Pēdējais klases vakars, [GM][PZP] Opcijas

[CityCat]

Pēdējais klases vakars

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums66354978/bukucis3/engjeliits/castle-4.jpg)



Skola

Kembridžas mazpilsētas skola. Jau apmēram 200 gadus veca. Neviens nezin cik tieši. pati skola izskatās senatnīga. Ar balkoniem un akmens skulptūrām. Ēkas mūri vinmēr šķita augsti un pelēki. Vietām nolupuši ķieģeļi. Apkārt auga zaļa zālīte, ar dažviet skolēnu iemītām taciņām, Kā arī veci, skoēnu aprakstīti, koka soliņi.Nedaudz tālāk no skolas atrdodas neliels, bet toties ļoti dziļš ezers.
Skolas pagalmā atrodas veca strūklaka. Tiesa tajā nekad nav ūdens.



Vēstule, ko katram skolēnam ir atsūtījusi mis Džonsone.



Labdien! Jums š.g. 13.jūnijā, tieši 18.00 ir jāpulcējas pie skolas ieejas. Durvis būs slēgtas. Skolas apkopējs - Joržiks Ventels jūs ielaidīs. Lūdzu paņemiet līdz visu nepieciešamo vienai nedēļai, tai skaitā arī ēdienu. Ja vēlesities kaut ko vairāk uzzināt, tad prasiet Joržikam.
Man tiešām no visas sirds žēl, ka nevarēšu jums pievienoties kopīgajā klases nedēļā. Cerams, ka lieliski pavadīsiet kopā laiku.

Ar mīļiem sveicieniem,
Jūsu skolotāja - Džonsone!

Spēlē piedalās :

Mazpēdis
Nīcele
washulis
mesmers
Tējas lapa
Semijs
Debija
Meitene ar rozīnīti
Hermiiione
kruta102
storyteller
Epilepsija
Lianjuks
La Keira
Mr. Green


piedodiet, ja kādu aizmirsu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif)




____________________________________________________________________


neliela info, lai neradītos aizķeršanās.... Jūs visi, kopā esat nomācījušies 12 gauds (varbūt kāds arī mazāk, ja dzīves vietas ir mainītas),
tomēr ne visu par saviem klasesbiedriem jūs zināt. Kā jau mazā ciematā, tur tiek daudz tenkots. Tādēļ daudzas jums zināmās lietas par cilvēku ir aplamas.
Skolas apkopējs Joržiks ir nedaudz nojūdzies 72 gauds vec večuks, kuram patīk stāstīt visādas pasaciņas.
Mis Džonsone ir riebīga skolotāja, kas ir mīļa tikai tad, kad tikusi prom no savas audzināmās klases.


Tā - cerams, ak jums būs interesanti (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[CityCat]

Klēra, Samanta

Kriss pat neatļāvās elpot, kad dzirdēja ka lapu čaboņa palielinās. Un kad viņš pamanīja tumšu stāvu tuvojamies, vienu brīdi pusis apsvēra domu bēgt, bet kad viņš atpazina Klēru (vienīgo cilvēku, kas viņam uzticējās) un kad tā iespiekdamies metās viņam ap kaklu un izplūda asārās, Kriss bija bezgala laimīgs, ka nekur nebija laidies prom.
Kad Klēra sāka runāt, viņš pielika plaukstu viņai priekšā mutei. Vienā no teltīm, krācieni bija apklusuši un tajā bija parādījusies rosība. Tas nozīmēja, ka kāds bija dzirdējis Klēras spiedzienu un pamodies.
Kriss ātri, bet saudzīgi uzcēla Klēru kājās. Mums ir jātiek prom! Ātri! viņš iečukstēja meitenei ausī. Teltī atskanēja balsis un pēc brītiņa kāda no tās iekšienes uzkliedza Krisam un Samantai.
Jūs tur abi! Beidzat vienreiz runāt un ļaujat gulēt! Kriss atviegloti nopūtās. Visticamāk, drīz visi celsies, un pagaidām, kamēr neviens nebija pabāzis galvu laukā no telts iekšienes, tikmēr viņi visi trīs varēja izglābties. Bet laika nebija daudz, jo nu jau bija sadzirdamas žāvas un stapīšanas skaņas. Tas nozīmēja - ka tūlīt visi līdīs laukā no teltīm.


