Pēdējais klases vakars, [GM][PZP] Opcijas

[CityCat]

Pēdējais klases vakars

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums66354978/bukucis3/engjeliits/castle-4.jpg)



Skola

Kembridžas mazpilsētas skola. Jau apmēram 200 gadus veca. Neviens nezin cik tieši. pati skola izskatās senatnīga. Ar balkoniem un akmens skulptūrām. Ēkas mūri vinmēr šķita augsti un pelēki. Vietām nolupuši ķieģeļi. Apkārt auga zaļa zālīte, ar dažviet skolēnu iemītām taciņām, Kā arī veci, skoēnu aprakstīti, koka soliņi.Nedaudz tālāk no skolas atrdodas neliels, bet toties ļoti dziļš ezers.
Skolas pagalmā atrodas veca strūklaka. Tiesa tajā nekad nav ūdens.



Vēstule, ko katram skolēnam ir atsūtījusi mis Džonsone.



Labdien! Jums š.g. 13.jūnijā, tieši 18.00 ir jāpulcējas pie skolas ieejas. Durvis būs slēgtas. Skolas apkopējs - Joržiks Ventels jūs ielaidīs. Lūdzu paņemiet līdz visu nepieciešamo vienai nedēļai, tai skaitā arī ēdienu. Ja vēlesities kaut ko vairāk uzzināt, tad prasiet Joržikam.
Man tiešām no visas sirds žēl, ka nevarēšu jums pievienoties kopīgajā klases nedēļā. Cerams, ka lieliski pavadīsiet kopā laiku.

Ar mīļiem sveicieniem,
Jūsu skolotāja - Džonsone!

Spēlē piedalās :

Mazpēdis
Nīcele
washulis
mesmers
Tējas lapa
Semijs
Debija
Meitene ar rozīnīti
Hermiiione
kruta102
storyteller
Epilepsija
Lianjuks
La Keira
Mr. Green


piedodiet, ja kādu aizmirsu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif)




____________________________________________________________________


neliela info, lai neradītos aizķeršanās.... Jūs visi, kopā esat nomācījušies 12 gauds (varbūt kāds arī mazāk, ja dzīves vietas ir mainītas),
tomēr ne visu par saviem klasesbiedriem jūs zināt. Kā jau mazā ciematā, tur tiek daudz tenkots. Tādēļ daudzas jums zināmās lietas par cilvēku ir aplamas.
Skolas apkopējs Joržiks ir nedaudz nojūdzies 72 gauds vec večuks, kuram patīk stāstīt visādas pasaciņas.
Mis Džonsone ir riebīga skolotāja, kas ir mīļa tikai tad, kad tikusi prom no savas audzināmās klases.


Tā - cerams, ak jums būs interesanti (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Malduguns]

Henrijs blenza vienā grāmatas punktā. Viņa skatiens bija apstājies pie viena savāda simbola, kurš izskatījās pēc kopā savītām zarainām rokām, kuras tiecas viena pie otras, bet nespēj. Lai gan patiesībā šo simbolu puisis neredzēja. Viņš vairāk domāja par visa esošā ironiskumu.
Kustība viņam blakus un čukstam līdzīgs šņāciens no lūpām, kurās varēja slīgt kā ambrozijā.
Puisis pacēla skatienu un tas pievērsās Helēnas glītajiem vaibstiem.
-Tu taču nedomā, ka viss beidzās tikai ar ābolu, vai ne? Nu ne jau ābola dēļ vien viņus abus izraidīja no paradīzes,-Henrijs vēl aizvien lūkojās uz Helēnu. Ābols starp viņiem palika tikpat kā nepiefiksēts puiša skatienā.
-Bet no tavām rokām es pieņemtu pat indi,-klusā balss bija kļuvusi skumjāka un tajā varēja jaust skaudru patiesību.

[Tējas lapa]

Kas ir Bella? Viņš painteresējās. Jā tagad man mājās droši vien ir brālis. Nu viens no brāļiem. Pārējos sen neesmu saticis. Pašiem sava dzīve un problēmas. Tā runājot viņam uznāca liela vēlme tikt mājās un satikt savu ģimeni. Apskaut viņus un teikt, ka ļoti viņus mīl. Bet tas tagad nav iespējams. Puisisi grūti nopūtās.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 06.07.2008 13:49

[September]

-Viņa ir man lolojums, mīļums un sazin kas vēl. Viņa ir mans maizais suns. Suga ir Ķīnas cekulainais.- Andrea atbildēja un sāka glāstīt zēna muguru. -Tēti es satiku šonedēļ, kad viņš mani veda uz šeieni, bet mamma ir Kanārijusalās, un tētis arī uz turieni aizbrauca, viņi mājās nebūšot mēnesi. Tagad drošivien Maikls ir mājās un pieskata Bellu. Mani vecāki ir iegājuši riktīgās auzās!- viņa sacīja.

