Pēdējais klases vakars, [GM][PZP] Opcijas

[CityCat]

Pēdējais klases vakars

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums66354978/bukucis3/engjeliits/castle-4.jpg)



Skola

Kembridžas mazpilsētas skola. Jau apmēram 200 gadus veca. Neviens nezin cik tieši. pati skola izskatās senatnīga. Ar balkoniem un akmens skulptūrām. Ēkas mūri vinmēr šķita augsti un pelēki. Vietām nolupuši ķieģeļi. Apkārt auga zaļa zālīte, ar dažviet skolēnu iemītām taciņām, Kā arī veci, skoēnu aprakstīti, koka soliņi.Nedaudz tālāk no skolas atrdodas neliels, bet toties ļoti dziļš ezers.
Skolas pagalmā atrodas veca strūklaka. Tiesa tajā nekad nav ūdens.



Vēstule, ko katram skolēnam ir atsūtījusi mis Džonsone.



Labdien! Jums š.g. 13.jūnijā, tieši 18.00 ir jāpulcējas pie skolas ieejas. Durvis būs slēgtas. Skolas apkopējs - Joržiks Ventels jūs ielaidīs. Lūdzu paņemiet līdz visu nepieciešamo vienai nedēļai, tai skaitā arī ēdienu. Ja vēlesities kaut ko vairāk uzzināt, tad prasiet Joržikam.
Man tiešām no visas sirds žēl, ka nevarēšu jums pievienoties kopīgajā klases nedēļā. Cerams, ka lieliski pavadīsiet kopā laiku.

Ar mīļiem sveicieniem,
Jūsu skolotāja - Džonsone!

Spēlē piedalās :

Mazpēdis
Nīcele
washulis
mesmers
Tējas lapa
Semijs
Debija
Meitene ar rozīnīti
Hermiiione
kruta102
storyteller
Epilepsija
Lianjuks
La Keira
Mr. Green


piedodiet, ja kādu aizmirsu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif)




____________________________________________________________________


neliela info, lai neradītos aizķeršanās.... Jūs visi, kopā esat nomācījušies 12 gauds (varbūt kāds arī mazāk, ja dzīves vietas ir mainītas),
tomēr ne visu par saviem klasesbiedriem jūs zināt. Kā jau mazā ciematā, tur tiek daudz tenkots. Tādēļ daudzas jums zināmās lietas par cilvēku ir aplamas.
Skolas apkopējs Joržiks ir nedaudz nojūdzies 72 gauds vec večuks, kuram patīk stāstīt visādas pasaciņas.
Mis Džonsone ir riebīga skolotāja, kas ir mīļa tikai tad, kad tikusi prom no savas audzināmās klases.


Tā - cerams, ak jums būs interesanti (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[CityCat]

Kriss brīdi vēroja ko darīja Henrijs. Sapratis, ka viņš pārzīmē karti, viņš uzreiz nojauta, ka Henrijs ies pa otru ceļu. Vispār Kristapam bija vienalga, bet vienīgais, ko karte spētu dot henrijam ir ejamais ceļš, jo rakstzīmes, kas bija uz kartes atpazina tikai tie, kas ir bijuši mežā vairāk par pāris nedēļām un ir pētijuši tā senatni.
Redzējis, ka visi ir sanākuši, kriss apdomāja sakāmo.
Negribu jūs visus pārāk satraukt. Gribēju tikai pateikt, lai turaties kopā un neviens lai neiedomātos nedaudz noiet no pārējiem. Un ja sākat just sveluma smaržu, nekavējoties sakiet to pārējiem.
Tad Kriss palukojās uz Heriju. Pasteidzies, jo mums ir jāturpina ceļš, bet bez kartes es to netaisos darīt.

[Malduguns]

Henrijs visu viņam veltīto laida gar ausīm. Viņš netaisījās palikt kopā ar šo zīdaiņu baru, kuriem katram kaut ko vajadzēja no grandiozā - kas tas galu galā bija? - sviesta.
Puisis turpināja pārzīmēt katri, neizlaižot ne mazāko sīkumu. Mačete vēl aizvien bija viņa rokā un izslieta uz augšu. Asmens bija bezgala ass, bet Henrijam bija vienalga.

[CityCat]

Kriss kļuva nepacietīgs un uzsita knipi Henrijam uz pieres. Mums vajag karti un tā kā tu jau to nofotogrāfēji ar savu telefonu, tad nav nekādas vajadzības turēt pie sevis orģinālu. Viņš dusmīgi palūkojās uz Henriju. Un mums nav tik daudz laika, lai gaidītu kamēr tu pārzīmēsi katru krikumiņu!