ooc - Džea, tagad mēs netiekam nekur tālāk, ja vien tu neieposto

[Džea]

ooc: Ļoti atvanojos ka tik ilgi nepostoju


Tikusi vaļā no mezglem Samanta klusītēm un lēnām cēlās kājās, vismaz ar to viss bija nokārtots. Vajadzēja tikt prom no šejenes, no šīs nolāpītās nometnes, nolāpītā meža. Nevajadzēja sekot Aleksam. Galīgi nevajadzēja.
Klusāk, ja negribi nonākt pāris tēvaiņu rokās
Samanta nikni nošņācās pamanot no meža iznākam kādu ne īpaši labā paskatā. Kad no telts puses atskanēja balsis Samanta pat aizturēja elpu.
[b]Fiksi tinamies no šejienes.[/b]

Šo rakstu rediģēja Džea: 04.11.2008 20:41

[washulis]

Kas...? Klēra iepleta acis un palūkojās uz teltīm, ko pirmīt nebija ievērojusi. Arī svešā meitene bija izkritusi no prāta. Labi, Klēra nočukstēja un arī turpmāk runāja čukstus.

Kas atkal notiek? Skraidīšana no viena stūra uz otru... viņa runāja čukstus, bet skaidri parādot, ka par šādu likteņa pagriezienu nav diez ko sajūsmā. Kas vispār notiek? Kur ir pārējie. Kas ir viņa? Vai tev izdevās atrast to eliksīru, tavai māsai...? Viņa tikai bēra jautājumus, cerot uz tiem atbildes.

Šo rakstu rediģēja washulis: 04.11.2008 20:41

[CityCat]

Samanta, Klēra

Nu jau vairs galīgi nebija labi. Kāds jau sāka taisīt vaļā teltis.
Pilnīgi neko neteiktams, pat neatbildēdams no jautājumu virknes, kas plūda no Klēras rokas, Kriss saņēma ar viņu roku, Klēras plaukstu, un ar otru roku vēl paķēra Samatas elkoni. Viņš pieklusināti skrienot, abas veda prom no telšu placa, bet tas bija par lēnu.
Nolādēts! Tie ir dabūjuši vaļā virves un tagad laižas prom! kāds no telšu placa nobļāvās. Tur uzreiz sākās pamatīga rosība.
Skrienam! Kriss, sacīja jau kuro reizi atrodoties šeit - labirintā. Tagad nebija nekādas jēgas uzvesties klusu, jo vajadzēja atrauties no tiem... tiem, asonskārajiem monstirem.
Kādu brīdi viņi skrēja, Kriss ne reizi neļāva apstāties. Tikai pēc laba laiciņa, kad šķita ka viņi ir atrāvušies, tad verēja palēlināt gaitu un soļošanu.
Tagad varat jautāt. mazliet elsodams, Kriss sacīja.

[washulis]

Es ceru, ka nesačakarēju jums bēgšanas plānu. Klēra nedaudz nokaunējās un metās, ko kājas nes. Pa šo laiku, ko viņa pavadījusi mežā, viņa bija iemācījusies to darīt visai ātri. Arī tikt ātri cauri visiem brikšņiem, kas gadījās pa ceļam.

Kad viņi sāka stāties, viņa atkārtoja savus jautājumus: Kur ir pārējie? Liliāna, Henrijs, Helēna... Kas ir viņa? Kas notiek ar mūsu misiju un eliksīru? Vai kāds to jau dabūja? Kas bija tie cilvēki teltīs. Gadījumā ne tavs tēvs? Atkal?

