Pēdējais klases vakars, [GM][PZP] Opcijas

[CityCat]

Pēdējais klases vakars

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums66354978/bukucis3/engjeliits/castle-4.jpg)



Skola

Kembridžas mazpilsētas skola. Jau apmēram 200 gadus veca. Neviens nezin cik tieši. pati skola izskatās senatnīga. Ar balkoniem un akmens skulptūrām. Ēkas mūri vinmēr šķita augsti un pelēki. Vietām nolupuši ķieģeļi. Apkārt auga zaļa zālīte, ar dažviet skolēnu iemītām taciņām, Kā arī veci, skoēnu aprakstīti, koka soliņi.Nedaudz tālāk no skolas atrdodas neliels, bet toties ļoti dziļš ezers.
Skolas pagalmā atrodas veca strūklaka. Tiesa tajā nekad nav ūdens.



Vēstule, ko katram skolēnam ir atsūtījusi mis Džonsone.



Labdien! Jums š.g. 13.jūnijā, tieši 18.00 ir jāpulcējas pie skolas ieejas. Durvis būs slēgtas. Skolas apkopējs - Joržiks Ventels jūs ielaidīs. Lūdzu paņemiet līdz visu nepieciešamo vienai nedēļai, tai skaitā arī ēdienu. Ja vēlesities kaut ko vairāk uzzināt, tad prasiet Joržikam.
Man tiešām no visas sirds žēl, ka nevarēšu jums pievienoties kopīgajā klases nedēļā. Cerams, ka lieliski pavadīsiet kopā laiku.

Ar mīļiem sveicieniem,
Jūsu skolotāja - Džonsone!

Spēlē piedalās :

Mazpēdis
Nīcele
washulis
mesmers
Tējas lapa
Semijs
Debija
Meitene ar rozīnīti
Hermiiione
kruta102
storyteller
Epilepsija
Lianjuks
La Keira
Mr. Green


piedodiet, ja kādu aizmirsu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif)




____________________________________________________________________


neliela info, lai neradītos aizķeršanās.... Jūs visi, kopā esat nomācījušies 12 gauds (varbūt kāds arī mazāk, ja dzīves vietas ir mainītas),
tomēr ne visu par saviem klasesbiedriem jūs zināt. Kā jau mazā ciematā, tur tiek daudz tenkots. Tādēļ daudzas jums zināmās lietas par cilvēku ir aplamas.
Skolas apkopējs Joržiks ir nedaudz nojūdzies 72 gauds vec večuks, kuram patīk stāstīt visādas pasaciņas.
Mis Džonsone ir riebīga skolotāja, kas ir mīļa tikai tad, kad tikusi prom no savas audzināmās klases.


Tā - cerams, ak jums būs interesanti (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[September]

Zole, viegli. viņa nodomāja. -Jā ir viens tāds jautājums, bet baigi muļķīgs.- Andrea noteica. Meitene saņēma zēna roku. -Interesanti, vai mums vēl ilgi būs jāiet līdz tam eleksīram?!? Man jau liekas, ka mēs šajā mežā uzturamies veselu mūžību.- viņa sacīja un pagriezā galvu pet zēnu.

[Tējas lapa]

Kāds jautājums? Jautā nekautrējis. Adrians iedrošināja meiteni. Es arī ceru, ka nav jāiet. Bet ko padarīs cik jaiet tik jāiet. Šeit nemaz nav tik briesmīgi. Tikai ja nebūtu jābēg no visādām tur ugunslodēm un vēl sazin ko. Viņš saspieda mazliet ciešāk viņas roku.

[September]

-Es nekautrējos, bet tas jautājums bija pārāk muļķīgs lai to uzdotu!- Andrea noteica. Ak kungs, nekad neesmu redzējusi kaut kādas ugunslodes, izņemot šodienu. -Tev ir bijusi kāda draudzene, nu meitene.- viņa jautāja un nosmēja par savu jautājumu. Es domāju, ka viņam bijušas vismaz simts. Nu labi mazāk. meitene nodomāja.

Šo rakstu rediģēja Sisters point: 20.07.2008 12:55

[Tējas lapa]

Jā man ir bijušas pāris meitenes. Ar pēdējo izšķīros pāris nedēļas atpakaļ. Adrians nesūdzējās par meiteņu uzmanību, bet reizēm viņam tas piegriezās. Tas bija tas jautājums kuru gribēji uzdot ja nē tad uzdod. Viņš uzrāva vienu uzaci uz augšu un ieskatījās viņas acīs.

[September]

-Vispār nē. Es gribēju citu uzdot, bet vairāk nē. Ja drīkst jautāt, kapēc tu izšķīries no tās pēdējās?- Andrea novīpsnāja un skātījās pretim zēna acīm. -Es sapratīšu, ja tu negribēsi pa to runāt.- viņa mierīgi noteica un ar brīvo roku pavilka tuvāk savu iPodu lai nepazūd.

[Tējas lapa]

Uzdod, uzdod. Nekas traks nebūs. Kāpēc izšķīros? Mēs bijām ļoti līdzīgi, bet no otras puses tik atšķirīgi. No sākuma viss bija labi, bet tad viss sāka grimt. Mēs to nevarējam vairs izsturēt. Nevarējā izsturēt, ka jamoca vienu otru, tādēļ izlēmām izšķirties. Adrians mēģinaja atcerēties kāds bija tas laiks, kad viņš bija kopā ar Evu. Bet tagad esam diezgan labi draugi.