[Malduguns]

Henrijs vēl kustībā satvēra Krisa roku un ar vieglu kustību to izgrieza uz āru. Bija skaidrs, ka tas varēja sāpēt. Ļoti sāpēt.
-Klausies, puikiņ, nebrūķē muti. Ja tu gribi ātrāk to karti dabūt, tad netraucē mani, telefonam šajos apstākļos ātri sēžas baterija,-puisis velnišķīgi pasmaidīja, bet skatiens bija ledains.

[Semijs]

Einārs stāvēja tuvumā pārējiem, protams ar cigareti zobos, kuru kāri pīpēja. Viņu nedaudz uzjautrināja, tas, kas šeit apkārt notika, it īpaši, kad Henrijs izgrieza roku Krisam. Izpūtis dūmus, puisis Krisam teica.
-Takš liec viņu mierā salaga. Neredzi, ka viņš ir aizņemts?-

Šo rakstu rediģēja Semijs: 30.06.2008 19:28

[washulis]

Tas tik vēl trūka. Laid viņu vaļā! Klēra vērsās pie Henrija. Ko gan viņš no sevis iedomājas? tagad visus komandē un draud. bet tomēr meitene neiedrošinājās neko viņam skaļi teikt, jo zināja, ka tā arī pati uzprasītos uz nevien to.
Jo ātrāk tiksim no tevis vaļā, jo labāk. Viņa vēl klusi piemetināja, bet arī pietiekami skaļi, lai pats Henrijs arī dzirdētu.

Šo rakstu rediģēja washulis: 30.06.2008 19:32

[Malduguns]

-Dārgumiņ, es zinu, cik kvēlas jūtas tu pret mani lolo, bet man tik liela jūtelība nepatīk, labāk turi muti, savādāk nebūs pārāk jauki,-Henrijs nošņācās. Viņa rokās vēl aizvien bija mačete. Asa un bistama.
Pēc mirkļa Henrijs jau bija atgriezies pie mierīgas zīmēšanas.

[September]

-Tu nedraudi, Henrij.- Andrea dusmīgi sacīja, meitenei īpaši negāja pie sirds Henrija sabiedrība, jo viņš bija mazliet jocīgs. -Semij, tu būtu Henrija lielais aizstāvis, ā pareizi, laikam Helēna arī tava vsislielākā aizstāve.- viņa sacīja.

[Malduguns]

-Man aizstāvji nav nepieciešami. Turklāt manējie, ja tu viņus tā uztver, vismaz ir dzīvi un elpojoši. Bet tavējie ir vien intrigas, aprobežotība un rozā kleitiņas,-Henrijs noskaldīja un atkal noliecās pār karti.

[Semijs]

Einārs sāka klepot, jo viņam uznāca smiekli tajā mirklī, kad viņš vilka iekšā dūmus.
-Ak dievs! Deģenerātu bars, kā Jūs varat aizstāvēt to mēslu, kad viņš baksta kādu, kas iespējams ir atradis veidu kā izglābt Jūsu nožēlojamās pakaļas, protams, ja Jums būs prāta viņu sekot.-

[washulis]

Ak, nu es atvainojos, ja esmu pret tevi pārāk jutekliska. Viņa izsmējīgi teica, neklausoties citos, kas pievienojās viņai, mēģinot nereaģēt uz mačeti. Bet man ir tīri nospļauties, ko tu man saki. Es nezinu, ko tu no sevis esi iedomājies, lai te komandētu un draudētu. Vari mani saukt par bērnu un vēl sazin ko, bet patīk vai nē, te mums visiem ir vienādas tiesības. Tas pats attiecas uz Krisu. Beidz visus vest ārā no pacietības un lekties. Nu jau paceldama balsi, Klēra uzrunāja Henriju.

It īpaši šajos apstākļos, viņa saprata, ka viņš ir galīgi aptaurēts un varbūt pārlieku bieži mēģina ap sevi radīt mistikas un nez kāda ļaunuma auru. Klēra tam neticēja. Viņa neticēja, ka Henrijs vispār kaut ko sliktu spētu izdarīt.

[Malduguns]

-Jā, tieši tā. Mums visiem ir vienādas tiesības, kā tu nupat sacīji. Tas nozīmē, ka man ir tiesības iet pa to ceļu, pa kuru es vēlos. Un tas nozimē, ka visiem, kuri vēlas doties kopā ar mani, ja tādi atradīsies, arī ir šādas tiesības. Un neviens no bērnudārza līmeņa būtnēm nedrīkst stāties man ceļā šajā ziņā,-Henrijs noskaldīja. Vēsā, mierīgā balsī, vēl aizvien zīmējot karti savas grāmatas aizmugurējā atvērumā.