[CityCat]

Klēra, Samanta

Kriss centās atcerēties ceļu, kur vajadzētu iet. Viņš uzskatīja ka mežu pārzin visai labi, bet bez kartes bija mazliet grūtāk, un katru sīkumiņu viņš ar gluži nezināja.
Notiek, kārtējā bēgšana. Man liekas tā visa te ir par daudz. Pārējiem, vajadzētu būt ar tevi... Kādēļ tu neesi ar visiem? Kad es pēdējo reizi jūs redzēju, jūs bijāt visi kopā. Kriss sāka norūpēties. Ja Klēra te ir viena, tad tas nozīmē, ka visi ir kaut kādā veidā šķīrušies un nav kopā. Un vai kāds paņēma karti?
Viņa ir... Kriss iesāka, bet atskārta, ka neko vairāk par meitenes vārdu nemaz nezin. Kas tu esi? viņš apjucis jautāja. Skaidrāks par skaidru, ka viņa nebija tajā jauniešu bariņā, kas toreiz tika ievesti mežā.
Eleksīrs... Nē... mazliet klusāk Kriss sacīja. Pēc viņa aprēķiniem, līdz labirinta centram nebija pārāk tālu.
Tie teltīs, bija tie paši, kas toreiz ievilka jūs visā šajā. Kriss nevēlējās pieminēt to vārdu un ar to "tie paši" viņam šķita ka ir pietiekoši saprotami, Klērai.
Bet tagad pasaki, kādēļ tu viena pati klīdi šeit? Kas ir noticis ar pārējiem un neviens nav cietis? bija Krisa kārta nobērt jautājumu virkni.



ooc- šovakar vairāk nevarēšu postot, mājasdarbi sauc x(

[washulis]

Es... Nu. Tas bija jau kādu laiciņu apkārt. mēs bēgām no kaut kādām lidojošām uguns lodēm. Tā arī īsti nesapratu, kas tas bija. Nezinu, laikam kaut kur ne tur aizskrēju un kad attapos, tad biju vina pati meža vidū. Tā pavadu kādu laiku viena, cenšoties nekam neuzskriet virsū, bet labi vien ir, ka uzskrēju virsū tieši jums. Nu jau domas par pašnāvību liekas muļķīgas.

Viņa izstāstīja savu stāstu un arī attiecīgi reaģēja uz piebildi "tie paši". Jā, kā gan bez viņiem... bet, kas ir noticis ar to baru un pie kā ir karte, to es patiesi nezinu.

[Džea]

Viņa vienmēr tik daudz runā?
Samanta čukstus pajautāja Krisam. Nu i ka meitene bija vismaz gadu, ja ne divus vecāka par pašu Semu.
Es esmu Sema, nelaimīgi apmaldījusies šajā nolāpītajā vietā.
Meitene sacīja pablenzdama uz otro meiteni.
Sanāk ka jūs esat tie paši ko Aleks meklē?
Viņa jautāja

[CityCat]

Samanta, Klēra

Labi, gan... Kriss atteica, jo no visiem cilvēkiem, taisni Klēras dzīvība viņu uztrauca visvairāk. Uz Semas jautājumu, Kriss neatbildēja. Klēra kādu laiciņu ir bijusi viena šausmīgā vietā, nav brīnums, ka viņa tagad tik daudz runā. Arī Kriss nebūtu spējis paturēt visas emocijas un pārdzīvojumus sevī.
Neviens nav nelaimīgi apmaldījies. Es aptuveni zinu vietu kur mēs atrodamies, un es arī zinu kur jādodas tālāk.[i]Aptuveni.Un ja es neesmu kaut ko sajaucis, un pārējie nekur nav noklīduši, tad es apmēram zinu, kur arī viņi varētu atrasties. Pieņemu, ka pārējie nav sašķēlušies un viņiem karte ir? Cik ilgi jūs vēl palikāt tajās mūra sienās, pēc manas nozušanas? Kriss vaicāja Klērai. Tas bija svarīgi, lai atrastu pārējos.
Es nezinu, kas ir Aleks un ko viņš šeit meklē, tādēļ nevaru atbildēt. Kriss sacīja. Viņš pat tā īsti nespēja saprast, kā šeit ir tikusi Samanta, un kur nu vēl citi, ko viņa piemin.
Un jums pietiktu spēka tagad turpināt ceļu, vai labāk sameklēsim kādu vietu kur varētu pārnakšņot? pusis vaicāja. Ja viņi ietu, tad būtu jāiet visa nakts ar tikai īsām atpūtas pauzītēs.

