Asinsbalss: Prologs, [PZP] [R] Opcijas

[Mattiass]

ASINSBALSS

¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯ PROLOGS ¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯

Rīga,
2008. gada jūlijs

Rit ikdienas dzīve, valdība, kā parasti, dzīvo cepuri kuldama, parastie iedzīvotāji, kuri nevar atļauties visu laiku sēdēt mājās pie ventilatoriem, pastiprināti patērē saldējumu, dzērienus un citus tamlīdzīgus dzesētājus. Dabas resursi, kā parasti, tiek intensīvi ekspluatēti, magnāti un korporācijas tikpat parastā veidā sapņo par monopolu, zinātnieki patvērušies laboratorijās ar nemainīgu gaisa temperatūru un turpina izstrādāt savus projektus. Vārdu sakot, mūsdienas to visparastākajā atbaidošajā veidolā…

Tikmēr pasaules dziļākajos slāņos ir sākušās pārmaiņas.

[Massacre]

Tatjana savos iespaidos ar abiem pārējiem nedalījās, bet sekoja pati pie sevis pārdomādama redzēto, dzirdēto un sajusto, nolemdama, ka saruna ar Anvenu vajadzīga arī viņai, tāpēc paklausīgi devās līdzi pārējiem.

[Dvēselīte]

Ulrika uzmeta Aleksandram ilgu un dīvainu skatienu, pati īsti nezinādama, ko vēlās saskatīt.
- Kultisti ir kultisti un mēs esam... mēs. Es esmu gatava darīt to, kas man ir jādara, - priekš jauniņas studentes, kura noteikti vēl nebija saņēmusi nevienu kārtīgu Likteņa spērienu un nebija vēl paspējusi apbružāties īstajā Dzīvē, viņa tomēr izklausījās gana nopietna un apņēmības pilna.

- Bet, pirms dodamies nolikt savas galvas cēla mērķa vārdā, man vēl ir jāiziet speciālistu pārbaudes, - izvilkusi no bikšu aizmugurējās kabatas nosūtījumu, Ulrika to pavicināja. - Nezinu gan vai no tā būs liela jēga, bet komisārs teica, ka vajagot, - paraustījusi plecus, meitene, iebāza lapeli atpakaļ. - Vai tagad būs iespēja tikt atpakaļ uz pilsētu? Nu, lai pēc iespējas ātrāk izietu to pārbaudi un ķertos pie lietas. -

[Elony]

"Mēs esam mēs... " mazliet dīvaini izklausījās, jo nebija īsti skaidrs, kas ir mēs. Trīs eks-cilvēki, jeb neo-elfi, kuri vēlas iesaistīties bīstamās lietās, jo redz, ka tās ietekmēs viņus neatkarīgi vai to daŗis vai ne.
"Kultisti liekas bīstami, proti, var rīkoties vardarbīgi, ja mūs uzlūkos kā draudu. Tāpēc aŗi minēju salīdzinājumu ar policijas darbu. Bet labi, ka visi ir gatavi ar to riskēt."

Kad somiete jautāja par nokļūšanu pilsētā, Aleksandram jau bija kas padomā.
"Gribētu lūgt, lai Anvena mūs ved atpakaļ, tāpat kā atveda šurp. Aprunāties ar šo atnāčeju no citas pasaules varētu pa ceļam. Mans džips ir pie Pilsētas Sardzes kantora. Ja viņa nogādātu mūs tur, es varētu tevi aizvest uz to viņu labratoriju. Man tur arī ņēma asinis. Domāju, tas būtu a'tri un efektīgi."
Un mašīnas vide nebūtu tik mulsinošā, kā sarunas mežmalā vai ilūziju pasaulē.

[Dvēselīte]

- Jā, tas būtu ātri un ērti, - Ulrika piekrītoši māja ar galvu, jau skaitļodama, cik, apmēram, laika tas viss varētu aizņemt.

- Bet, Alekss... - meitene uzmanīgi uzlūkoja vīrieti, gaidot reakciju uz uzrunu. - Vai jums neliekas dīvaini, ka Anvenai ir nepieciešama mūsu palīdzība? Jo, cik es sapratu no druīda, tad tā ir. Nez, kas mūsos ir tik īpašs, kas varētu palīdzēt aprutēt tos kultistus? - domīgi bakstīdama ar pirkstu zodu, Ulrika lēnītēm soļoja uz priekšu.

[Elony]

"Es nezinu, kāpēc viņai vajag palīdzību." Alekss domāja. Viņam nebija iebildumu, ka viņu tā dēvē, viņš pat pasmaidīja, atceroties šo iesauku akadēmijā.
"Iespējams, viņiem trūkst personāla. Iespējams, ka daudzi nevēlas neko darīt. Šaubos, vai mūsos tiešām ir kas īpašs, jo pagaidām nekas tāds par to nelieicna. Jebkurā gadījumā varēsim par to jautāt viņai." vīrietis pateica.
Ulrikas paceltais jautājums tiešām bija interesants. Iespējams, ka druīds nebija izstāstījis visu, kas attiecās uz viņiem.