[Lianjuks]

Liliāna klausijās sarunās ar manāmu interesi.
Pēkšņi sarunas kļuva kaitinošas. Liliāna teiktu, ka sākās kaut kādi strīdi.
- Ēēē... - nomurmināja meitene un neko jēdzīgu no Ēēē.. neizvilka.
Sabužinājujusi matus viņa manāmi nokaitināta iesaucās.
- Eu, paklau! Es iešu līdzi Henrijam. Es būtu ar mieru.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 30.06.2008 20:31

[washulis]

Nu kā tad. Kā viņam kas nepatīk, tā viņš visus saukā par bērnudarza līmeņa bērniem. Nožēlojami... Viņa noteica, noplātot rokas. Saprasdama, ka strīdam vairs nav jēgas, viņa pagāja gabalu nostāk.

Ak kungs. Nu priekš kam tev tas ir vajadzīgs? Kā kas, tā sāc ar citiek kasīties. Viņa sevi strostēja, atstudējot dalvu rokās.Labāk ir iet pa īsāko ceļu. Mazāk briesmu un arīdzan tālāk no Henrija, kas no sevis iedomājas baigo varoni.

Šo rakstu rediģēja washulis: 30.06.2008 20:34

[Tējas lapa]

Adrians visu dzirdēja bet neko neteica tikai sekoja, Krisam. Bet tad viņam smadzenēs notika kaut kāds klikšķis un viņš nometis savas mantas dusmīgi piegāja pie Henrija. Nedomājot par sekām puisis izsita grāmatu uz kuras Džosers pārzīmēja karti no viņa rokām un pagrūda puisi. Man jau ir apnikusi tava izspūtība un tas kā tu iszturies pret citiem biedriem. Tas no Adriana puses bija drosmīgs gājiens, jo Henrijs bija lielāks un stiprāks par viņu.

[September]

Andrea stāvēja nekustīga kā sālstabs. O, vēlviena, kas ar Henriju. Viņa izkustējās un pašķieāja uz Liliānu. Meitene skatījās arī to, ka Adrians dara to ko nevajadzētu, proti pagrūda Henriju. Es nesaprotu, kapēc tagad vajag strīdēties, un kauties arī nevajag, tas nepalīdzēs atrisināt strīdus. viņa nodomāja.

[washulis]

Adrian! Ko tu dari? Viņš taču tevi novāks, bez maz vai... Klēra iesaucās, nolūkojoties uz abiem. Nē, nu jau tas aiziet par tālu. Viņa nodomāja, lai arī kādu brīdi sprieda, vai nepievienoties kautiņā un tā teikt, izpalīdzēt Adrianam. Bet Klēra tomēr palika uz vietas un tikai noskatījās, cerot, ka kāds cits kaut ko iesāks.

Šo rakstu rediģēja washulis: 01.07.2008 11:30

[September]

-Puiši, jūs ar kaušanos neko nepanāksiet, tas nepiekā laba nenovedīs.- Andrea merīgi sacīja un nostājās starp abiem zēniem. -Klērai ir taisnība, viņš var tevi novākt, viņam ir nazis, bet tev ne. Ja viņš tevi ievaino? - viņa turpināja. Tas tik vēl trūka, lai viņi kautos.

Šo rakstu rediģēja Sisters point: 01.07.2008 11:44

[Tējas lapa]

Un? Novāks, novāks. Liela bēda. Man nav no nāves bail. Adrians pagrūda malā Andrea no ceļa, lai viņa netraucētu. Viņš bija pārak iekarsis, lai tagad rimtos. Tas nebūtu viņa garā. Tādēļ puisis stāvēja un gaidīja ko Henrijs darīs tālāk.

[September]

-Jā, liela bēda.- Andrea dusmīgi teica un nokrita, jo Adrians viņu bija pagrūdis no ceļa. Baigais cīnītājs, te atradies. Meitene azgāja līdz tuvākajam kokam un uz tā saknēm apsēdās. Ja grib kauties lai kaujās. Nodurs, nodurs. Meitene sadzirdeja tādus, kā sprakšķus, kas nāca no koku zariem. Tas nozīmēja, ka kaut kas tuvojās. Viņa paskatījās aiz koka, bet tur neviena nebija.

Šo rakstu rediģēja Sisters point: 01.07.2008 15:55