[September]

-Ak nē, atkal kaut kas notiek.- Andrea pie sevis noburkšķēja. Meitene pieskrēja pie Elvīras un roku aizlika aiz pakauša. -Elvīra, Elvīra, Elvira... ... .., tu dzirdi?- viņa vāji paplikēja pa vaigu. Kaut es varētu tikt prom no šejienes. viņa nodomāja.

[washulis]

Cik ilgi. Nu, nezināšu konkrēti pateikt. Kad tu pazudi, tad varbūt kādu pusdienu, kad pati noklīdu. Te ir tīri sarežķīti saprast, kad ir nakts, kad diena un kas vispār notiek. Nu, tā apmēram. Man liekas, ka tobrīd karte bija pie Henrija, bet es varu kļūdīties.

Klēra jau pamazām nomierinājās, apzinoties, ka vairs nav viena. Viņa jau bija visai satraukta, kad Kriss pasuda, bet kad arī pati pazuda...

Labi. Esmu gatava iet nez cik ilgi, lai tikai nokļūtu drošībā. Viņa vēl piebilda.

Sema? Vai Samanta, nezinu, kā pareizāk? Varbūt pastāsti, kā te nokļuvi? Viņa pagriezās pret nepazīstamo meiteni.

Šo rakstu rediģēja washulis: 05.11.2008 21:19

[Malduguns]

Henrijs pasmīnēja, kad vīriņš teica, ka viņi nav kanibāli.
-Ja nu kas, turēšu jūs pie vārda un goda,-viņš piezīmēja.
Nopētījis telti, kurā bija klāts galds, puisis pasmaidīja. Tikai tagad vēders tā no tiesas lika manīt par to, ka sen nav ieturēta puslīdz normāla maltīte.
-Mēs varbūt paēdīsim, jo esam diezgan paguruši un tad jau atbildēsim un visiem jūsu jautājumiem, ja vien tas būs mūsu spēkos un zināšanā,-puisis sacīja.

[Džea]

Viņi jau atkal runāj par kautko tādu, ko Sema nezināja. izskatījās ka meitenei īpaši viegli nav gājis, tacu Samanta par to īpaši neuztraucās.
Sema,Samanta. Sauc kā ērtāk.
Brunete sacīja, vai viņa bija gatava iet tālāk? Kādēļ ne, var gadīties, ka tie tēvaiņi viņus tomēr atrod.
Tu tiešām gribi klausīties? Tas ir diezgan garš stāsts?
Viņa pablenza uz meiteni, kuras vārdu starp citu vel nezināja, un sāka stāstīt.
Padomā tik, par jums raksta visas avīzes. Pazudusi vesela klase, kautko tādu katru dienu nepiedzīvosi.
Īss smiekliņš, kas gan nebija no prieka.
Redz, mans brālis nolēma kļūt par varoni, jūs izglābjot, tadēļ arī devās uz skolu. Es protams viņam sekoju, lai gan šis stingri beija teicis palikt mājās,itkā es kādu kautkad esmu klausījusi. Viņš ar kautkādu večuku devās iekšā bet es nezin kādā līdz atradu Krisu

[CityCat]

Henrijs, Helēna


Protams, protams... Jūs varat ēst visu, kas atrodas uz šī galda, bet mans ieteikums būtu neēst tās mazās, zaļās odziņas. Viņas ir ļoti stipras un pēc tam jums būs gāzes! Heriko paskaidroja. Tā kā viesi bija pārguruši, tad lai cik ļoti viņam arī to negribētos, viņš nolēma, ka jāatļauj viņiem atpūsties, tādēļ visu laiku stūķēja sev mutē ēdienu, lai neūtu jārunā.
Savu ēdiena trauku viņš visu laiku piepildīja gaidīdams to brīdi, kad abi cilvēki viņam pretim būs paēduši. Večuks juta, ka vēderā drīz vien vairs galīgi nebūs vietas.


