Pēdējais klases vakars, [GM][PZP] Opcijas

[CityCat]

Pēdējais klases vakars

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums66354978/bukucis3/engjeliits/castle-4.jpg)



Skola

Kembridžas mazpilsētas skola. Jau apmēram 200 gadus veca. Neviens nezin cik tieši. pati skola izskatās senatnīga. Ar balkoniem un akmens skulptūrām. Ēkas mūri vinmēr šķita augsti un pelēki. Vietām nolupuši ķieģeļi. Apkārt auga zaļa zālīte, ar dažviet skolēnu iemītām taciņām, Kā arī veci, skoēnu aprakstīti, koka soliņi.Nedaudz tālāk no skolas atrdodas neliels, bet toties ļoti dziļš ezers.
Skolas pagalmā atrodas veca strūklaka. Tiesa tajā nekad nav ūdens.



Vēstule, ko katram skolēnam ir atsūtījusi mis Džonsone.



Labdien! Jums š.g. 13.jūnijā, tieši 18.00 ir jāpulcējas pie skolas ieejas. Durvis būs slēgtas. Skolas apkopējs - Joržiks Ventels jūs ielaidīs. Lūdzu paņemiet līdz visu nepieciešamo vienai nedēļai, tai skaitā arī ēdienu. Ja vēlesities kaut ko vairāk uzzināt, tad prasiet Joržikam.
Man tiešām no visas sirds žēl, ka nevarēšu jums pievienoties kopīgajā klases nedēļā. Cerams, ka lieliski pavadīsiet kopā laiku.

Ar mīļiem sveicieniem,
Jūsu skolotāja - Džonsone!

Spēlē piedalās :

Mazpēdis
Nīcele
washulis
mesmers
Tējas lapa
Semijs
Debija
Meitene ar rozīnīti
Hermiiione
kruta102
storyteller
Epilepsija
Lianjuks
La Keira
Mr. Green


piedodiet, ja kādu aizmirsu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif)




____________________________________________________________________


neliela info, lai neradītos aizķeršanās.... Jūs visi, kopā esat nomācījušies 12 gauds (varbūt kāds arī mazāk, ja dzīves vietas ir mainītas),
tomēr ne visu par saviem klasesbiedriem jūs zināt. Kā jau mazā ciematā, tur tiek daudz tenkots. Tādēļ daudzas jums zināmās lietas par cilvēku ir aplamas.
Skolas apkopējs Joržiks ir nedaudz nojūdzies 72 gauds vec večuks, kuram patīk stāstīt visādas pasaciņas.
Mis Džonsone ir riebīga skolotāja, kas ir mīļa tikai tad, kad tikusi prom no savas audzināmās klases.


Tā - cerams, ak jums būs interesanti (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[CityCat]

Es jums parādīšu ceļu, kad nonāksim drošībā no uguns. Bet tagad labāk skrien un vairāk jautājumsus neuzdod. Kriss atteica Henrijam un turpināja visus mudināt pielikt soli.
Uguns liesmas gandrīz vai mina uz papēžiem un karstums bija neizturams.

[Tējas lapa]

Un ko es mēģināju pateikt. Viņš dusmīgi noteica un sekoja pārējiem, kuri bija izvēlējušies sekot Krisam. Kas tās par liesmām un kurš aizdedzinājis šo mežu? Viņš sāka skriet ātrāk, lai panāktu Krisu. Vai arī tas ir kārtējais stulbums. Tā skrienot un domājot par dāžādiem variantiem kas varētu būt noticis puisis nepamanīja kādu lielu sakni un aiz tās aizķērās. Adrians smagi nokrita visā garumā uz zemes.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 01.07.2008 20:49

[September]

Meitene lēnā garā sāka iet pakaļ Kristapam. Viņai nerūpēja, kas ar viņu notiks, tikai gāja uz briekšu, pamanījusi, ka Adrians ir nokritis, meitene pieteidzās pie viņa.- Viss kārtībā? -Andrea jautāja palīdzot piecelties kājās. -Laikam visi slikti jūties?-

Šo rakstu rediģēja Sisters point: 01.07.2008 20:55

[Tējas lapa]

Viss kārtībā tikai mazliet saberzu kāju. Labāk skriesim, jo nevēlos sadegt. Vēlāk parunāsim. Pat nepamanījis viņš saķēra Andrea roku un vilka viņu prom no liesmām, kuras jau bija pietuvojušās bīstami tuvu viņiem. Adrians turēja stingri meitenes roku lai viņa nevarētu pakrist un savainoties.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 01.07.2008 20:56

[CityCat]

Uguns bumbas. Tās rodas pašas no sevis, bet tās nav zibens veidols. Tās ir vistiešākajā zinā - Ugunslodes. Kriss aizelsies atbildēja Adrianam.
Ilgi nebija vairs jāskrien, līdz Prieksā paradījās siena. Tā pletās uz abām pusēm uz šķita neapejama. Tumšbrūna aun augsta tā šķērsoja ceļu paglābties no uguns. Šķietami šķērsoja. Kriss tuvodamies sienai nemaz nepalēnināja soli un brīdī, kad likās ka viņš tūlīt atsitīsies pret sienu, viņš tai vienkārši izlidoja cauri un pazuda no pārējo skatieniem. Bet siena tik pat nepārvarama stāvēja.
Liesmas jau bija pa visam tuvu un dažas dzirksteles pat izdedzināja apģērbā mazus caurumiņus. Pavisam nedaudz un tās aprīs ne tikai apģērbu.