[Ungaarijas ragas...]

Iedami arvien tuvāk viņi pamana, ka daļa hipiju jau aizdevušies un pašreiz, atvadījušies no Anvenas, dodas prom pēdējie trīs, no kuriem viens pirmajā acu uzmetienā varētu likties, ka ir Anvenas brālis. Tāpat kā viņai šim ir zeltainblondi mati, garumā līdz lāpstiņām, priekšā sapītas divas bizes, kurās iepītas dažas baltas spalvas, aizmugurē mati vaļēji. Mugurā tumši zaļa veste, kaklā pakārts apaļš zeltains medaljons un vēl viens kareklis, rotāts ar tādām pašām baltām spalvām kā mati. Taču pienākot tuvāk kļūst skaidrs, ka viņus nesaista nekādas radnieciskas saites, jo abi ir pavisam atšķirīgi.
Anvena paliek vienīgā, laikam lai aizvestu Aleksandru, Tatjanu un Ulriku atpakaļ uz Rīgu.

[Elony]

"Esi sveicināta vēlreiz, Anvena." Alekss ierunājās. "Mūsu saruna ar Alastoru bija ļoti interesanta. Mūs tagad vēlētos doties atpakāl uz Rīgu, ja tas ir iespējams, un pa ceļam parunāt ar jums par dažām tēmām, ja neiebilstat." Nekādīgi nevarēja pateikt, ka šī elfu sieviete ir no citas pasaules. Protams, tagad viņi visi atšķirās no parastiem ļaudīm, bet tik un tā...
Cita pasaule. Nez kāda tā bija? Aleksandram, kā dzimušam vēl Padomju Savienībā un izjūtot diezgan spēcīgo materiālisma un ateisma ietekmi, ko vēl tagad bija grūti ignorēt. Viņš tagad redzēja lietas, kurām nekad neticēja un sava vizzinošā darba dēļ bija pārliecināts, ka nekā tāda noteikti nav. Bet redz, bija un tas notika ar viņu pašu. Un tagad bija jāpieņem, ka pastāv arī cita pasaule.

[Ungaarijas ragas...]

Anvena paskatījās uz Aleksandru tā, kā kaut ko tādu jau gaidīdama.
— Protams, — viņa tik tikko manāmi paraustījusi plecus noteica un vieglā solī devās busiņa virzienā.

[Massacre]

Tatjana sekoja Anvenai uz busiņu, ar vieglu smīnu uz lūpām. No malas laikam interesanti izskatījās, kā trīs ilgi sēž pie ozola nesarunādamies un tad pēkšņi atvelkas te un paziņo brīnumus par to, ka saruna bijusi interesanta un, ka tagad jāaprunājas. Protams, visticamāk Anvena pati labi zināja, kā tās lietas notiek, tomēr tik un tā situācijas amizanto pusi viņa nespēja nesaskatīt.

[Dvēselīte]

Ulrika teciņiem sekoja līdzi pārējiem, kas acīmredzami devās atpakaļ uz busiņu. Skatiens ik pa mirklim tika uzmests aizejošajiem hipijiem, precīzāk, to mugurām.
Nez, kādas tās pārbaudes īsti ir? Un cik ilgu laiku tās aizņems? Nē, tas bija smieklīgi, cik ātrā laikā viņa bija adoptējusi domu par varoņiem un pasaules glābšanu. Tagad jau pat sīkākā veselības pārbaude, kas diezin vai sniegsies tālāk par asinsparaugu noņemšanu, likās kā šķērslis misijas izpildei. Cerēsim, ka mēs neesam kā varoņi no kādas filmas. Viņi tur vienmēr tikai cieš un mirst.

[Elony]

"Druīda kungs mums atklāja, ka jūs esat šeit ieraudies no citas pasaules." pa ceļam Alkess ierunājās. "Tās pasaules, kas tiek dēvēta par visu maģisko būtņu patiesajām mājām. Mums gribētos uzzināt par to vietu ko vairāk. Ar ko tā atšķiras no šīs pasaules un tādas lietas."
Nez kādas ir Anvenas jūtas par šo tēmu? Viņa pameta to pasauli un tagad ir šeit un atpakaļ netiek. Vai viņa skumst par to? Vai arī šeit patīk tik ļoti, ka tas vairs nerūp?

Šo rakstu rediģēja Elony: 01.09.2008 10:10

[Ungaarijas ragas...]

— Tikko par to uzzinājuši jūs jau domājat tur doties? — Anvena mazliet uzjautrināti pameta skatienu uz Aleksandru.
Tad viņa atkal palika nopietna: — Tā ir līdzīga šai pasaulei un tomēr pavisam citāda.

[Elony]

"Pēc tā, ko pastāstīja Alastors, tādu iespēju nevar ignorēt." Alekss godīgi pastāstīja. "Bet es nedomāju turp doties, nezinot, kādu tur apstākļi, tāpēc arī lūdzu jūs pastāstīt par to vairāk. Kā tieši tā ir citādāka? Citas krāsas saule? Citādi dzīvnieki?" viņš vēlējās dzirdēt par šo pasauli, uzzināt, kādai vietai būtu jābūt viņa mājām, ja šī pasaule sakulsies galīgā sviestā.

