Pēdējais klases vakars, [GM][PZP] Opcijas

[CityCat]

Pēdējais klases vakars

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums66354978/bukucis3/engjeliits/castle-4.jpg)



Skola

Kembridžas mazpilsētas skola. Jau apmēram 200 gadus veca. Neviens nezin cik tieši. pati skola izskatās senatnīga. Ar balkoniem un akmens skulptūrām. Ēkas mūri vinmēr šķita augsti un pelēki. Vietām nolupuši ķieģeļi. Apkārt auga zaļa zālīte, ar dažviet skolēnu iemītām taciņām, Kā arī veci, skoēnu aprakstīti, koka soliņi.Nedaudz tālāk no skolas atrdodas neliels, bet toties ļoti dziļš ezers.
Skolas pagalmā atrodas veca strūklaka. Tiesa tajā nekad nav ūdens.



Vēstule, ko katram skolēnam ir atsūtījusi mis Džonsone.



Labdien! Jums š.g. 13.jūnijā, tieši 18.00 ir jāpulcējas pie skolas ieejas. Durvis būs slēgtas. Skolas apkopējs - Joržiks Ventels jūs ielaidīs. Lūdzu paņemiet līdz visu nepieciešamo vienai nedēļai, tai skaitā arī ēdienu. Ja vēlesities kaut ko vairāk uzzināt, tad prasiet Joržikam.
Man tiešām no visas sirds žēl, ka nevarēšu jums pievienoties kopīgajā klases nedēļā. Cerams, ka lieliski pavadīsiet kopā laiku.

Ar mīļiem sveicieniem,
Jūsu skolotāja - Džonsone!

Spēlē piedalās :

Mazpēdis
Nīcele
washulis
mesmers
Tējas lapa
Semijs
Debija
Meitene ar rozīnīti
Hermiiione
kruta102
storyteller
Epilepsija
Lianjuks
La Keira
Mr. Green


piedodiet, ja kādu aizmirsu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif)




____________________________________________________________________


neliela info, lai neradītos aizķeršanās.... Jūs visi, kopā esat nomācījušies 12 gauds (varbūt kāds arī mazāk, ja dzīves vietas ir mainītas),
tomēr ne visu par saviem klasesbiedriem jūs zināt. Kā jau mazā ciematā, tur tiek daudz tenkots. Tādēļ daudzas jums zināmās lietas par cilvēku ir aplamas.
Skolas apkopējs Joržiks ir nedaudz nojūdzies 72 gauds vec večuks, kuram patīk stāstīt visādas pasaciņas.
Mis Džonsone ir riebīga skolotāja, kas ir mīļa tikai tad, kad tikusi prom no savas audzināmās klases.


Tā - cerams, ak jums būs interesanti (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Tējas lapa]

Protams. Viņš zemā balsī nomurmināja. Adrians piespieda savu ķērmeni tuvāk meitenes augumam un kaislīgi noskūstīja viņš lūpas. Pēc tam pārejot uz auss ļipiņu, kaklu un pleciem. Ar roku puisis pavilka zemāk Andrea kleitas lencīti.

[Semijs]

Einārs drusciņ noraustījās, kad viņam blakām nometa būrīti ar skorpionu iekšā, jo tas bija, kas negaidīts.
-Viņam būris nevar saplīst šādi te lidinoties? Kaut kā gribās staigāt bez pietūkušas rokas.-
Viņš nosmīnēja un uzlūkoja Lilīanu.
-Piesēd.. amm vellu neesmu īsti garšojis, bet es varu garantēt, ka spalvu kamolu varētu izspļaut, kad viņu apēd.-
Puisis brīdī nopētija, kas notiek apkārt un noteica.
-Heh, nekad nebūtu iedomājies, ka kāds mūsu klasē ar kādu salaistu.-

[Malduguns]

Henrijs lūkojās uz Helēnu. Mazliet dumju skatienu, bet tomēr bezgala mīļu.
-To tavas rokas, kā jau teicu, es pieņemtu jebko,-viņš noteica vien acumirkli pirms meitene bija piekļāvusi savas lūpas Henrija lūpām.
Puisis sajutās kā septītajās debesīs, nē drīzāk kā paradīzē, kurā ir sniegts viss un viss ir arī atļauts. Henrijs atbildēja meitenes skūpstam un piekļāva viņu sev ciešāk klāt. Viņas skaisto, smalko augumu.