Šo rakstu rediģēja Alija2: 01.07.2008 20:58

[Malduguns]

Henrijs, vēl aizvien cieši turēdams Helēnas plaukstu, aizrāva viņu līdzi uz patvēruma vietu uzreiz pēc tam, kad tajā bija pazudis Kriss. Smagi elsodams, puisis atspiedš pret sienu un uz mirkli aizvēra acis.

[September]

Meitene satvera zēna roku, tad nobolījusies meitene aptvēra, ka ir jāskrien. Tad nu viņa skrēja, cik kājas nes. Uh, stulbais uguns. -Es arī negribu būt grauzdinš.- viņa klusām sacīja. Meitenes galvā atbalsojās zēna tektais vārds parunāsim. Ar Andrea bija kaut kas noticis, laikam viņa bija par daudz saelpojusies to sviluma smaržu. Meitene atspiedās pret sienu pie kuras bija pieskrējusi. Tauta varēja sadzirdēt, kā meiten pie sevis lādējās.

Šo rakstu rediģēja Sisters point: 01.07.2008 21:05

[Tējas lapa]

Adrians sajuta degoša plastmasa smaku. Kas tas? Bet ilgi viņs par to nedomāja, jo bija atlikuši pēdējie metri līdz sienai pa kuru bija izskrējis Kriss. Tikuši līdz sienai puisis vispirms stūma pa priekšu Andreai cauri tai un tikai tad kad meitene bija drošībā pats viņai sekoja. Šī siena mūs pasargās? Viņš aizelsies jautāja Kristapam.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 01.07.2008 21:24

[washulis]

Klēra, klausoties Adriana un Henrija spriedelēšanā, bija gatava iebilst, ka spēj pati par sevi parūpēties, bet vai maz Henrijs tam ticēs. Vai vienkārši nevēlētos ticēt. Bet karstums un Krisa saucieni lika viņai skriet uz priekšu.

Kas pie...? Viņa ieminējās, kad visi bija nonākuši pie sienas. Brīdi stāvēdama un lūkodamās, kur pirmīt vēl bija Kriss, viņa sekoja un gāja cauri sienai. Viņa vēl sajuta kā liesmas nosvilina gai\so matu galus, radot nepatīkamu smaku.

Šo rakstu rediģēja washulis: 01.07.2008 21:33

[September]

Andrea izgāja cauri sienai smagi elsodama viņa cieši apskāva Adrianu. Uz mirkli aizvērusi acis viņa mazliet nomierinājās. Meitene zināja, ka nedrīkst vairs mestieszēna apskāvienos, tapēc viņa viņu atlaida. -Kas notika? Kur mēs atrodamies?-viņa jautāja Kristapam. Dīvaini, mēs izgājām cauri sienai, es maģijai neticu.

Šo rakstu rediģēja Sisters point: 02.07.2008 10:52

[CityCat]

Mēs atrodamies otrpus sienai. Tā mūs pasargās no uguns. Kriss noteica.
Bija diezgan patumš. Tātad- Nakts.No sākuma visiem šķita ka atrodas vēl aizvien mežā, bet kad acis aprada ar tumsu, tad varēja pamanīt ka visrinķī ir tās pašas sienas, kas iepriekš tika šķērsotas. Tās veidoja tādu kā Kvadrātveida istabu.
Debesis nebija iespējams saskatīt, jo tā pati siena veidoja grieztus. Tikai grīdu klāja mitras sūnas un koku saknes.
Iekšā bija šausmīgi karsti, tādēļ varēja nojaust, ka liesmas ir apskāvušas visu mītni.
Ņem pārzīmē līdz galam. Kriss noteica iedodams Henrijam karti. Ceļu turpināt šobrīd nebūs nekādas jēgas. Diez vai pa tumsu spēsim saskatīt kur jāiet. Šeit mēs būsim pasargāti no uguns, un no meža zvēriem, jo uguns tos atbaida.
Bet tik līdz uguns būs prom, tā būsim diezgan neaizsargāti. Kriss vēl domīgi piebilda.

