Pēdējais klases vakars, [GM][PZP] Opcijas

[CityCat]

Pēdējais klases vakars

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums66354978/bukucis3/engjeliits/castle-4.jpg)



Skola

Kembridžas mazpilsētas skola. Jau apmēram 200 gadus veca. Neviens nezin cik tieši. pati skola izskatās senatnīga. Ar balkoniem un akmens skulptūrām. Ēkas mūri vinmēr šķita augsti un pelēki. Vietām nolupuši ķieģeļi. Apkārt auga zaļa zālīte, ar dažviet skolēnu iemītām taciņām, Kā arī veci, skoēnu aprakstīti, koka soliņi.Nedaudz tālāk no skolas atrdodas neliels, bet toties ļoti dziļš ezers.
Skolas pagalmā atrodas veca strūklaka. Tiesa tajā nekad nav ūdens.



Vēstule, ko katram skolēnam ir atsūtījusi mis Džonsone.



Labdien! Jums š.g. 13.jūnijā, tieši 18.00 ir jāpulcējas pie skolas ieejas. Durvis būs slēgtas. Skolas apkopējs - Joržiks Ventels jūs ielaidīs. Lūdzu paņemiet līdz visu nepieciešamo vienai nedēļai, tai skaitā arī ēdienu. Ja vēlesities kaut ko vairāk uzzināt, tad prasiet Joržikam.
Man tiešām no visas sirds žēl, ka nevarēšu jums pievienoties kopīgajā klases nedēļā. Cerams, ka lieliski pavadīsiet kopā laiku.

Ar mīļiem sveicieniem,
Jūsu skolotāja - Džonsone!

Spēlē piedalās :

Mazpēdis
Nīcele
washulis
mesmers
Tējas lapa
Semijs
Debija
Meitene ar rozīnīti
Hermiiione
kruta102
storyteller
Epilepsija
Lianjuks
La Keira
Mr. Green


piedodiet, ja kādu aizmirsu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif)




____________________________________________________________________


neliela info, lai neradītos aizķeršanās.... Jūs visi, kopā esat nomācījušies 12 gauds (varbūt kāds arī mazāk, ja dzīves vietas ir mainītas),
tomēr ne visu par saviem klasesbiedriem jūs zināt. Kā jau mazā ciematā, tur tiek daudz tenkots. Tādēļ daudzas jums zināmās lietas par cilvēku ir aplamas.
Skolas apkopējs Joržiks ir nedaudz nojūdzies 72 gauds vec večuks, kuram patīk stāstīt visādas pasaciņas.
Mis Džonsone ir riebīga skolotāja, kas ir mīļa tikai tad, kad tikusi prom no savas audzināmās klases.


Tā - cerams, ak jums būs interesanti (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Malduguns]

Henrijs pašķielēja uz Eināru, tad uz Lilī un visbeidzot paņēma piedāvāto cigareti.
-Paldies,-viņš nomurmināja un aizkūpināja. Pēc mirkļa tika izpūsts glīts dūmu gredzens, kurš aizplanēja tālāk un izšķīda. Tam sekoja vēl viens.

[kruta102]

Diez kur tie pārējie kavējas? viņa nodomāja.
Lī ieelpoja nākošās vasaras aromātu. Viņa neklausījās citu sarunās. Viņu tās neinteresēja. Bet, kad viņa izdzirdēja kaut ko par smēķiem viņa uzreiz iesaistījās.
Un man? viņa kā jau parasti šajās situācijās jautāja.

[La Keira]

Sāra mazliet pacēla acis kad piebrauca diezgan briesmīgi grabošais žigulis. No tā izkāpa skolas apkopējs.
Meitene piecēlās un ielika grāmatu somā, bet ņemot vērā, ka apkopējs bija pārāk ērmots lai viņa viņam uzdrošinātos uzplīties ar jautājumiem, kad viņš atslēgs durvis, viņa vienkārši pievienojās lielajam skolēnu bariņam. Lasīšanai bija sācis kļū par skaļu un traku.

[Tējas lapa]

Nebiju piefiksējis, ka daudzi smēķē. Pats viņš smēķēja kad notika kāda lielāka iedzeršana. Pašlaik viņa jakas kabatā atradās viena paciņa cigarešu, bet viņam negribējās. Cigaretes tāpat kā alholu Adrians dabū sava tēva veikala kur pazīst visas pārdevējas un tās pazīst viņu. Tā viņš dabūja viskiju un brendiju, kas pašlaik atradās viņa somā.

[Semijs]

Einārs pasmaidīja un pateica.
-Par indi nav jāpasakās, bet šā vai tā lūdzu.-
Un tad notika, kas tāds, kas puisim riebās visvairāk, - vairāki cilvēki uzreiz ķer pēc cigaretēm. Nopūties, viņš sarkastiski teica.
-Ņemiet, ņemiet, kā nekā esmu miljonārs.-
Sekoja nelieli smiekli un Einārs dalīja tālāk cigaretes. Aizgājis līdz somai, viņš izvilka futbola bumbu.
-Davai! Uzrukājam futeni!-

[washulis]

Domāju, ka šī nedēlā, un viss, kas tajā ietilps, var būt kā svētku dienā, kurā esmu gatava atļauties nedaudz pabojāt plaušas. Klēra noteica.