Klēra, Samanta

Pus dienu... Ja viņi ir devušies pareizi, tad pašlaik viņiem vajadzētu būt dimatu ejā... Bet ja tur ir Henrijs, man uz viņu ir tāda nelaba nojausma, ka viņš varētu pārējos vedinat uz neparaizā ceļa, lai arī viņiem būtu vairāk "piedzīvojumu". Kriss mazliet domīgi teica. Henrijs viņam nepārāk patika. Tāds pārāk lecīgs. Kriss mazliet bažīgi paskatījās uz Klēru. Viņš zināja (vairāk nekā redzēja), ka viņa ir sagurusi, tā pat arī Samanta, un jebkurā gadījumā, viņi varēja mazliet pāris stundas atpūsties, jo ja pārējie ir pie dimantu Alejas, tad tai cauri ir jāiet vesela diena, tādēļ viņi vēl paspētu viņus atrast.
Es zinu vietu, kur mēs varētu nedaudz atpūsties. Varbūt labāk mazliet atvelkam elpu, pirms dodamies? Kriss sacīja. Viņš šo izvēli neuzspieda - drīzāk piedāvāja.
Nemaz jau tik garš šis stāst nebija! Kriss mazliet ķircinādams sacīja. Bet būtībā, tas bija visai nopietni. Un večuks, kas tas par večuku? Nevar būt ka Joržiks... Viņu taču... viņu... nogalināja.
Tas večuks, ko tu pieminēji... Viņš nebija skolas apkopējs - Joržiks? Tāds vec vīrs ar baltu bārdu un pliku galvvidu? pusis dežīgi vaicāja. Tas bija svarīgi, jo tad viena vainas apziņa būtu no Krisa pleciem nosts.

[washulis]

Labi, Sema. Esmu Klēra. Viņa ar sevi iepazīstināja un pasmaidīja.

Patiesībā, jā. Negribu tēlot nez kādu supervaroni. Atpūta lieti noderētu. Un kas tā par Dimantu aleju? Tāda, kur tiešām ir dimanti? Viņa ieminējās, bet tad klausījās Semas stāstā.

Joržiks? Viņš taču... Vai tad viņu nenogalināja, kad viņš mēģināja aizbraukt no skolas. Klēra ierunājās, nopētot abus.

OCC: vai man tā tikai liekas, vai arī ATD pavedienā tiešam nav Džea anketas (tik tā, intereses pēc)

[Džea]

Es īsti neatcero bet iespējams.
Samanta domīgi noteica paskatoties uz Krisu. Viņa pat īsti vairs neatcerējās kā nokļuva šajā mežā. Meitene bija tikai sekojusi Aleksam un tam vecajam večukam.
Lieliski .
Pareizāk tagad būtu teikt ''Priecājos iepazīties'' Vai citas tamlīdzīgas frāzes, taču šī nebija īstā vieta kur ko tādu teikt.
Varam arī atpūsties. Pašlaik vēlos tikai atrast Aleksu(vai arī neatrast)_ un doties no šejienes prom


ooc: Anketa\ bija šeit

[Malduguns]

Henrijs ar ēšanu nesteidzās. Viņš zināja, ka kuņģis ir saņēmis šādu tādu atpūtu un tagad, kad tas vēl vairāk grib ēst, nevar to strauji piestūķēt ar visu, kas ienāk prātā. Tieši tādēļ puisis sākumā mazliet padzērās, lai uzlabotu gremošanu, un tad palēnām ķērās klāt gaļai un augļiem.
-Ļoti garšīgi, starp citu,-viņš piezīmēja.