[Ungaarijas ragas...]

— Saule vairāk vai mazāk tādi pati, tikai draudzīgāka. Ir dzīvnieki, kas ir sastopami te, ir arī tādi, kas vairs nav uz zemes... vai arī nekad nav bijuši.
Visi četri jau bija pamanījušies aiziet atpakaļ pie busiņa. Hipiju braucamie bija pazuduši, un busiņš tagad alejā majestātiski stāvēja viens pats. Anvena piegāja un iekāpa iekšā.

[Massacre]

Tatjana uzmanīgi klausījās Anvenas stāstītajā par otru pasauli:
"Un kā ar politisko iekārtu un tamlīdzīgām lietām? Ekonomika, valdība, vai kas tāds tur pastāv? Gribētu sīkāku aprakstu par pastāvošo kārtību un iekārtu tur." viņa pajautāja to, ko vēl pati gribēja zināt jau iekāpusi busiņā, uzreiz pēc elfas, iekārtojoties turpat, kur iepriekš.

[Dvēselīte]

Ulrika sekoja pārējiem un ar abam ausīm klausījās, kas tiek pārrunāts. Pašai gan negribējās jaukties iekšā sarunās, tāpēc viņa tikai klusēja un kāri tvēra katru vārdu.
Kad visi bija sansieguši busiņu, meitene sekoja Anvenas piemēram un kāpa iekšā, apsēzdamās turpat, kur šurpbraucot.

[Elony]

"Bet es vēlētos zināt, vai tur būs labāk, kā šeit? Es nerunāju par individuālajiem uzskatiem, kāda zeme viņam piemērota. Druīds stāstīja, ka tā ir piemērota maģiskajām tautām. Kā tas izpaužas? Vai tur ir... vieglāk elpot, labāka pašsajūta? Es tieši to nesaprotu - kā viena pasaule var būt vairāk piemērota kā otra. Jūs bijāt tur un tagad esat šeit. Jums tas būtu jāzina un jāsaprot." Teica Alekss un apsēdās brīvajā vietā, blakus šofera vietai.

[Mattiass]

— Katra rase dzīvo savu dzīvi. Pastāv gan valstis, gan pilsētvalstiņas. Pamatā pie varas ir vai nu viens valdnieks, vai valdošā elite. Amati var tikt pārmantoti. Tomēr, ja vecā valdnieka pēctecim pietrūkst gudrības un spēju savam amatam, tad tiek ievēlēts kāds cits, parasti cienījamākais sabiedrības loceklis. Taču starp rasēm šī pārvalde atšķiras.
Elfi ir prasmīgi mākslā un maģijā. Savukārt rūķi ir ķerti uz industriālo pusi. Viņi pārsvarā dzīvo kalnos un nodarbojas ar kalnrūpniecību, kā arī metalurģiju, akmeņkalšanu un dažam citām lietām. Elfi no rūķiem maiņas ceļā iepērk metālus un dārgakmeņus. Kamēr elfi partiek no dabasveltēm un izbauda apkārtējo skaistumu, rūķi visā pirmām kārtam meklē funkcionalitāti. Tumšajiem elfiem ar rūķiem ir vēsas attiecības, jo viņi izkonkurēja rūķus no kristālu, rubīnu un sēra atradnēm dažādos kalnos, — Anvena stāstīja nevēršoties ne pie viena konkrēti.
Tad viņa paskatījās uz Aleksandru: — Zini, tu gandrīz trāpīji kā naglai uz galvas — elpot patiešām ir vieglāk.
Elfa iedarbināja busiņu un apgriezusi to uzsāka ceļu atpakaļ uz Rīgu.

[Elony]

"Tā pasaule izklausās ļoti jauka un interesanta, bet kā redzams, tā tiešām nav tik ļoti atšķirīga no šīs pasaules." Aleksandrs atteica. "Šobrīd es pat īsti nezinu. Tas ko es zinu par šo pasauli, pareizāk, zināju līdz šim, tai lielas cerības nedot, bet no otras puses, tā pēkšņi to pamest un doties kur citur, ja tas būtu iespējams... bet lai nu paliek. Teorija ir interesanta, bet vēl jātiek līdz reālai iespējai, lai par to spriedelētu."
Viņš paskatījās uz elfieti no citas pasaules.
"Vai jūs nenožēlojat, ka pametāt to zemi un ieradāties šeit?" viņš apvaicājās.

[Ungaarijas ragas...]

— Tas bija sen, — Anvena noteica vērojot ceļu. Bija skaidri redzams, ka viņas plānos īpaši neietilpst sarunas par viņas domām un uzskatiem.

Busiņš tikmēr jau bija iebraucis Rīgā, un tagad šķiet Anvena to vadīja Pilsētas sardzes galvenās ēkas virzienā.