Viņa nebija starp lielajiem dzērājiem un smēķetājiem, bet dažreiz viņa atļāvās palaist grožus vaļīgāk. un kad viņa to darīja. Piemēr reibumā, viņa kļuva traka. tāda nu viņai bija slava. daži viņu izskatīoja par jauku, citi par iedomīgu kazu, citi par vienkārši parastu cilvēki, citi par elku (viņa gan nezina, kur varētu piederēti pie šīs grupas), citi vienkārši par traku. bet tikai viņa pati zināja, kāda ir patiesībā.

Šo rakstu rediģēja washulis: 07.05.2008 18:55

[Malduguns]

Hiperaktīvisms nereti Henrijam uzdzina šermuļus. Daudz labāk viņš pavadīja savu laiku tā kā bija ieradis un vēlējās viņš pats. Un tajā neietilpa muļķīga skraidelēšana pakaļ bumbai.
Pārliecinājies, ka Lilī savu izgājienu ar makaroniem neatkārtos, Henrijs atkal atvēra savu grāmatu un atsāka raiti lasīt tālāk, vien nu jau ar cigareti zobos. Ik pa laikam parādījās dūmu gredzeni.

[September]

-Nu, ja visi tad, es ar.- Andrea paņēma cigareti, kaut arī pārlieku nepīpēja, bet tas nenāks par ļaunu, un aizkurināja cigareti. Viņa bija parasta pilsētniece, bet tomēr viņai patika atpūsties brīvā dabā kur nebraukā neviena mašīina. Kad viņa bija ievilkusi dūmu viņa pie sevis pasmaidīja un klusi ieburkšķējās- beidzot brīvība.- Viņai patika staigāties un darīt šādas tādas lietiņas ar draugiem, tāpat kā nedaudz iedzert, viņa jau nebija liela dzērāja tomēr patika iedzert kopā labā kompānijā. Kad viņa iedzēra sāka kļūt nevaldāma, bet zināja ko darīja.

[Tējas lapa]

Nu tas gan. Adrians noteica un nespējis noturēties izņēma pats savu "Kent" paciņu. Izņēmis vienu no cigaretēm viņš piesmēķēja. Ievilcis vienu dziļu dūmu jauneklis tos izspūta caur degunu izskatīdamies pēs buļļa. Vajadzēja pirkt trīs paciņas jo te iskatās ka pāris cilvēkiem nav neviena. Un visu nedēļu neizturēšu. Bara instinkts. Adrians nosmēja un palūkojās uz Andrea.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 07.05.2008 19:03

[washulis]

Klēra psniedzās pēc cigaretes un sekoda citu piemēram, to aizdedza. Pielikusi opie lūpām un ievilkusi gaisu, viņa sāka neduadz rīstīties un klepot. Vai k-kur tas laiks pagājis, kad pēdējo reizi to darīju. viņa noteica, vēl pāris reizies noklepojoties un pieliekot roku priekšā mutei. Nekas, pamazām iesildos. tā tas vienmēr ir...

Ui, nē. Šodien gan es vairs nespēšu pakustināt ne pirkstu. Šoreiz iztiksiet bez manis. lai arī sen neesmu futbolu spēlējusi. Viņa atkal uzrunāja Eināru. Šis puisis viņai vienmēr asociējās ar nenogurdināmu mazu resnīti, kas bija omulīgs un jautrs. Līdzīgi, kā patik Klēra. Gluži vai nenogurdināma ar vēlmi būt visur un piedzīvot visu...

Šo rakstu rediģēja washulis: 07.05.2008 19:06

[Flightless Bird]

Helēna sajutās īgna. Kad ieradās Joržiks, viņa sarosījās, jo domāja, ka beidzot varēs sākt kustēites, bet atskanot skaļajiem krācieniem visas cerības bija zudušas.
Viņa no somas izvilka grāmatu. Tā bija Māra Melngalvja dzeja, viņš bija latviešu rakstnieks. Sķiet, neviens no klases vispār par tādu Latviju nebija dzirdējis, neviens arī nezināja, ka viņs prot šo valodu un pazīst tālās zemes kultūru. Helēnas vectēvs bija latvietis un bērnībā iemācīja mīļotajai mazmeitai valodu un bija solījis arī aizvest kādreiz paciemoties uz savu dzimteni. Bet kopš viņš pirms četriem gadiem no Amerikas aizbrauca dzīvot atpakaļ uz Latviju, nekas daudz nebija no viņa dzirdēts. Tāpēc Helēnai atlika tikai samierināties ar dažām neveiklām vēstulēm un viņa atstātām grāmatām.
Un šī dzeja viņai bija vismīļākā. Helēna atvēra paplāno grāmatu vidū un sāka lasīt, kaut arī jau lielāko daļu dzejoļu zināja no galvas..

