Zili brīnumi, praktiskā maģija. Opcijas

[ils]

No zintīm ir maz jēgas... Tu divdesmit gadus veltī, lai iemācītos buramvārdus, ar kuriem
varēsi izsaukt savā guļamistabā kailas, nevainīgas meitenes, taču pa šo laiku pats
piesūcies ar dzīvsudraba tvaikiem, tavas acis vairs neredz, jo ir sabojātas vecus grimuārus
lasot. Tu pat nespēj atcerēties, kāpēc tev tās jaunavas bija vajadzīgas.
[Terijs Pračets. "Burvestības zieds"]
Augsti attīstīta maģija nav atšķirama no zinātnes. [Larijs Nivens (joks par Artūra Klārka
trešo likumu).]
Pitija vairākās paaudzēs, diplomēta čūsku dresētāja, amatu apvienošanas kārtībā - vēderrunātāja -
poliglots (iepriekšējā dzīvē - Delfu sibilla, apstiprināts ar izziņu # 748014-B no Serbska v.n. tiesu
psihiatrijas institūta), Hermiones kundze izsludina papildus uzņemšanu praktiskās maģijas skolā.
Akadēmiskā programma: brīnumzāļu audzēšana Kriminālkodeksa kontekstā, pieburšanas dziru
receptes (izejmateriāli - vodka un "Viagra" - par īpašu samaksu), kā arī Zālamana atslēgas un
Rabinoviča mūķīzeri. Fakultatīvi: vīru izvešana no plosta, rūķu - no raktnes, lāstu noņemšana no
Windows, kā arī nākotnes paredzēšana pēc ielogošanās un parolēm.
[Parodija par mūsdienu burves reklāmu.]

Kas var būt interesantāk un skaistāk par maģiju fantāzijā? Un vai ir kas nožēlojamāks par mūsdienu
"magu" pūlēm radīt iespaidu par seno maģiju ar darba apmaksu pa stundām? Īstā praktiskā maģija,
ja tāda kādreiz ir bijusi, ir zudusi pagājušos gadsimtos.Zintis, kas aprakstītas grāmatās ar skanīgiem
nosaukumiem "Melnā un Baltā maģija", ļoti uzjautrinātu senos priesterus. Taču šīm šarlatāniskajām
izdomām ir kaut kāds reāls pamats? Kāds tieši - tas mums būs jāizpēta.

Parastais brīnums.

Paskatieties, kas notiek ar maģiju pašlaik. Vienota stila vai skolas vispār nav. katrs buras tā, kā viņam
ienāk prātā: manipulē ar Visuma enerģētiskajiem laukiem (drošībai apliekot apkārt svētbildes un
lampionus), veic pagāniskus rituālus pie dabas krūts ar beigu furšetiem un auras fotogrāfēšanu par
piemiņu; nosaka slimību diagnozes ar Taro kāršu palīdzību, bet ārstē tās ar zālītēm no Tibetas...
Tie, kas ir viltīgāki, nelieto vispār vārdu "maģija". Viņi apģērbj lētu kostīmu un rītos uzstājas centrālajos
telekanālos, stāstot par izkusuša ledus ūdens derīgumu, ja tas vākts dilstošā mēnesī. Tie, kas ir
nekaunīgāki, rīko starptautiskas konferences un apbalvo viens otru ar augstākās pakāpes diplomiem.
Jogi, druīdi un vudu burvji spēj panākt kopēju maģisko valodu - tieši tādā pat veidā sacīkšu kamieļu
kolekcionāri varētu sadarboties ar ginekologu - deltaplanieristu asociāciju. Kā vispār kaut kas tāds
var notikt?
Maģijas saknes, lai cik neticami tas arī nebūtu, ir reliģijā. Vairums pasaules reliģiju uzskata burvjus par
vispiemērotāko degvielu ugunskuriem, taču pirms 10 000 gadiem, kad pat pašas parastākās lietas
kā lietus vai saules lēkts cilvēkiem likās kaut kas neparasts, vienkāršākās reliģijas izauga no cilvēku
vēlēšanās valdīt pār kosmiskajiem procesiem - tas ir, veikt brīnumus.
Gāja laiks. Parādījās dažādas reliģijas un maģijas veidi. Cilvēki sadalījās pa dažādām konfesijām, taču
daudzi no viņiem turpina ticēt brīnumiem, kuriem ir dažādu reliģiju saknes - no šamanisma līdz astroloģijai.
Maģija faktiski turpina eksistēt kā neorganizēta reliģija. Ar tādiem pat panākumiem cilvēki varētu
ticēt, ka laika galā Buda cīnīsies ar Luciferu, tas aprīs Sauli un iestāsies pilnīga Kalijuga.
Pirmo maģiju veica, ne tikai īpaši cilvēki: priesteri vai šamaņi, bet arī parastie cilvēki. Viņi savas
sapratnes robežās lūdza augstākos spēkus par sekmīgām medībām vai lietu, pielūdza priekšmetus,
kas nesa veiksmi, izvēlējās sev dzīvniekus - aizgādņus....
Tie, kuriem tas izdevās vislabāk, kļuva par "oficiāliem" burvjiem. Ziņas par viņu buršanās "tehniku"
ir maz, taču var pieņemt, ka "visprofesionālākā" maģija bija... zinātne.
Pirmais burvis, kura eksistence ir apstiprināta dokumentāli, ir Imhoteps ("atnākušais mierā").
Holivuda ir pārvērtusi viņu par atdzīvojušos mūmiju un ļaunu, plikpaurainu burvi, taču patiesībā
Imhoteps bija vislielākais faraona Džosera (2600 gadu p.m.ē.) zinātnieks, kas izgudrojis piramīdas,
kolonnas, medicīnu un papirusu. Laikabiedri to visu uzskatīja par brīnumiem un drīz pēc savas nāves
Imhoteps tika iecelts dievu kārtā.
Senās pasaules galvenā maģiskā darbība bija upurēšana - pats vienkāršākais veids, kā sazināties
ar dieviem. Upurēšanas noteikumi nebija sarežģīti, atšķīrās tikai priekšmeti un metodes. Jūdi
izvēlējās veselāku dzīvnieku, lika to uz altāra ziemeļu pusē, nogalināja, savāca asinis, īpašā veidā
izgrieza iekšas, ādu atdeva garīdzniekam, bet pārējo sadedzināja pilnībā.
Grieķi ar viņiem piemītošo vērienu rīkoja hekatombas ("hekaton" - "simts"), liekot zem naža uzreiz
simts lopu. Protams, ja simts pa rokai nebija, pietika arī ar vienu kazu. "Iliāde" apraksta to tā:
priesteri novietoja dzīvniekus apkārt altārim, mazgāja rokas, pārgrieza dzīvniekiem rīkles, sadalīja,
ietina kaulus ādās, sadedzināja šos "izbāzeņus", bet gaļu cepa un apēda, slavinot dievus.
Tie savukārt priecājās par cilvēkiem un izbaudīja to dzērājdziesmas.