[September]

Viņš bija kopā ar to meiteni kurai bija tie skruļļainie mati un viņai patika fizika. Viņa bija diezgan normāla, bet ar viņu nemaz nebiju sarunājusies, tikai redzēju no malas. viņa nodomāja. meitenei bija nošļukusi viena kleitas lencīte, bet viņa to nepamanīja. - Jūs kopā labi izskatījāties. Cik jūs ilgi bijāt kopā?- Andrea jautāja un pieliecās pie zēna lūpām lai tās maigi noskūpstītu.

[Tējas lapa]

Tu viņu pazini? Viņš mazliet pārsteigts jautāja. Tā nu gan Adrianam bija pirmā dzirdēšana. Es ar viņu kopā biju gandrīz divus mēnešus. Pietrūka divas dienas un tad tā būtu. Puisis nopūtās. Dažreiz viņam bija žēl tas, ka viņš ar Evu izsķīrās, bet tie bija vecie labie laiki. Tā bija pagātne, tagad bija nākotne un Andrea.

[September]

-Nu it kā nē, bet es ar viņu mācījos vienā grupā, tas bija fizikā. Viņa man sēdēja priekšā ar savu draudzeni, un es sēdēju aizmugurē ar Deivisu.- viņa sacīja. Meitene novērsās no zēna acīm un skatījās kaut kur tālumā. -Tu gribi viņu atpakaļ?- Andrea jautāja.

[Tējas lapa]

To nu gan es nezināju. Kas tik neatklājas. To gan var teikt. Nē negribu. Man labāk ir, ja mēs ar Evu esam tikai druagi tā ir labāk gan man gan viņai. Viņš godīgi atbildēja meitenei.

[September]

-Tam es ticu, bet.. nu jā.- Andrea noteica un piecēlās sēdus, tad meitene nogūlās blakus zēnam. -Kā tu zini, ka viņai tā būs labāk, varbūt viņa vēl aizvien grib būt ar tevi kopā un tu tāpat.- viņa jautāja zēnam un pat nepagrieza galvu uz zēna pusi.

[Flightless Bird]

Oukei, ja jau spamojam, tad kāpēc ne (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)

Helēna kādu brīdi bija īgni grozījusies, nespējot atrast sev pienācīgu nodarbi. Īgnumu raisīja ne tikai doma, ka viņa atkal visu čakarē, bet arī apstāklis ka maizīte, ko viņa nupat bija apēdusi, kuģī bija visai nemierīga un raisīja vieglu nelabumu. Lai novērstu no tā domas, meitene ar pusotru ausi paklusījās, ko runā Andrea un Adrians. Hmm... Helēna atplauka nelielā, velnišķīgā smīniņā.
Klau, Henrij, viņa pierāpja puisim tuvāk un apgūlās blakus, Kā tev ir bijis ar meitenēm agrāk?

[Malduguns]

Henrijs palūkojās uz Helēnu ar tik lielu pārstiegumu, ka viņa acis izskatījās īpaši lielas un ļoti zilas. Sejā bija redzams neviltots izbrīns.
-Kā to tagad saprast?-viņš vaicāja, vēl aizvien pārsteigti lūkojoties uz meiteni un turot klēpī lielo, melno grāmatu.

[Flightless Bird]

Helēna iekšēji uzjautrinājās par Henrija pogu acīm, bet ārēji izkatījās tīri pieklājīgi.
-Tieši tā kā es pajautāju, dārgais. Viņa mīlīgi pasmaidīja. Tev ir kādreiz bijusi meitene? Nu draudzene? Interesanti, tam ir vēl kāds piemērotāks sinonīms? viņa domīgi pacēla vienu uzaci.

[Malduguns]

Henrijs nožagojās, aizvēra grāmatu un pārbrauca ar plaukstu pār tās vāku.
-Un kā tev šķiet?-Henrijs atbildēja ar pretjautājumu. Izklausījās, ka viņš drīzāk izvairās atbildēt, jo šī tēma viņam neliekas īpaši patīkama.

[Flightless Bird]

Helēna viegli sabozās par tādu izvairīšanos atbildēt.
-Zini, es domāju, ka tu visu mūžu esi ievērojis celibātu un tā arī turpināsi. Viņa sarkastiski teica un pārgrieza acis.

[Malduguns]

Henrijs pieliecās Helēnai tuvāk klāt. Pārsteigums bija no skatiena izgaisis un nu tajā dega neliela ķircināšanas uguntiņa.
-Nu tur tu kļūdies, jo tonzūra man nu nepavisam nepiestāvētu,-viņš sacīja un cieši lūkojās uz Helēnu.

[Flightless Bird]

Helēna samulsa. Celibāts ar tonzūru ir kaut kā saistīts? tomēr pēc brīža viņa aizgainīja šo ne gluži svarīgo domu un pievērsās svarīgākajam.
-Tad sagraj manu maldīgo priekšstatu. Kādas meitenes piesaista tavu uzmanību? Kādos daudzumos? Pēdējos vārdus apslāpēja kluss spurdziens.

[Malduguns]

Henrijs sarauca degunu un pašķielēja uz Helēnu.
-Tādas, kuras spēj pašas patstāvēt par sevi. Un tādas, kuras pirmām kārtām ir draugi un caur šo draudzību izaug kas vairāk,-Henrijs sacīja.-Bet lielākoties tam nebija nekādas nozīmes,-īsa piezīmīte no puiša puses.

[Flightless Bird]

Helēna jutās bezmaz glaimota, ka ir vairāk vai mazāk iekļuvusi starp šīm par sevi pastāvošajām meitenēm. Tomēr Henrija pēdējā piezīme viņu samulsināja.
-Kāpēc tad tā? Kā tam var nebūt nozīmes? meitene sarauca uzacis.