Klasē bija tikai paris cilvēki, ka Helēnu kaut cik interesēja, pārējie bija tikai pelēkā masa (kaut arī daži no tiem sevi uzskata par pasaules nabu). Tomēr pat ar tiem cilvēkiem, kas kaut nedaudz atšķīrās no pelēkuma, viņa bija maz runājusi. Vienkārši.. viņa bija pārāk noslēgta.
Helēna papurināja galvu un aizdzina skumīgās domas. Šī nedēļa nav domāta, lai gruzītos.. viņa nodomāja un iegrima lasīšanā.

[La Keira]

-Mazliet pāragri svēki vai tikai iesildīšanās? Sāra pasmīnēja. Ja jau tagad gāja tik karsti, tad kā būs vēlāk? Cerams, ka ne guļot pohās visu nākamo dienu. Sāra bija pilnīga atturībniece un tagad īsti nezināja ko darīt. Atkal atgriezties pie lasīšanas būtu muļķīgi. Bet vienkārši stāvēt un neko nedarīt?
Gaiss ap viņiem jau sāka no dūmiem tīties vai zils un acis asarot. Viņa nebija pieradusi atrasties tādos dūmos.

Šo rakstu rediģēja La Keira: 07.05.2008 19:12

[washulis]

Varētu teikt, ka abi. Klēra nu jau noteica sāras virzienā. vēl pāris nelielas klepus lēkmītes un nu viņa jau izskatījās kā vienmēr. Ko lasi šoreiz? Viņa neduadz pagāja meitenes virzienā, pavirzot cigareti nedaudz nostāk, jo zināja, ka Sārai tas ne īpaši patīk. Sāra viņai likās jauka, tikai varbūt nedaudz paŗāk zubrōga. pati Klēra noteikti nespētu visu duenu pavadīt pie grāmatām. Viņa bija pārāk aizņemta ar visu ko citu, bet viņa apskauda sāras spēju zināt tik pat kā vīsu. Tas laikam no grāmatām...

[Tējas lapa]

Eh iesācēji. Nometis uz zemes nopīpēto cigareti un uzkāpa tai virsū ar kāju. Īpaši viņam nepatika atrasties dūmos tādēļ Adrians pagāja pāris soļis tālāk no tiem, kas vēl smēķēja. Man liekas, ka tikai vēl trīs cilvēki jāsagaida un tad varēsim iet iekšā. Sabāzis rokas kabatās viņš palūkojās uz apkārtējiem.

[Flightless Bird]

Arī Helēna pagāja nostāk no pīpmaņu bariņam, jo pati jau bija beigusi savu ikdienas rituālu.
Varbūt mēs varam iet iekšā jau tagad? Pārējie var pievienoties vēlāk. viņa cerīgi ierunājās.

[Nīcele]

Varam arī pagaidīt.. Teita nedaudz sapīkusi kā atbildi noburkšķēja nedaudz aizvainotu frāzi. Viņa atspiedās pret strūklakas malu, vērās saulainajās debesīs un pēkšņi piecēlās. Teita devās atpakaļ pie klasesbiedriem. Ilgi ārpusē vairs uzturēties negribas. Kurš pietrūkst?! Viņa ielika rokas sānos un optimisma pilna uzlūkoja klases biedrus.

[Tējas lapa]

Pietrūkst Tabitas un Deina. Adians palūkojās uz klasesbiedriem un atbildēja Teitai. Varētu tagad pamodināt apkopēju un iet iekšā gan jau viņi sameklēs ceļu. Viņš sāka spārdīt akmeņus.

[La Keira]

-Ā, nu tā tikai vieglā literatūra. Tagad jau nav jāmācās, tāpēc lasu "Noslēpumaino Dārzu" angliski*. Jauka grāmata. Sāra atbildēja. Arī viņai Klēra likās gluži patīkama, lai gan no malas viņa varēja šķist mazliet iedomīga. Bet Sāra nekad, kad pieķēra pati sevi domās, neļāva sev spriest par citiem neko sliktu, kamēr kādu nepazina. Arī šajā gadījumā viņa agrāk tika kļūdījusies. Klēra bija vienkārši ļoti atvērta un jautra. Kaut viņa varētu būt mazāk kautrīga...

OOC: pieņemu, ka viņi dienvidamerikā runā spāniski.

Šo rakstu rediģēja La Keira: 07.05.2008 19:41

[Flightless Bird]

Varētu gan Helēna aizcirta grāmatu un piecēlās, priecīga par vismaz kādu atsaucību. Viņa piegāja pie Joržika un iebakstīja ar savu garo pirkstu viņam plecā Hei, mēs esam gatavi iet iekšā!

[Tējas lapa]

Redzēdams ka Helēna pie iet pie Joržika lai viņu pamodinātu Adrians piegāja pie savassmagās somas un uzmeta to plecā. Uzsitis ar kāju pa skeitu viņš to noķēra un bija gatavs iet iekšā. Nevajag bakstīt vajag mazliet papurināt. Tā būs ātrāk. Piegājis pie meitenes viņš teica un mazliet papurināja apkopēju. Joržik vai kā tev tur sauca laidiet iekšā.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 07.05.2008 19:45