[September]

Meitene pasmaidīja. -Skaidrs. Andrea sacīja un savu roku uzlika zēnam uz krūtīm, bet ar otras rokas rādītājpirkstu nobrauca no kakla līdz zēna biksēm, un pievelkot viņu pavisam klāt. Viņa iekoda lūpā. Pēc mirkļa meitene skūpstīja viņa lūpas. Zēna skūpsti lika meitenes ķermenim patīkami notrīsēties. Par lencīti kuru zēns noslidināja zemāk viņa nelikās ne zinis. -Cik pulkstens?- viņa jautāja Eināram.

Šo rakstu rediģēja Sisters point: 07.07.2008 19:52

[Flightless Bird]

Helēna atrāvās no Henrija lūpām (kaut patiesībā tas nebija gluži tas, ko viņa vēlējās, tomēr viņai bija jāsamierina abas savas puses - prātīgā un mīlošā) un sāka klusu smieties.
-Henrij, nerunā tā. Viņa teica ar maigu smaidu uz lūpām. Tā tu pilnīgi pazaudēsi sevi, tu taču neesi tas, kas ietu sievietes pavadā.

[Malduguns]

Henrijs neatbildēja. Viņš vēlriez piekļāva Helēnas lūpas savējām. Meiteni negribējās laist vaļā un turēt savās rokās mūžīgi. Tomēr arī viņš uz mirkli atrāvās, lia palūkotos meitenes acīs.
-Nē, bet es meklēju pietiekoši labus eksemplārus, lai varbūt tomēr paļautos uz sievietes gādīgajām rokām,-klusi vārdi.-Lai gan visdrīzāk tev ir taisnība.

[Semijs]

Puisis paskatījās uz roku, kur pulkstenis nebija un atbildēja.
-Tieši tik daudz, lai izbaudītu vētrainu nakti.-
Nosmīnējis, viņš paņēma vēlvienu glāzi un paskatījies uz Liliānu teica.
-Šņabi, viskiju, kolu?-

[Lianjuks]

- Gan jau neizlīdīs un, ja izlīdīs tad redzēs... Man ir līdzeklis, kas palīdzēs. - Liliāna vēroja savu jenotu, kurš bija sācis grauzt Henrija bikses.
- Visu kopā var? Kārtis spēlēt māki? Muļķīgs jautājums. - skatiens piekalās jenotam.
- Empi, liec mierā Henrija bikses!

[Semijs]

Einārs izbrīnīti pasmaidīja un salēja visus kopā vienā glāzē, smukās proporcijās, lai nebūtu pārāk stipra.
-Kārtis protams spēlēju, tev ir?-
Viņš pasniedza Liliānai glāzi un turpināja.
-Kā vispār šis pasākums? Spētu iedomāties, ka mūsu klasē ir tik daudz balodīšu?-
Puisis nosmīnēja.

[Tējas lapa]

Kaut kur steidzies? Adrians jautāja, kad meitene Eināram paprasīja cik pulkstens. Viņš vienkārši stāvēja un skatījās uz meiteni, un domāja par to kā tāds skaistums varēja piekrist būt kopā ar viņu. Ar puisi, kurš, ar neko neizsceļas, kuram varbūt ir nāvējoša slimība un daudz dažādi mīnusi. Kāpēc? Pār viņa lūpām klusi gandrīz nedzirdami pārvēlās vārds.

[September]

-Nē, it nekur.- Andrea atbildēja un noskūpstīja viņa lūpas. -Ko? Kaut kas noticis? Es izdarīju kaut ko nepareizi?- viņa vaicāja. Vētaina nakts, patiešām. meitene pasmaidīja un atmeta matus atpakaļ.