Šo rakstu rediģēja Sisters point: 06.07.2008 13:57

[Tējas lapa]

Ķīnas cekulainais? Izsklausas pēc kaut kādas vistas. Adrians sāka smieties. Cekulainais. Viņš vēljoprojām smējās vēderu turēdams. Beidzis smieties viņš paskatījās uz meiteni. Neapvainojies, bet izklausas smieklīgi. Domās puisis mēģinaja iedomāties, kāds tas suns izskatās. Jā, auzās patiešam viņi ir iebraukusi un ļoti dziļi.

[September]

-Hā, hā Adrian ļoti smieklīgi, Bella ir forša, ļoti, ļoti. Un es ļoti ātri apvainojos.- viņa sacīja un piecēlās kājās, uzmetusi viņam nicīgu skanu viņa aizgāja prom. Meitene aizgāja pēc iPoda un tad devās uz nomaļāku telpas stūri, tad viņa tur apsēdās.

Šo rakstu rediģēja Sisters point: 06.07.2008 17:35

[Tējas lapa]

Adrians samulsa. Bet es taču neko nepateicu. Nav tak jāapvainojas dēļ tā, ka nosaucu to kranci par vistu. Viņš palika viens pats sēžot. Nu labi iešu atvainoties. Viņš piecēlās un piegāja pie meitenes, kura sēdēja telpas tumšākajā stūrī. Andrea piedod es negribēju nosaukt tavu mīļo sunīti par vistu. Viņš noklepojās, lai apslēptu smaidu, kas pavīdēja uz mirklīti viņa sejā. Tu vari piedot muļķim, kas nevar paturēt sliktos vārdus pie sevis? Puisis sataisīja bēdīga kucēna acis.

[September]

Viņa samāksloti nopūtās un pacēla acis pret zēnu. Zini man jau tas viss ir piegriezies. -Da tu vari Bellu saukt kā gribi. Manis pēc. Muļķis tu tāds. Nu es par to piedošanu padomāšu. Ko tu darīsi, lai es tev piedotu?- Viņa jautāja un iekoda lūpā.-Un viņa nemaz nelīdzinās vistai!-viņa vēl piebilda.

Šo rakstu rediģēja Sisters point: 06.07.2008 17:55

[Tējas lapa]

Jā, jā es zinu, ka esmu muļķis un vairs nesaukšu tavu Bellu par vistu. Esmu pārliecināts, ka viņa ir ļoti jauks suņuks. Es darīšu visu. Pilnībā visu. Viņš notupās uz viena ceļa viņas priekšā. Saki mana Džuljeta ko, lai daru, lai apliecinātu to, ka nožēloju savu izdarīto? Varbūt nocelt no debesīm zvaigznes un uzpīt tev vainagu no tām? Saki dārgā ko, lai es daru.

[September]

-No tevis iznāktu labs aktieris! Tas taču ir joks vai ne?- Andrea apmulsusi sacīja. -Tu māki pīt vainagu?- viņa jautāja un īss smiekliņš izšāvās no viņas mutes. Viņa saņēma zēna roku un piecēla viņu kājās, un arī pati pie reizes piecēlās. Saņēmusi zēna abas rokas viņa piegāja viņam ciešāk klāt. -Hmm, padomāsim ko es vēlos?- viņa samākslotā balsī teca. -Ak, Romeo, es, es vēlos tevi. Jā, es vēlos tevi visu.- viņa sacīja.

Šo rakstu rediģēja Sisters point: 06.07.2008 18:16

[Tējas lapa]

Nē tas nav joks. Es patiešām māku pīt vainagus. Tas jau nenozīmē, ka esmu zēns, ka to nemācēšu. Adrians saņēma meitenes roku un piecēlās kājās. Viņš viņu cieši apskāva. Es jau esmu tavs. Mana sirds ir tava. Tu vari darīt jebko ko gribi. Es nepretošos.

[September]

-Neko traku, es netaisos darīt, bet varbūt vēlāk. Un es apsolu, es vairs tevi nesāpināšu, man tā šķiet. Es laikam nekad neesmu teikusi, kad, kad tevi mīlu.- viņa sacīja un mazliet piekvīka. Meitene arī viņu cieši apskāva.