[Flightless Bird]

Helēna bija pārāk aizņemta ar visa jaunā aplūkošanu, sadzirdēšanu un sasmaržošanu, lai aktīvi piedalītos sarunās. Viņa tikai visu uzmanīgi vēroja un centās pēc iespējas vairāk iegaumēt un uztvert, jo nez kāpēc šķita, ka tas vēlāk varētu noderēt. Īpaši viņa apbrīnoja zilos, mirdzošos tauriņus un dejojošos cilvēkus.
Tik ļoti aizņemta bija meitene, ka ēdienam kanpi pieskārās. Viņa izskatījās pilnīgi iegājusi savā pasaulē, laimīga.

[Mazpēdis]

Sajūtas bija dīvainas. Meitene itkā neko konkrētu nejuta, tomēr viss skraidīja pa vāns galvu un ap ķermeni. Bija tik jocīgi tā vienkārši gulēt un vēlēties piecelties, bet nespēt.
Balss, kas izlauzās caur viegliem murgiem likās tik tuva un tomēr nesasniedzama. Tā negribējās aiziet no šīs miera stadijas. Beidzot bija labi. Beidzot nemocīja izsalkums, aukstums nelikās tik liels, drēbes nelikās mitras, nelikās, ka viņiem varētu draudēt briesmas vai, ka Elva būtu jau tik ilgu laiku viena klīdusi pa šo vājprāta vietu. Un nebija arī stindzinošās domas, ka viņai būtu jābēg vai jābīstas no kāda. Viņa vienkārši gulēja un centās aizmiersties. Varbūt tā būtu vēl patīkamāka sajūta...
Bet tomēr, viņa saprata, ka ātrāk izkkļūstot no šī murgainā meža meitenei šī sajūta būtu iespējama vēl stiprāka, tāpēc viņa pretojās kārdinājumam un atsaucās uz balsi, kas sauca viņas vārdu.
Kas?... Ak, jā, es dzirdu, dzirdu. Viņa ar diezgan neskaidru tekstu izteica vārdus, kurus drīzāk varēja nosaukt par skaņām. Atverot acis pirmais ko viņa, protams, ieraudzīja bija Adreanas seja. Paldies.. Viņa uzsmaidīja meitenei un mazliet pagrūši piecēlās sēdus. Tas bija interesanti. meitene bija novērsusi skatienu no pārējiem un centās apdomāt nesen notikušo un to, kas varētu notikt tākāk.

[CityCat]

Henrijs, Helēna

Heriko vairs nespēja sevī dabūt ne kumosa. Gaidot kad viesi paēdīs, viņš pats pārēdās. Un kad viņš bija pārēdies, vīram vienmēr gribējās gulēt. Tā laikam ir daudziem.
Garšīgi? Man prieks par to! Heriko teica. Tā kā viņš šobrīd bija pārēdies, tad tas vairs nelikās tik garšīgi.
Jūs jaunā dāma, gan labāk ieēdat tā vairāk! Jums jau cauri var redzēt! viņš vēl piebilda.


Klēra, Samanta


Jā, īsti... bet tiem piekļūt ir gandrīz neiespējami. Kriss paskaidroja.
Un es domāju, ka Joržiks tika nogalināts, bet kā šķiet viņš ir kaut kā izķepurojies!Un labi, ka tā!Bet tagad, mums vēl ir mazliet jāpaiet, šeit nebūtu pārāk droši nakšņot! pusis sacīja. Un sāka doies nost no takas. Jo ātrāk mēs tiksim tur, jo vairāk sanāks laika atpūsties! viņš teica, lai gan zināja, ka meitenes droši vien ir ļoti nogurušas.

Pārējie

Dimantiņi koka mizās sāka raustīties. Gaisma kļuva blāvāka, līdz izdzisa pavisam, it kā tiem būtu nosēdušās baterijas. Jauniešus apņēma pilnīga tumsa, ka gandrīz neko nevarēja saredzēt. Būtībā, viss ko varēja saredzēt bija neskaidri silueti. Un nekas vairāk.