Šo rakstu rediģēja Alija2: 02.07.2008 11:23

[Tējas lapa]

Adrians bija mazliet samulsis par to, ka Andrea viņu apskāva, bet viņš viņu neatgrūda. Laikam meitene pati saprata, ka tās nav pareizi un atrāvās no zēna. Puisis jautājoši paskatījās uz meiteni, bet tad pievērsās Krisam. Es vēlētos uzzināt atbildes uz tiem jautājumiem kurus, uzdeva Andrea. Pie vārda Andrea, Adriana balss nedaudz aizsmaka. Noklepojies viņš turpināja. Ugunsbumbas, caurejamas sienas velns un elle, kur es esmu nonācis. Tātad mēs šeit pārlaižam nakti?

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 02.07.2008 11:25

[September]

Andrea paskatījās uz Adrianu, bet pēc mirkļa novērsās, viņa aizgāja pie sienas, nosēdās un muguru atspieda pret sienu. Meitene bija nedaudz nogurusi un viņai sirds dauzījās kā traka, viņa uz pāris sekundēm aizvēra acis. Šeit tumsā parlaist nakti? Jēzus, vismaz tumsa. -Tātad mēs šeit paliksim pa nakti?- viņa jautāja.

Šo rakstu rediģēja Sisters point: 02.07.2008 11:34

[Tējas lapa]

Negaidīdams Krisa atbildi Adrians sāka celt augšā telti. Pēc brītiņā tas bija izdarīts viņš palūkojās viss riņķī. Īpaši daudz nekas nebija redzams, jo bija tumš bet puisis ieraudzīja Andrea, kura sēdēja netālu pie sienas. Ielicis mantas teltī, lai tumsā viņas nepazustu viņš piegāja pie meitenes un apsēdās līdzās. Adrians vienkārši sēdēja un klusēja. Visādas domas jaucās pa viņa galvu, bet puisis nevarēja izdomāt ko teikt.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 02.07.2008 11:46

[September]

-Kapēc tu uzcēli telti? Varbūt mēs nepaliksim šeit!- Andrea sacīja un greizs smaidiņš pavīdēja viņas sejā sejā, meitene pagreiezās pret Adrianu.-Klau, es gribēju paskaidrot tās attiecības ar Dereku. Agrāk vai vēlāk, tāpat man tas būtu jāizskaidro. Laikam pēc šitā vis tu mani negribēsi redzēt. Es visu saprotu.- viņa lusām sacīja un nolieca galvu uz leju.

[CityCat]

Jā ,mes paliksim te pa nakti. Mēs izskrējām cauri sienai un kā jau teicu, mēs atrodamies otrpus sienai. kriss mierīgi teica. Un telti nebūt ieteicams sliet. Nezinu cik ilgi uguns vēl atradīsies ap mums, bet iespējams, ka var gadīties atkal skriet un tad nebūs laika novākt telti. Kriss sacīja redzēdams ka Adrians grasās uzsliet telti.

[Tējas lapa]

Nu ja tā tad es viņu novākšu. Viņš atbildēja Krisam, bet nemaz netaisījās nekur iet un neko darīt. Izskaidro man tās tavas attiecības ar to Dereku kārtīgāk. Es neko diži tad nesapratu. Puisis vēsā balsī jautāja. Redzēt man tāpat tevi vajadzēs redzēt kamēr mēs atrodamies šeit, jo nekas cits vien neatliks.

[September]

-Nu ja, no mana sacītā, neko nevarēj saprast. Tātad viņš pirms pāris mēnešiem aizbrauca uz Vāciju, tad es uzzināju, ka viņam tur ir kaut kāds romāniņš un vēl kas to sazin. Tad viņš pazvanīja tajā dienā, kad es braucu uz šejieni, viņš teica, ka ir mājās un vēl viņš jautāja vai es vēlos atsākt atticības ar viņu. Es teicu, ka padomāšu, bet no manas puses bija NĒ. Ai, ar šito visu ir kaut kāds čakars.- Andrea izklāstīja, tad atkal pagriezās sēdus un raudzījās tumsā. -Es tā padomāju un izlēmu braukt no šitās valsts prom. Laikam.- viņa piemetināja.

Šo rakstu rediģēja Sisters point: 02.07.2008 12:10

[Tējas lapa]

Tātad tu neesi ar viņu kopā? Viņš mēģināja cik vien nevērīgi jautāt, bet iekšēji viņa sirds gavilēja. Tomēr man ir kāda iespēja viņu atgūt un būt laimīgam ar viņu. Kādēļ tev būtu no šīs valst jādodas prom? Mazliet šašutis Adrians pagrieza galvu uz meitenes pusi un apvaldīja sevi Andrea kārtīgi apskaut un noskūpstīt.

[September]

-Nē. Īsti neesmu izdomājusi vai braukšu prom. Bet tad jau redzēs. Kad viss šis kases vakars būs beidzies, tad izdomāšu.- Andrea mierīgi sacīja un pagrieza galvu pret zēnu. -Tava telts, tu viņu nojauksi?- viņa jautāja mazliet ieķiķinoties.