Turpinājums sekos. [Tulkots no Mihaila Popova raksta žurnālā "Mir fantastiki", maija numurs.]

[ils]

Beidzot, visi sarežģītākie aizsargi ir tādi, uz kuriem ir rakstīti maģiski raksti. Skandināvu rūna Eivaz (Eo) dod varenu aizsardzību no ļaunuma. Jūdi – kabalisti
Ir uzlikuši uz konveijeru amuletu ražošanu ar augstāko būtņu vārdu. Ēģiptieši un romieši izdomāja ļoti sarežģītu ražošanas procesu – rituālu (aizsargus vajadzēja gatavot zināmās stundās, bija jāizsaka noteikti buramvārdi, vajadzēja slacīt to ar olīveļļu, kūpināt zirnekļu kājiņas utt.).
Vēl 19. un 20. gadsimtā spāņu karavīri nēsāja uz krūtīm medaljonus ar Jēzus sirds attēlu un uzrakstu „Detente bala!” („Lode, stāvi!”).

Kāds mīl ko asāku.

Viens no nepieciešamiem nopietnākas burvības atribūtiem ir nazis vai zobens. Iemesli tam ir dažādi, aukstais ierocis taču pavada cilvēku no tiem laikiem, kopš tas ir nokā```` no koka. Asmeņi kļuva par maģiskiem paši par sevi un apauga ar neiedomājamu māņticību skaitu. Asmens, kas palikts pagalvī aizsargās no murgiem, zem gultas – atvieglos sāpes, asmens, kas karājas virs durvīm – sargā no ļaunuma iekļūšanas mājā. Sakši lika nažus iekšā kapos, lai mirušajam būtu ar ko aizstāvēties pret ļaunumu viņpasaulē.
Rituāli maģiskas funkcijas izpildīja gan Malajas kriss, gan japāņu tanto un nepāliešu khukri. Taču tīrā veidā par maģijas instrumentiem naži ir kļuvuši samērā nesen – Viduslaikos un 19. gadsimtā. Modernā neopagāniskā tradīcija izšķir divus maģisko nažu veidus: atamu un bolinu.
Pirmajam ir melns rokturis un abpusēji ass asmens, dažreiz klāts ar maģiskiem simboliem. To izmanto burvju nūjiņas vietā, lai novirzītu maģisko enerģiju (pieļaujama arī riņķu novilkšana). Bieži atama asmeni taisa no vara vai bronzas, jo dzelzs kaitē maģiskajai Sida tautai.
Atamu var izgatavot pat no parasta, galda (saimniecības) naža, galvenais – pirkt to netirgojoties.
Bolins tiek izmantots maģiskajos rituālos tīri saimnieciskos nolūkos – lai nogrieztu zāles, sagrieztu virves, izgrieztu simbolus uz svecēm. Tā rokturim ir jābūt gaišam. Asmenis – taisns, ar vienpusēju asinājumu, var būt arī sirpjveida.
Nav aizliegts bolinu izmantot arī sadzīvē un ēdienu pagatavošanā. To pat iesaka darīt.

***

Lai iemācīties burties, nav jēgas pirkt „Baltās un melnās vudu grāmatas”, ko sarakstījusi kristīga vēderrunātāja ar trim sodāmībām par krāpšanu. Maģija nav bezgalīga murmulēšana latīņu valodā vai bezjēdzīga okultā ģeometrija. Maģija ir mums apkārt. Lietās, kuras mēs vēl neesam redzējuši. Likumsakarībās, par kurām mēs vēl neko nezinām. Varbūt kādreiz mēs ar vienu pirkstu knikšķi spēsim nodzēst zvaigznes. Bet līdz tam mums atliek tikai vienmēr nēsāt kabatā truša ķepu un nekad neiet pāri ielai pie sarkanās gaismas.

P.S. Zināšanai, veiksmi atnes TIKAI truša kreisās puses ķepa, un trusis ir jānogalina kapsētā. Domājams, ka trušu ķepas bija lētāka nomaiņa cilvēku kauliem.

P.P.S. Ceru, ka neviens nebūs tāds muļķis, ka skries uz kapsētu ar trusi, vai arī kārs virs sava dzīvokļa durvīm dunci! Ja nu nejauši uzkrīt kādam uz galvas...

Šo rakstu rediģēja ils: 16.05.2008 20:06