vairāk.

[Mattiass]

Un tā viņi mīl ķīvēdamies un… pagaidām tikai ķīvēdamies un pie reizes arī noskaidrodami savus rangus elfu hierarhijā, kā arī mērodamies, kuram garākas ausis, draudzīgi nonāca pie rūķa-reģistratora, kurš, protams, nepārprotami priecādamies par šādu elfu trijotni, uzmeta viņiem saprotošu skatu un pameta ar galvu tālāk pa gaiteni.
— Ejiet, ejiet, domāju, komisārs pārāk nebrīnīsies.

[Elony]

Aleksandrs blēdīgi pasmīnēja. Ejot pa ielu viņam galvā atkal bija ausis nosedzošā cepure.
"Liekas, ka tā ir motivācija pārbēgt uz otru pasauli. Bet neraizējies, Tatjana, man ir nācies sadarboties arī ar krietni mīlīgākām personām kā tu."
Viņš paskatījās uz Uriku. kas šai lēcies? Lai gan ko tur minēt, финны...
"Eh, neņem mūs galvā, tie ir jociņi... krievu gaumē."



Aleksandrs ātri pagāja garām reģistratūrai, pieklājīgi pamājis ar galvu.
Pieklauvējis pie komisāra kabineta durvīm, iet iekšā un vēl visiem tradicionālo:
"Miers, drošība un līdzsvars jums."

Šo rakstu rediģēja Elony: 19.09.2008 16:02

[Dvēselīte]

Par Aleksandra piezīmi Ulrikai tikai nobolīja acis un neteica ne vārda. Un kur nu, viņi beidzot bija atgriezušies glītā komisāra kabinetā. Lai netraucētu svarīgajām pārrunāt, viņa pamāja komisāram un pati atspiedās pret sienu, tajā pašā vietā, kur iepriekšējā reizē.

[Massacre]

"Ak, dārgais Aleksandr. Bet es esmu mīlīga persona! Vienīgi Tu man izraisi tādu kā alerģisku reakciju. Žēl tikai, ka zāles nav izgudrotas šādiem gadījumiem, jo es labprāt Tevi uztvertu nopietni." sieviete mierīgā tonī paskaidroja un ieejot komisāra kabinetā, vienkārši sveicienam pamāja ar galvu, bet neko neteica. Viņa ienīda to sveicienu.

[Mattiass]

Sekretāre, kurai trijotne, pat nepainteresēdamās, vai pie komisāra vispār drīkst iet iekšā, panesās garām, tik nopūtās.
— Pusaudži, — viņa pie sevis noteica. To sadzird pēdējā, kas ienāk komisāra kabinetā — Tatjana. (Pirmais ir Alekss.)

Par triju elfu-iesācēju pēkšņu ielaušanos kabinetā komisārs tik uzrāva uzaci, bet šoreiz nekā neteica.
— Drošība un miers, — komisārs atsveicināja, — jūtama druīda ietekme.
Viņš draudzīgi pasmaidīja.
— Sveicināti. Kas jūs pie manis atvedis?