[Tējas lapa]

Nē viss ir kārtībā, viss ir ideāli. Adrians sapurinaja galvu lai aizdzītu domas. Tad labi, ka nav nekur jāsteidzas, jo es tevi tāpat nekur nelaistu. Viņš pasmīnēja un jau otra meitenes lencīte tika noslidinata zemēk.

[September]

-Ak tā, ja!?!- viņa pasmaidīja un sāka skūpstīt zēna kaklu un tad virzijās augstāk līdz nonāca pie zoda. -Ja, es nebūtu šeit, es būtu pie Djūka un mēs ietu uz zāli.- viņa iečukstēja zēnam ausī un maigi noskūpstīja auss ļipiņu.

[Tējas lapa]

Bet tu esi šeit kopā ar mani kaut kādā mežā. Viņš skūpstīja viņās kaklu un plecus. Kas ir Djūks? Tikai tagad līdz viņa smadzenēm aizgāja vārds, kurš nebija viņam pa prātam. Adrians paskatījās uz meiteni ar sarauktu pieri un dīvainu skatienu.

[September]

Meitene pasmaidīja vēl platāk. -Tas ir mans deju partneris, mēs mācamies sacensībām. Nu sporta dejām.- viņa atbildēja. -Tu vari neuztraukties man viņš nepatīk, bet viņš ir foršs.- meitene noteica un uzlika vienu roku uz zēna pleca, bet otra palika uz viā krūtīm.

[Tējas lapa]

Skaidrs. Viņš novilka. Adrians pieliecās un rotaļīgi noskūpstīja viņas auss ļipiņu un brītiņu ar to spēlējās. Viena roka atradās uz meitenes gurna, bet otra glāstīja Andrea roku. Maigi kā rotaļīgs, vasaras vējiņš. Atravies no viņas auss ļipiņās puisis palūkojās viņas acīs.

[September]

meitene paskmaidīja, kad Adrians skūpstija viņas auss ļipiņu. -O, jā.-viņa noteica un palūkojās uz savu kleitu kurai abas lencītes bija noslidinātas zemāk, tad viņa atbildēja viņa skatienam. -Varbūt šo visu varam turpināt sēžot vai guļot, vai sazin kā vēl, jo man jau sāk sāpēt kājas.- viņa ierosināja.

[Tējas lapa]

Ja tu mirklīti uzgaidītu tad es varētu izspildīt tavu lūgumu. Adrians vēl pēdējo reizi noskūpstīja meiteni un aizgāja līdz savām mantām. Atrāvis vaļā somu viņš ar mokām izvilka segu. Aizstaisījis somu puisis pat nevienu neievērojis aizsoļoja atpakaļ pie Andreas. Iegājis vēl dziļāk tumsā Adrians noklāja segu uz zemes. Jūsu vēlme ir izspildīta. Ar nelielu smaidu viņš norādīja uz segu.

[September]

-Labi,- viņa noteica un vērās zemē, kur auga zāle. Pēc mirkļa, kad zēns atnāca ar visu segu viņa teica.- Cik vilinoši,- viņa pasmaidīja, tad satvēra zēnu aiz rokas un apsēdās, pavelkot līdzi arī viņu. -Nu ko, jauki.- viņa noteica.

[Lianjuks]

- Ir, ir... Es domāju, ka ir līdzi. - smīnot noteica Liliāna. Jenots lika mierā Henrija bikses un atgriezās.
- Pasākums interesants, bet interesanti... Diez, pie šīs putnu vairošanās būtu vainīgs izdzīvošanas instinkts, kas neganti rosās šo putneļu smadzenēm? - irāvus kādu malku no pasniegtās glāzes Liliāna izbrīnīti pavērās šķīdumā.
- Īpatnēji. Iedomāties spētu, ja man liktu, bet ja neliktu - neiedomātos. - meitene nolika glāzi uz skorpiona būrīša un sāka rakāties pa somu.