[Tējas lapa]

Tu manā sirdī ielēji prieku. Adrians piegrieza meiteni uz riņķi. Es tevi arī, mīļā, es tevi arī. Viņš nolaida Andrea atpakaļ uz zemes. Un, kas tas būs ko tu darīsi? Ja nav noslēpums. Un kāpēc tam jānotiek vēlāk? Puisisi noskūpstīja meitenes pieri.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 06.07.2008 18:38

[September]

Meitenei mazliet sareiba galva. -Nu tad jau redzēs, ko iesāksim. Vaitad tas arī varētu notikt tagad?- Andrea jautāja. -Ja tagad, ko tad tu gaidi?- viņa pasmaidīja un noskūpstīja zēnu uz lupām. -Un ko tu gribi iesākt?- viņa jautāja un pievilka puisi pie sienas un pati pret to atstutejās.

[Tējas lapa]

Es jau nezinu vai tas var notikt tagad, jo tā ir tava ideja. Viņš atbalstīja savas rokas pret sienu katrā pusē meitenes galvai. Tu mani kārdini. Kā suni kam pastiepj desas gabalu, bet kad tas taisās to paņemt ātri atrauj roku. Adrians sāka skūpstīt meitenes plecus.

[September]

-Es jau nepateicu, kas tieši var notikt tagad. Bet kas to lai zin..- viņa sacīja un iekoda lūpā. Meitene atmeta nost matus no pleciem. -Ak es tevi kārdinu, ja?!?- viņa iečukstēja zēnam ausī un tad vņa noskūpstija auss ļipiņu.

[Tējas lapa]

Un tu jau nepateici, kas tieši. Viņš atrāvās no meitenes kakla un ieskatījās viņas skaistajās acīs. Kaut bija tumšs viņš tās redzēja. Un kā vēl kārdini. Puiša acīs iedegās tādas kā liesmiņas. Mīļas, jautras varbūt arī nerātnas. Adriana ķermenis labpatikā notrīsēja, kad meitene noskūpstīja viņa auss ļipiņu.

[September]

Meitene skatījās pretim, viņa acīs arī iedegās tādas takā nerātnas uguntiņas. Viņa pasmaidīja. -Nu ja tu tā saki..- Andrea piekļāva zēnu tuvāk sev. Meitene sāka skūpstīt zēna kaklu, tad pārgāja uz zoda un vēlāk maigi skūpstīja viņa lūpas.

[Semijs]

Einārs paskatījās, kā divi balodīši kaut kur nozūd un vēl divi turpat izklaidējās. Paskatījies pulkstenī, puisis nosmīnējis un skaļi ierunājās ar šokētu toni.
-Bet līdz pavasarim vēl tālu..-
Kūpinādams savu cigareti, viņš izvilka no somas viskiju un kolas pudeli, kā arī vienreizlietojamo glāzīti, kurā proporcionāli salēja abus dzērienus. Iedzēris malku, viņš apmierināti noteica.
-Gards pēc vella.-

[Lianjuks]

Liliāna aizdomīgi nopētija Klēru.
- Man patīk garie spageti. Forši, kad viņi lido cauri degunam. Reiz es bibliotēkā ēdu makaronus. Bibliotekāre mani izsvieda laukā. Tas tādēļ, ka uzšķaudīju makaronus uz viņas grāmatus, kuru viņa lasīja. Kāda brēka? Tas bij romāns par pavāriem. Makaroni piedod garšu, bet varbūt tie viņai nepatika. Es biju plānojusi ēst makaronus ar čilli, bat kā jau teicu vai neteicu, bibliotēkā vairs netiku ielaista. - paraustījusi plecus Liliāna piecēlās kājās. Mirkli vērojusi Henriju viņa vēl nokliedza. - Manam jenotam garšo putnu gaļa, uzmanies!
Aizgājusi līdz Eināram un nosviedusi puisim blakus stikla būrīti ar skorpionu viņa ziņkārīgi noprasīja.
- Kad tad tu vellu ēdi?

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 07.07.2008 15:48

[Flightless Bird]

Helēna viegli uzraukusi vienu uzaci pašķielēja uz Liliānu. Putnu gaļa? ē, nu labi. Negribot lūpās tomēr iezagās smaids, tāpēc viņa papurināja galvu un atkal pievērsās Henrijam.
-Nē, mīļais, ābols bija tikai sākums. Viņa nolaida ābolu un pieliecās puisim pavisam tuvu klāt. Viņus izraidīja par to, ka viņi gribēja dzīvot nevis eksistēt cita radītā gleznā. Meitenes zaļajās acīs pavīdēja tādas kā skumjas. Mēs taču arī gribam, vai ne? Un ja tas ir tāds grēks... viņa pēkšņi izskatījās uzjautrināta, Tad es tev piedāvāju visus pasaules grēkus no savas grēcīgās rokas.
Viņus šķīra tikai sprīdis, un Helēna to vienā mierā pārvarēja, lai pieķļautu savas lūpas Henrija lūpām.